Defendants convicted of intentional minor bodily harm in a group and sentenced to conditional imprisonment.

Lietas arhīva Nr. K33-0261-20/5

ECLI:LV:RIRT:2020:0303.11352031218.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 3.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese A.Briede

piedaloties prokurorei A.Zvirgzdiņai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punkta.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ un /pers. B/ tīši nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus, personu grupā.

2017.gada 22.decembrī pēc plkst.20.00, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/, personu grupā ar /pers. B/, atrodoties Babītes

novadā, Babītes pagastā, Piņķos, Rīgas ielā 5, pie veikala “Lats”, konflikta laikā ar /pers. C/, pēc tam, kad /pers. C/ bija iekodis /pers. A/ vaigā, /pers.

A/ dusmu vadīts tīši ar dūri vienu reizi iesita /pers. C/ pa seju. Pēc gūtā sitiena /pers. C/ atkārtoti vērsās pret /pers. A/ un iespēra viņam pa kāju, pēc kā

/pers. A/ nogrūda /pers. C/ zemē, savukārt, /pers. B/, darbojoties personu grupā ar /pers. A/, nolūkā nodarīt miesas bojājumus, tīši, vairāk kā divas

reizes iespēra uz zemes gulošajam /pers. C/, trāpot pa galvu un ķermeni.

Tādām /pers. A/un /pers. B/ saskaņotām tīšām darbībām, kas vērstas uz miesas bojājumu nodarīšanu personu grupā, /pers. C/ nodarīti sekojoši

miesas bojājumi: sejas sasitumu ar sistu brūci kreisās acs augšējā plakstiņā, zemādas asinsizplūdumus labās (1) un kreisās (1) acs plakstiņos, uz deguna

muguriņas (1), asinsizplūdumus kreisā acsābola konjunktīvā, deguna kaula lūzumu, kreisā orbītas apakšējās sienas lūzumu, kreisā augšžokļa dobuma

priekšējās un mediālās sienas lūzumu; zemādas asinsizplūdumu krūškurvja kreisā sānu virsmā. Minētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā

pieskaitāmi vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

Ar savām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā.

Motīvu daļa

Apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ tiesas sēdē atzina pilnībā sevi par vainīgiem Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā. Cietušā /pers. C/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantiskā zaudējuma nodarīšanu 83,09 euro apmērā apsūdzētie atzina

pilnībā, kompensāciju par morālo aizskārumu 3000 euro apmērā atzina daļēji līdz 300 euro. Apsūdzētie atzina cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju

1075 euro apmērā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā par apsūdzēto vainu netika izdarīta, jo apsūdzētie savu

vainu viņiem celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

sekas tiesas sēdē izskaidrotas un sekas saprotamas, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par apsūdzēto vainu, apsūdzēto vaina ir

pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu

analīze un to uzskaitījums par apsūdzēto vainu spriedumā netiek veikts.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta otrajai daļai tiesas izmeklēšanā izdarīta pierādījumu pārbaude jautājumā par kaitējuma kompensācijas

apmēru, jo apsūdzētie nepiekrita pieteiktajam morālā kaitējuma kompensācijas apmēram un pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmērs neietekmē

noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Cietušais /pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka uztur 83,09 euro kaitējuma kompensāciju par materiālo zaudējumu, ko samaksājis ar čekiem, un uztur

morālā kaitējuma 3000 euro kompensāciju par nesaņemto algu. Norādīja, ka viņam alga mēnesī bija 1000 euro, apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, viens

dzīvo pie viņa, nebija līdzekļu, lai dzīvotu, tāpēc sarēķināja kompensāciju. 3000 euro veido tas, ka nevarēja strādāt. Dokumenti par ienākumu apjomu,

slimības pabalsta saņemšanu, nav, jo nestrādāja oficiāli. Morālās ciešanas veido, jo nestrādāja, nevarēja samaksāt visus rēķinus. Vajadzēja naudu

aizņemties un atdot. Par veselības stāvokli liecināja, ka kādu mēnesi neko neredzēja, dzēra zāles, lai nekas nesāp. Zāles lietoja pusmēnesi no notikuma,

visu laiku sāpēja. Pēc mēneša sāka sāpēt mugura, domā, ka tas no šī notikuma, radās daudz veselības problēmas, uz tiesas sēdes laiku jūtas normāli.

Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punkta.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, nosakot apsūdzētajiem soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī apsūdzēto personības. Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/ izdarījuši smagu noziegumu.

Nosakot soda veidu /pers. A/, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais nav sodīts, dzīvesvieta ir/dzīvesvietas adrese/, ir 10 klašu izglītība, precējies,

apgādībā nepilngadīga meita, dzimusi 2005.gadā, bezdarbnieks, ienākumus veido bezdarbnieka pabalsts, invaliditātes nav, ir veselības problēmas ar

muguru.

Nosakot soda veidu /pers. B/, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais nav sodīts, dzīvesvieta ir /dzīvesvietas adrese/, 12 klašu izglītība, 3.kategorijas ēku

remontstrādnieka specialitāte, neprecējies, apgādībā nepilngadīga meita, dzimusi 2017.gadā, strādā neoficiāli, mēneša ienākumi līdz 300 euro,

invaliditātes nav.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzēto personības, lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi –

aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgās personas par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, resocializēt sodītās personas un

panākt, lai notiesātie un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka apsūdzētajiem piemērojams

brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētāja.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētie nav orientēti uz likumpārkāpumu izdarīšanu, apsūdzēto darbības, nodarot miesas bojājumus cietušajam, ir vērtējamas ar

gadījuma raksturu.

Tiesa pie soda veida noteikšanas ņem vērā arī cietušā viedokli par piemērojamo sodu, ka apsūdzētajiem nav nepieciešams piemērot reālu brīvības

atņemšanu, taču atzīst, ka vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tas ir, tīša vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšana personu grupā, citu sankcijā

paredzēto sodu piemērošana nebūtu vērsta uz kriminālsoda mērķa sasniegšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu. Apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu. Apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmo daļu tiesa nekonstatē.

Tiesa, nosakot soda mēru, ņem vērā, ka apsūdzētie piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, tādējādi paātrinājuši

krimināltiesisko attiecību noregulēšanu, proti, izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz sadarbību un

izvēlējušies vienkāršāka procesa veidu, kas pastiprina vainas atzīšanu un nožēlošanu.

Gan ņemot vērā apsūdzēto personību raksturojošās ziņas, gan apstākļus, kas raksturo apsūdzēto izdarīto noziedzīgo nodarījumu, tā izdarīšanas

apstākļus, radīto kaitējumu, cietušā attieksmi pret apsūdzētajiem un piemērojamo sodu, tiesa atzīst par iespējamu noteikt apsūdzētajiem /pers. A/ un

/pers. B/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu brīvības atņemšanas sodu, kas pietuvināts panta sankcijas minimālajai robežai.

Vērtējot apsūdzēto personības un noziedzīgā nodarījuma gadījuma raksturu, tiesa nesaskata lietderību un pamatu piemērot Krimināllikuma

126.panta otrās daļas 3.punkta sankcijā norādīto papildsodu – probācijas uzraudzība.

Tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgo personības, to, ka iepriekš nav sodīti, apsūdzēto attieksmi

pret izdarīto, gūst pārliecību, ka /pers. A/ un /pers. B/ sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus un atzīst par iespējamu /pers. A/ un /pers. B/

notiesāt nosacīti atbilstoši Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem. Tiesa nolemj sodu neizpildīt, ja noteiktajā pārbaudes laikā /pers. A/ un /pers. B/

neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas

dienesta noteiktos pienākumus.

Pārbaudes laiks, nosacīti notiesājot, nav sods, tas nosakāms atbilstoši Krimināllikuma 55.panta trešajai daļai. Tiesa atzīst par iespējamu piemērot

pārbaudes laika pieļaujamo minimālo robežu, ņemot vērā apsūdzēto attieksmi pret noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, radītajām sekām, to, ka izdarītajam

ir gadījuma raksturs un nodarījums izdarīts 2017.gada 22.decembrī. Laika periodā no notikumam līdz sprieduma taisīšanai /pers. A/ un /pers. B/ jaunus

noziedzīgus nodarījumus nav izdarījuši, tāpēc pārbaudes laika noteikšana likumā pieļaujamā minimālajā apmērā atzīstama par samērīgu, saprātīgu un

atbilstošu krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Attiecībā uz kaitējuma kompensācijas pieprasīšanu ievērotas Kriminālprocesa likuma 350.pantā un 351.pantā noteiktās prasības. Atbilstoši

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajai daļai cietušajam ir jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas

apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam,

pieteiktā kaitējuma kompensācija piedzenama solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/.

Apsūdzētie materiālā kaitējuma kompensāciju 83,09 euro atzina pilnībā un tiesa atzīst, ka tā ir pamatota un apmierināma, jo miesas bojājumu

raksturs radīja nepieciešamību cietušajam vērsties pēc medicīniskās palīdzības. Kompensācija pilnībā piedzenama solidāri no apsūdzētajiem /pers. A/ un

/pers. B/ cietušā /pers. C/ labā.

Juridiskās palīdzības administrācija cietušajam /pers. C/ izmaksāja valsts kompensāciju 1075 euro apmērā, kuras apmēram piekrita apsūdzētie, un

tā solidāri piedzenama no apsūdzētajiem /pers. A/ un /pers. B/ valsts labā.

Atbilstoši Civillikuma 1635.panta trešajai daļai, ja neatļauta darbība, ar kuru cietušajam nodarīts nemantisko tiesību vai nemantisko labumu

aizskārums, izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas veselību, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais

kaitējums, kas nav jāpierāda.

Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud cietušā veselību, /pers. C/ nodarīti vidēja smaguma

miesas bojājumi. Tiesas ieskatā, ņemot vērā cietušā tiesas sēdē sniegtās liecības, nodarīto miesas bojājumu raksturu, morālā kaitējuma smagumu un

radītās sekas, cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu apmierināma daļēji. Tiesa ņem vērā, ka cietušais ir saņēmis valsts

kompensāciju, ņem vērā cietušā liecības, ka sekas bija jūtamas mēneša ietvaros, un atzīst par pamatotu piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ cietušā

/pers. C/ labā morālā kaitējuma kompensāciju 700 euro apmērā. Pārējā daļā par summu 2300 euro cietušā /pers. C/ morālā kaitējuma kompensācija

nav nosakāma. Tiesas ieskatā minētā summa radīs cietušajam gandarījumu par nodarīto morālo aizskārumu. Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav

atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Apsūdzētie aizturēšanā un apcietinājumā neatradās. Drošības līdzeklis apsūdzētajiem nav piemērots un tiesa nesaskata pamatu drošības līdzekļa

piemērošanas nepieciešamībai.

Lietisko pierādījumu, par kuriem būtu izlemjama rīcība atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas noteikumiem, krimināllietā nav.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā, un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Atzīt /pers. B/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta otrās daļas 3.punktā un sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Soda izpildei /pers. A/ un /pers. B/ jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba

dienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums.

/pers. A/ drošības līdzekli nepiemērot.

/pers. B/ drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju 83,09 (astoņdesmit trīs, 09) euro.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. C/ morālā kaitējuma kompensāciju 700 (septiņi simti) euro.

Pārējā daļā par summu 2300 (divi tūkstoši trīs simti) euro cietušā /pers. C/ morālā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kompensācijas piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzlikt par

pienākumu /pers. A/ un /pers. B/ iesniegt Rīgas rajona tiesas kancelejā dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ valsts labā Juridiskās palīdzības administrācijas izmaksāto kompensāciju 1075 (viens tūkstotis

septiņdesmit pieci) euro.

Noteikt Juridiskās palīdzības izmaksātās kompensācijas samaksas termiņu 30 dienas no tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, šos izdevumus

iemaksājot Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma

mērķis – valsts kompensācijas summas samaksa kriminālprocesā Nr.11352031218, un uzlikt par pienākumu /pers. A/ un /pers. B/ iesniegt Rīgas rajona

tiesas kancelejā dokumentus par kompensācijas atlīdzināšanu

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem desmit dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Pilns tiesas spriedums sagatavots un pieejams 2020.gada 20.martā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede