Legislator Case Law & Legislation
11354037114 / K33-0059-19 ECLI:LV:RIRT:2019:0312.11354037114.1.S AI generated

Court convicts defendant of intentional injury and imposes conditional sentence with compensation order.

Case Number 11354037114 / K33-0059-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of intentionally causing serious bodily injury and imposed a conditional sentence of one year. The defendant, while intoxicated, stabbed the victim seven times during a conflict, resulting in severe facial injuries and internal bleeding. The court found the evidence sufficient to prove guilt and applied the conditions for a conditional sentence due to the victim's settlement and the passage of nearly five years since the crime.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 125. panta 1. daļa; Krimināllikuma 55. pants: The court may impose a conditional sentence when the offender shows repentance, the victim has reached a settlement, and there is a high probability of no further offenses.

Keywords

AI generated
intentional bodily injury conditional sentence victim settlement compensation order probation supervision criminal conviction intoxication defense

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 125. panta 1. daļa
Krimināllikuma 55. pants
Kriminālprocesa likuma 520. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 530. pants
Kriminālprocesa likuma 456. panta 3. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2019:0312.11354037114.1.S

Lietas Nr.11354037114

Nr.K33-0059-19/10

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 12.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Siliņeviča

piedaloties prokurorei S.Pizelei

zvērinātam advokātam A.Serovam

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmā daļā, un tiesa

k o n s t a t ē j a:

/pers. A/ izdarīja tīšu miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai (smags miesas bojājums), un tieši:

2014.gada 9.jūnijā ap plkst. 1:00 naktī, /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, atrodoties /pers. B/ dzīvesvietas, /adrese/, guļamistabā konflikta laikā

tīši ne mazāk kā septiņas reizes ar dūri iesita /pers. B/ pa seju un apakšdelmiem, nodarot sekojošus miesas bojājumus: galvas, sejas sasitums ar

asinsizplūdumu kreisās acs sklērā, zemādas asins izplūdumiem kreisās acs plakstiņos, pieres-kreiso deniņu apvidū, kreisā acs dobuma iekšējās sānu

sienas (sietiņkaula) un apakšējās sienas (augšžokļa kaula) lūzumiem, ar acs dobuma mīksto audu iespiedumu augšžokļa dobumā, un zemādas

izplūdumiem labās acs iekšējā kaktiņa-labās acs apakšējā plakstiņa apvidū, zemādas asinsizplūdums apakšžokļa kreisā zara apvidū, zemādas

asinsizplūdumi uz abiem apakšdelmiem, zemādas asinsizplūdums un ādas skramba uz kreisā apakšdelma. Līdz ar to /pers. A/ kopumā nodarīja /pers. B/

smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmā daļā.

Tiesa secina, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzētā vaina apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa

likuma 520. panta 1.daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu apgalvojumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un apsūdzētā

versiju savai aizstāvībai un tā:

-cietusī /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka pirms notikuma nebija pazīstama ar apsūdzēto. /pers. A/ satika ap 20.00 vakarā, viņš bija ciemos

atnācis. /pers. A/ lietoja alkoholu un palika pie viņiem pa nakti. Ap plkst. 01.00 pamodās savā istabā. /pers. A/ sēdēja viņai uz kājām saķēris rokas,

mēģināja uzmākties, atteica viņam, tādēļ /pers. A/ sāka viņu sist. Nevarēja tikt prom, centās atgrūst viņu. /pers. A/ bija ģērbies apakšbiksēs, krekliņā.

No trokšņa pamodās vīrs, tad atkliboja /pers. C/ (viņam bija kruķi). Sitieni bija vairāki, sita ar roku, visticamāk ar dūri, varbūt uz rokas bija kāds

gredzens. Sitieni bija pa sejas kreiso pusi, pirmais sitiens bija stiprs, iesita kādas trīs reizes. Sita ar labo roku. Seja bija sapampusi, zilumi saka parādīties

aiznākamajā dienā, viss bija sarkans, acs aizpampusi, bija grūti braukt ar mašīnu. Pēc 6-7 dienām, braucot ar mašīnu ieraudzīja /pers. A/, izkāpa no

mašīnas lai aprunātos, bet viņš nevēlējās, tāpēc vakarā iesniedza policijā iesniegumu.

Pēc medicīniskās palīdzības vērsās 5-6 dienas pēc notikuma, kad policija nosūtīja uz medicīnisko ekspertīzi. Uz rokām bija tikai turēšanas pēdas.

Pēc notikuma sāpēja galva. Teica, ka jātaisa operācija, apsekoja, aprakstīja zilumus, aizsūtīja uz galvas tomogrāfiju, acs kaktiņš bija ieplīsis, izrādījās, ka

ir vēl divi plīsumi. Pirmajā ekspertīzē konstatēja, ka nav pietiekams daudzums dokumentu, pēc tomogrāfijas tika veikta otra ekspertīze. Samaksāja 80

euro par tomogrāfu. Apdrošināšana atlīdzināja naudu par tomogrāfiju. Sakarā ar miesas bojājumiem nekur neārstējās, viss sadzija. Pēc tam citus miesas

bojājumus neguva.

Tiesas sēdē cietusī parakstīja izlīgumu, norādot, ka apsūdzētajam ir piedevusi, nekādu pretenziju nav.

Liecinieks/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka cietusī ir viņa sieva, apsūdzēto zina sen, dzīvo netālu, bieži tikušies. Tajā dienā uzaicinājis /pers. A/

pie sevis. Ēda šašliku, dzēra alu, tad aizgāja gulēt. /pers. A/ bija krietni iedzēris, dzēra šņabi, divas 0,5 l pudeles bija. Bija arī /pers. C/. Cietusī dzēra

kaut kādus vieglos dzērienus. Kad aizgāja gulēt, nomodā palika /pers. C/, /pers. B/, /pers. A/. /pers. B/ pēc tam arī atnāca gulēt. Pamodās, kad /pers. B/

sēdēja uz zemes istabas stūrī un raudāja, /pers. C/ teica, ka /pers. A/ ir iesitis /pers. B/. /pers. A/ stāvēja pie durvīm, izmeta viņu ārā. Pats nevienu sitienu

neredzēja. Sieva teica, ka viņai iesita. Teica, ka /pers. A/ uzbāzās. Pēc notikušā /pers. B/ nekur nekrita. Viņai bija sarkana seja, neatceras, kura sejas

puse, laikam kreisā. Otrā dienā brauca uz policiju, aizbrauca pie viņiem uz mājām, pēc tam uz policiju, ekspertīzi.

Apstiprināja pirmstiesas laikā sniegtās liecības.

Tiesas sēdē tika pārbaudītas liecinieka /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš 2014. gada 11. novembrī liecināja, ka

2014. gada vasarā, mēnesi un datumu pateikt nevar, atradās /adrese/ pie veikala, kur satika paziņu /pers. A/ un uzaicināja viņu ciemos. Mājās atradās

vēl /pers. B/ un /pers. C/, kuram bija lauzta kāja. Lietoja alkoholu, cepa šašliku un vakarā /pers. E/ aizbrauca. Mājās palika /pers. C/, viņš, /pers. B/ un

/pers. A/, jo /pers. A/ bija stiprā alkohola reibumā. /pers. A/ gulēja viesistabā uz dīvāna, /pers. C/ gulēja uz saliekama krēsla priekštelpā, bet viņš

un /pers. B/ gulēja guļamistabā. Pamodās no tā, ka /pers. B/ viņu sauca. /pers. A/ sēdēja pie gultas uz grīdas. Pa miegam, nesaprata kas notiek, pa

guļamistabu staigāja /pers. A/. Tad piecēlās un teica /pers. A/ lai iet gulēt un pavadīja līdz guļamvietai viesistabā, kur iedeva segu un teica lai guļ. Kad

viņš atgriezās guļamistabā, ieraudzīja, ka /pers. B/ raud un, pieejot pie viņas, ieraudzīja, ka /pers. B/ seja vienā pusē (ja nemaldās kreisā puse) ir sarkana

un pietūkusi. /pers. B/ teica, lai paskatās, ko /pers. A/ izdarīja. Pēc kā aizgāja uz viesistabu un teica, lai /pers. A/ iet projām. /pers. A/ paņēma savas

drēbes un izgāja ārā. Kas tieši notika guļamistabā neredzēja, jo gulēja. /pers. B/ izstāstīja, ka /pers. A/ atnāca uz viņu guļamistabu un viņa pamodās no tā,

ka /pers. A/ aiztika viņas dzimumorgānus. Kad mēģināja /pers. A/ pagrūst projām, viņš /pers. B/ iesita pa seju. Nākamajā rītā viņš un /pers. B/ devās

pie /pers. A/ uz mājām, lai noskaidrotu kāpēc viņš tā uzvedās un iesita /pers. B/. /pers. A/ mājās nebija, bet braucot atpakaļ /pers. A/ satika uz ielas.

Viņš ar /pers. A/ nerunāja, ar /pers. A/ runāja /pers. B/, jo viņš bija pārāk dusmīgs, lai runātu ar /pers. A/. /pers. A/ ir aptuveni 180 cm garš, kalsns, mati

īsi, pelēcīgi, seja garena. Īpašas pazīmes nav, bet varētu atpazīt pēc fotogrāfijas, jo personīgi pazīst. /pers. A/ ir 25-30 gadi. /pers. A/ adresi pateikt

nevar, bet var parādīt (lietas 32.-33. lapa);

Lieciniece/pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētais ir dēls, cietusī atnāca pie viņas, teica, ka viņas dēls ir iesitis viņai pa seju, parādīja aci. Acs

bija sarkana, neko citu neredzēja. Stāstīja, ka vīrs uzaicināja viņas dēlu pie sevis. Vakarā iedzēruši, piedāvāja dēlam palikt pie viņiem pa nakti, pēc tam

izcēlās konflikts. Atbildējusi, ka palīdzēt nevar, kompensāciju maksāt arī nevar, teica, lai iet uz policiju. Konkrētu summu neprasīja. Prasīja viņai kādēļ

atnāca pēc trīs dienām, viņa teica, ka slikti jūtas. Dēls teica, ka nekas tāds nenotika. Dēlam bija miesas bojājumi, sasista galva, teica, ka iesists ar āmuru.

Kad atnāca mājās, bija agresīvs. Viņam krekls bija asinīs, uz pieres bija rēta. Pēc tam dēls aizbrauca uz Vāciju. Iedeva dēla koordinātas, telefona

numuru.

Dēlu raksturo kā strādīgu, izpalīdzīgu, laipnu, visi viņu pazīst. Vienīgi tas, ka viņš lieto alkoholu, satiekas ar draugiem, saņem naudu un to nodzer.

Jāiet uz darbu un neaiziet, trīs gadus strādāja Vācijā, materiāli palīdzēja. Palīdz māsai, kura mācās.

Liecinieks/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ iepazina notikuma dienā. /pers. B/ pazīst jau ilgāku laiku. Notikuma dienā bija /pers. D/

vasarnīca. Ap plkst.21.00 gāja gulēt. Ap plkst.00.00 sadzirdēja /pers. B/ kliedzienus, istabā durvis bija vaļā. Piegāja un redzēja, ka /pers. B/ raudāja,

teica, ka /pers. A/ esot viņai iesitis, /pers. A/ neko neteica, tikai skatījās. /pers. A/ bija bez biksēm. /pers. D/ pacēla tikai galvu, viņš neko nesaprata, tad

sāka celties un centās /pers. A/ izvest no mājas. Redzēja, ka /pers. B/ ir apsārtums, bet no rīta bija jau zilums zem kreisās acs. Nākamajā dienā /pers. B/

stāstīja, ka /pers. A/ ir iesitis viņai un ka jāiet pie ārsta, jo jūtas slikti Pats tajā vakarā bija lietojis alkoholu, pāris glāzes.

Apstiprināja pirmstiesas laikā sniegtās liecības, precizējot, ka saprata notiekošo, nebija piedzēries.

Tiesas sēdē tika pārbaudītas liecinieka /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās viņš 2017. gada 8. septembrī

liecināja, ka 2014. gada vasarā, mēnesi un datumu neatcerējās, aizgājis ciemos pie /pers. D/. /pers. D/ atbrauca kopā ar vīrieti, kuru sauca /pers. A/.

/pers. A/, /pers. D/ un /pers. B/ lietoja alkoholiskus dzērienus, viņš nelietoja, aizgāja gulēt. Tad dzirdēja un redzēja kā /pers. D/ un /pers. B/ aizgāja gulēt

uz savu istabu, /pers. A/ aizgāja gulēt lielajā istabā. Naktī izdzirdēja kliedzam /pers. B/, cik bija pulkstenis, viņš neatceras. /pers. B/ kliedza ļoti skaļi.

Piecēlās un aizgāja ar kruķiem uz viņu istabu. Ienākot istabā ieraudzīja /pers. B/ uz grīdas, /pers. B/ raudāja un ar rokām aizsedza savu seju, mēģināja

pamodināt /pers. D/. /pers. A/ atradās viņu istabā, /pers. A/ bija apakšbiksēs, stāvēja pie gultas, blakus /pers. B/. /pers. A/ kaut ko lamājās un

nosauca /pers. B/ par “kuci”. /pers. B/ asinis neredzēja, bet redzēja, ka viņas sejas kreisajā pusē ir sarkans, it kā veidotos zilums. Pēc /pers. B/

kliedziena /pers. D/ piecēlās, prasīja kas ir noticis, bet viņa raudāja un saķēra savu galvu. /pers. A/ arī neko neteica. Kur atradās /pers. A/ drēbes,

neredzēja. Kad /pers. D/ piecēlās, aizgāja gulēt. Kas notika tālāk viņš, nezina. No rīta /pers. B/ izstāstīja, ka /pers. A/ ir aizticis viņas dzimumorgānu un

iesita, cik reizes, nepateica. /pers. B/ uz sejas, kreisajā pusē, bija zilums, vai viņai bija vēl kādi miesas bojājumi, neatceras. /pers. B/ un /pers. A/ konfliktu

neredzēja. /pers. B/ pieminēja, ka /pers. A/ viņai sita ar dūri ( lietas 143.-144.lapa).

Lietā pārbaudīti sekojoši rakstveida pierādījumi:

-2014. gada 12. jūnija lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu, no kura izriet, ka tika uzsākta administratīvā lietvedība par maznozīmīga

miesas bojājuma tīšu nodarīšanu. 2014. gada 16. jūnijā /pers. B/ informēta par administratīvās lietvedības uzsākšanu (lietas 5., 10. lapa);

-2014. gada 10. novembra lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu un kriminālprocesa Nr.11354037114 uzsākšanu, no kura izriet,

ka tika nolemts izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, uzsākt kriminālprocesu Nr.11354037114 pēc Krimināllikuma 125. panta pirmās daļas (lietas 1.

lapa);

-2014. gada 13. jūnija -2014. gada 16. septembra eksperta atzinums Nr.17-1608 (dzīvas personas tiesu medicīniskā ekspertīze) no kuras izriet:

- tā kā /pers. B/ tiesu medicīniskās ekspertīzes veikšanai iesniegto materiālu dati ir pretrunīgi, precīzi izteikties par visiem viņai nodarītajiem miesas

bojājumiem nav iespējams. Tiesmedicīniskās apsekošanas laikā /pers. B/ konstatēts asinsizplūdums kreisās acs sklērā, zemādas asinsizplūdumi kreisās

acs plakstiņos, pieres – kreiso deniņu apvidū, labās acs iekšējā kaktiņa – labās acs apakšējā plakstiņa vidū, apakšžokļa kreisā zara apvidū, uz abiem

apakšdelmiem, zemādas izplūdums un ādas skramba uz kreisā apakšdelma.

Tiesu medicīniskās apsekošanas laikā aprakstītais zemādas asinsizplūdums ar skrambu varēja rasties cieta priekšmeta ar relatīvi asu malu/galu,

pārējie norādītie miesas bojājumi – cietu, trulu priekšmetu, traumatiskas iedarbības rezultātā, lēmumā un cietušās norādītos apstākļos un laikā, 2014.

gada 8. jūnijā, un pēc sava rakstura tie kā kopumā, tā katrs atsevišķi pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem (lietas 8. -9. lapa);

-2014. gada 24. oktobra- 2014. gada 3. novembra eksperta atzinums Nr.30-3000 no kura izriet:

-/pers. B/ konstatēti šādi miesas bojājumi: galvas, sejas sasitums ar asinsizplūdumu kreisās acs sklērā, zemādas asinsizplūdumiem kreisās acs

plakstiņos, pieres – kreiso deniņu apvidū, kreisa acs dobuma iekšējās sānu sienas (sietiņkaula) un apakšējās sienas (augšžokļa kaula) lūzumiem, ar acs

dobuma mīksto audu iespiedumu augšžokļa dobumā, un zemādas asinsizplūdumiem labās acs iekšējā kaktiņa – labās acs apakšējā plakstiņa un

apakšžokļa kreisā zara apvidū, zemādas asinsizplūdumi uz abiem apakšdelmiem, zemādas asinsizplūdums un ādas skramba uz kreisā apakšdelma.

-Minētais zemādas asinsizplūdums ar ādas skrambu varēja rasties cieta priekšmeta ar relatīvi asu malu/ galu ne mazāk kā vienas traumatiskas

iedarbības rezultātā, pārējie miesas bojājumi – cietu, trulu priekšmetu, ne mazāk kā sešu traumatisku iedarbību rezultātā, lēmumā, cietušās un medicīnas

dokumentos norādītos apstākļos un laikā, 2014. gada 8. jūnijā, un pēc sava rakstura tie kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami

cietušā dzīvībai (lietas 27. – 28. lapa);

-2014. gada 11. novembra lēmums par datu precizēšanu kriminālprocesā, no kura izriet, ka Kriminālprocesā Nr.11354037114 par pareizu

cietušās /pers. B/, uzvārdu uzskatīt “/uzvārds/” un /pers. B/ iesniegumā rakstīto uzvārdu turpmāk uzskatīt par “/uzvārds/” (lietas 26. lapa);

-2015. gada 17. aprīļa eksperta atzinums Nr. 9-801 (dzīvas personas papildus tiesu medicīniskā ekspertīze) no kuras izriet:

-/pers. B/ konstatētais galvas, sejas sasitums ar asinsizplūdumu kreisās acs sklērā, zemādas asinsizplūdumiem kreisās acs plakstiņos, pieres –

kreiso deniņu apvidū, kreisā acs dobuma iekšējās sanu sienas (sietiņkaula) un apakšējās sienas (augšžokļa kaula) lūzumiem, ar acs dobuma mīksto audu

iespiedumu augšžokļa dobumā, un zemādas asinsizplūdumiem labās acs iekšējā kaktiņa – labās acs apakšējā plakstiņa apvidū, kopumā pieskaitāmi

smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušās dzīvībai, tie varēja rasties vienas traumatiskas iedarbības rezultātā, ar lielāko varbūtību – lēmumā,

cietušās un medicīnas dokumentos norādītos apstākļos – saņemot sitienu sejas kreisās puses apvidū.

-zemādas asinsizplūdums apakšžokļa kreisā zara apvidū, zemādas asinsizplūdums un ādas skramba uz kreisā apakšdelma, kā kopumā, tā katrs

atsevišķi, pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem. Kopumā šie miesas bojājumi nevarēja rasties /pers. B/ vienu reizi krītot no

sava augstuma, taču nevar izslēgt, ka kāds no tiem radies šāda kritiena rezultātā (lietas 74.-75.lapa);

un minētais tā kopumā un saistībā ar visiem lietas materiāliem.

Tiesas sēdē apsūdzētais norādīja, ka saprot kāda noziedzīga nodarījuma veikšanā ir apsūdzēts. Sevi par vainīgu pēc Krimināllikuma 125.panta

pirmās daļas sākotnēji neatzina, bet tiesas izmeklēšanas laikā savu vainu atzina pilnībā, nožēloja izdarīto, apstiprinot apsūdzībā norādītos apstākļus. Ar

cietušo noslēdza izlīgumu lietā. Pieteikto kaitējuma kompensāciju par labu valstij atzina.

Liecināja, ka nesaprot ko domāja brīdī, kad pacēla roku pret cietušo. Notikušais nodod mieru. Šāda rīcība vairs neatkārtosies.

Tiesa, izvērtējusi augstākminētos pierādījumus, atzīst, ka apsūdzētais ir rīkojies prettiesiski un ir vainojams smaga miesas bojājuma, kas bīstams

dzīvībai, nodarīšanā un konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu

nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.

Uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, Krimināllikuma 125.panta pirmajā pantā bija paredzēta atbildība -par tāda miesas bojājuma tīšu

nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai vai bijis par iemeslu redzes, dzirdes vai kāda cita orgāna vai orgānu funkciju zaudēšanai, psihiskam vai

citādam veselības traucējumam, ja tas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā vai izraisījis

grūtniecības pārtraukšanu, vai izpaudies nelabojamā sejas izķēmojumā (smags miesas bojājums).

Tiesa, lemjot par personas vainu, izmanto tos pierādījumus, kas likumā noteiktā kārtībā ir pārbaudīti tiesas sēdē, t.sk. Kriminālprocesa likuma

449.panta kārtībā.

Lietā nav strīda par to, ka apsūdzībā norādītajā laikā un vietā apsūdzētais nodarīja cietušajai smagus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai. Savu

vainu apsūdzētais atzina gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas izmeklēšanas laikā, noslēdzot ar cietušo izlīgumu.

Bez savas vainas atzīšanas apsūdzētā vaina pierādīta ar eksperta atzinumiem par cietušajai /pers. B/ konstatētajiem smagajiem miesas bojājumiem,

kā arī ar ziņām un faktiem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tieši: ar cietušās /pers. B/ liecībām, liecinieku /pers. D/, /pers. C/, /pers. F/ liecībām, kā

arī ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtajiem rakstveida pierādījumiem.

Turklāt pierādījuma pārbaudes laikā apsūdzētais savu vainu atzina pilnīgi, norādīja, ka izdarīto nožēlo, atvainojās cietušajai un ar cietušo noslēdza

izlīgumu.

Izvērtējot tiesas izmeklēšanas laikā cietušās un liecinieku liecības kopsakarībā ar krimināllietas materiāliem, tās ir sniegtas konsekventi, tādēļ

vērtējams kā patiesas, jo liecības savstarpēji sakrīt un viena otru papildina, kā arī tās sakrīt ar notikuma faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūtajiem

rakstveida pierādījumiem.

Tiesa nekonstatē objektīvus apstākļus, kas norādītu, ka cietusī viņai konstatētos dzīvībai bīstamus miesas bojājumus, būtu ieguvusi citos apstākļos

vai citādā veidā. Tiesa konstatē cēloņsakarību starp apsūdzētā prettiesiskajām darbībām- sitieniem, un cietušajai nodarītajiem miesas bojājumiem.

Tiesai nerodas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietā taisāms notiesājošs spriedums.

Lemjot par apsūdzētā vainu, tiesa nevērtē 2014. gada 12. jūnija /pers. B/ iesnieguma protokolu (lietas 6. lapa); 2014. gada 10. novembra /pers.

B/ iesnieguma protokolu (lietas 29.lapa); 2015. gada 3. augusta protokolu par cietušās /pers. B/ liecību pārbaudi uz vietas un fototabulas (lietas 84.,

86. – 90. lapa); 2017.gada 30. augusta cietušās /pers. B/ un aizdomās turētā /pers. A/ konfrontēšanas protokolu (lietas 141. – 142. lapa), jo minētie

pierādījumi, kas tiesu praksē atzīti par liecībām, tiesas sēdē likumā noteiktā kārtībā netika pārbaudīti, jo netika pieteikts šāds lūgums.

Tāpat par nederīgu apsūdzētā vainas pierādījumu tiesa atzīst 2014. gada 11.novembra protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, jo

liecinieks /pers. D/ norādīja uz fotogrāfiju Nr. 2 un liecināja, ka vīrietis uz attēla Nr.2 ir vīrietis vārdā /pers. A/, atpazina viņu pēc sejas formas, pēc sejas

mīmikas, bet ņemot vērā to, ka tā ir fotogrāfija, varot kļūdīties (lietas 34. lapa), bet no uzziņas, kas pievienota protokolam izriet, ka fotoattēlā Nr. 2

redzamais vīrietis ir /pers. M/ (lietas 35. lapa).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, vainīgās personas resocializācijas iespējas, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais izdarījis smagu noziegumu.

Saskaņa ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli apsūdzētā rīcībā ir atzīstams, ka viņš savu vainu izdarītajā atzina un

izdarīto nožēlo, kā arī tas apstāklis, ka apsūdzētais ar cietušo noslēdzis izlīgumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu pirmās daļas 12.punktu par atbildības pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka apsūdzētais noziedzīgo

nodarījumu izdarīja alkohola ietekmē.

Izpētot apsūdzētā personību noskaidrots, ka agrāk Krimināllikuma 63.panta izpratnē atzīstams par nesodītu (lietas 60.-64., 65.lapa),

strādā, ienākumi 500 euro mēnesī, apgādājamo personu nav, ir pastāvīga dzīves vieta.

Pie minētā tā kopumā un izvērtējusi prokurores viedokli par soda noteikšanu apsūdzētajam nosacītas brīvības atņemšanas veidā, paša apsūdzēta un

viņa aizstāvja viedokli soda sakarā, kā arī cietušās viedokli soda sakarā, tiesa atzīst, ka sods apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas veidā,

atbilstoši inkriminētā panta sankcijai.

Izvērtējusi lietas apstākļus, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošo

apstākli, to, ka agrāk nav sodīts, to, ka apsūdzētā un cietušās starpā ir noslēgts izlīgums, kas ir vērtējams kā krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu veicinošs, tiesa atrod par iespējamu piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti, jo gūst

pārliecību, ka vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Tiesa, lemjot par nosacītas notiesāšanas ilgumu, vērtē noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka ir noticis izlīgums, kā arī laiku, kas jau pagājis no

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža – gandrīz pieci gadi. Vienlaicīgi tiesa nekonstatē lietas izskatīšanas saprātīgu termiņu neievērošanu, jo no 2015.

gada 10.marta līdz 2017. gada 5.jūlijam apsūdzētais atradies meklēšanā.

Nosakot sodu nosacīti, tiesa nepiemēro uz noziedzīga nodarījuma brīdi Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas sankcijā paredzēto papildsodu –

policijas kontrole.

Tiesas sēdē prokurore, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu pieteica kaitējuma kompensāciju 1120 euro apmērā,

pamatojoties uz LR TM Juridiskās palīdzības administrācijas piedziņas nodaļas 2014. gada 9.decembra lēmuma un izmaksas dokumentiem (lietas 45.-

47.lapa).

Tiesa atzīst, ka izmaksātā kompensācija valsts labā piedzenama no /pers. A/, kā personas, kura atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

un viņa darbības ir cēloniskā sakarā ar iestājušām sekām un izmaksāto kompensāciju cietušajai.

Lietiskie pierādījumi un procesuālie izdevumi lietā nav konstatēti.

Drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis -aizliegums izbraukt no valsts, ir saglabājams līdz sprieduma spēkā

stāšanās dienai, pēc kā atceļams.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 530. pantu tiesa

no s p r ie d a :

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu

uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

Nosacīti notiesātās personas pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu reģiona teritoriālās struktūrvienības 7.nodaļai pēc

notiesātās personas deklarētās dzīvesvietas.

Brīvības soda izciešanas gadījumā sodas izciešanā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku 2017.gada 5.jūlijā.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli -aizliegums izbraukt no valsts, saglabāt līdz sprieduma spēkā stāšanās

dienai, pēc kā atcelt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju 1120.00 euro apmērā, kuru valsts izmaksājusi cietušajai kriminālprocesā

Nr.11354037114, pārskaitot uz kontu – LV68TREL1060001239300, saņēmējs Valsts kase, reģ.nr.90000050138, BIC kods: TRELLV22, iesniedzot

maksājuma apliecinošu dokumentu Rīgas rajona tiesā. Noteikt termiņu lēmuma noteikto piedziņu labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, ja labprātīga izpilde norādītā laikā nenotiek, spriedums daļā par piedziņu valsts labā tiek nodots piespiedu izpildei tiesu

izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas Apgabaltiesā 10 dienu laikā, pēc dienas kad kļuvis pieejams pilns tiesas spriedums, sūdzību iesniedzot rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena- 2019. gada 5.aprīlis.

Tiesnese

I.Siliņeviča