Court orders landlord to collect tenant's unpaid property management and heating fees plus interest.

Civillieta Nr. C 16051517

Lietvedības Nr. C 0515-17/2

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2017. gada 2. augustā

Jēkabpils rajona tiesa:

tiesnese L. Bārbale, izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA JK Namu pārvalde maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017. gada 28. februārī prasītājs SIA JK Namu pārvalde (iepriekš ? Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde) (turpmāk arī - Prasītājs)

iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ (turpmāk arī - Atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas dzīvojamā māja /adrese/.

Saskaņā ar Jēkabpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. /numurs/ dzīvokļa īpašuma /adrese/ (kopīpašuma 289/2644 domājamās daļas

no daudzīvokļu dzīvojamās mājas un zemes) no 2007. gada 23. februāra ticis reģistrēts uz Atbildētājas vārda. Dzīvokļa īpašuma /adrese/ apzīmējums

kadastrā /kadastra numurs/.

Dzīvoklis esot labiekārtots vienistabas dzīvoklis ar kopējo platību 28,90 m2 un dzīvojamo platību 16,50 m2 .

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006. gada 8. novembrī starp Atbildētāju un Prasītāju ticis noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas līgums Nr. /līguma numurs/ (turpmāk arī - Līgums). Noslēdzot šo Līgumu, Atbildētāja apņēmusies segt mājas

pārvaldniekam – Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņas dzīvokļa lielumam, kā

arī apņēmusies maksāt par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Šīs saistības Atbildētāja neesot pildījusi.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bijis spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim, 12. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma, kas ir spēkā no

2011. gada 1. janvāra, 10. panta nosacījumiem, dzīvokļa īpašniecei ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties ar

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Tādējādi Atbildētājai jau uz likuma pamata pastāvot pienākums norēķināties par pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem.

Prasītājs norādījis, ka nedz Līgumā noteiktās saistības, nedz ar likumu noteiktos pienākumus Atbildētāja, kā dzīvokļa īpašniece, neesot pildījusi, jo

uz 2017. gada 1. februāri parāds bijis 1872,95 euro, tai skaitā:

- dzīvojamās mājas apsaimniekošanas parāds 732,27 euro,

- līgumsods (Līguma 4.8. punkts) 119,59 euro,

- apkures parāds 887,63 euro,

- līgumsods (Līguma 4.9. punkts) 133,46 euro.

Prasītājs norādījis, ka Līguma 4.8. punktā par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumu kavējumu ticis noteikts līgumsods 0,01 % apmērā no

kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu. Līguma 4.9. punktā par apkures maksājuma kavējumu esot noteikts analoģisks līgumsods par

apkures maksājumu kavējumu.

Ņemot vērā Atbildētājas maksātspēju, Prasītājs pēc labas ticības principa no 2013. gada februāra līdz 2015. gada februārim neesot piemērojis

līgumsoda aprēķināšanu par apsaimniekošanas maksas kavējumu. Kā arī, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, Civillikuma 1716. panta trešo

daļu, ticis samazināts aprēķinātais līgumsods, proti, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas līgumsodu 10 % apmērā no prasītās īres maksas parāda summas

jeb 73,23 euro (732,27 x 10 %) un līgumsodu par apkures maksājuma kavējumu 88,76 euro (887,63 x 10 %).

Prasītājs arī norādījis, ka 2016. gada 7. oktobrī Atbildētāja tikusi brīdināta par parāda nenomaksāšanas sekām, taču, neskatoties uz brīdinājumu,

parāds nav ticis samaksāts.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Līguma Nr. 4-2/1/2009 par siltumenerģijas piegādi 3.4.14. punktu siltumenerģijas (apkures) piegādes

parāda piedziņa esot uzdota veikt Slimnīcas ielā Nr. 12 dzīvojamās mājas apsaimniekotājam – Prasītājam.

Prasītājs norādījis, ka mediācija strīda risināšanai neesot tikusi izmantota un to izmantot nevēlas.

Pamatojot prasību ar Civillikuma 1765., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2., 3. punktu, likuma „Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas parādu 1781,89 euro, tai skaitā: dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas parādu 732,27 euro, līgumsodu par apsaimniekošanas maksas kavējumu 73,23 euro, apkures parādu 887,63 euro, līgumsodu par

apkures maksas kavējumu 88,76 euro, un tiesas izdevumus 271,98 euro. Prasītājs lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu Atbildētājai tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma

veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi, nav pieteikusi

lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 5 pantu lieta nozīmēta skatīšanai rakstveida procesā 2017. gada 2. augustā ar nolēmuma pieejamību

2017. gada 2. augustā.

2017. gada 11. aprīlī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanas un sprieduma noraksta saņemšanas laiku (lietas 1., 25., 26. lapa).

Motīvu daļa

Izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo d a katrai ļ u pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1071. pants nosaka, ka „uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām”.

Civillikuma 1775. pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Lietā nav strīda, un tas apstiprinās ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, par to, ka Prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas

dzīvojamā māja /adrese/.

Tāpat lietā nepastāv strīds un no Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu izdrukas (lietas 16. lapa) izriet, ka Atbildētājai uz pirkuma līguma

pamata pieder nekustamais īpašums - dzīvoklis /adrese/

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka Atbildētāja attiecīgos maksājumus nav veikusi kopš 2013. gada, jo ir fiksēts parāds jau uz

2013. gada 1. februāri (lietas 10. ? 12. lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā ar 2011. gada 1. janvāri) 10. pants nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret

kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu

aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas

viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas

nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī

nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Minētā likuma 13. panta pirmā daļa nosaka, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

2006. gada 8. novembrī puses noslēgušas Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. /līguma numurs/ (lietas

14. - 15. lapa). Līguma 4.1. punktā noteikts, ka maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu [..] dzīvokļa īpašnieks veic par katru

kārtējo mēnesi līdz nākamā mēneša 30. datumam, un Līguma 4.2. punktā noteikts, ka maksa par komunālajiem pakalpojumiem maksājama pēc

noteiktajiem tarifiem un pakalpojumu sniedzēja noteiktajos termiņos.

Saskaņā ar Prasītāja norādīto Atbildētāja nav pildījusi savu pienākumu, proti, nav norēķinājusies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, sakarā ar ko Atbildētājai parāds par laika periodu no 2013. gada 1. februāra

līdz prasības pieteikuma iesniegšanas dienai tiesā, sastāda par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu 732,27 euro (lietas 10. lapa), par siltumenerģijas

piegādi 887,63 euro (lietas 13. lapa).

Parāds uz lietas izskatīšanas dienu nav samazinājies.

Atbildētāja paskaidrojumus par parāda apmēru un saņemto pakalpojumu apjomu nav sniegusi, nav cēlusi iebildumus par veiktajiem aprēķiniem ne

vēršoties pie paša Prasītāja, ne arī izteikusi tiesai.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto parāda summas apmēru, jo Atbildētāja pret to nav iebildusi, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis

savu tiesību pēc prasījuma un no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenams pamatparāds: par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu 732,27 euro, par

siltumenerģijas piegādi 654,46 euro.

Prasītājs, atsaucoties uz Līguma 4.8. punktu, lūdz piedzīt līgumsodu 73,23 euro apmērā par apsaimniekošanas maksas kavējumu, un atsaucoties

uz Līguma 4.9. punktu, lūdz piedzīt līgumsodu 88,76 euro apmērā par siltumenerģijas piegādes maksas kavējumu, kopā ? 161,99 euro. Atbildētāja nav

iebildusi pret līgumsoda piedziņu.

Tiesa konstatē, ka Līguma 4.8. punktā puses vienojās, ka maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un

komunālo maksājumu (ja tie tiek maksāti vienlaikus ar maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu) kavējumu gadījumos

par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas [..], un Līguma 4.9. punktā puses vienojās, ka [..] apkures

un/vai karstā ūdens maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams pakalpojuma sniedzējam līgumsods 0,1 % apmērā no kopējās

parāda summas.

Civillikuma 1720. pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un

iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi Atbildētājai, kamēr saistība nav izpildīta. Tādējādi Prasītājam ir tiesisks pamats prasīt, kā parāda samaksu, tā arī

līgumsoda piedziņu.

Tā kā Atbildētāja ir palaidusi garām saistības izpildīšanas noliktos termiņus, tad šajā gadījumā ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma

1652. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē.

Tiesa atzīst, ka aprēķinātais līgumsods, samērojot to ar parāda summas apmēru un Atbildētājas maksājumu termiņu kavējumu, ir samērīgs un

taisnīgs, līdz ar to no Atbildētājas piedzenams līgumsods Prasītāja norādītajā apmērā, tas ir: par apsaimniekošanas maksas kavējumu 73,23 euro un par

siltumenerģijas piegādes maksas kavējumu 88,76 euro.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto parāda apmēru, jo Atbildētāja pret to nav iebildusi, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt parāda

esamību. Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Atbildētāja

ir izpildījusi savas saistības pret Prasītāju.

Līdz ar to, no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenams parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu 732,27 euro, līgumsods par

apsaimniekošanas maksas kavējumu 73,23 euro, apkures parāds 887,63 euro, līgumsods par siltumenerģijas piegādes maksas kavējumu 88,76 euro,

kopā - 1781,89 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru [..].

Ievērojot minēto, Civillikuma 1765. pantu tiesa atzīst, ka Prasītājam nosakāmas arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētāja

likumiskos 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Minētās tiesības Prasītājam piešķiramas, sākot ar dienu, kad stāsies likumīgā spēkā tiesas spriedums.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādējādi no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva par prasības celšanu 267,28

euro, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā – 271,98 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam Atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no teiktā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 250.25, 204.1 pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484, dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas parādu 732,27 euro, līgumsodu par apsaimniekošanas maksas kavējumu 73,23 euro, apkures parādu 887,63 euro, līgumsodu par

siltumenerģijas piegādes maksas kavējumu 88,76 euro, kopā – 1781,89 euro un tiesas izdevumus 271,98 euro, kopējā summā 2053,87 euro (divi

tūkstoši piecdesmit trīs euro, 87 centi).

Noteikt, ka parāda summa iemaksājama SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484, kontā Nr. LV17UNLA0050005874865,

AS “SEB banka”, kods UNLALV2X.

Noteikt Privatizējamais SIA JK Namu pārvalde tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas /pers. B/ likumiskos 6 %

gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, sākot ar dienu, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese L. Bārbale