Court dismisses claim against farmer's personal assets because debt obligation was extinguished by bankruptcy.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed SIA 'Hiponia's' claim for debt collection against both the agricultural cooperative and its individual owner. The plaintiff argued for personal liability under the law on individual businesses, but the defendant had already completed a bankruptcy procedure that extinguished the debt. The court ruled that without an existing valid claim, the owner cannot be held personally liable for the cooperative's debts, resulting in the dismissal of the suit and an order for the plaintiff to pay court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law on Individual Businesses and Farmers' Cooperatives; Article 3, Paragraph 1; The owner of a farmers' cooperative is personally liable for the cooperative's debts only if a valid claim exists against the cooperative, which is not the case when the debt has been extinguished through bankruptcy proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C24162215
Lietas arhīva Nr. C-0518-16/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2016.gada 19.decembrī
Ogres rajona tiesa: tiesnesis Dz.Melbārdis
ar tiesas sēdes sekretāri Z.Strautu,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/, atbildētāja pārstāvim /pers. B/, Ogrē, Brīvības ielā 6, 2016.gada 5.decembrī atklātā tiesas sēdē, izskatīja
civillietu SIA “Hiponia” prasībā pret Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/zemnieku saimniecību “/Nosaukums A/” un /pers. C/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2015.gada 17.jūlijā prasītājs SIA “Hiponia” cēlis prasību tiesā pret atbildētāju Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecību
“/Nosaukums A/” (turpmāk – zemnieku saimniecība) un /pers. C/, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu,
1756., 1759.panta 1., 2.punktu, 1765., 1805., 1943.pantu, likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” lūgts:
1) piedzīt no zemnieku saimniecības prasītāja labā parādu 4023,62 euro apmērā, ko veido pamatsumma 3870,11 euro un likumiskiem procentiem
153,51 euro par laika periodu no 2014.gada 13.novembra līdz 2015.gada 8.jūlijam, kā arī visus tiesāšanās izdevumus; 2) atzīt prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās aizdevuma pamatsummas; 3) noteikt, ka šī
sprieduma izpilde vēršama uz zemnieku saimniecības īpašnieka /pers. C/ visu mantu, izņemto to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2007.gada 17.decembrī starp VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un zemnieku saimniecību tika noslēgts līgums par
kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu pret aizdevuma nodrošinājumu.
Zemnieku saimniecībai tika piešķirts lietošanā kredītlimits LVL 3000 jeb 4268,62 euro. Saskaņā ar aizdevuma līguma 6.punktu procentu likme
gadā par kredītlimita izmantošanu noteikta 20%, ar minētā līguma 8.punktu minimālā kredītlimita atmaksa mēnesī noteikta 10% apmērā no kredītlimita
kopējās summas.
Saskaņā ar minētā līguma 9.punktu noteikts, ka kredītlimita termiņš noteikts līdz aizdevuma saistību pilnīgai izpildei, proti, līdz 2007.gada
21.novembra aizdevuma līguma Nr.082898/03 saistību pilnīgai izpildei. Minētās saistības tika pilnībā izpildītas 2014.gada 12.novembrī, ar kuru ir iestājies
termiņš aizdevuma līgumam, par kuru celta prasība.
2013.gada 10.decembrī starp VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un SIA “Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” (pēc
nosaukuma maiņas – SIA ‘Hiponia”) noslēgta vienošanās par prasījuma tiesību cesiju. 2014.gada 7.janvārī atbildētājam nosūtīts paziņojums par
prasījuma tiesību cesiju.
Atbildētājam izsniegts kredītlimits, kurš nav pilnībā atmaksāts, uz prasības celšanas brīdi kredītlimita atlikums ir 3870,11 euro. Tādejādi prasītājs ir
aprēķinājis likumiskos procentus 153,51 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 13.novembra līdz 2015.gada 8.jūlijam.
Prasītājs norāda ka, atbilstoši likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3.pantā norādītajam, ka
zemnieku saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst
piedziņu, /pers. C/ atbild par zemnieku saimniecības saistībām ar visu savu mantu un sprieduma izpilde ir vēršama pret /pers. C/ piederošo mantu.
[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.
[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un motīviem.
Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, norādot, ka Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecībai “Ozoliņi” 2008.
gada 18.aprīlī ir pasludināta maksātnespēja un 2008. gada 2. septembrī ir starp kreditoriem ir noslēgts izlīgums, ko ir apstiprinājusi tiesa, un kas ir Ogres
rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecības “Ozoliņi” ir atjaunojusi saimniecisko darbību. Izlīgums ir izpildīts, par ko iesniegti pierādījumi.
Līdz ar ko minētais prasījums nav pamatots.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījums, uzklausījusi abu pušu viedokļus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka prasība
nav pamatota un ir noraidāma.
[4.1] Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 17.decembrī starp VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un zemnieku saimniecību tika noslēgts
līgums par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu pret aizdevuma nodrošinājumu (lietas 14.-15.lapa).
[4.2] No lietas materiāliem pievienotā maksātnespējīgās Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecību “Ozoliņi” kreditora
prasījumu reģistra uz 2008.gada 15.augustu redzams, ka VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā nenodrošinātais kreditors bija pieteikusi
prasījumu 3047,75 Ls apmērā, kas izriet no līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu pret aizdevuma nodrošinājumu Nr.
082898003/KB (lietas 64.lapa).
[4.3] No lietas materiāliem pievienotā Ogres rajona tiesas 2008.gada 17.septembra lēmuma civillietā Nr.C24062308 redzams, ka ir izbeigts
atbildētāja maksātnespējas process, apstiprinot starp parādnieku un kreditoriem, tajā skaitā arī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, 2008.gada
2.septembrī noslēgto izlīgumu maksātnespējas procesā (lietas 85.-88.lapa), un atjaunota atbildētāja maksātspēja.
[4.4] No lietas materiāliem pievienotā zvērināta tiesu izpildītāja A.Spores 2014. gada 3. decembra paziņojuma par nolēmuma izpildi un pušu
paskaidrojumiem tiesas sēdē konstatējams, ka atbildētājs labprātīgi 2008.gada 2.septembra izlīgumu nav pildījis, bet no izlīguma izrietošās saistības ir
izpildītas, pabeidzot piedziņas procesu.
[4.5] Lietā nav strīda par to, ka 2013.gada 10.decembrī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” cedēja prasījuma tiesības pret atbildētāju SIA
“Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” (lietas 31.lapa), pēc nosaukuma maiņas – SIA ‘Hiponia” (lietas 92.-94.lapa). Prasījuma cesija nav
tikusi apstrīdēta.
[5] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja parādu 4023,62 euro apmērā, kas izriet no 2007.gada 17.decembrī starp VAS “Latvijas Hipotēku un
zemes banka” un zemnieku saimniecību “Ozoliņi” noslēgtā līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu pret aizdevuma nodrošinājumu, un
ko veido pamatsumma 3870,11 euro un procenti par laika periodu no 2014.gada 13.novembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 153,51 euro apmērā. Prasītājs
ir norādījis, ka 2007.gada 17.decembrī noslēgtā līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu saistību izpildes termiņš ir iestājies 2014.
gada 12. novembrī, kad saskaņā ar šī līguma 9.punktu ir tikušas pilnībā izpildītas saistības, kas izrietēja no 2007.gada 21.novembra Aizdevuma līguma
Nr.082898/03.
Savukārt atbildētāja pārstāve ir norādījusi, ka prasītāja ir zaudējusi prasījuma tiesības ar Ogres rajona tiesas 2008.gada 17.septembra lēmumu
civillietā Nr.C24062308, ar kuru ir apstiprināts 2008.gada 2.septembrī starp parādnieku un kreditoriem, tajā skaitā arī VAS “Latvijas Hipotēku un
zemes banka”, noslēgtais izlīgums atbildētāja maksātnespējas procesā un izbeigts atbildētāja maksātnespējas process. Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve arī
norādīja, ar noslēgtā izlīguma 2.punktu tika izlemts jautājums par kredīta atmaksu nenodrošinātajiem kreditoriem (lietas 87.lapa).
Tiesa izvērtējot lietā esošos pierādījumus un pušu paskaidrojumus, dod priekšroku atbildētāja sniegtajiem argumentiem.
Maksātnespējas likuma normas, atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.pantā noteiktajam, ir speciālā likuma normas
attiecībā pret Civillikuma, likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”, uz kura pamata ir izveidota Ogres rajona
Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecība “/Nosaukums A/”, juridiskas personas, kāda ir zemnieku saimniecība, maksātnespējas gadījumā, un
šādā gadījumā primāri ir piemērojamas tieši Maksātnespējas likuma normas.
Kā redzams no Tiesu informācijas sistēmas tiešsaistes ar Uzņēmumu reģistra publisko datu bāzi, ar Ogres rajona tiesas 2008.gada 18.aprīļa
nolēmumu ir tikusi ierosināta atbildētāja – Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecības “Ozoliņi” – juridiskas personas
maksātnespējas lieta, bet ar 2008.gada 28. maija Ogres rajona tiesas spriedumu ir pasludināts atbildētāja maksātnespējas process.
Saistības, uz kuru pamata ir celta prasība ir nodibinātas pirms atbildētāja maksātnespējas procesa pasludināšanas, proti, 2007.gada 17.decembrī.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 70.panta pirmo daļu (šeit un turpmāk citētas Maksātnespējas likuma normas redakcijā, kas bija spēkā
atbildētāja maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī) kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas,
kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Lietā nepastāv strīds par to, ka kreditors VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” atbildētāja maksātnespējas procesā ir pieteicis prasījumu, kas
izriet no 2007.gada 17.decembrī noslēgtā līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu, un šo prasījumu maksātnespējas procesa
administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma 71.pantu ir iekļāvis parādnieka (atbildētāja) kreditoru prasījumu reģistrā (lietas 64. lapa). Līdz ar ko
šis prasījums ir kļuvis par kreditoru prasījumu kopuma sastāvdaļu, uz kura pamata attiecīgais kreditors (VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”) ir
ieguvis noteiktu balsu skaitu kreditoru sapulcē, kura ir vienīgā institūcija, kas ir tiesīga izlemt parādnieka – juridiskas personās – maksātnespējas
risinājumu, tāpat ar šī prasījuma iekļaušanu kreditoru reģistrā, kreditors parādnieka bankrota gadījumā ir tiesīgs pretendēt uz noteiktu daļu no bankrota
procedūras gaitā atgūtajiem līdzekļiem (bankrota kvotu).
Tiesas ieskatā jau minētās tiesību normas viennozīmīgi parāda, ka līdz ar maksātnespējas procesa pasludināšanu kreditora prasījumu apmierināšana
ir pakļauta Maksātnespējas likuma nosacījumiem, un tā vairs nenotiek saskaņā ar vispārējā likuma – Civillikuma normām. Vienlaikus tiesa uzskata par
pienākumu sniegt arī papildus argumentus, kāpēc prasītāja prasība ir nepamatota.
Proti, Maksātnespējas likuma 79. panta 2. punktā ir noteikts, ka kreditoru sapulces ekskluzīvā kompetencē ir maksātnespējas procesa stāvokļa
risinājuma pasākumu - sanācijas plāna vai izlīguma – apstiprināšana.
Kā redzams no lietas materiāliem, 2008.gada 2.septembrī kreditoru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumu,
proti, par izlīguma noslēgšanu, un šajā pašā datumā starp parādnieku un kreditoriem, tajā skaitā arī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, ir ticis
noslēgts izlīgums atbildētāja maksātnespējas procesā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 18.nodaļas noteikumiem. Ar Ogres rajona tiesas 2008.gada
17.septembra lēmuma civillietā Nr.C24062308 minētais izlīgums ir apstiprināts un izbeigts atbildētāja maksātnespējas process, atjaunojot atbildētāja
maksātspēju. Ogres rajona tiesas tiesnesis, pieņemot lēmumu, nav konstatējis, ka kreditoru sapulce, kas pieņēma lēmumu par izlīguma slēgšanu būtu
bijusi lemt nespējīga, tāpat nav konstatējis, ka izlīgums būtu ticis noslēgts viltus, maldu vai spaidu iespaidā, neizsakot pušu patieso gribu, nav konstatēti citi
procesuālie pārkāpumi.
Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka Ogres rajona tiesas tiesneša 2008.gada 17.septembra lēmums būtu atcelts. Lietā ir iesniegti pierādījumi, ka
no minētā izlīguma izrietošās saistības, lai gan piespiedu kārtā, bet ir izpildītas (skat. zvērināta tiesu izpildītāja A.Spores 2014. gada 3. decembra
paziņojumu par nolēmuma izpildi). Tādējādi secināms, ka kreditori izlīgstot ar parādnieku ir guvuši apmierinājumu par prasījumiem, kas pieteikti
atbildētāja maksātnespējas procesā.
Atbilstoši Maksātnespējas likuma 113.panta otrajā daļā noteiktajam (redakcijā uz izlīguma noslēgšanas dienu 2008.gada 17.septembrī), kad
izlīgums ir apstiprināts tiesā un izpildīts, kreditori nevar celt prasības par prasījumiem, kuru apmierināšana nav paredzēta izlīgumā. Tādējādi speciālais
likums tieši noteic maksātnespējas procesā slēgta izlīguma sekas, kas viennozīmīgi noteic, ka kreditori zaudē prasījuma tiesības par tiem prasījumiem, kas
nav iekļauti izlīgumā. Līdzīgi arī vispārējā likuma – Civillikuma – 1886.pants noteic, ka ja viens no izlīguma dalībniekiem izlīgumu neizpilda, tad otram ir
tiesība tikai prasīt tā izpildīšanu; bet izlietot agrāko, ar izlīgumu izbeigto prasījumu viņš vairs nevar. Proti, starp pusēm ar izlīgumu tiek radīta jauna saistība,
bet vecā izbeidzas, un maksātnespējas procesā tas attiecas uz visām pieteiktajām prasībām, jo tiek pabeigts maksātnespējas process.
No lietas materiāliem pievienotā zvērināta tiesu izpildītāja A.Spores 2014.gada 3.decembra paziņojuma par nolēmuma izpildi lietā par parāda
piedziņu 77 649,49 euro apmērā izriet, ka pamatojoties uz Ogres rajona tiesas 2011.gada 28.novembrī izdotā izpildu raksta lietā Nr.C24062308 izdots
izpildu raksts, kurš ir izpildīts (lietas 82.lapa).
Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā nav uzskatāmi par pieteikuši pamatotiem prasītāja pārstāvja iebildumi pret atbildētāja pārstāves norādīto, proti,
k a 2008.gada 2.septembra izlīguma 2.punktā norādītajā summā nemaz neesot ietverts prasījums, kas izriet no līguma par kredītkartes
kredītlimita/overdrafta izmantošanu pret aizdevuma nodrošinājumu Nr. 082898003/KB. Tiesa šajā sakarā norāda, ka šādā gadījumā, ņemot vērā
Maksātnespējas likuma 113.panta otrajā daļā noteikto regulējumu, VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā kreditoram, slēdzot izlīgumu, bija jālūdz
šo prasījumu iekļaut ar izlīgumu nodibinātajās saistībās.
Tiesas ieskatā nepamatots ir arī prasītāja arguments, ka 2007.gada 17.decembrī noslēgtā līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta
izmantošanu saistību izpildes termiņš ir iestājies tikai 2014.gada 12.novembrī, kad saskaņā ar šī līguma 9.punktu ir tikušas pilnībā izpildītas saistības, kas
izrietēja no 2007.gada 21.novembra Aizdevuma līguma Nr.082898/03, līdz ar ko tikai ar 2014.gada 12.novembri ir radušās tiesības prasīt aizdevuma
atmaksu.
Proti, kā redzams no prasības pieteikuma, starp prasītāju un atbildētāju ir bijušas divas patstāvīgas saistības, kas izriet no 2007.gada 21.novembra
Aizdevuma līguma Nr.082898/03 un 2007.gada 17.decembra līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu. 2007.gada 17.decembra
līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta līguma 9.punktā ir bijis iestrādāts nosacījums par šo saistību beigu termiņu, kas ir ticis sasaistīts ar citu
saistību izpildi. Civillikuma Saistību tiesību otrās nodaļas ceturtā apakšnodaļa regulē līguma blakus noteikumus, kuru starpā ir arī nosacījumi. Nosacījumi,
atšķirībā no līguma priekšmeta galvenajām sastāvdaļām, ko savukārt regulē Civillikuma Saistību tiesību otrās nodaļas trešā apakšnodaļa, nav obligātas
līguma sastāvdaļas un no tiem nav atkarīga pašas saistības un no tās izrietošās prasības spēkā esību. Līdz ar to tas fakts, ka vienas saistības izpildes
termiņš ar pušu gribu ir noteikts kā atkarīgs no citas saistības izpildes, nepadara šīs divas saistības par vienu veselu saistību. Tas nozīmē, ka uz atbildētāja
maksātnespējas pasludināšanas brīdi, ir pastāvējuši divi atsevišķi VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” kreditora prasījumi pret atbildētāju. Cita
starpā arī no Kreditoru reģistra ir redzams, ka VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” par atbildētāja parādsaistībām, kas izriet no 2007.gada
17.decembrī noslēgtā līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta izmantošanu, ir pieteikusi atsevišķu kreditora prasījumu.
Maksātnespējas likuma 61.panta trešajā daļā ir noteikts, ka Parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc maksātnespējas procesa
pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.
Tādējādi ar speciālā likuma imperatīvu normu ir noteikts, kad iestājas saistību izpildes termiņš. Līdz ar ko prasītāja ieskatam, ka termiņš ir iestājies
2014.gada 12.novembrī, nav nekāda tiesiska pamata, un saistību, kas izriet no 2007.gada 17.decembrī noslēgtā līguma par kredītkartes
kredītlimita/overdrafta izmantošanu, termiņš ir iestājies 2008.gada 28.maijā. Attiecīgi šim prasījumam no tiesiskā viedokļa nav nekādas atšķirības no
citiem atbildētāja maksātnespējas procesā pieteiktajiem kreditoru prasījumiem. Līdz ar ko šim prasījumam, tāpat kā citiem, bija jābūt iekļautiem
noslēgtajā izlīgumā, pretējā gadījumā uz to iestājas Maksātnespējas likuma 113.panta otrajā daļā noteiktās sekas.
Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums pret atbildētāju lietā Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecību “Ozoliņi” nav
pamatots un ir noraidāms.
[8] Tiesa uzskata, ka arī piedziņas vēršanai uz atbildētāja /pers. C/ kā Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecības “Ozoliņi”
īpašnieka mantu un prasības apmierināšanai šajā daļā, nav tiesiska pamata.
Kā jau norādīts iepriekš, prasītāja prasījums, kas izriet no 2007.gada 17.decembrī noslēgtā līguma par kredītkartes kredītlimita/overdrafta
izmantošanu, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 113.panta otrajā daļā noteikto ir zudis. Tiesas ieskatā nav pamata šādu prasījumu vērst pret /pers. C/
kā fizisku personu, zemnieku saimniecības īpašnieku.
Nav apstrīdams, ka saskaņā ar likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3.panta pirmo daļu,
individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru
saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Tādējādi par zemnieku saimniecības kā juridiskas personas nodibinātām saistībām ir noteikta papildu šīs
saimniecības īpašnieka mantiska atbildība.
Tomēr šī norma ir piemērojama tad, ja pastāv pats prasījums. Piemēram, ja zemnieku saimniecība dažādu iemeslu dēļ, tostarp arī bankrota
rezultātā, nespēj nokārt saistības, piedziņu var vērst pret zemnieku saimniecības īpašnieku, jo prasījums kā tāds nav zudis. Izskatāmajā gadījumā saskaņā
ar Maksātnespējas likuma 113.panta otrajā daļā noteikto prasītāja prasījums ir zudis. Līdz ar ko nepastāvot pašam prasījumam, nav pamata piedziņas
vēršanai pret /pers. C/ kā fizisku personu, zemnieku saimniecības īpašnieku.
Tiesas ieskatā konstatētais nav arī pretrunā ar Augstākās tiesas Senāta 2005.gada 5.oktobra spriedumu lietā SKC-579/2005, kas iekļauts
Augstākās tiesas judikatūrā un no kura būtu jāvadās zemāku instanču tiesām, jo šajā spriedumā ir citi faktiskie apstākļi, proti, zemnieku saimniecības
maksātnespējas process ir ticis pabeigts ar bankrota procedūras pabeigšanu, visā pilnībā neapmierinot prasījumus pieteikušos kreditorus, kā rezultātā
bija piemērojama likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3. panta pirmās daļas norma par zemnieku
saimniecības īpašnieka mantisko atbildību par zemnieku saimniecības saistībām.
[9] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajai daļai, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja
valsts ienākumos.
No lietas materiāliem un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas, redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 9,04 euro. Prasītājs, ceļot prasību, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 euro apmērā. Ņemot vērā minēto, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība 4,34 euro piedzenama no prasītāja.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam prasītājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 96., 97., 189.-193. un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt pilnībā SIA “Hiponia” prasību pret Ogres rajona Taurupes pagasta /pers. C/ zemnieku saimniecību “/Nosaukums A/” un /pers. C/ par
parāda piedziņu.
Piedzīt no SIA “Hiponia”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,34 euro (četri euro un
34 centi). Maksājuma dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, nekavējoties iesniedzams Ogres rajona tiesas
kancelejā.
Noteikt prasītājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ogres rajona tiesā.
Tiesnesis Dz.Melbārdis