Court dismissed ban on scales citing EU law and technical non-compliance with measurement standards.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court fully rejected the applicant's request to annul the Consumer Rights Protection Centre's ban on selling non-automatic scales. The applicant argued that the technical inspection was flawed and conducted by an unqualified entity, yet the court found the scales non-compliant with EU measurement standards. The court ruled that the ban was lawful because the scales failed to automatically detect and signal significant errors, thereby endangering consumer interests.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 10.1 p. 5; Mērījumu vienotības likums 10.1 p. 5: A ban on selling non-compliant measuring instruments is lawful when the instruments fail to automatically detect and signal significant errors, thereby endangering consumer interests.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-01958-20/27
ECLI:LV:ADRJRIT:2020:1218.A420195820.8.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
RĪGAS TIESU NAMS
S P R I E D U
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2020.gada 18.decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese A.Karnīte,
piedaloties pieteicējas pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Patērētāju tiesību aizsardzības centra
pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „EST Tehnoloģijas” pieteikuma par Patērētāju tiesību aizsardzības centra
2020.gada 1.aprīļa lēmuma Nr.4.3.-1.1./3108/MU-36 atcelšanu daļā, ar kuru pieteicējai noteikts aizliegums turpmāk pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt
neautomātiskos svarus ACS-M.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – centrs) 2019.gada 19.septembra lēmumu Nr.4.3.-1.1/9478/MU-36, pamatojoties uz
pieteicējas ražoto neautomātisko svaru ACS-M (turpmāk – svari) veiktajā tehniskajā pārbaudē (turpmāk –pārbaude) konstatētajām neatbilstībām
normatīvajiem aktiem, pieteicējai cita starpā noteikts aizliegums turpmāk pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt tos (lietas 12. – 14.lapa).
Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja 2019.gada 14.oktobrī un 28.oktobrī vērsās centrā (lietas 42. – 45.lapa), norādot, ka pārbaude ir
bijusi kļūdaina un ka tās rezultātā iegūtie rādījumi ir viltoti. Pieteicējas ieskatā pārbaudes veicējs nav bijis kompetents konkrēto svaru pārbaudes
veikšanā, līdz ar to svaru pārbaude nav tikusi veikta pienācīgi. Pieteicējas prāt, centra uzliktais aizliegums par svaru pārdošanu, piegādi vai citādu
izplatīšanu nav pamatots.
[2] Centra 2020.gada 14.janvāra lēmumā Nr.4.3.-1.1/516/MU-36 pieteicējai norādīts, ka veiktās pārbaudes rezultātā konstatēta svaru
neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz ar ko pieteicējai svaru pārdošana, piegāde vai citāda izplatīšana ir aizliegta (lietas 46. –
48.lapa).
2020.gada 2.februārī pieteicēja, nepiekrītot 2020.gada 14.janvāra lēmumam Nr.4.3.-1.1/516/MU-36, atkārtoti vērsās centrā ar iesniegumu
(lietas 49. – 52.lapa), papildus Sākotnējos iesniegumos minētajam, norādot, ka svariem jau 2014.gadā ir veikta pārbaude, atbilstoši kurai tiem
2018.gadā izdots arī sertifikāts. Ja svari neatbilstu normatīvo aktu prasībām, tiem nebūtu iespējams izsniegt sertifikātu. Līdz ar to centra prasība pārtraukt
izplatīt svarus ir nelikumīga, jo balstīta uz tāda uzņēmuma veiktu tehnisko pārbaudi, kas nav tiesīga šādu pārbaudi veikt. Centram nav izpratnes svaru
darbības sfēras pārbaužu veikšanā un centra izdarītie secinājumi pēc pārbaudes veikšanas svariem nav pamatoti, tāpēc arī centra pieteicējai noteiktais
aizliegums nav tiesisks.
[3] Centra 2020.gada 1.aprīļa lēmumā Nr.4.3.-1.1/3108/MU-36 (lietas 53. – 56.lapa) norādīts, ka centrs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta
un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu Nr.756/2008 (turpmāk – regula Nr.756/2008), ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas izņemt mērīšanas līdzekļa
paraugu un organizēt to laboratorisku vai cita veida ekspertīzi. Vienlaikus centrs vērš uzmanību, ka tas neveic svaru atbilstības novērtēšanas procedūru
(ES tipa pārbaudi), bet gan organizē ekspertīzi akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā, lai pārliecinātos par mērīšanas līdzekļu atbildību
normatīvajiem aktiem. Ja pieteicēja nepiekrīt centra secinājumiem un pārbaudes rezultātiem, tā var veikt glabāšanā nodoto svaru parauga ekspertīzi
akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā pēc savas izvēles, veicot pārbaudes apmaksu. Tāpat centrs atkārtoti norādījis uz pieteicējai jau sākotnēji
piemēroto svaru izplatīšanas aizliegumu.
2020.gada 27.aprīlī pieteicēja atkārtoti vērsās centrā ar iesniegumu (lietas 58. – 60.lapa), norādot, ka centrs nav atbildējis pēc būtības uz
pieteicējas iepriekš paustajiem iebildumiem, kā arī nav norādījis uz lēmuma apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Centra prasība aizliegt turpmāku
preces pārdošanu, piegādāšanu vai citādu izplatīšanu nav pieļaujama un korekta. Ja svari nav atbilstoši lietošanai reglamentētā sfērā, tas nenozīmē, ka tos
nevar lietot nereglamentētā sfērā.
[4] 2020.gada 26.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums, kurā tā pārsūdz centra noteikto aizliegumu turpmāk pārdot,
piegādāt vai citādi izplatīt neautomātiskos svarus ACS-M, jo centra aizliegums balstīts uz nelikumīgu un nekompetentas iestādes veiktu tehnisko pārbaudi
(lietas 6. – 11.lapa).
[5] 2020.gda 13.jūlijā tiesā saņemts centra paskaidrojums par pieteikumu (lietas 84. – 89.lapa), kurā lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz
turpmāko.
Centrs organizēja tehnisko pārbaudi ar mērķi pārliecināties, vai ražotājs, proti, pieteicēja, ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu
svaru atbilstību piemērojamo normatīvo aktu būtiskajām prasībām. Institūcija, kas veica tehnisko pārbaudi svariem, izmanto Latvijas nacionālās
akreditācijas zīmi, lai demonstrētu savu kompetenci. Centrs skaidro, ka automātiskā kļūdas atklāšana ir paredzēta, lai aizsargātu patērētāju no kļūdainiem
tirdzniecības darījumiem, ko izraisa nepareiza neautomātisko svaru darbība, un tai jābūt nepārprotamai. Turklāt no normatīvajiem aktiem izriet centra
tiesība, ja tiek konstatēts, ka neautomātiskie svari neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un to ražotājs nenovērš konstatētos trūkumus, veikt
visas nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu svaru atbilstību normatīvo aktu prasībām, tai skaitā arī veikt to atsaukšanu vai izņemšanu no
tirgus, ja tas nepieciešams. Vienlaikus centrs skaidro, ka pārsūdzētajā lēmumā nav ietverts situācijas galīgais noregulējums, tāpēc uzskatāms par
starplēmumu līdz konkrētās tiesiskās situācijas noregulējumam un papildus apstākļu noskaidrošanai lietā. Proti, tikai gadījumā, ja pieteicēja labprātīgi
neveiks visas nepieciešamās korektīvās darbības, lai nodrošinātu svaru atbilstību, centrs kā tirgus uzraudzības iestāde pieņems lēmumu, aizliedzot svaru
laišanu vai piedāvāšanu tirgū.
[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, bet centra pilnvarotie pārstāvji pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un
paskaidrojumos minētajiem argumentiem.
Motīvu daļa
I
[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarībā ar tiesību normām, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms
turpmāko apsvērumu dēļ.
[8] Vispirms tiesa atbildēs uz centra argumentu, ka pieteikums šobrīd nav skatāms pēc būtības tiesā administratīvā procesa kārtībā.
Centrs uzskata, ka tas attiecībā uz pieteicēju šobrīd nav pieņēmis lēmumu ar galīgu noregulējumu, bet gan starplēmumu līdz konkrētas tiesiskās
situācijas noregulējumam (sk. lietas 76.lapu).
Tiesa minētajam argumentam nepiekrīt turpmāko apsvērumu dēļ.
Likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta piektā daļa noteic, ja, veicot mērīšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, konstatēta mērīšanas līdzekļu
neatbilstība šim likumam vai normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un to metroloģisko kontroli, centrs ir tiesīgs:
1) apturēt mērīšanas līdzekļu laišanu un piedāvāšanu tirgū un nodošanu lietošanā, kamēr nav nodrošināta mērīšanas līdzekļu atbilstība;
2) aizliegt vai ierobežot mērīšanas līdzekļu turpmāku laišanu un piedāvāšanu tirgū un nodošanu lietošanā vai pieprasīt, lai tie tiek atsaukti no
galalietotāja vai izņemti no tirgus.
Tātad centrs, konstatējot tirgū laisto un piedāvājamo mērīšanas līdzekļu neatbilstību, ir tiesīgs pieņemt divu veidu lēmumus attiecībā uz mērīšanas
līdzekļu izplatīšanu tirgū, proti, atbilstoši minētā panta 1.punktam faktiski nosakot pagaidu noregulējumu līdz konstatēto trūkumu novēršanai, bet atbilstoši
minētā panta 2.punktam galīgu regulējumu, aizliedzot un ierobežojot mērīšanas līdzekļu izplatīšanu. Neskatoties uz to, kāda veida lēmumu centrs pieņem,
pamatojoties uz likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta piekto daļu, personai, attiecībā uz kuru tas pieņemts tiek radītas tiesiskas sekas, ierobežojot
mērīšanas līdzekļu izplatīšanu.
Kā izriet no centra 2019.gada 19.septembra lēmuma Nr.4.3.-1.1/9478/MU-36, centrs, pamatojoties uz likuma „Par mērījumu vienotību”
10.1panta piekto daļu, attiecībā uz pieteicēju noteicis, ka turpmāk svaru pārdošana, piegādāšana vai citāda izplatīšana nav pieļaujama un par
turpmākajām darbībām centrs informēs pieteicēju atsevišķi. Minētais norādīts arī centra 2020.gada 14.janvāra lēmumā Nr.4.3.-1.1/516/MU-36 un
2020.gada 1.aprīļa lēmumā Nr.4.3.-1.1/3108/MU-36. Tiesa no lietas materiāliem konstatē, ka pēc 2019.gada 19.septembra lēmuma Nr.4.3.-
1.1/9478/MU-36 pieņemšanas, centram reaģējot uz pieteicēja izteiktajām pretenzijām par svaru pārbaudes rezultātiem, attiecībā uz svariem tika veikta
atkārtota pārbaude, kā arī lūgts sniegt informāciju Dānijas paziņotajai institūcijai „Force Certification” A/S. Tādējādi centrs, pēc
2019.gada 19.septembra lēmuma Nr.4.3.-1.1/9478/MU-36 pieņemšanas, turpināja veikt darbības, lai noskaidrotu svaru atbilstību normatīvo aktu
prasībām, un, kā izriet no 2020.gada 1.aprīļa lēmumā Nr.4.3.-1.1/3108/MU-36 norādītā par turpmāku darbību iespējamu sekošanu no centra puses
(„Par turpmākajām darbībām PTAC informēs atsevišķi”), paredzēja veikt vēl citas darbības svaru uzraudzības īstenošanai.
Kā var secināt no lietas materiāliem, centrs tādējādi uzskata, ka tas attiecībā uz pieteicēju nav pieņēmis lēmumu ar galīga noregulējuma raksturu, jo
process iestādē attiecībā uz svaru uzraudzību joprojām turpinās. Vēl vairāk, no centra paskaidrojumiem tiesai izriet, ka centrs nav veicis svaru atbilstības
procedūru, bet gan saskaņā ar likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta ceturto daļu organizējis tikai ekspertīzi akreditētā atbilstības novērtēšanas
institūcijā.
Pirmkārt, tiesa, norāda, ka konkrētās lietas izskatīšanas pieļaujamībai, nav nozīmes apstāklim, ka centrs attiecībā uz pieteicēju nav veicis atbilstības
novērtēšanas procedūru, jo to saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.210 „Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas
noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.210) 13.punktu veic svaru ražotājs pirms svaru laišanas tirgū, bet gan veicis mērīšanas tirgus uzraudzību saskaņā ar
likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta trešās daļas 1.punktu. Jo no iepriekš minētajiem lēmumiem izriet tas, ka centrs, tirgus uzraudzības ietvaros
veicot svaru ekspertīzi, ir izdarījis secinājumus par svaru neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā pieteicējai ir piemērojams svaru izplatīšanas
ierobežojums. Otrkārt, nav būtiskas nozīmes centra norādītajam, ka lēmumos nav ietverts galīgais noregulējums un centrs turpina skaidrot lietas
apstākļus, jo, kā jau tika konstatēts, centrs, iepriekš minētajos lēmumos, pamatojoties uz likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta piekto daļu, skaidri
paudis liegumu pieteicējai turpināt svaru pārdošanu, piegādāšanu vai citādu izplatīšanu. Tādējādi secināms, ka centrs faktiski ir noteicis pieteicējai pagaidu
regulējumu līdz tiek nodrošināta svaru atbilstība, kas būtiski ietekmē pieteicējas tiesības. Minēto faktiski tiesas sēdē apliecināja centra pilnvarotā pārstāve,
norādot, ka šobrīd pieteicēja nav tiesīga izplatīt svarus bez centra atļaujas.
Tādējādi norādāms, ka, kaut arī likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta piektā daļa noteic centra tiesības nevis pienākumu pieņemt attiecīgos
lēmumus, no centra pieņemtajiem lēmumiem un tiesas sēdē centra pārstāvju sniegtā paskaidrojuma ir skaidri konstatējama centra nostāja attiecībā uz
pieteicējas tiesībām izplatīt svarus.
Tādējādi, kaut arī centrs uzskata, ka tā pieņemtie lēmumi nav ar galīgu noregulējumu, tiem ir konstatējama būtiska ietekme uz pieteicējas tiesībām
izplatīt svarus. Līdz ar to centra 2020.gada 1.aprīļa lēmums Nr.4.3.-1.1/3108/MU-36 daļā, ar kuru pieteicējai noteikts aizliegums turpmāk pārdot,
piegādāt vai citādi izplatīt svarus, ir pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārtībā.
II
[9] Kā izriet no pieteicējas pieteikuma, tā uzskata, ka ir pieļauti pārkāpumi svaru pārbaudē, kā rezultātā ir nonākts pie nepareiziem secinājumiem
par svaru atbilstību normatīvo prasībām, secīgi liedzot pieteicējai izplatīt tos.
[9.1] Saskaņā ar likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta pirmās daļas 1.punktu centrs veic mērīšanas līdzekļu uzraudzību.
Lai centrs īstenotu minēto funkciju, tas atbilstoši likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta ceturtajai daļai ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas
saņemt mērīšanas līdzekļu paraugus mērīšanas līdzekļu ražošanas un izplatīšanas vietās un organizēt to ekspertīzi akreditētā atbilstības novērtēšanas
institūcijā, lai pārliecinātos par mērīšanas līdzekļu atbilstību šim likumam un normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem un
to metroloģisko kontroli.
Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.210 12.punktu, laižot tirgū šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētās lietošanas kategorijas neautomātiskos
svarus, ražotājs nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajām būtiskajām prasībām. Bet saskaņā ar minēto
noteikumu
13.punktu ražotājs šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētās lietošanas kategorijas neautomātiskajiem svariem sagatavo tehnisko dokumentāciju
atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam un veic attiecīgo šo noteikumu 3.nodaļā norādīto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina, ka tā tiek
veikta.
Tātad ir izšķirami divi pārbaudes veidi, proti, svaru ražotāja īstenotā atbilstības novērtēšana, lai tirgū tiktu piedāvāti un izplatīti tiesību aktu prasībām
atbilstoši kvalitatīvi svari, un tirgus uzraudzības ietvaros centra veiktā svaru ekspertīze, proti, pārbaudot, vai svaru ražotājs tirgū piedāvā un izplata tiesību
normām atbilstošus svarus (tostarp svarus, kuriem atbilstoši tiesību normām ražotājs ir veicis atbilstības novērtēšanas procedūru).
Līdz ar to, kā pamatoti norādījis centrs, tas nav veicis pieteicējas ražoto svaru atbilstības novērtēšanas procedūru, bet gan veicis svaru ekspertīzi.
[9.2] No pieteikuma izriet, ka pietiecēja uzskata, ka svaru ekspertīzi veikusi persona, kura nav to tiesīga darīt. Proti, no lietas materiāliem izriet, ka
pieteicēja iebilst pret SIA „LEITC”, kurai SIA „V&V VentMet laboratorija” nodeva svarus elektromagnētiskās saderības testēšanai, veiktās pārbaudes
rezultātiem. Jo SIA „LEITC” neesot akreditēta neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas institūciju sarakstā. Tāpat SIA „LEITC” ir akreditēta
nereglamentētajā sfērā, savukārt svari ir pakļauti tiesību aktos noteiktajai novērtēšanai, proti, uz svariem attiecināma reglamentētā sfērā.
Tiesa pieteicējas viedokli noraida kā nepamatotu turpmāko apsvērumu dēļ.
Kā jau iepriekš konstatēts, atbilstoši likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta ceturtajai daļai, centrs, lai pārliecinātos par mērīšanas līdzekļu (tai
skaitā svaru) atbilstību tiesību normām, ir tiesīgs organizēt svaru ekspertīzi akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā.
Kā izriet no lietas materiāliem, centrs svarus nodevis ekspertīzei SIA „V&V VentMet laboratorija”, kura savukārt svaru pārbaudi daļā par
elektromagnētiskās saderības testēšanu nodevusi apakšuzņēmumam SIA „LEITC” (lietas 18.lapa).
Saskaņā ar likuma „Par atbilstības novērtēšanu” 13.panta ceturto daļu atbilstības novērtēšanas institūciju akreditāciju reglamentētajā un
nereglamentētajā sfērā, kā arī atbilstības novērtēšanas institūciju darbības uzraudzību veic nacionālā akreditācijas institūcija. Minētā likuma 6.panta trešā
daļa noteic, ka institūciju, kura veic nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas, nosaka Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta
2018.gada 27.februāra noteikumu Nr.111 „Valsts aģentūras „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” nolikums”, kas izdoti tostarp pamatojoties uz
likuma „Par atbilstības novērtēšanu” 6.panta trešo daļu, nacionālā akreditācijas institūcija ir Valsts aģentūra „Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”
(turpmāk – LATAK).
Kā izriet no LATAK interneta vietnē pieejamās informācijas, LATAK kā nacionālā akreditācijas institūcija ir akreditējis SIA „LEITC”
(sk.https://www.latak.gov.lv/index.php?option=com_institucijas&view=pdf&id=6653&apl=23891&Itemid=151&lang=lv ) atbilstoši standarta LVS EN
ISO/IEC 17025:2017 „Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības (ISO/IEC 17025:2017)” prasībām, ko apstiprina arī
LATAK sniegtā informācijas centram (lietas 133.lapa). SIA „LEITC” nereglamentētajā sfērā iekļauta elektromagnētiskās saderības testēšana un
radiospektra mērījumu veikšana, tostarp atbilstība standartam LVS EN 61000-4-6 attiecībā uz noturību pret radiofrekvenču lauku inducētiem
konduktīvajiem traucējumiem, attiecībā uz ko SIA „LEITC” konstatēja neatbilstību svariem.
Atbilstoši nacionālās akreditācijas institūcijas LATAK sniegtajai informācijai minētais nozīmē, ka SIA „LEITC” bija tiesīga veikt darbības saskaņā
ar standarta LVS EN 45501:2015 „Neautomātisko svaru metroloģiskie aspekti” B 3.5 un B 3.6.punktā noteikto.
Tādējādi secināms, ka SIA „LEITC” kā akreditēta iestāde bija tiesīga veikt elektromagnētiskās saderības testēšanu svariem. Tas, ka
elektromagnētiskās saderības testēšana un radiospektra mērījumu veikšana ir nereglamentētā sfēra, nenozīmē, ka tās ietvaros izdarītie secinājumi nevar
būt iekļaujami pārbaužu kopumā, kas attiecas uz reglamentēto sfēru, proti, konkrētajā gadījumā, kas attiecas uz neautomātiskajiem svariem.
Savukārt attiecībā uz iebildumiem, ka elektromagnētiskās saderības testēšanu SIA „V&V VentMet laboratorija” ir nodevusi SIA „LEITC”,
norādāms turpmākais.
Saskaņā ar standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2017 „Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības (ISO/IEC
17025:2017)” 6.6.punktu laboratorija ir tiesīga pieaicināt apakšuzņēmumu testu veikšanai, lai atbalstītu laboratorijas darbību. Savukārt atbilstoši
dokumenta LATAK-D.011-11/05.2014 „Latvijas nacionālās akreditācijas zīmes lietošanas noteikumi akreditētajām atbilstības novērtēšanas institūcijām”
(sk. https://www.latak.gov.lv/attachments/article/2/D011-11-05-2014.pdf) 5.3.2.4.punktam, ja apakšuzņēmēja atbilstības novērtēšanas institūcijai ir
LATAK akreditācija un uz izpildes brīdi apakšlīgumā nodotais darbs (metodes) ir iekļauts apakšlīguma izpildītāja akreditācijas sfērā, tas tiek uzskatīts
par līdzvērtīgu līgumslēdzēja akreditācijas sfērai. Kā arī, ja LATAK ir akreditējis apakšlīguma izpildītāja konkrēto paraugu ņemšanu, testēšanu,
kalibrēšanu vai inspicēšanu, tad rezultāti ir iekļaujami līgumslēdzēja pārskatā vai sertifikātā kā akreditētu metožu rezultāti. Pārskatos vai sertifikātos ar
akreditācijas zīmi iekļauj rezultātus, ja apakšlīgumā nodotie darbi ir līgumslēdzēja akreditācijas darbības sfērā. Apakšlīguma izpildītāja sniegtie rezultāti ir
iekļaujami apvienotajā pārskatā, ziņojumā vai sertifikātā un institūcijai ir jānorāda, kuri rezultāti ir iegūti no apakšlīguma izpildītājiem.
Kā izriet no LATAK sniegtās informācijas (lietas 133.lapa), SIA „V&V VentMet laboratorija” kvalitātes sistēmas dokumentācijā ir paredzēta
apakšuzņēmēju piesaistīšana, noteikti to izvēles kritēriji, kā arī regulāri tiek veikts piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju novērtējums.
SIA „V&V VentMet laboratorija” 2019.gada 2.augustā ir noslēgusi sadarbības līgumu Nr.L13/AU1902 ar SIA „LEITC”.
Tādējādi secināms, ka SIA „V&V VentMet laboratorija” bija tiesīga sadarbības līguma ietvaros nodot SIA „LEITC” kā akreditētai iestādei veikt
elektromagnētiskās saderības testēšanu pieteicējas svariem un SIA „LEITC” testēšanas rezultāti pamatoti tika iekļauti Tehniskajā atskaitē par svaru
testēšanu (lietas 15. – 41.lapa). Savukārt centram bija tiesisks pamats paļauties uz LATAK akreditēto iestāžu kā lietpratēju attiecīgajā jomā veiktajiem
testēšanas rezultātiem.
[9.3] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja pēc būtības nepiekrīt SIA „LEITC” izdarītajiem testēšanas rezultātiem, norādot uz dažādiem
testēšanas tehniskajiem aspektiem.
Kā jau tiesa iepriekš šajā spriedumā norādīja, saskaņā ar Noteikumu Nr.210 12.punktu, laižot tirgū šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētās
lietošanas kategorijas neautomātiskos svarus, ražotājs nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajām būtiskajām
prasībām.
Tātad ražotāja pienākums ir rūpēties par to, ka tirgū nonāk kvalitatīva prece.
Atbilstoši minēto noteikumu 22.punktam ražotājs, kurš uzskata vai kuram ir pamats uzskatīt, ka neautomātiskie svari, kurus tas laidis tirgū,
neatbilst šo noteikumu prasībām, nekavējoties veic korektīvas darbības, lai nodrošinātu neautomātisko svaru atbilstību šo noteikumu prasībām vai, ja
nepieciešams, lai atsauktu vai izņemtu tos no tirgus.
Tādējādi pieteicējai pēc tam, kad tā saņēma informāciju no centra par veikto svaru ekspertīzi pie LATAK akreditētajām iestādēm un tajā
konstatēto neatbilstību, bija pamats uzskatīt, ka pastāv ticama iespēja par svaru neatbilstību.
Ņemot vērā, ka pieteicēja uzskatīja, ka centra pasūtītā un saņemtā svaru ekspertīze nav pareiza, tai bija tiesības pasūtīt savu ekspertīzi pie citas
akreditētas institūcijas un tās rezultātus iesniegt centram, tādējādi atspēkojot centra iepriekš konstatēto. Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja to nav
darījusi. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, pieteicēja nav sniegusi centram visu tās rīcībā esošo uz svariem attiecināmo informāciju, ar kuras
palīdzību centrs gūtu pilnīgu priekšstatu par svariem, kaut arī centrs bija aicinājis pieteicēju to darīt.
[9.4] Pieteicēja uzskata, ka, tā kā Dānijas paziņotā institūcija „Force Certification” A/S ir izsniegusi pieteicējai sertifikātu par svaru atbilstību (lietas
212.lapa), kurš ir derīgs līdz 2028.gada 17.maijam, centram nav tiesību liegt pieteicējai izplatīt svarus.
Tiesa norāda, ka šāds pieteicējas viedoklis ir maldīgs.
Neatkarīgi no tā, ka ražotājs atbilstoši tiesību normām ir veicis svaru atbilstības novērtēšanas procedūru, kuras rezultāta ir konstatēta svaru
atbilstība prasībām, centrs, veicot likumā noteikto mērīšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, ir tiesīgs veikt ekspertīzi un pārliecināties, vai tirgū tiek piedāvāta
un izplatīta kvalitatīva produkcija. Apstāklis, ka iepriekš pārbaudīti svari ir atzīti par atbilstošiem, nenozīmē, ka dažādu apstākļu ietekmē (piemēram,
parādās defekti ražošanas procesā, nekvalitatīvu izejmateriālu lietošanas uzsākšana ražošanā u.c.) situācija nevar mainīties. Tādēļ centram, ņemot vērā
ekspertīzes rezultātā konstatēto neatbilstību attiecībā uz noturību pret radiofrekvenču lauku inducētiem konduktīvajiem traucējumiem, un tādējādi
konstatējot neatbilstību Noteikumu Nr.210 1.pielikuma 12.2.apakšpunkta prasībām (ja elektroniskos neautomātiskos svarus pakļauj traucējumiem,
to darbība nerada nozīmīgas kļūmes vai automātiski atklāj tās un uzrāda. Atklājot nozīmīgu kļūmi, elektroniskie neautomātiskie svari
automātiski izslēdzas vai automātiski raida optisku vai akustisku signālu, līdz lietotājs veic atbilstošu darbību vai kļūme izzūd), bija pamats
konstatēt, ka tirgū tiek laisti prasībām neatbilstoši svari. Līdz ar to centrs bija tiesīgs rīkoties atbilstoši likuma „Par mērījumu vienotību” 10.1panta piektajā
daļā noteiktajam, lai aizsargātu patērētāju intereses.
Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem, šobrīd arī Dānijas paziņotā institūcija „Force Certification” A/S pēc vairākkārtējas sarakstes ar centru ir
konstatējusi pieteicējas svaru neatbilstību, kā dēļ paredzējusi uzsākt ražotāja sertifikāta un arī faktiskā ražotāja sertifikāta darbības apturēšanu (lietas
263.lapa ar tulkojumu no angļu valodas lietas 265.lapā).
[9.5] Attiecībā uz pieteicējas norādīto, ja svari nav atbilstoši lietošanai reglamentētā sfērā, tas nenozīmē, ka tos nevar lietot nereglamentētā sfērā,
tiesa norāda, ka šāds arguments faktiski norāda, ka pieteicēja uzskata par pieļaujamu, ka tirgū tiek laisti nekvalitatīvi svari, ja tie tiks lietoti nereglamentētā
sfērā.
Šāda situācija nav pieļaujama, jo pircējam neatkarīgi no tā, kādā sfērā tas iegādāto preci lietos, ir tiesības paļauties, ka ražotājs izplata kvalitatīvu
preci.
[10] Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt
spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums
detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem
no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir
jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā
Nr.SKA-280/2006 8.punktu).
Ņemot vērā minēto, tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietvertos apsvērumus, jo tie nevar
ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.
[11] Ņemot vērā iepriekš secināto, tiesa atzīst 2020.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.4.3.-1.1./3108/MU-36 daļā, ar kuru pieteicējai noteikts aizliegums
turpmāk pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt svarus par tiesisku, bet pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un tādēļ noraidāmu.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona
tiesa
nosprieda
pilnībā noraidīt SIA „EST Tehnoloģijas” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2020.gada 1.aprīļa lēmuma Nr.4.3.-
1.1./3108/MU-36 atcelšanu daļā, ar kuru pieteicējai noteikts aizliegums turpmāk pārdot, piegādāt vai citādi izplatīt neautomātiskos svarus ACS-M.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona
tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese A.Karnīte