Legislator Case Law & Legislation
C30735319 / C-7353-19 ECLI:LV:RVPT:2019:1119.C30735319.2.S AI generated

Labor dispute dismissed because employee failed to prove specific damages from delayed final settlement payment.

Case Number C30735319 / C-7353-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the employee's claim for damages against the employer for failing to pay the final settlement on time. While the employer admitted delaying payment, the employee provided no evidence that this delay caused actual financial losses or quantified the specific amount of damages. The court ruled that under civil law principles, a claim for damages requires proof of three elements: the wrongful act, the existence of damages, and a causal link between the two, none of which were substantiated by the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law Section 1770; Civil Law Section 1779; Civil Procedure Law Section 93: A claim for damages requires proof of the wrongful act, the existence and specific amount of damages, and a causal connection between the act and the loss.

Keywords

AI generated
damages claim causal connection final settlement burden of proof labor dispute quantified loss civil procedure

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Section 1770
Civil Law Section 1779
Civil Procedure Law Section 93
Civil Procedure Law Section 42
Civil Procedure Law Section 43
Civil Procedure Law Section 97
Civil Procedure Law Section 194
Civil Procedure Law Section 195
Civil Procedure Law Section 203
Civil Procedure Law Section 250.25
Civil Procedure Law Section 250.27
Labor Law Section 128
Labor Law Section 101

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RVPT:2019:1119.C30735319.2.S

Lietas Nr. C30735319

Lietvedības Nr. C-7353-19/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 19.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese A.Moļņika

Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija”

par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 13.septembrī tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija” par

zaudējumu piedziņu. 2019.gada 3.oktobrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi.

Prasības pieteikumā un tā grozījumos norādīts, ka darba devējs, atbrīvojot prasītāju no darba, nenorādīja darba tiesisko attiecību izbeigšanas

pamatojumu un neievēroja uzteikuma termiņu. Darba devējs, neizmaksājot prasītājam galīgo aprēķinu atlaišanas dienā 17.aprīlī, bet, izmaksājot to vairāk

nekā trīs mēnešus vēlāk - tikai 22.jūlijā, ir vēlējies morāli pazemot prasītāju - šādi prasītājs prettiesiski un nesagatavoti tika nostādīts situācijā, kurā viņam

radās problēmas apmaksāt kārtējos rēķinus un veikt nepieciešamos ikdienas tēriņus.

Prasība pamatota ar Darba likuma 128.panta trešo daļu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no biedrības “Latvijas Tirgotāju asociācija” zaudējumu kompensāciju 1221,92 EUR.

2019.gada 21.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrots, ka prasītājs tika atbrīvots no

darba ar 2019.gada 17.aprīļa rīkojumu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu. Prasītājam tika kompensēts viena mēneša

uzteikuma termiņš, izmaksājot viņam darba algu par šo mēnesi, kurā viņam būtu bijis jāturpina darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, t.i., prasītājam

tika izmaksāta darba alga par 2019.gada aprīļa mēnesi EUR 279.50, piemaksa EUR 430.00 (pēc būtības darba alga par uzteikuma termiņu), kā arī

kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu EUR 103.06 apmērā, kas kopā ir EUR 812.56, un pēc visu nodokļu maksājumu ieturēšanas prasītājam

izmaksai tika aprēķināta naudas summa EUR 554.17 apmērā.

Paskaidro, ka lietā nav strīda, ka atbildētājs ir kavējis prasītājam pienākošos naudas līdzekļu izmaksu, tādējādi pārkāpjot Darba likumā noteikto

pienākumu veikt pilnīgu norēķinu ar darbinieku pēdējā darba tiesisko attiecību dienā. Taču, nepietiek ar atbildētāja prettiesiskās rīcības konstatēšanu, ir

jākonstatē arī pārējie zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma priekšnoteikumi - kaitējuma esamība un zaudējumu apmērs, kā arī cēloniskā saite starp

prettiesisko rīcību un kaitējumu.

Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 1770., 1779.pantu.

2019.gada 29.oktobrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka atlaišanas pabalstam nav saistība ar uzteikuma

termiņa nepiemērošanu. Uzskata, ka atbildētājs uzteikuma termiņa laikā varēja uzticēt daļu savu darba pienākumu prasītājam. Uzskata, ka Darba likuma

128.panta trešā daļa pati par sevi postulē to, ka darba devējs, neizmaksājot darba samaksu pēc darba attiecību izbeigšanās, automātiski nodara

zaudējumus savam bijušajam darbiniekam, tādēļ prasītājam nav jāpierāda zaudējumu iestāšanās vispār.

Motīvu daļa

Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasība pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija” par

zaudējumu piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

Iesniegtajā prasības pieteikumā un tā grozījumos, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja nodarītos materiālos zaudējumus 1221,92 EUR apmērā,

t.i. kā kompensāciju par uzteikuma termiņa nepiemērošanu vienas mēnešalgas apmērā 293,26 EUR un kompensāciju par laikā neizmaksāto galīgo

aprēķinu 928,66 EUR.

Darba likuma 128.panta trešā daļa nosaka, ka gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav

laikus izmaksāta, viņam ir pienākums atlīdzināt darbiniekam radušos zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs ir kavējis prasītājam pienākošos naudas līdzekļu izmaksu, tādējādi pārkāpjot Darba likumā noteikto pienākumu

veikt pilnīgu norēķinu ar darbinieku pēdējā darba tiesisko attiecību dienā.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja prettiesiskās rīcības rezultātā, prasītājam radās problēmas apmaksāt kārtējos rēķinus un veikt nepieciešamos

ikdienas tēriņus.

Pārbaudot tiesā iesniegtos dokumentus, tiesa uzskata, ka Darba likuma 128.panta piemērošanai nav pamata, jo prasījums par zaudējumu piedziņu

nav pierādīts.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Likums noteic, un tādas ir arī tiesību teorijas atziņas, ka pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas, ja pastāv trīs zaudējumu nodarīšanas

priekšnoteikumi (atlīdzības pamati): nodarītajā prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; cēloniskais sakars

starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 246.lpp.).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītājam ir tiesības prasīt no darba devēja zaudējumu atlīdzināšanu par nodarītajiem zaudējumiem, bet šādi prasījumi ir jāpierāda. Prasītājs nav

iesniedzis nevienu pierādījumu savam apgalvojumam, ka laicīgi neizmaksātais atalgojums radījis viņam zaudējumus. Prasītājs nav pierādījis zaudējumu

esamību un apstākļus, ka zaudējumi radušies atbildētāja rīcības dēļ un kā izpaudusies cēloņsakarība starp zaudējumu rašanos un atbildētāja darbību vai

bezdarbību.

Tiesa secina, ka prasītājs nav pierādījis faktus, uz kuriem viņš pamatojis savu prasījumu par zaudējumu piedziņu no atbildētāja, proti, nav iesniedzis

tiesā pierādījumus, ka laikā neizmaksātā galīgā aprēķinā aprēķināta naudas summa radījusi viņam zaudējumus prasībā norādītajā apmērā, proti 1221,92

EUR.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka /pers. A/ prasība par zaudējumu piedziņu ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, jo prasījumi

izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Ievērojot minēto un to, ka prasība ir noraidīta pilnīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta ceturto daļu tiesas

izdevumus lietā uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 97., 194., 195., 203., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija” par zaudējumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 19.decembrī.

Tiesnese A.Moļņika