Labor dispute dismissed because employee failed to prove specific damages from delayed final settlement payment.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the employee's claim for damages against the employer for failing to pay the final settlement on time. While the employer admitted delaying payment, the employee provided no evidence that this delay caused actual financial losses or quantified the specific amount of damages. The court ruled that under civil law principles, a claim for damages requires proof of three elements: the wrongful act, the existence of damages, and a causal link between the two, none of which were substantiated by the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1770; Civil Law Section 1779; Civil Procedure Law Section 93: A claim for damages requires proof of the wrongful act, the existence and specific amount of damages, and a causal connection between the act and the loss.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RVPT:2019:1119.C30735319.2.S
Lietas Nr. C30735319
Lietvedības Nr. C-7353-19/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2019.gada 19.novembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
tiesnese A.Moļņika
Rīgā, Abrenes ielā 8, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija”
par zaudējumu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2019.gada 13.septembrī tiesā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija” par
zaudējumu piedziņu. 2019.gada 3.oktobrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi.
Prasības pieteikumā un tā grozījumos norādīts, ka darba devējs, atbrīvojot prasītāju no darba, nenorādīja darba tiesisko attiecību izbeigšanas
pamatojumu un neievēroja uzteikuma termiņu. Darba devējs, neizmaksājot prasītājam galīgo aprēķinu atlaišanas dienā 17.aprīlī, bet, izmaksājot to vairāk
nekā trīs mēnešus vēlāk - tikai 22.jūlijā, ir vēlējies morāli pazemot prasītāju - šādi prasītājs prettiesiski un nesagatavoti tika nostādīts situācijā, kurā viņam
radās problēmas apmaksāt kārtējos rēķinus un veikt nepieciešamos ikdienas tēriņus.
Prasība pamatota ar Darba likuma 128.panta trešo daļu.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no biedrības “Latvijas Tirgotāju asociācija” zaudējumu kompensāciju 1221,92 EUR.
2019.gada 21.oktobrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrots, ka prasītājs tika atbrīvots no
darba ar 2019.gada 17.aprīļa rīkojumu, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu. Prasītājam tika kompensēts viena mēneša
uzteikuma termiņš, izmaksājot viņam darba algu par šo mēnesi, kurā viņam būtu bijis jāturpina darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, t.i., prasītājam
tika izmaksāta darba alga par 2019.gada aprīļa mēnesi EUR 279.50, piemaksa EUR 430.00 (pēc būtības darba alga par uzteikuma termiņu), kā arī
kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu EUR 103.06 apmērā, kas kopā ir EUR 812.56, un pēc visu nodokļu maksājumu ieturēšanas prasītājam
izmaksai tika aprēķināta naudas summa EUR 554.17 apmērā.
Paskaidro, ka lietā nav strīda, ka atbildētājs ir kavējis prasītājam pienākošos naudas līdzekļu izmaksu, tādējādi pārkāpjot Darba likumā noteikto
pienākumu veikt pilnīgu norēķinu ar darbinieku pēdējā darba tiesisko attiecību dienā. Taču, nepietiek ar atbildētāja prettiesiskās rīcības konstatēšanu, ir
jākonstatē arī pārējie zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma priekšnoteikumi - kaitējuma esamība un zaudējumu apmērs, kā arī cēloniskā saite starp
prettiesisko rīcību un kaitējumu.
Iebildumi pamatoti ar Civillikuma 1770., 1779.pantu.
2019.gada 29.oktobrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka atlaišanas pabalstam nav saistība ar uzteikuma
termiņa nepiemērošanu. Uzskata, ka atbildētājs uzteikuma termiņa laikā varēja uzticēt daļu savu darba pienākumu prasītājam. Uzskata, ka Darba likuma
128.panta trešā daļa pati par sevi postulē to, ka darba devējs, neizmaksājot darba samaksu pēc darba attiecību izbeigšanās, automātiski nodara
zaudējumus savam bijušajam darbiniekam, tādēļ prasītājam nav jāpierāda zaudējumu iestāšanās vispār.
Motīvu daļa
Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasība pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija” par
zaudējumu piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.
Iesniegtajā prasības pieteikumā un tā grozījumos, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja nodarītos materiālos zaudējumus 1221,92 EUR apmērā,
t.i. kā kompensāciju par uzteikuma termiņa nepiemērošanu vienas mēnešalgas apmērā 293,26 EUR un kompensāciju par laikā neizmaksāto galīgo
aprēķinu 928,66 EUR.
Darba likuma 128.panta trešā daļa nosaka, ka gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav
laikus izmaksāta, viņam ir pienākums atlīdzināt darbiniekam radušos zaudējumus.
Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs ir kavējis prasītājam pienākošos naudas līdzekļu izmaksu, tādējādi pārkāpjot Darba likumā noteikto pienākumu
veikt pilnīgu norēķinu ar darbinieku pēdējā darba tiesisko attiecību dienā.
Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Prasītājs norāda, ka atbildētāja prettiesiskās rīcības rezultātā, prasītājam radās problēmas apmaksāt kārtējos rēķinus un veikt nepieciešamos
ikdienas tēriņus.
Pārbaudot tiesā iesniegtos dokumentus, tiesa uzskata, ka Darba likuma 128.panta piemērošanai nav pamata, jo prasījums par zaudējumu piedziņu
nav pierādīts.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Likums noteic, un tādas ir arī tiesību teorijas atziņas, ka pienākums atlīdzināt zaudējumus rodas, ja pastāv trīs zaudējumu nodarīšanas
priekšnoteikumi (atlīdzības pamati): nodarītajā prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība); zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs; cēloniskais sakars
starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 246.lpp.).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Prasītājam ir tiesības prasīt no darba devēja zaudējumu atlīdzināšanu par nodarītajiem zaudējumiem, bet šādi prasījumi ir jāpierāda. Prasītājs nav
iesniedzis nevienu pierādījumu savam apgalvojumam, ka laicīgi neizmaksātais atalgojums radījis viņam zaudējumus. Prasītājs nav pierādījis zaudējumu
esamību un apstākļus, ka zaudējumi radušies atbildētāja rīcības dēļ un kā izpaudusies cēloņsakarība starp zaudējumu rašanos un atbildētāja darbību vai
bezdarbību.
Tiesa secina, ka prasītājs nav pierādījis faktus, uz kuriem viņš pamatojis savu prasījumu par zaudējumu piedziņu no atbildētāja, proti, nav iesniedzis
tiesā pierādījumus, ka laikā neizmaksātā galīgā aprēķinā aprēķināta naudas summa radījusi viņam zaudējumus prasībā norādītajā apmērā, proti 1221,92
EUR.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka /pers. A/ prasība par zaudējumu piedziņu ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, jo prasījumi
izriet no darba tiesiskajām attiecībām. Ievērojot minēto un to, ka prasība ir noraidīta pilnīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta ceturto daļu tiesas
izdevumus lietā uzņemas valsts.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 97., 194., 195., 203., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret biedrību “Latvijas Tirgotāju asociācija” par zaudējumu piedziņu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 19.decembrī.
Tiesnese A.Moļņika