Court partially allowed debt collection, rejecting late fees after contract termination under Latvian Civil Law.

NORAKSTS

Civillieta Nr. C30695412

Lietvedības Nr. C2685-13/13

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2013.gada 07.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis S.Lorencs

ar tiesas sēdes sekretāri A.Božoku,

2013.gada 23.septembrī

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3

civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja:

2012.gada 06.augustā prasītājs SIA „Julianus Inkasso Latvija” cēla tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par

parāda Ls 1`489,50 apmērā, kas sastāv no parāda pamatsummas Ls 744,75 apmērā un kavējuma procentiem Ls 744,75 apmērā,

kā arī nomaksāto tiesas izdevumu piedziņu.

Prasības pieteikumā ir norādīts, ka starp AS „Swedbank” un Atbildētāju tika noslēgts līgums par EGO norēķinu kartes

izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot EGO norēķinu kartes līgumu, Atbildētājs ar to piekrīt EGO norēķinu kartes lietošanas

noteikumiem, tai skaitā arī Līgumam saistošajam Cenrādim.

Saskaņā ar EGO norēķinu kartes lietošanas noteikumiem, Atbildētājam bija katru mēnesi jānodrošina, lai EGO norēķinu kartes

līgumā minētā fiksētā maksājuma summa (fiksēts ikmēneša maksājums) kopā ar kredīta limita izmantošanas procentiem līguma

norādītajā termiņā būtu pieejama atbildētāja privātajā kontā, no kura tiek papildināts EGO konts (speciāls konts bankā, pie kura

piesaistīta EGO norēķinu karte).

Banka konstatēja, ka Atbildētājs nepapildina savu privāto kontu iepriekš minēto fiksēto ikmēneša maksājumu veikšanai un

tādējādi nepilda EGO kartes lietošanas noteikumus. Banka izmantoja savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma.

Banka ir veikusi aprēķinu, no kā izriet, ka uz 11.08.2010. Atbildētāja parāds sastādīja LVL 744,75.

AS „Swedbank” 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma summu LVL 744,75 apmērā Prasītājam ar tiesībām prasīt

nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā.

Prasītājs nosūtīja Atbildētājam AS „Swedbank” paziņojumu par prasījuma tiesību pret Atbildētāju cedēšanu Prasītājam, kas

uzskatāma par paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804.pantu.

Atbildētājam saskaņā ar EGO kartes lietošanas noteikumiem un tiem saistošo Bankas vienoto pakalpojumu cenrādi ir

pienākums maksāt nolīgtos kavējuma procentus (maksu par kredīta limita pārsniegšanu), kas ir 60% gadā (t.i. 0,16% par katru kavēto

dienu).

Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, Prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no Atbildētāja nolīgtos kavējuma

procentus, tas ir LVL 759,05. Nolīgtie kavējuma procenti aprēķināti sekojošā kārtībā uz 10.05.2012. - parāda pamatsumma X kavēto

dienu skaits X 0.16/100. Kavējuma procentu apmērs aprēķināts par laika periodu no 11.08.2010. līdz 10.05.2012. (par 637 kavētām

dienām) un sastāda LVL 759,05. Saskaņā ar Civillikuma 1763.panta nosacījumiem procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādējādi Atbildētājam ir pienākums maksāt kavējuma procentus

galvenā parāda apmērā, - LVL 744,75 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1756., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805.pantiem.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta noteikumiem tiesai nav sniedzis.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu prasītājam paziņots saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.panta noteikumiem. 2013.gada 28.augustā tiesā tika saņemts prasītāja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu

bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē, kurā ir norādīts, ka prasītājs uztur prasības pieteikumu pilnā apmērā uz prasības

pieteikumā izklāstītajiem motīviem

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.panta noteikumiem, savlaicīgi ar ierakstītu sūtījumu pa pastu uz atbildētāja dzīvesvietas adresi nosūtot tiesas pavēsti. Līdz ar to,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa uzskata par pamatotu izskatīt lietu bez prasītāja pilnvarotā

pārstāvja un bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, novērtējusi tiesas rīcībā esošos rakstveida pierādījumus, nāk pie slēdziena,

ka prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumu. Aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis (Civillikuma 1943.pants).

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 31.maijā starp AS „Hansabanka” (nosaukums mainīts uz AS „Swedbank”) un /pers.

A/ tika noslēgts EGO kartes līgums par EGO norēķinu kartes izsniegšanu un izmatošanu, ar EGO kartes kredīta limitu Ls 700,00 un

fiksēto maksājumu mēneša 01.datumā Ls 37,38 apmērā.

Atbildētāja pienākums bija katru mēnesi nodrošināt, lai EGO norēķinu kartes līgumā minētā fiksētā maksājuma summa (fiksēts

ikmēneša maksājums) kopā ar kredīta limita izmantošanas procentiem līgumā norādītajā termiņā būtu pieejama atbildētāja privātajā

kontā, no kura tiek papildināts EGO konts.

Banka savas ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi – izsniegusi atbildētājam EGO norēķinu karti ar kredīta limitu Ls 700,00,

savukārt atbildētājs savas saistības nav pildījis godprātīgi - nepapildināja savu privāto kontu fiksēto ikmēneša maksājumu veikšanai

un tādējādi nepildīja EGO kartes lietošanas noteikumus, sakarā ar ko ir izveidojies parāds.

Civillikuma 1588.pants nosaka, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda,

un tādēļ, ka viņa to neizpilda. Savukārt, Civillikuma 1589.pants paredz, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad,

kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī, kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Pušu starpā noslēgtā līguma 9.punktā ir paredzētas Bankas tiesības lauzt līgumu pirms līguma izbeigšanas.

2010.gada 11.augustā Banka izmantoja savas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Noslēgtā līguma izbeigšanas datums ir

2010.gada 11.augusts.

No lietas materiālos esošā Izraksta no 2011.gada 30.septembra Cesijas līguma /numurs/ un tā pielikuma Nr. 1 izriet, ka

„Swedbank” AS cedējusi SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasījuma tiesības pret atbildētāju parāda pamatsummas Ls 744,75 apmērā

un visām no parāda izrietošajām iespējamām blakus saistībām un blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un

likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem.

Cesija ir prasījuma pāreja no viena kreditora citam, dotajā gadījumā, pēc tiesiska darījuma. Ar cesijas līgumu no cedenta

cesionāram pārgājusi prasījuma tiesība. Ar cesiju jauns prasījums nav radies, bet gan pārveidots esošais, aizstājot vienu kreditoru ar

citu.

2011.gada 18.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts paziņojums par prasījuma tiesību cesiju.

Ievērojot iepriekš norādīto cesijas līgumu un paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1798.,

1801., 1805.pantu prasītājam ir prasījuma tiesības pret atbildētāju uz līguma izpildīšanu un tiesības uz blakus prasījumiem.

Atbilstoši EGO kartes līguma 6.1.punktam klients ir pilnībā atbildīgs par līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī par to, kā kartes

lietotājs ievēro līgumu un šos noteikumus.

Tiesa atzīst, ka starp pusēm noslēgtais līgums atbilst Civillikuma prasībām, neviena no darījuma pusēm to nav apstrīdējusi, līdz ar

to tas ir saistošs līgumslēdzējiem.

2011.gada 18.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts paziņojums par parādsaistībām, taču atbildētājs parādu tā arī nav nomaksājis.

Pastāvot norādītājiem apstākļiem no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenams galvenais parāds Ls 744,75 apmērā.

Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Procenti par aizdevumiem

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti (Civillikuma 1946.pants).

No lietas materiālos esošās AS „Hansabanka” izziņas par bankas vienoto pakalpojumu cenrādi izriet, ka procenti par

pamatsummas atmaksas kavējumu (maksa par kredīta limita pārsniegšanu) ir 60% gadā.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs ir aprēķinājis nolīgtos kavējuma procentus par laika posmu no 2010.gada 11.augusta

līdz 2012.gada 10.maijam un to apmērs sastāda Ls 759,05, taču ņemot vērā to, ka Civillikuma 1763.pants nosaka, ka procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenami

nokavējuma procenti Ls 744,75 apmērā, t.i. pamatparāda apmērā.

No lietas materiālos esošiem pierādījumiem izriet, ka prasītājs nolīgtos kavējuma procentus ir aprēķinājis jau pēc pušu starpā

noslēgtā līguma izbeigšanas.

Civilprocesa likuma 5.panta sestā daļa nosaka, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Dotajā gadījumā, taisot spriedumu, tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-644/2013 paustos atzinumus. Augstākās tiesas Senāts cita starpā šajā spriedumā ir

norādījis, ka veicot procentu un līgumsoda aprēķinu, ir jāņem vērā brīdis, ar kuru līgums tiek uzskatīts par izbeigtu. Ar atkāpšanos no

līguma pušu tiesības un pienākumi būtiski mainās - aizņēmējam tiek anulēti viņam labvēlīgi aizdevuma atmaksāšanas noteikumi. Tas

nozīmē, ka viņam atlikusī aizdevuma summa jāatmaksā nekavējoši. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka vairs nav piemērojama nolīgtā

aizdevumu procentu likme un nevar tikt piemērots līgumsods par nenotikušo ikmēneša kredīta dzēšanas maksājumu kavējumu. Tādā

gadījumā nepastāv līgumisks (juridisks) pamats piemērot bijušā līguma noteikumus par līgumiskajiem procentiem un līgumsodu.

Prasītājam bez šaubām ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma

izbeigšanas brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus

saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu. Likumisks (likumā noteikts) līgumsods šādā situācijā Civillikumā nav noteikts. Atceļot līgumu, tiek

atceltas arī tā neatņemamās sastāvdaļas, kas kopā ar pamattekstu veidoja līgumu kopumā. Izbeidzot līgumu, līgumiskās saistības

vietā rodas saistība, kas izriet no kreditora prasījuma nekavējoties atdot pamatparādu un uzkrājušos procentus, līgumsodu. To var

nosaukt arī par norēķināšanās saistību. Ar šo spriedumu Senāts atkāpjas no judikatūras un izdara precizējumu, ka līgumiskie procenti

un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par nepamatotu un noraidāmu prasību daļā par līgumā paredzēto kavējuma procentu piedziņu no

atbildētāja par labu prasītājam par laika posmu pēc pušu starpā noslēgtā līguma izbeigšanas.

Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama

parāda pamatsumma Ls 744,75, savukārt, prasība daļā par kavējuma procentu piedziņu par laika posmu no 2010.gada 11.augusta

līdz 2012.gada 10.maijam Ls 744,75 apmērā ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta otrās daļas 1.punkta b) apakšpunktu (likuma redakcijā,

kas bija spēkā līdz 31.12.2012.) no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenama valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram Ls 111,71 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 apmērā,

kas kopsummā sastāda Ls 115,01.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vadoties no Civillikuma 1587., 1753., 1756., 1757., 1763., 1793., 1838., 1943., 1946.panta un

Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas, 8., 41., 93., 97., 187., 193., 195., 204.1 panta, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji, piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs

40003717522, parāda pamatsummu Ls 744,75, kā arī samaksātos tiesas izdevumus Ls 115,01 apmērā, kas kopsummā sastāda Ls

859,76 (astoņi simti piecdesmit deviņi lati un 76 santīmi).

Noraidīt SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas numurs 40003717522, prasību daļā par nokavējuma procentu par

maksājumu kavējumiem laika posmā no 2010.gada 11.augusta līdz 2012.gada 10.maijam Ls 744,75 apmērā piedziņu.

Noteikt /prs. A/, /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2013.gada 07.oktobrī,

kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis /paraksts/ S.Lorencs

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnesis S.Lorencs

Rīgā, 2013.gada 07.oktobrī