Court dismisses defendant's defense and orders payment of maintenance fees, contract penalty, and court costs in a small claims debt collection case.

Lietas arhīva Nr. C-1499-18/9

ECLI:LV:RPPT:2018:0829.C68443917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 29.augustā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnesis J.Stūrmanis rakstveida procesā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 3.augustā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītājs) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī

atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un

tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada

5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Kā izriet no ieraksta zemesgrāmatā, atbildētājam no 2004.gada 25.marta līdz 2015. gada 8. decembrim reģistrētas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.

2004.gada 25.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu

no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

978,27 EUR apmērā, līgumsods par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim 10,26 EUR, un likumiskie procenti par laika

periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim 8,36 EUR.

2017.gada 10.augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam uz pēdējo zināmo dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts un paskaidrojumu veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai, izskaidrojot viņa tiesības.

Tiesa konstatē, ka no pasta iestādes tiesas dokumenti saņemti atpakaļ ar norādi, ka adresāts nav saņēmis sūtījumu.

Pie minētajiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmās daļas noteikumiem atbildētājs par civillietas izskatīšanu informēts ar

sludinājumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, kas publicēts 2018.gada 21.maijā laidienā Nr.98. Tādēļ tiesa uzskata, ka atbildētājam par civillietas

izskatīšanu paziņots pienācīgi un likumā noteiktā kārtībā.

Arī pēc sludinājuma publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” no atbildētāja paskaidrojumi nav saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums prasītājam nosūtīts 2018.gada 27.aprīlī, savukārt atbildētājam tas publicēts laikrakstā „Latvijas

Vēstnesis”, paziņojot, ka tiesas spriedums būs pieejams 2018.gada 29.augustā.

Civilprocesa likuma pārejas noteikumu 138.punkts noteic, ka lietas, kas ierosinātas par maza apmēra prasībām [..] (no 2018.gada 15.janvāra –

prasības vienkāršotajā procedūrā), izskata šā likuma 250.25, 250.26 un 250.27 pantā noteiktajā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu

pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

2010.gada 28.oktobra likuma „Dzīvokļa īpašuma likums”, kurš stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī, 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka

pienākumi, tajā skaitā piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā,

norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana).

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām.

Ar lietas materiāliem pievienoto Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdruku apstiprinās, ka atbildētājam no 2001.gada

22.augusta līdz 2015. gada 8. decembrim reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs B/), kas atrodas /adrese/.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo

māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Tādējādi

prasītājs, kā SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmējs veic Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā esošo īpašumu apsaimniekošanu,

kā arī ir tiesīgs celt tiesā prasības par parāda piedziņu no dzīvokļu īpašniekiem, pamatojoties uz Rīgas domes Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona izpilddirekcijas 2003.gada 29.decembrī noslēgto Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī.

No lietas materiāliem redzams, ka 2004.gada 15.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums, par minēto dzīvokli, saskaņā ar kuru prasītājs apņēmās sniegt atbildētājam dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus, bet atbildētājs

apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt prasītāja izrakstītos un nosūtītos rēķinus.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar lietas materiāliem pievienoto izdruku par maksājumiem pierādīts, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis līgumsaistības, kuras uzņēmies ar noslēgto

līgumu, kā arī nepildīja pienākumus, kurus viņam kā dzīvokļa īpašniekam uzliek likums, jo apsaimniekotāja piestādītos rēķinus nav apmaksājis pilnā

apmērā un rēķinos noteiktajā termiņā, līdz ar ko ir izveidojies parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 978,27 EUR apmērā, kas

piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,

bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu pēc 2004.gada 15.marta Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7. punkta, kurā puses

maksājumu kavējuma gadījumā pielīgušas prasītāja tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par

katru nokavēto dienu. Prasītājs aprēķinājis līgumsodu 10,24 EUR apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim.

Tiesa atzīst, ka līgumsods par maksājumu kavējumu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem ir

samērīgs, atbildētājam ir pienākums samaksāt līgumsodu 10,24 EUR apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt arī likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim 8,36 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu (nokavējuma

procentus), kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka ir apmierināms prasītāja lūgums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 8,36 EUR apmērā no atbildētāja, jo atbildētājs ir

pieļāvis maksājumu kavējumu. Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto procentu apmēru, arī atbildētājs to nav apstrīdējis.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts, tādējādi ir tiesisks pamats piedzīt

no atbildētāja, kā no dzīvokļa īpašnieka, prasītāja labā parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 978,27 EUR apmērā, līgumsodu 10,26

EUR apmērā, kā arī likumiskos procentus 8,36 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tādējādi no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva 149,53 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,30 EUR, izdevumi par sludinājuma ievietošanu 1,71 EUR, kopā 154,54 EUR.

Bez tam, prasītājs lūdz arī atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic

aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 2041.panta noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-193., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, parādu par

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim 978,27 EUR apmērā, līgumsodu par

laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim 10,26 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada

1.jūlija līdz 2015.gada 8.decembrim 8,36 EUR un tiesas izdevumus 154,54 EUR, kopā 1151,43 EUR (viens tūkstotis viens simts piecdesmit viens euro,

43 centi), pārskaitot līdzekļus uz vienu no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;

2) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;

3) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;

4) LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB banka”;

5) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas (978,27 EUR).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja

pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 29.augustā.

Tiesnesis J.Stūrmanis