Court dismissed unpaid wages claim against municipality, ruling enforcement orders override individual payment disputes.

ECLI:LV:RVPT:2019:0114.C30716918.3.S

Civillieta Nr.C30716918

Lietvedības Nr.C-2849-19/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 14.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tiesnese I.Krigena-Jurkāne

rakstveida procesā, Abrenes ielā 8, Rīgā, izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu /pers. A/ prasībā pret Rīgas

pilsētas pašvaldību par nesaņemtās darba samaksas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 27.augustā /pers. A/ (turpmāk tekstā - prasītāja) iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret Rīgas

pilsētas pašvaldību (turpmāk tekstā - atbildētāja) par nesaņemtās darba samaksas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka laika periodā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim prasītāja bija darba

attiecībās ar Rīgas sociālo dienestu, bet no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 9.maijam - ar Rīgas pilsētas pašvaldību,

sniedzot asistenta pakalpojumus personām, kam Rīgas sociālais dienests piešķīris asistenta pakalpojumus invaliditātes dēļ.

Prasītājas darba tiesiskās attiecības ar Rīgas sociālo dienestu tika noformētas ar 2017.gada 19.oktobra noslēgto

Uzņēmuma līguma pamata, saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegto izziņu, tika reģistrēta darba

ņēmēja statusā.

Attiecīgi, kaut gan darba tiesiskās attiecības pēc darba devēja iniciatīvas noformētas uz Uzņēmuma līguma pamata,

faktiski starp prasītāju un Rīgas sociālo dienestu (kopš 2018.gada 1.janvāra Rīgas pilsētas pašvaldību) pastāvēja darba

devēja un darba ņēmēja tiesiskās attiecības, kurām piemērojami Darba likuma noteikumi. Darbu veicu pēc Rīgas sociālā

dienesta norādījumiem un darba samaksu saņēmu no Rīgas pilsētas pašvaldības.

Par 2018.gada janvāri, martu un aprīli prasītāja nesaņēma darba samaksu, kaut gan atskaites nodevusi līguma paredzētā

kārtībā. Interesējoties Rīgas sociālajā dienestā, saņēmusi atbildi, ka prasītājai aprēķinātā darba samaksa pilnībā pārskaitīta

zvērinātam tiesu izpildītājam sakarā ar iesniegtajiem izpildu dokumentiem.

Norāda, ka pārkāpjot normatīvo aktu noteikumus, prasītājai netika atstāti nekādi līdzekļi, kaut gan prasītājas darba

samaksa jau tā ik mēnesi sastādīja mazāk nekā valstī noteiktā minimālā darba samaksa.

Uzskata, ka starp pusēm noslēgtais uzņēmuma līgums ir darba līgums, vērtējot līguma mērķi, saturu un pušu faktiskās

attiecības.

Salīdzinot darba līguma un uzņēmuma līguma definīcijas, kas izriet no Civillikuma 2178., 2179. un 2212.pantiem un

Darba likuma 39.panta, secināms, ka darba līguma mērķis ir strādāšana (darbs) vispār, saņemot atlīdzību proporcionāli

paveiktajai daļai, savukārt uzņēmuma līguma būtība izpaužas noteikta pasūtījuma izpildē, gala rezultāta sasniegšanā.

Prasītājas darba pienākumi un darbs pēc būtības bija katru nedēļu veikt konkrētu darbu- sniegt Asistenta pakalpojumus

personai ar invaliditāti un par paveikto darbu saņemt samaksu, kas tiek aprēķināta pēc nostrādāto stundu skaita. Tādējādi,

starp pusēm noslēgtais uzņēmuma līgums atbilst darba līguma pazīmēm, kas izriet no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli” 8.panta 2.2daļas.

Uzņēmuma līgums tika nopietni gribēts kā darba līgums, jo faktiskās pušu attiecības liecina par darba tiesisko attiecību

saturu. Atbilstoši Civillikuma 1439.pantam, kad darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad

pirmais ir spēkā, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu, bet otrs, tikai

izskata pēc noslēgtais darījums, paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai.

Tā kā prasītāja nav juridiski izglītota, parakstot līgumu, nepievērsa uzmanību tā formai. Uzskata, ka laika periodā no

2018.gada 1.janvāra līdz 9.maijam bija darba attiecībās ar Rīgas pilsētas pašvaldību, tādēļ, aprēķinot prasītājai izmaksājamo

darba samaksu, atbildētājas pienākums bija ievērot Civilprocesa likuma 1.pielikumā norādīto par ienākumiem, uz kuriem nav

vēršama piedziņa.

Norāda, ka, kā izriet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņas, no prasītājas izmaksātās darba samaksas

atbildētāja tika ieturējusi nodokļus, tādējādi, rīkojoties kā darba devējs. Atbildētājam tika iesniegta prasītājas algas nodokļu

grāmatiņa.

Tādējādi, prasītājai nebija pamata uzskatīt, ka starp prasītāju un atbildētāju nepastāv darba devēja un darba ņēmēja

tiesiskās attiecības.

Pie šādiem apstākļiem no atbildētājas, kura prettiesiski izdarījusi darba samaksas ieturējumus, piedzenama prasītājai

nesaņemtā darba samaksa par 2018.gada janvāra, marta un aprīļa mēnešiem.

Prasība pamatota ar Darba likuma 39.pantu, 69.papnta pirmo un otro daļu, 80.panta otro daļu, Civillikuma 2178.pantu,

2179.panta otro daļu, 2212.panta pirmo daļu.

Prasītāja lūdz - piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības prasītājai par labu samaksu par 2018.gada janvāri EUR 244,32,

par 2018.gada martu EUR 247,19 un par 2018.gada aprīli EUR 251,51, bet kopā EUR 743,02, nosakot, ka no minētās

summas veicami likumā paredzētie nodokļu atskaitījumi.

2018.gada 19.oktobrī atbildētāja Rīgas pilsētas pašvaldība saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu tiesai sniedza

paskaidrojumus, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Asistenta pakalpojuma pašvaldībā administrēšana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra

noteikumiem Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”.

Rīgas sociālais dienests (turpmāk-RSD), pamatojoties uz Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu, Ministru

kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” 4.,

8., 11.punktu un 9.1.apakšpunktu ar 13.10.2017. lēmumu Nr.RSD-17-2503-ls piešķīra asistenta pakalpojumu /pers. B/

periodā no 2017.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.oktobrim.

RSD 2017.gada 19.oktobrī noslēdza trīspusējo Uzņēmuma līgumu Nr.RSD-17-3216-lī, par Asistenta pakalpojuma

sniegšanu /pers. B/ ar /pers. A/ no 2017.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.oktobrim (turpmāk-Līgums).

RSD pirms Līguma parakstīšanas vienlaikus tiek veikta asistenta un klienta instruktāža, t.i., izskaidrojošais darbs par

Līguma saturu, uzskaites lapas aizpildīšanu un pamatojošiem dokumentiem, kas ir par pamatu atlīdzības veikšanai.

Lietas izskatīšanā primārā nozīme ir pušu gribai darījuma noslēgšanā.

Prasītāja savā prasības pieteikumā norādījusi, ka uzskata, ka starp pusēm noslēgtais uzņēmuma līgums ir darba

līgums. RSD šādam apgalvojumam nepiekrīt šādu apsvērumu dēļ.

Darba līguma definīcija iekļauta Civillikuma 2178.pantā, kas nosaka, ka ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt

otrai darbu par atlīdzību.

Konkrētā gadījumā, pasūtījums ir asistenta pakalpojums, kura apjoms tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta

2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” un

lēmumu Par asistenta pakalpojuma piešķiršanu.

Ja ar asistentu tiktu noslēgts darba līgums, tad klientam nebūtu iespēja saņemt asistenta pakalpojumu, jo šis

pakalpojums tiek veikts vairākos pasākumos, atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.942

„Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”. Šis pakalpojums ir vērsts uz klienta vajadzībām - viņa

dienas režīmu, dzīvesvietu, attiecīgo aktivitāti, no kā izriet, ka RSD nevar asistentam noteikt darba vietu un laiku, tāpēc ir

noslēdzams uzņēmuma līgums. Nodibināt darba tiesiskās attiecības ar asistentu ievērojot Darba likuma normas, nav

iespējams un izpildvara izdodot attiecīgos noteikumus šādu iespēju arī nav paredzējusi.

Darba pazīmes detalizētāk vēl paskaidro juridiskajā literatūrā izteiktās atziņas, proti, darba līguma priekšmets ir „darbs

vispār”, kas pēc sava rakstura var būt gan fizisks, gan garīgs un kas jebkurā gadījumā prasa sistemātisku cilvēka enerģijas

izlietošanu zināmam mērķim svešās interesēs, veicot līgumā nolīgtos zināšanām un prasmei atbilstošos pienākumus;

uzņēmuma līgums ir tuvs darba līgumam, galvenā atšķirība ir tā, ka pēc uzņēmuma līguma ir jāsasniedz konkrēts līgumā

norādīts rezultāts, uzņēmuma līguma priekšmets ir nevis darbs vispār, bet darba galarezultāta došana (sk. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā.-R.: Mans īpašums, 1998, 504.- 525.l??.)

Atbilstoši Līgumam, prasītājas uzdevums bija sniegt asistenta pakalpojumu klientei /pers. B/.

No Līguma satura izriet, ka puses vienojušās par konkrēta uzdevuma izpildi. Tāpat puses vienojušās, ka atlīdzības

izmaksa par pasūtījuma izpildi tiks noteikta parakstot uzskaites lapu. Par katru laika periodu samaksa noteikta atšķirīga,

atkarībā no paveiktā uzdevuma izpildes.

Lietā nav pierādījumu, ka puses būtu pielīgušas konkrētu darba algu. No lietas materiāliem nav konstatējams, ka

atbildētāja būtu prasītāju nodrošinājis ar darba vietu un darba rīkiem un noteicis algu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta

pakalpojumu pašvaldībā” 20.punktam, asistents sniedz sociālajam dienestam pakalpojuma uzskaites lapu par sniegto

pakalpojumu klientam, kas ir par pamatu apmaksas veikšanai, kas atrunāts arī Līguma 3.1.apakšpunktā. Prasītāja uzskaites

lapu RSD iesniedza par 2017.gada novembri, decembri, 2018.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, kas nepārprotami pierāda,

ka prasītāja saprata, ka darba pienākumus veic pamatojoties uz Uzņēmuma līguma pamata.

Lietas faktiskie apstākļi apliecina, ka parakstot Līgumu, saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu prasītāja piekritusi, ka tiek

noslēgts tieši šāds līgums. Uzņēmuma līguma izpildes gaitā, kas ir seši mēneši, pastāvošās tiesiskās attiecības pēc faktiskā

izpildījuma atbilst uzņēmuma līguma raksturam.

Tā kā puses bija noslēgušas uzņēmuma līgumu, prasītājai, lai konstatētu, ka patiesība nodoms: bija darba līguma

slēgšana, jāspēj pierādīt, ka uzņēmuma līguma noslēgšanu viņa nav vēlējusies, un kādu iekšēju vai ārēju apstākļu ietekmē,

viņa ir rīkojusies pretēji savai gribai. Prasītāja to nav pierādījusi, līdz ar to Prasītāja uzņēmuma līgumu akceptējusi

Civillikuma 1431.panta izpratnē.

Prasītāja norādījusi, ka Rīgas pašvaldība kā atbildētāja no viņai izmaksātās darba algas ieturējusi nodokļus, tādējādi,

rīkojoties kā darba devējs.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2daļā uzskaitītas pazīmes, lai konstatējot vienu no tām, atzītu, ka

no gūtā ienākuma maksājams algas nodoklis.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. Spriedumā Lietā Nr.SKC-658/2017 [4.7.]

norādīts, ka fakts, ka darba devējs no darbinieka ienākuma aprēķināja un nomaksāja iedzīvotāju ienākumu nodokli, valsts

sociālās apdrošināšanas iemaksas un darba devēja sociālo nodokli, nedod pamatu atzīt, ka starp pusēm pastāvējušas darba

tiesiskās attiecības.

No Eiropas Savienības tiesu prakses atziņām saistībā ar jēdziena „darba ņēmējs” skaidrojumu izriet, ka, lai personu

atzītu par darbinieku, jākonstatē, ka persona veic efektīvu un reālu darbību, pienākumus veic darba devēja pakļautībā, par

pienākumu veikšanu saņem atlīdzību (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017.

Spriedums Lietā Nr.C30693015, SKC-658/20I7, 6.lpp. {6.6]).

Pamatojoties uz /pers. A/ iesniegumu Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcijā, amatpersona uzsāka administratīvo

pārkāpuma lietvedību pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrās daļas. Rīgas reģionālā Valsts darba

inspekcija 2018.gada 2.maijā lēmuma Nr.11-VDI-121-2018-330, konstatējošā daļā norādījusi, ka līguma Nr.RSD-17-3216-lī,

saturs neatbilst darba tiesisko attiecību pazīmēm, jo tas ir sastādīts ņemot vērā regulējumu ko nosaka Ministru kabineta

2018.gada 18.decembra noteikumi Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu; pašvaldībā”, tāpēc

pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmās daļas 2.punktu un 215.3pantu nolēma izbeigt

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Tā kā starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja pasūtītāja un pakalpojuma sniedzēja attiecības, risinot ar noslēgto

Uzņēmuma līgumu saistītus jautājumus nav piemērojams Darba likums.

Rīgas domes Finanšu departaments, kas nodrošina centralizētu grāmatvedības uzskaites funkcijas izpildi saņēmis

šādus zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojums:

1. zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna rīkojumus izpildu lietā Nr.00231/059/2015, Nr.00344/059/2014,

Nr.00345/059/2014, Nr.00230/059/2015, ieturēts un pārskaitīts tiesu; izpildītājam EUR 213,95;

2. zvērināta tiesu izpildītāja Mārča Midega rīkojumus izpildu lietās Nr.00207/077/2018, Nr.00228/077/2018,

ieturēts un pārskaitīts tiesu izpildītājam EUR 142,93;

3. zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga rīkojumu izpildu lietā Nr.01816/081/2014, ieturēts un pārskaitīts

tiesu izpildītājam EUR 292,14, kopā ieturētā summa EUR 649,02.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izpildījusi zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Lietas faktiskie apstākļi apliecina, ka Rīgas pilsētas pašvaldība nav prettiesiski ieturējusi prasītājas darba samaksu.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā,

par ko lietas dalībniekiem paziņots 2018.gada 19.oktobrī, nosūtot paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta trešās daļas nosacījumiem lietā 2019.gada 14.janvārī sastādīts saīsinātais

spriedums. 2019.gada 21.janvārī no prasītājas saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2017.gada 19.oktobrī starp Rīgas sociālo dienestu, /pers. B/ un /pers. A/ noslēgts

Uzņēmuma līguma par Asistenta pakalpojuma sniegšanu Nr.RSD-17-3216-lī. (l.l.9-12)

Civillikuma 1431.pants nosaka, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu,

uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts

attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Civillikuma 2212.panta pirmā daļa nosaka, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu

atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Savukārt

Civillikums 2212.panta otrā daļa Uzņēmuma līgumam piemērojami noteikumi par darba līgumu (I apakšnodaļa), ciktāl tie

nerunā pretim sekojošo pantu noteikumiem.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

pašvaldībā” 14.punts nosaka, ka pēc lēmuma pieņemšanas par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz

līgumu ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka asistenta pakalpojuma

apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus

jautājumus, kuri saistīti ar asistenta pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.

Savukārt Civillikuma 2178.pants nosaka, ka ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību.

Darba likuma 39.pants nosaka, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir

vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba

devēja rīkojumiem.

Konkrētā gadījumā, pasūtījums ir asistenta pakalpojums, kura apjoms tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta

2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” un

2017.gada 13.oktobra lēmumā Par asistenta pakalpojuma piešķiršanu Nr.RSD-172503-ls (l.l.43).

N o 2017.gada 19.oktobra Uzņēmuma līguma par Asistenta pakalpojuma sniegšanu Nr.RSD-17-3216-lī 1.2.punkta

redzams, ka asistenta pakalpojumi piešķirti /pers. B/ laika periodā no 2017.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.oktobrim

nepārsniedzot 22 stundu skaitu nedēļā. Kā arī 2017.gada 19.oktobra Uzņēmuma līguma par Asistenta pakalpojuma

sniegšanu Nr.RSD-17-3216-lī 1.3.punktā noteikti samaksas nosacījumi.

N o 2017.gada 19.oktobra Uzņēmuma līguma par Asistenta pakalpojuma sniegšanu Nr.RSD-17-3216-lī neizriet, ka

puses būtu vienojušās par konkrētu darba algas samaksu, vienojušies par darba vietu un darba rīkiem.

Prasītājas nodarbināšanas apstākļi neatbilst Darba likumā noteiktai un darba devēja definīcijai, jo prasītāja, sniedzot

asistenta pakalpojumus /pers. B/, neveica darbu atbildētāja labā, bet gan sniedza asistenta pakalpojumu /pers. B/,

pamatojoties uz /pers. B/ iesniegumu Rīgas sociālajā dienestā un noslēgto līgumu, kurš nosaka pakalpojuma sniegšanu un

atlīdzības saņemšanas kārtību.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka starp pusēm tika nodibinātās uzņēmuma līguma attiecības. Tiesa uzskata, ka uzņēmuma

līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līgumu galvenajām sastāvdaļām, līgums nav

apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Prasītāja lūdz piedzīt no Rīgas sociālā dienesta samaksu par 2018.gada janvāri EUR 244,32, par 2018.gada martu

EUR 247,19 un par 2018.gada aprīli EUR 251,51.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu

pašvaldībā” 20.punkts nosaka, ka asistents vai asistenta pakalpojuma sniedzējs, kas ir juridiska persona, reizi mēnesī

iesniedz sociālajā dienestā pakalpojuma uzskaites lapu par iepriekšējā mēnesī sniegto asistenta pakalpojumu, un sociālais

dienests kontrolē šo noteikumu 14. punktā minētā līguma saistību izpildi.

Prasītāja lūdz piedzīt no Rīgas pilsētas pašvaldības prasītājai par labu samaksu par 2018.gada janvāri EUR 244,32,

par 2018.gada martu EUR 247,19 un par 2018.gada aprīli EUR 251,51, bet kopā EUR 743,02, nosakot, ka no minētās

summas veicami likumā paredzētie nodokļu atskaitījumi

Atbildētāja iesniedza tiesai zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna 2018.gada 25.janvāra rīkojumu izpildu lietā

Nr.00231/059/2015 par EUR 73,31 apķīlāšanu un ieskaitīšanu zvērināta tiesu izpildītāja kontā, zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Lazdāna 2018.gada 25.janvāra rīkojumu izpildu lietā Nr.00344/059/2014 par EUR 81,01 apķīlāšanu un ieskaitīšanu zvērināta

tiesu izpildītāja kontā, zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna 2018.gada 25.janvāra rīkojumu izpildu lietā

Nr.00345/059/2014 par EUR 55,38 apķīlāšanu un ieskaitīšanu zvērināta tiesu izpildītāja kontā, zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa

Lazdāna 2018.gada 25.janvāra rīkojumu izpildu lietā Nr.00230/059/2015 par EUR 47,71 apķīlāšanu un ieskaitīšanu zvērināta

tiesu izpildītāja kontā, zvērināta tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga 2018.gada 5.aprīļa rīkojumu izpildu lietā

Nr.01816/081/2014 par EUR 4871,37 apķīlāšanu un ieskaitīšanu zvērināta tiesu izpildītāja kontā, zvērināta tiesu izpildītāja

Mārča Midega 2018.gada 12.aprīļa rīkojumu izpildu lietā Nr.00207/077/2018 par EUR 83,28 apķīlāšanu un ieskaitīšanu

zvērināta tiesu izpildītāja kontā un zvērināta tiesu izpildītāja Mārča Midega 2018.gada 17.aprīļa rīkojumu izpildu lietā

Nr.00228/077/2018 par EUR 59,65 apķīlāšanu un ieskaitīšanu zvērināta tiesu izpildītāja kontā.

Civilprocesa likuma 551.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un

citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Spriedumu un citu nolēmumu izpildes

nodrošināšanai nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam tiesu izpildītājam sniedz bez maksas.

Civilprocesa likuma 592.panta pirmā daļa nosaka, ka piedziņa uz parādnieka darba samaksu, arī uz samaksu, ko

parādnieks saņem par valsts civildienesta vai militārā dienesta pildīšanu, tiek vērsta, ja: 1) tiek izpildīts nolēmums par

periodisku maksājumu piedziņu; 2) piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu

daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu; 3) piedzinējs ir lūdzis vērst piedziņu uz darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem

maksājumiem. Otrā daļa nosaka, ka piedziņa uz parādnieka darba samaksu tiek vērsta arī tad, ja parādniekam nav mantas

vai tās nepietiek, lai piedzītu parādu.

Civilprocesa likuma 599.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka ja piedziņu vērš uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no

citām personām, tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir

pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā. Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu

izpildītājs paziņo, ka šie naudas līdzekļi tiek apķīlāti piedziņas summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā un ka līdz

pilnīgai piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu dzēšanai šīm personām naudas līdzekļi jāieskaita tiesu

izpildītāja depozīta kontā.

Atbildētāja norādījusi, ka veikusi pārskaitījumu EUR 213,95 apmērā zvērinātam tiesu izpildītājam Jānim Lazdānam

saskaņā ar rīkojumiem izpildu lietās Nr.00231/059/2015, Nr.00344/059/2014, Nr.00345/059/2014, Nr.00230/059/2015;

veikusi pārskaitījumu EUR 142,93 apmērā zvērinātam tiesu izpildītājam Mārcim Midegam rīkojumiem izpildu lietās

Nr.00207/077/2018, Nr.00228/077/2018; veikusi pārskaitījumu EUR 292,14 apmērā zvērinātam tiesu izpildītājam Rolandam

Veinbergam rīkojumu izpildu lietā Nr.01816/081/2014, kopā ieturētā summa EUR 649,02.

No minētā secināms, ka tiesu izpildītāja rīkojumi un prasības nolēmumu izpildes stadijā ir saistoši un obligāti izpildāmi

visām fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no tā vai viņš ir kreditors vai parādnieks, ieinteresētā persona vai trešā

persona, un šo personu tiesības nevar ierobežot likumīgā spēkā stājušās nolēmuma izpildi.

Pie šādiem apstākļiem prasītājas prasība par samaksas par 2018.gada janvāri EUR 244,32, par 2018.gada martu EUR

247,19 un par 2018.gada aprīli EUR 251,51 piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195., 204.1, 250.27pantiem, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, vienkāršotās procedūras prasību pret Rīgas pilsētas

pašvaldību, reģistrācijas Nr.90011524360, par nesaņemtās darba samaksas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2019.gada 13.februārī.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne