Appeal court dismisses request to revoke building permit due to lack of fire safety impact on neighbor.

Lietas Nr. A420401014

Lietas arhīva Nr. AA43-1065-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 11.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente U.Mihailova, tiesneses I.Kaļiņina un S.Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada

16.septembra lēmuma Nr.1.1-39.1/851 atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 18.jūnija

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Jūrmalas pilsētas domes (turpmāk – Domes) 2014.gada 16.septembra lēmumu Nr.1.1-39.1/851 „Lēmums par Jūrmalas pilsētas

domes būvvaldes komisijas ar 2014.gada 8.augusta lēmumu Nr.1557 izdotās būvatļaujas saimniecības ēkas Nr.002 rekonstrukcijai /adrese/,

apstrīdēšanas iesniegumu” (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) kā administratīvā akta galīgo noformējumu nolemts izsniegt būvatļauju saimniecības ēkas

Nr.002 rekonstrukcijai /adrese/ (turpmāk – Būvatļauja). Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Būvatļauja ir izsniegta /pers. C/, kura ir nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, īpašniece. /pers. C/ saskaņā Būvniecības

likuma 11.panta pirmo daļu ir tiesīga veikt būvniecības darbus sev piederošajā nekustamajā īpašumā

[1.2] Savukārt /pers. B/ ir nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra Nr./numurs B/, īpašniece.

[1.3] No Jūrmalas pilsētas būvvaldē (turpmāk – Būvvalde) 2014.gada 29.jūlijā akceptētā būvprojekta Nr.1488 „Saimniecības ēkas Nr.002

rekonstrukcija /adrese/” (turpmāk – Būvprojekts) netika konstatēts, ka būtu paredzēta jebkādu būvdarbu veikšana /pers. B/ piederošajā nekustamajā

īpašumā /adrese/.

[1.4] /pers. B/ kļūdaini uzskata, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 11.panta pirmo daļu Būvatļaujas saņemšanai bija nepieciešama /pers. B/

kā blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieces piekrišana.

[1.5] Būvprojektā ir paredzēta saimniecības ēkas skursteņa un jumta seguma nomaiņa un jumta loga izbūve. Būvprojektā netiek paredzētas

saimniecības ēkas būvapjoma izmaiņas, tai skaitā netiek paredzēta jaunas jumta pārkares izbūve (izmaiņas jumta konstrukcijā). Saimniecības ēkas

rekonstrukcijas rezultātā tiek saglabāta vēsturiski izveidojusies situācija.

[1.6] Kā nepamatoti noraidīti /pers. B/ pieņēmumi par to, ka saimniecības ēkas rekonstrukcija ietver arī saimniecības ēkas funkcijas maiņu un

būvapjoma izmaiņas. Tāpat kā nepamatots noraidīts /pers. B/ iebildums par to, ka saimniecības ēka pēc tās rekonstrukcijas var ievērojami samazināt

/pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma vērtību.

[1.7] Būvvaldei nebija tiesiska pamata atteikt izsniegt Būvatļauju. Būvatļauja ir izsniegta tiesiski.

[2] /pers. B/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Dome nepamatoti nav ņēmusi vērā apstākli, ka saimniecības ēka atrodas uz /pers. B/ piederošā nekustamā īpašuma robežas, tādējādi

būvniecība skar arī viņas nekustamo īpašumu. Ēkas pārkare vēl vairāk ietiecas /pers. B/ nekustamajā īpašumā. Attiecīgo būvdarbu veikšanai šajā objektā

ir nepieciešama arī /pers. B/ piekrišana, kas netika saņemta. Nav tiesiskas nozīmes Domes norādītajam apstāklim, ka saimniecības ēka jau vēsturiski

iesniedzas /pers. B/ nekustamajā īpašumā.

[2.2] Nekustamā īpašuma zemesgrāmatu nodalījumā nav norādīti nekādi apgrūtinājumi, kas /pers. B/ varēja būt zināmi, iegūstot

īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/.

[2.3] Pat ja būvniecības ietvaros netiek paredzētas būvapjoma izmaiņas, būvdarbi jebkurā gadījumā ir saskaņojami ar /pers. B/ kā blakus

esošā nekustamā īpašuma īpašnieci.

[2.4] SIA „METRUM” izgatavotais plāns ir veikts pēc mērījumiem, kas veikti 2014.gada oktobrī, t.i., pēc patvaļīgās būvniecības

pabeigšanas, un tajā pirmo reizi konstatēta pārkare pāri robežai (kas nav nevienā citā iepriekšējā dokumentā). Tādējādi, ja tika veiktas būvapjoma

izmaiņas, šāds apstāklis bija jāsaskaņo ar /pers. B/ kā blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieci.

[2.5] Būvvaldes pienākums, konstatējot divus apstākļus – būvniecības procesa ierosināšanu un to, ka tas skar būvniecības procesa

ierosinātājam nepiederošu zemesgabalu, – bija nodrošināt to, ka tiek saņemta /pers. B/ kā blakus esošā nekustamā īpašuma, kas tiks skarts ar

būvniecības procesu, īpašnieces piekrišana.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 18.jūnija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem

motīviem.

[3.1] Lietā noskaidrots, ka vēsturiski saimniecības ēka būvēta uz zemesgabalu robežas, tāpat lietā nav strīda par to, ka saimniecības ēka

uzbūvēta tiesiski.

[3.2] Tiesa atzina, ka nav veikta /pers. B/ zemesgabala apbūve un nekādi būvniecības darbi /pers. B/ zemesgabalā nav paredzēti.

Būvprojekts paredz ēkas skursteņa un jumta seguma nomaiņu un jumta loga izbūvi. No projekta neizriet, ka būtu paredzētas izmaiņas jumta konstrukcijā,

proti, netiek paredzēta jauna jumta pārkares izbūve. Tas vien, ka pārkares apjoms precīzi dokumentāri fiksēts tikai pēc būvdarbiem, nenozīmē, ka šāda

pārkare iepriekš nav bijusi.

[3.3] Tiesa atzina, ka šobrīd ir izmainījies zemes robežu plānu uzmērīšanas tiesiskais regulējums, gan mērinstrumentu iespējas, kvalitāte un

precizitāte. Turklāt to, ka jumta pārkare bijusi arī vēsturiski, pierāda saimniecības ēkas apsekošanas laikā veiktās fotofiksācijas, kas uzņemtas pirms

būvatļaujas izsniegšanas, un apsekošanā dabā fiksētā informācija izmantota tehniskā projekta sastādīšanai, ievērojot nosacījumus par apjoma izmaiņu

nepieļaušanu.

[3.4] Tiesas vērtējumā Dome pamatoti pārsūdzētajā lēmumā atsaucas uz Domes ar 2007.gada 12.jūlija saistošajiem noteikumiem Nr.19

„Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” apstiprināto

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (kas konkrētajā gadījumā bija spēkā plānošanas un arhitektūras

uzdevuma izsniegšanas brīdī 2012.gada 27.aprīlī) 2.6.1.punktā noteikto.

[3.5] Tiesa konstatēja, ka saimniecības ēka ir reģistrēta zemesgrāmatā, līdz ar to likumīgi būvēta, vienlaicīgi pastāvot apstākļiem, ka atsevišķi

tās raksturlielumi neatbilst spēkā esošajiem pašvaldības apbūves noteikumiem (nav atbilstošs attālums starp ēku un kaimiņa zemes robežu un nav kaimiņa

saskaņojuma par noteikto attālumu neievērošanu). Šādas ēkas atjaunošana nav aizliegta, tikai jāievēro nosacījums, ka neatbilstības apbūves noteikumiem

atjaunošanas procesā nedrīkst palielināt. Tiesas vērtējumā no lietā esošajiem dokumentiem un Domes un /pers. C/ paskaidrojumiem secināts, ka minētais

nosacījums pilnībā tiek ievērots.

[3.6] Ņemot vērā minēto, proti, ka saimniecības ēkas būvapjoma palielināšana nav paredzēta, jauna būvniecība un jebkādi būvniecības darbi

uz /pers. B/ zemesgabala nav paredzēti, tiesa atzina, ka tehniskā projekta saskaņošana ar /pers. B/ nebija nepieciešama.

[3.7] Tiesa, ņemot vērā lietā esošos dokumentus un tiesisko regulējumu, secināja, ka nebija pamata runāt par funkcijas maiņu, proti, plānotās

pārbūves neliecina par to, ka saimniecības ēka būs paredzēta dzīvošanai.

[3.8] Lietā noskaidrots, ka vēsturiski skurstenis saimniecības ēkai ir, tikai otrajā jumta pusē, savukārt šobrīd rekonstrukcijas rezultātā

izbūvēts jumta otrajā pusē. Tiesas vērtējumā saimniecības ēka nav tik liela, lai piedūmojuma apjoms mainītos atkarībā no tā, kurā jumta pusē skurstenis

atrodas.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 18.jūnija spriedumu /pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību, tajā norādot pieteikumā un

turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Tiesa nepareizi tulko Jūrmalas domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna)

grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” apstiprināto Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma un teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumu 2.6.1.punktu. /pers. B/ piekrišanas nesaņemšana veicamajiem darbiem saimniecības ēkā, kuras daļa atrodas uz

/pers. B/ piederoša zemesgabala, uzskatāma par papildus neatbilstību jeb neatbilstības palielināšanu.

[4.2] Ar būvniecību tiek palielināts būves apjoms un mainīta būves funkcija, tādējādi pārsniedzot sākotnēji saskaņoto būvniecības veidu.

[4.3] Lietā esošie materiāli satur tehnisko projektu, kuram rokrakstā blakus vārdam „renovācija” pierakstīts „/rekonstrukcija” un arī

būvatļauja izdota saimniecības ēkas rekonstrukcijai. Tādējādi būvdarbu tiesiskums izvērtējams atbilstoši jēdziena „renovācija” ietvaram (precīzāk –

neatbilstībai).

[4.4] Tiesa pēc būtības nav vērtējusi to, ka pēc rekonstrukcijas veikšanas liela daļa telpu tiek pārveidotas par dzīvojamām telpām. Svarīgi

būtu noskaidrot un pārliecināties arī par to, vai pēc būtības netiek mainīta ēkas funkcija.

[4.5] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka saimniecības ēkas tehniskā projekta paskaidrojuma rakstā ir norādīts, ka ēkā paredzēts izbūvēt jaunu

apkures sistēmu ar skursteni un ka ēkā esošās telpas paredzēts papildināt ar sanmezgliem, saunu un veļas telpu, kā arī garderobi un vasarā izmantojamu

virtuvi. Minētais apliecina, ka ēkas funkcija tiek mainīta, uz ko norādījusi arī Jūrmalas pilsētas būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā un

būvatļaujā, definējot plānoto būvniecības veidu kā rekonstrukcija.

[4.6] Tiesa nav vērtējusi apstākli, ka būves būvapjoms ir mainījies skursteņa izbūves dēļ.

[4.7] Būvdarbu rezultātā tiek apdraudēta ugunsdrošība.

[4.8] Neatbilstība pašvaldības apbūves noteikumiem tiek palielināta, un būtiski tiek aizskartas /pers. B/ tiesības brīvi un droši lietot savu

īpašumu.

[4.9] Tiesa spriedumā nav vērtējusi, ka tehniskajā projektā, ko nosūtījusi Būvvalde, nav norādītas daļas, kas ietu pāri robežai, kas ļauj

secināt, ka vai nu tehniskais projekts bijis neprecīzi izstrādāts, vai būvniecības procesa ietvaros saimniecības ēkai ir izveidota pārkare pretēji

saskaņotajam projektam.

[4.10] Tiesa spriedumā nav objektīvi novērtējusi pierādījumus. Tiesa savu vērtējumu ikvienā situācijā izdarījusi par labu pieteikuma noraidīšanai,

uzskatot, ka /pers. C/ intereses ir būtiskākas, nozīmīgākas un aizsargājamākas, tādējādi pieļaujot nepamatotu aizskārumu /pers. B/ interesēm un tiesībām

netraucēti izmantot savu īpašumu.

[4.11] Arī attiecībā uz tiesas sēdē norādīto par radīto piedūmojumu, tiesa bez jebkādiem pierādījumiem vien izteikusi minējumu, ka saimniecības

ēka nav tik liela, lai piedūmojuma apjoms mainītos atkarībā no tā, kurā jumta pusē skurstenis atrodas un vai tas ietekmē vai neietekmē /pers. B/ iespējām

izmantot savu īpašumu pilnvērtīgi.

[4.12] Ēkas būvapjoma izmaiņas, funkcijas maiņa, skursteņa izbūvēšana otrā jumta pusē, pats būvniecības process, neievērojot kaimiņa

tiesības, uzskatāms par traucējumu sava īpašuma izmantošanai, kas ir pamats iebildumu celšanai par /pers. C/ izsniegtu atļauju būvēt.

[5] Dome paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, papildus norādot, ka starp /pers. B/ un /pers. C/ pastāv

konfliktējošas kaimiņu attiecības, par kuru eskalētāju var atzīt pašu /pers. B/. Nebūtu pieļaujama situācija, ka /pers. B/, formāli vēršoties ar pieteikumu

administratīvajā tiesā, vēlas kārtot šādas kaimiņu attiecības.

[6] Trešā persona /pers. C/ paskaidrojumā par /pers. B/ apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, norādot uz turpmāk minētajiem

argumentiem.

[6.1] Pēc konsultācijām ar vairākiem ēku būvniekiem un arhitektiem, saņemta informāciju, ka saskaņošana ar kaimiņiem nav nepieciešama, ja

nemaina ēkas apjomu un izmērus, t.i., nomaina jumta segumu. 2014.gada pavasarī tika pabeigts projekts saimniecības ēkas rekonstrukcijai, nemainot ne

apjomu, ne izmērus, bet nomainot jumta segumu, izbūvējot jaunu skursteni un izremontējot iekštelpu.

[6.2] Aiz saimniecības ēkas neatrodas dzīvojamā māja, bet tikai koki un ēkas jumta nomaiņa tikai uzlabo tās vizuālo izskatu un jumta pārkare,

kas tur ir jau gadu desmitiem ilgi, nekādu kaitējumu īpašumam /adrese/, nerada.

[6.3] Saņemot būvatļauju, /pers. C/ paļāvās uz tiesiskās paļāvības principu, kā arī uz Civillikuma 3.pantā nostiprināto principu, ka, apspriežot

civiltiesiskas attiecības, neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

[7] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un izvērtējusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas

apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, izvērstāku argumentu

izklāstu nenorādot.

Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju to apelācijas sūdzībā minēto argumentu noraidīšanai, kuri minēti pieteikumā un kuru

noraidīšanai ir sniegta motivācija pirmās instances tiesas spriedumā. Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[10] Būvniecības likuma, kas bija spēkā Būvatļaujas izsniegšanas dienā, 11.panta pirmā daļa noteica, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks

vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.

No lietas materiāliem apgabaltiesa secina, ka trešajai personai /pers. C/ Jūrmalas pilsētas domes būvvalde 2012.gada 27.aprīlī izsniegusi

plānošanas un arhitektūras uzdevumu saimniecības ēkas rekonstrukcijai. 2014.gada 29.jūlijā būvvalde akceptējusi saimniecības ēkas

renovācijas/rekonstrukcijas tehnisko projektu. Lēmums par būvatļaujas izsniegšanu pieņemts 2014.gada 8.augustā. Būvatļauja izsniegta saimniecības

ēkas rekonstrukcijai.

Pieteicēja pārsūdzējusi būvatļauju saimniecības ēkas rekonstrukcijai, norādot, ka veikta būvniecība uz pieteicējas īpašuma jumta pārkares veidā, un

šāda būvniecība saskaņojama ar kaimiņu zemesgabala īpašnieku, būvniecības rezultātā tiek mainīta saimniecības ēkas funkcija uz dzīvojamo māju, arī

šāda būvniecība saskaņojama ar kaimiņu, tāpat pieteicēja norāda, ka reālu aizskārumu rada jaunuzbūvētais skurstenis, kas vēsturiski atradās jumta otrā

pusē. Pieteicēja lūdz tiesu lemt par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka izskatāmajā lietā nav veikta pieteicējas zemesgabala apbūve un nekādi būvniecības darbi pieteicējas zemesgabalā

nav paredzēti. No tehniskā projekta paskaidrojuma raksta redzams, ka trešā persona iecerējusi atjaunot novecojušu ēku un, ņemot vērā, ka ēka

vēsturiski būvēta uz robežas ar kaimiņu zemesgabalu, renovācijas/rekonstrukcijas risinājumi neparedz ēkas apjoma izmaiņas pret kaimiņu, lai neietekmētu

– nemainītu situāciju pret to; saglabājams jumta veids un slīpums, augstuma atzīmes dzegām, jumta pārkares izmērs pret kaimiņu; siena pret kaimiņu

netiek siltināta no ārpuses; augstuma atzīmes ēkas apjomam saglabājamas atbilstoši esošajai situācijai dabā; lietus ūdens tekne, kas savāc ūdeni no jumta

plaknes pret kaimiņu, ievadāma pasūtītāja zemesgabalā. Tiesa arī atzina, ka saimniecības ēka nav tik liela, lai piedūmojuma apjoms mainītos atkarībā no

tā, kurā jumta pusē skurstenis atrodas.

Apgabaltiesa, uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pārbaudījusi pieteicējas apgalvojumus par viņas tiesību aizskārumu, tostarp pieteicējas apelācijas

sūdzībā norādītos argumentus, un atzinusi tos par nepamatotiem. Apgabaltiesa nerodas šaubas par pirmās instances tiesas secinājumi pareizību.

[11] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājums, ka, ņemot vērā, ka saimniecības ēkas būvapjoma palielināšana nav paredzēta,

jauna būvniecība un jebkādi būvniecības darbi uz pieteicējas zemesgabala nav paredzēti, tehniskā projekta saskaņošana ar pieteicēju nebija nepieciešama

un ka nav saprātīgi uzskatīt, ka gadījumā, ja īpašnieks vēlētos atjaunot vēsturiski tiesiski celtu ēku, kas neatbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam,

tad īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu būtu atkarīgas no kaimiņa iegribas, kurš nav apmierināts ar vēsturisko situāciju saistībā ar ēkas

atrašanos uz zemesgabala robežas.

Apgabaltiesa uzskata, ka minēto secinājumu pamatotību, ka renovācijas/rekonstrukcijas risinājumi neparedz ēkas apjoma izmaiņas pret kaimiņu, lai

neietekmētu – nemainītu situāciju pret to, neietekmē arī pieteicējas iesniegtā eksperta slēdzienā konstatētais, ka saimniecības ēkas projekta risinājumi ir

uzskatāmi par rekonstrukciju, jo eksperta slēdzienā saimniecības ēkas rekonstrukcija pamatā ir saistīta ar projekta risinājumiem ēkas iekšienē (jaunu

nesošo būvkonstrukciju izbūvi, jaunu aiļu izbūvēšanu un esošo aiļu aizmūrēšanu, jaunu siju 1.stāva pārsegumā izbūvēšanu), nepalielinot ēkas apjomu.

Arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, pārbaudot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu pagaidu aizsardzības ietvaros, 2015.gada

22.decembra lēmumā Nr.SKA-1385-15 atzina, ka situācija attiecībā pret pieteicējas īpašumu paliek nemainīga un nav saskatāma iespējamā ietekme uz

pieteicējas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, kura starp abiem īpašniekiem būtu apspriežama projekta saskaņošanas kārtībā. Tas pats ir attiecināms uz

iekšdarbiem. Lai arī projekts paredz būves iekšējus pārveidojumus, tie nerada būves apjoma izmaiņas un neskar pieteicēju.

[12] Attiecībā uz pieteicējas iebildumiem apelācijas sūdzībā, ka būvdarbu rezultātā tiek apdraudēta ugunsdrošība, apgabaltiesa norāda turpmāk

minēto.

Latvijas būvnormatīva LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” (apstiprināti ar Ministru kabineta 2011.gada 28.jūnija noteikumiem Nr.498 „Noteikumi

par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība””) 3.punkts paredz, ka būves renovācija, rekonstrukcija un restaurācija nedrīkst pazemināt

būves ugunsdrošību.

Attiecīgi skursteņa pārvietošana rekonstrukcijas pieļaujamības izlemšanā liek iesaistīt blakus esošos īpašniekus, ja tiek konstatēts, ka sakarā ar

ēkas rekonstrukciju tiek pazemināta ēkas ugunsdrošība.

[13] Kā jau atzīts Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 22.decembra lēmumā Nr.SKA-1385-15 šajā lietā,

Būvprojekts paredz nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus un tādējādi ar rekonstrukciju netiek pazemināta ēkas ugunsdrošība. Tādēļ nav

konstatējams, ka skursteņa izbūve otrā jumta pusē, kas vērsts uz pieteicējas zemesgabala pusi, būtiski aizskar pieteicējas tiesiskās intereses.

Atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumam un projekta paskaidrojuma rakstam strīdus ēka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-10

„Būvju ugunsdrošība” uzskatāma par atbilstošu I izmantošanas veidam un ierindojama U3 ugunsdrošības pakāpē. Tas nozīmē, ka netiek paredzētas

speciālas prasības ugunsdrošībā, bet, projektējot un būvējot, ir jāievēro vispārējās ugunsdrošības prasības. Šajā sakarā noteikts, ka starp jauno

moduļskursteni un koka konstrukcijām jāparedz noteikta tipa izolācija (lietas 1.sējuma 49., 51.lapa).

Atbilstoši būvnormatīva 5.1.apakšpunktam I lietošanas veids noteikts, citstarp, dzīvojamām mājām, saimniecības ēkām, vasarnīcām

/nosakums/mājām.

Savukārt atbilstoši būvnormatīva 6.3.apakšpunktam U3 ir ugunsdrošības pakāpe, kurā būves nesošajām konstrukcijām normatīvi nav noteiktas

prasības ugunsdrošības jomā, bet šo būvju drošības līmeni nodrošina, ierobežojot būvju gabarītus atbilstoši būves lietošanas veidam.

Strīdus ēkas projekta būvkonstrukciju sadaļā ir projektēta atbilstošā tipa ugunsdrošā izolācija un paredzēti ugunsdrošības pasākumi (nesošo, koka,

tērauda, betona un mūra konstrukciju nepieciešamā apstrāde, lai nodrošinātu attiecīgu ugunsizturības robežu) (lietas 1.sējuma 84., 88.lapa).

Līdz ar to pieteicējas prasījums ar viņu saskaņot ēkas skursteņa pārvietošanu nav tiesiski pamatots.

[14] Spēkā esošā Būvniecības likuma 21.pants paredz, ka ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

Apgabaltiesa no lietai pievienotās būvniecības dokumentācijas konstatē, ka būvatļauja izdota saimniecības ēkas renovācijai/rekonstrukcijai. Līdz ar to

pieteicējas apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi, ka pēc būtības tiek mainīta ēkas funkcija, ir nepamatoti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2014.gada 16.septembra lēmuma Nr.1.1-39.1/851 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente U.Mihailova

Tiesneses I.Kaļiņina

S.Liniņa