Court allows small claims action for unpaid management and utility fees in a residential property dispute.

ECLI:LV:RIRT:2018:0515.C33646417.4.S

Lietas Nr.C33646417

Lietas arhīva Nr.C-3050-18/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 15.maijā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Gaile,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 8.decembrī SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk arī – prasītāja) Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā (šobrīd Rīgas rajona

tiesa) cēla maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju atbildētājs, pamatojoties uz 2016.gada 8.novembra pirkuma līgumu,

ir dzīvokļa Nr.13, /adrese/ īpašnieks.

Tā kā dzīvojamai mājai /adrese/ nav pabeigts privatizācijas process, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju”

50.panta septītajai daļai Jūrmalas pilsētas dome šo pārvaldīšanas pienākumu ir nodevusi prasītājai, 2002.gada 2.janvārī noslēdzot pilnvarojuma līgumu

Nr.48, kas pārjaunots 2014.gada 11.februārī, noslēdzot jaunu pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194.

Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu atbildētājs ar prasītāju nav noslēdzis, lai gan prasītāja ir veikusi

atbildētāja nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Atbildētāja pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, izriet no likuma neatkarīgi no tā, vai viņš ir

noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju.

Laika periodā no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim atbildētājs nav pienācīgi pildījis savas saistības, maksājumus par sniegtajiem

pakalpojumiem veica neregulāri un nepietiekamā apmērā, līdz ar to ir izveidojies parāds 412,97 euro apmērā. Šajā laika periodā atbildētājs ir veicis

vienu maksājumu 2017.gada jūnijā 200 euro apmērā.

Prasītājas izrakstītos rēķinus atbildētājs nav apstrīdējis, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1652.pantu, Civilprocesa likuma 1., 128., 129.pantu un 30.3nodaļu, prasītāja

lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada

1.novembrim 412,97 euro un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no parāda

pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu.

[2 ] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu atbildētājam 2017.gada 14.decembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida

paskaidrojuma sniegšanai, vienlaicīgi izskaidrojot Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās pušu civilprocesuālajās tiesības. Līdz sprieduma taisīšanai lietā

atbildētāja rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu

138.punktu), tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, 2018.gada 9.martā nosūtot informatīvu vēstuli uz

prasītājas juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka

pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[3.1] Kā izriet no lietā iesniegtās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu, atbildētājs ir reģistrēts kā dzīvokļa Nr.13, /adrese/ īpašnieks (lietas 11.-

12.lapa).

Saskaņā ar 2014.gada 11.februāra pilnvarojuma līgumu Nr.1.2-16/194 par Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo privatizēto dzīvojamo

māju pārvaldīšanu Jūrmalas pilsētas dome uzdeva un SIA “Jūrmalas namsaimnieks” apņēmās veikt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā minētās obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības līguma 1.pielikumā minētajās Jūrmalas pilsētas domes valdījumā esošajās dzīvojamās mājās, tām funkcionāli

piederīgajās palīgēkās, būvēs un funkcionāli piesaistītajos zemes gabalos. Atbilstoši līguma 1.pielikumam prasītāja pārvaldīšanas darbības veic arī

dzīvojamā mājā /adrese/ (lietas 18.-25.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu

par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes, un pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti

veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No minētā izriet, ka visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma

lielumam ir pienākums maksāt atbildētājam, bet prasītājai ir tiesības saņemt maksu no dzīvokļu īpašniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

Lai gan no lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju netika noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums, tomēr minētais apstāklis

neatbrīvo atbildētāju no pienākuma norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, jo atbildētājam ir saistoši izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas

maksas un komunālo pakalpojumu apmaksu, turklāt šis atbildētāja pienākums izriet no likuma.

Kā norādījusi prasītāja, maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada

9.decembra noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” (zaudējis spēku 2017.gada 21.jūlijā) un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

Atbilstoši prasītājas sagatavotajam norēķinu pārskatam atbildētājam laikā no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim izveidojies

parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 412,97 euro apmērā (lietas 13.-15.lapa). Pēdējais

maksājums no atbildētāja saņemts 2017.gada jūnijā 200 euro apmērā.

Kā norādījusi prasītāja, līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētājs parādu nav samaksājis, nav arī apstrīdējis prasītājas izrakstītos rēķinus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu, nav cēlis iebildumus

pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus. Atbildētājs nav apstrīdējis parāda esamību, tā summu un aprēķinu, nav iesniedzis

atbilstoši Civillikuma 1838.pantam pierādījumus, ka parāds samaksāts.

Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam piederošā īpašuma apsaimniekošana un iespēja izmantot komunālos pakalpojumus ir nodrošināta, bet

par tiem nav veikti maksājumi. Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību. Tiesa atzīst, ka

no prasības pieteikuma, tam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja ir nodrošinājusi atbildētājam piederošajā nekustamajā īpašumā

komunālos pakalpojumus un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētājs nav noteiktajā apmērā veicis maksājumus, kā rezultātā izveidojies parāds,

ko atbildētājs nav samaksājis.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds 412,97 euro apmērā par laika

periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim.

[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[3.3] Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus (..).

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 74,44 euro, ko veido valsts nodeva

71,14 euro (lietas 9.lapa) un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 euro (lietas 10.lapa).

[5] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 41.pantu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu, kā arī

Civilprocesa likuma 250.25, 250.27pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2018.gada 1.martam saskaņā ar Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu

138.punktu), tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429,

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 1.novembrim 412,97 euro apmērā un

tiesas izdevumus 74,44 euro, kopā 487,41 euro (četri simti astoņdesmit septiņi euro, 41 euro cents).

Atzīt SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.

A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas 412,97 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Samaksa veicama SIA “Jūrmalas namsaimnieks” bankas norēķinu kontā LV57HABA0551008923379, AS “Swedbank”.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Gaile