Administrative court allows appeal against tax fine, applying leniency for minor violation without state loss.

NORAKSTS Lieta Nr.A42342605 143/AA43 – 376 – 07/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 2.jūlijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Endzelis, tiesneši U.Bērziņš un S.Kanenberga,

piedaloties pieteicējai G.A. un atbildētāja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Andrim Šteinbergam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz G.A. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 27.jūnija lēmuma Nr.3.1/17327 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 20.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 25.maijā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļas Tematisko pārbaužu daļas galvenās nodokļu inspektores sastādīja tematiskās pārbaudes aktu Nr.678 par veikto tematisko pārbaudi sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Adema”. [1.1] 2005.gada 26.maijā VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļas galvenā nodokļu inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.01058/05 par to, ka SIA „Adema” grāmatveža un kasiera pienākumus pilda valdes priekšsēdētāja G.A.; par grāmatvedības kārtošanu nav noslēgts līgums ar citām organizācijām. Līdz ar to ir pārkāpta likuma „Par grāmatvedību” 3.panta pirmā daļa. Protokolā konstatēts, ka tādējādi G.A. izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.6panta pirmajā daļā. [1.2] Ar VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļas vadītāja vietnieces 2005.gada 26.maija lēmumu Nr.F41/01059/05 G.A. par LAPK 166.6panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu sodīta ar naudas sodu 100 latiem. [1.3] Izskatījis sūdzību par minēto VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļas vadītāja vietnieces lēmumu, VID ģenerāldirektors ar

2005.gada 27.jūnija lēmumu Nr.3.1/17327 atstāja negrozītu apstrīdēto lēmumu.

[2] G.A. (turpmāk arī – pieteicēja) Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par VID (turpmāk arī – atbildētājs) 2005.gada 27.jūnija lēmuma Nr.3.1/17327 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Pieteicēja ieņēmusi direktores amatu SIA „Adema”. Uzņēmuma dibinātāji ir 2 cilvēki, bet pašlaik strādā tikai viens dibinātājs – G.A.. Firma strādā ar zaudējumiem, piedzīvo finansiāla rakstura grūtības, sakarā ar izmaiņām likumdošanā ir grūtības nodarboties ar zivju produkcijas realizāciju, tādēļ uzņēmums sācis citu uzņēmējdarbības veidu (grāmatvedības pakalpojumus sniegšanu) un meklē jaunus klientus. [2.2] Visa nepieciešamā grāmatvedības dokumentācija tiek kārtota rūpīgi.

Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 3.pantu uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt. Pieteicējas ieskatā, minētajam pantam ir rekomendējošs raksturs. Savukārt minētā likuma 2.pants nosaka likuma mērķus: „Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi”. [2.3] Pamatojoties uz likuma "Par grāmatvedību” 3.pantu, ir noslēgts darba līgums ar G.A. par SIA „Adema” grāmatveža pienākumu pildīšanu un noteikta darba samaksa par faktiski nostrādāto stundu skaitu saskaņā ar darba laika uzskaites tabulu.

Vadoties no MK noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” V daļas 69.punktu SIA „Adema” grāmatveža pienākumus pilda kvalificēts darbinieks. [2.4] 2005.gada 25.maija tematiskās pārbaudes aktā Nr.678 ir redzams, ka uzņēmuma grāmatvedība tiek kārtota pareizi, atbilstoši likumdošanas prasībām. Par grāmatvedības reģistru kārtošanu atbildīgā persona ir G.A., ar kuru noslēgts darba līgums vienpusīgi kā direktori un grāmatvedi, jo sakarā ar finansiālām grūtībām pašlaik nav iespējas pieņemt darbā citu darbinieku. [2.5] MK noteikumu Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumu” 29.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti, uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai.

Pieteicēja uzsver, ka, no vienas puses, viņa nodrošinājusi kases operāciju pilnīgu uzskaiti (reģistrāciju un iekšējo kontroli) un tematiskās pārbaudes aktā par trūkumiem nav piezīmes, bet, no otras puses, nav iespējas izdarīt citādi, ja uzņēmumā strādā tikai viens cilvēks.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 20.decembra spriedumu G.A. pieteikums apmierināts un atcelts VID ģenerāldirektora 2005.gada

27.jūnija lēmums Nr.3.1/17327 un izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Tiesas spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [3.1] Pieteicēja ir kapitālsabiedrības dalībniece un valdes priekšsēdētāja. 2004.gada 1.septembrī pieteicēja kā SIA „Adema” valdes priekšsēdētāja noslēdza pati ar sevi darba līgumu Nr.3, ar kuru viņa tiek pieņemta darbā SIA „Adema” par grāmatvedi. Saskaņā ar šā līguma 2.2.punktu ir noteikts papilduzdevums – pildīt kasiera pienākumus. [3.2] LAPK 166.6panta pirmā daļa nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, konkrēto nodokļu likumos paredzēto pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām

– uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. [3.3] Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta trešo daļu par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu uzņēmuma vadītājs kapitālsabiedrībā vai statūtsabiedrībā ir tās izpildinstitūcija vai persona, kura saskaņā ar sabiedrības statūtiem ir tiesīga pieņemt lēmumu attiecībā uz sabiedrības darbību. Likuma „Par grāmatvedību” 3.pants nosaka, ka uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt: 1) izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu; 2) izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants var kārtot grāmatvedību pats. Šis noteikums attiecas arī uz citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. Uzņēmuma vadītājs līgumā nosaka tās fiziskās vai juridiskās personas pienākumus un atbildību, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus. Minētais pants izsmeļoši nosaka veidus, kādus uzņēmuma vadītājs var izvēlēties, lai organizētu uzņēmuma grāmatvedību, proti, izveidojot uzņēmumā patstāvīgu dienestu; izmantojot cita uzņēmuma pakalpojumus, vai arī kārtot grāmatvedību pats. Turklāt likums viennozīmīgi nosauc gadījumus, kad uzņēmuma vadītājs var kārtot grāmatvedību pats, t.i., individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī individuālais komersants. Likums nepieļauj, ka uzņēmuma vadītājs kapitālsabiedrībā varētu pats kārtot grāmatvedību. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes priekšsēdētāja saskaņā ar likuma noteikumiem nevarēja pati kārtot grāmatvedību šai kapitālsabiedrībā.

[3.4] Likuma „Par grāmatvedību” 15.panta pirmā daļa nosaka, ka noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kā arī par kases operāciju uzskaiti izdod Ministru kabinets. 2003.gada 21.oktobrī Ministru kabinets saskaņā ar šo normu ir izdevis Ministru kabineta noteikumus Nr.584 „Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk arī – MK noteikumi Nr.584). MK noteikumu Nr.584 29.punkts nosaka, ka, lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti (reģistrāciju un iekšējo kontroli), uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētos gadījumus.

Šo noteikumu 30.punkts paredz, ka individuālais komersants, cita fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, kā arī individuālā (ģimenes) uzņēmuma īpašnieks, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus drīkst veikt pats. Tulkojot likuma „Par grāmatvedību” 3.panta nosacījumus un MK noteikumu Nr.584 29. un 30.punktā noteikto, ir saprotams, ka kapitālsabiedrības grāmatvedības kārtošanai tiek izvirzītas īpašas prasības, kas nepieļauj kapitālsabiedrības amatpersonām pildīt grāmatveža pienākumus, kā arī nosaka, ka viena un tā pati persona nevar būt grāmatvedis un pildīt arī kasiera pienākumus, kārtojot kapitālsabiedrības grāmatvedību.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa nodibina, ka pieteicēja nav ievērojusi likumā noteiktos grāmatvedības kārtošanas nosacījumus un atbildētājs pamatoti tai ir piemērojis administratīvo sodu par pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 166.6panta pirmajā daļā. [3.5] Saskaņā ar LAPK 21.pantu, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu. Tiesas ieskatā, piemērojot administratīvo sodu, atbildētājs nav izvērtējis pieteicējas izdarītā administratīvā pārkāpumu nozīmīgumu.

Tiesa konstatē, ka pieteicēja ir ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadības un administrēšanas vadības zinātnē. SIA „Adema” nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Tāpat uzņēmuma apgrozījums ir neliels, tematiskajā pārbaudē ir konstatēts tikai viens darījums. Atbildētājs kā vienīgo pieteicējas izdarīto administratīvo pārkāpumu ir konstatējis to, ka grāmatvedības darbs netika organizēts atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 3.panta pirmajai daļai, kā arī konstatējis, ka grāmatvedis pilda arī kasieres pienākumus, pārkāpjot MK noteikumu Nr.584 29.punkta prasības.

Citi grāmatvedības kārtošanas pārkāpumi netika konstatēti. [3.6] Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmo daļu grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Saskaņā ar šā panta trešo daļu par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tāpat arī MK noteikumu Nr.584 29.punktā noteiktais ierobežojums, ka uzņēmuma vadītājs nevar uzdot grāmatvedim pildīt kasiera pienākumus, ir ar mērķi, lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti. Ievērojot minēto, secināms, ka pieteicēja pati kā uzņēmuma vadītāja ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu pilnā apmērā, turklāt arī pati veic šo grāmatvedības kārtošanu un uzskaiti.

Līdz ar to pieteicējas atbildības apjoms sakrīt ar viņas veicamajiem pienākumiem. Ņemot vērā to, ka pieteicēja šos pienākumus, par kuru veikšanu viņa ir pilnībā atbildīga, ir izpildījusi precīzi un atbildētājs nav konstatējis nekādus citus pārkāpumus, ir atzīstams, ka likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteiktais mērķis ir sasniegts. Pie tam pieteicēja pati apzinās savas rīcības nepareizību, bet viņa nesaskata patreizējā situācijā citu izeju, kamēr nav nostabilizējusies uzņēmuma finansiālā situācija.

Līdz ar to pieteicējas izdarītais administratīvais pārkāpums šai konkrētajā tiesiskajā situācijā ir uzskatāms par maznozīmīgu un ir jāaprobežojas ar mutvārdu aizrādījumu. Ievērojot iepriekš izklāstīto, tiesa atzīst, ka atbildētājs, piemērojot pieteicējai administratīvo sodu, nav izdarījis lietderības apsvērumus, kuru saturs ir noteikts Administratīvā procesa likuma 66.pantā un nav ievērojis tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu. [3.7] Pastāvot iepriekš izklāstītajiem apstākļiem, tiesa secina, ka ir grozāms pieteicējai piemērotais administratīvas sods, izsakot mutvārdu aizrādījumu saskaņā ar LAPK 21.panta pirmo daļu.

Saskaņā ar LAPK 275.panta otro daļu, lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu. Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 4.punktu tiesa var grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā to, ka tiesa, izdarot lietderības apsvērumus, ir konstatējusi, ka pieteicējai par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir izsakāms mutvārdu aizrādījums, tiesa atzīst par nepieciešamu grozīt pieteicējai piemēroto soda mēru un izteikt pieteicējai mutvārdu aizrādījumu.

Ievērojot LAPK 275.panta otrajā daļā noteikto, lietvedība šai administratīvajā lietā ir izbeidzama.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 20.decembra spriedumu VID iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka apstāklim, ka neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir panākts likuma „Par grāmatvedību” 2.pantā noteiktais likuma mērķis, ir nozīme pie naudas soda apmēra noteikšanas, bet minētais apstāklis nevar būt par pamatu lietvedības izbeigšanai. LAPK 166.6panta pirmās daļas sankcijā minimālais sods ir noteikts 100 lati. Attiecībā uz G.A. tika piemērots mazākais iespējamais minētā panta sankcijā noteiktais naudas soda apmērs. VID uzskata, ka G.A.

izdarītie administratīvie pārkāpumi nav nenozīmīgi, piemērotais sods ir samērīgs ar izdarīto administratīvo pārkāpumu un nav piemērojams LAPK 21.pantā noteiktais mutvārdu aizrādījums.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem motīviem. Pieteicēja apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka VID apelācijas sūdzība ir nepamatota.

[7] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

[8] VID apelācijas sūdzībā norāda, ka LAPK 166.6panta pirmās daļas sankcijā minimālais sods ir noteikts 100 lati un nav piemērojams LAPK 21.pantā noteiktais mutvārdu aizrādījums. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka šāds viedoklis ir nepamatots. Administratīvās apgabaltiesas praksē (2006.gada 6.jūnija spriedums lietā Nr.143/AA 900-06/4 un 2005.gada 14.marta spriedums lietā Nr.AA 169- 05/6) atzīts, ka ir iespējams piemērot LAPK 21.pantu, proti, aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu gadījumos, kad LAPK speciālās daļas norma nosaka minimālo administratīvo naudas sodu, sākot no noteiktas pakāpes. VID ģenerāldirektoram kā augstākai iestādei atbilstoši APL 81.panta pirmās daļas noteikumiem, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, bija iespējams izvērtēt administratīvā pārkāpuma raksturu un lemt par pieteicējas atbrīvošanu no atbildības, pamatojoties uz LAPK 21.pantu. Administratīvā apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatē, ka SIA „Adema” grāmatvedības kārtošanā, izņemot lietā konstatēto pārkāpumu par amatu apvienošanu, nav konstatēti citi pārkāpumi. Līdz ar to secināms, ka pieļautais pārkāpums nav novedis pie citiem grāmatvedības uzskaites, nodokļu aprēķināšanas vai nomaksas pārkāpumiem, tā rezultātā nav radušies zaudējumi valsts budžetam. Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pieteicējas administratīvo pārkāpumu var uzskatīt par maznozīmīgu un uzskata par iespējamu piemērot LAPK 21.panta pirmās daļas noteikumus par pieteicējas atbrīvošanu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu un 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

G.A. pieteikumu apmierināt. Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2005.gada 27.jūnija lēmumu Nr.3.1/17327 no tā pieņemšanas dienas un izbeigt lietu, izsakot G.A. mutvārdu aizrādījumu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) V.Endzelis

Tiesneši (paraksts) U.Bērziņš

(paraksts) S.Kanenberga

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Endzelis Rīgā, 2007.gada 2.jūlijā