Court convicts defendant for willful refusal to obey police and imposes a fine of 160 euros.

ECLI:LV:ZRT:2020:0602.173040220.2.S

Lietas Nr.173040220

Lietvedības Nr. 1-0402-20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020.gada 2.jūnijā

Zemgales rajona tiesa tiesnesis Ramiro Grandāns rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma protokola Nr.PC 420600 materiālus par

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 175.panta.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībniece Valsts

amatpersona 2020.gada 26.aprīlī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC 420600 par to, ka /pers. A/ 2020.gada 26.aprīlī pulksten 15.40

/adrese/, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, proti, pēc vairākkārtīga uzaicinājuma atstāt dzīvokli kategoriski atteicās to

darīt; saķerot policijas darbinieku aiz formas, mēģināja to grūst, sist ar rokām.

Protokolā norādīts, ka atbildība par pārkāpumu paredzēta LAPK 175.pantā, tas ir, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

[2] Tiesnesis saskaņā ar likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5.panta otro daļu un LAPK

289.6 ceturto daļu informēja /pers. A/ un iestādi, ka līdz 2020.gada 28.maijam ir tiesības tostarp iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, iesniegt

citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Ne no iestādes, ne no /pers. A/ līdz nolēmuma pieņemšanai nav saņemts ne noraidījums, ne paskaidrojumi, ne arī pieteikumi vai lūgumi lietā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Tiesnesis, pārbaudot iesniegtos materiālus, uzskata, ka saskaņā ar LAPK 213.pantu, lieta pakļauta izskatīšanai rajonu (pilsētu) tiesā un lietā ir

savākti pietiekami materiāli, lai lemtu jautājumu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības.

[4] LAPK 175.pants noteic administratīvo atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad

viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa paredz, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības

sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai

prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Likumīgs rīkojums vai prasība LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē

ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam (sal. Senāta Adminsitratīvo lietu

departamenta 2006.gada 14.novembra spriedums lietā Nr. SKA-454/2006).

Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai

prasība bijuši likumīgi.

[5] Likuma “Par policiju”12.panta 1.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir

tiesības: prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem

paredzētos piespiedu līdzekļus.

[6] Tiesnesis, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka I.Tuča vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta:

-) ar policijas darbinieces Valsts amatpersona 2020.gada 26.aprīļa administratīvā pārkāpuma protokolā un dienesta ziņojumā fiksētajām ziņām par

to, ka I.Tučs protokolā norādītā laikā un vietā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, proti, pēc vairākkārtīga uzaicinājuma

atstāt dzīvokli kategoriski atteicās to darīt (lietas 3., 4.lapa);

-) ar policijas darbinieka Valsts amatpersona A 2020.gada 26.aprīļa ziņojumā paustajām ziņām par to, ka 2020. gada 26.aprīlī pulksten 15.11 tika

saņemts izsaukums uz /adrese/, kur sadzīviska rakstura konflikts. Notikuma vietā tika konstatēts, ka /pers. B/ bijis konflikts ar bijušo vīru /pers. A/, kas

atrisinājies pirms policijas ierašanās. /pers. B/ policiju neesot saukusi, bet vēloties, lai /pers. A/ dodoties prom. /pers. A/ atradās dzīvoklī un lamājās

necenzētiem vārdiem (“jebanie”, “pašļi nahuj”, “pizdzets”, “ahujela”, utt.), sēdēja uz gultas un dzēra alu. Policijas darbiniece Valsts amatpersona /pers. A/

vairākkārtīgi lūdza atstāt dzīvokli, pēc kā viņš kategoriski atteicās to darīt. Tad pieleca kājās un policijas darbinieku klātbūtnē turpināja dzert alu.

Atkārtoti vairākas reizes tika lūgts atstāt dzīvokli, kā arī Valsts amatpersona paskaidroja, ka alu viņš varēs turpināt dzert citā vietā. /pers. A/ turpināja

nepakļauties policijas darbinieku likumīgajām prasībām – saķēra viņu, Valsts amatpersona A, aiz virsjakas un mēģināja pagrūst, kliedzot, ka policijai nav

tiesību atrasties viņa dzīvoklī. Viņš, Valsts amatpersona A, atgrūdis /pers. A/ uz gultu, tādējādi atbrīvojies no /pers. A/ satvēriena. /pers. A/ turpināja

kliegt, atteicās atstāt dzīvokli, kā arī mēģināja iespert. Pulksten 15.40 tika pieņemts lēmums personu aizturēt un nogādāt Valsts policijas Zemgales reģiona

pārvaldes Jēkabpils iecirknī administratīvās lietvedības uzsākšanai. Atvairot /pers. A/ spērienus un roku vicināšanu, viņš, Valsts amatpersona A, atkārtoti

nogrūdis /pers. A/ uz gultas un uzsēdies uz tā, lai varētu pielietot speciālo līdzekli – roku dzelžus. Policijas darbiniece Valsts amatpersona padeva roku

dzelžus, viņš, Valsts amatpersona A, paspējis uzlikt uz vienas rokas. /pers. A/ turpināja pretoties un visādi mēģināja iesist. Lai /pers. A/ nevarētu iespert,

policijas darbiniece Valsts amatpersona piespieda viņa kājas pie gultas. Tā kā /pers. A/ ar roku bija ieķēries virsjakā un nelaida to vaļā, tādējādi neļaujot

uzlikt roku dzelžus, viņš, Valsts amatpersona A, palūdzis policijas darbiniecei Valsts amatpersona steku, ar kura palīdzību, pielietojot sāpju paņēmienu ar

steku, atbrīvojies no satvēriena un uzlicis roku dzelžus uz otras rokas. /pers. A/ pavadījis līdz dienesta automašīnai, pēc kā nogādāja Jēkabpils iecirknī.

Paskaidrojumus sniegt /pers. A/ atteicās (lietas5.lapa);

-) ar 2020.gada 26.aprīļa administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.48 par to, ka /pers. A/ tika administratīvi aizturēts 2020.gada 26.aprīlī

pulksten 15.40, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu, un atbrīvots 2020.gada 26.aprīlī pulksten 17.04 (lietas 6.lapa).

Ar policijas darbinieka Valsts amatpersona A dienesta ziņojumu, policijas darbinieces Valsts amatpersona sastādīto administratīvā pārkāpuma

protokolu un dienesta ziņojumu ir pierādīts fakts, ka /pers. A/ nepakļāvās policijas darbinieka likumīgām prasībām, proti, pēc vairākkārtīga uzaicinājuma

atstāt dzīvokli kategoriski atteicās to darīt; saķerot policijas darbinieku aiz formas, mēģināja to grūst, sist ar rokām.

Tiesneša rīcībā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki Valsts amatpersona A, Valsts amatpersona būtu neobjektīvi vai

nekompetenti administratīvā pārkāpuma konstatēšanā. Tiesnesis norāda arī uz LAPK 243.panta ceturto daļu, kas noteic – ja vien administratīvā

pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras

administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona. Apstāklis, ka /pers. A/ atteicās sniegt

paskaidrojumus un parakstīt protokolu, nemazina šo pierādījumu ticamību.

Tādējādi lietā esošie pierādījumi apstiprina /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts LAPK 175.pantā, izdarīšanā, proti, ka viņš

nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

[7] LAPK 175.pants paredz sodu naudas sodu līdz 280 euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.

Nosakot sodu, tiesnesis ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma raksturu, proti, izdarīts tīšs pārkāpums. Pārkāpuma sabiedriskā bīstamība ir

tāda, ka ikviens pārkāpums, kas saistīts ar ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ir uzskatāms par nopietnu

sabiedrības drošības aizskārumu, jo tiek nodarīts kaitējums sabiedriskai kārtībai un to nodrošinošo institūciju likumīgai darbībai. No lietā esošajām ziņām

redzams, ka /pers. A/ ziņas par darbavietu, mēneša vidējiem ienākumiem, apgādībā esošām personām nenorāda. Ziņas par veselības stāvokli lietā nav.

Iepriekš administratīvi sodīts trīs reizes, pēdējo reizi: 2019.gada 22.novembrī pēc LAPK 171.panta otrās daļas un 186.panta otrās daļas ar naudas sodu

140 euro. Naudas sods nav samaksāts (lietas 7.lapa).

Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar LAPK 33.pantu netika konstatēti.

Saskaņā ar LAPK 34.pantu pirmās daļas 6.punktu par atbildību pastiprinošo apstākli atzīstams tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu

ietekmē.

Nolūkā /pers. A/ sodīt par izdarīto administratīvo pārkāpumu, lai viņš pildītu likumu un turpmāk atturētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, tiesnesis

atzīst, ka sods piemērojams LAPK 175.panta sankcijas robežās. Tā kā lietā nav konstatēti atbildību mīkstinošie apstākļi, bet konstatēts viens atbildību

pastiprinošais apstāklis, tiesnesis atzīst, ka konkrētajā gadījumā naudas sods jānosaka lielāks par vidējo robežu.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.16 pantu tiesnesis

no s p r ie d a

atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvajā pārkāpumā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, un sodīt ar naudas

sodu 160 (viens simts sešdesmit) euro.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmo daļu, uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no

dienas, kad personai izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, ja spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu

laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, par ko minētajā termiņā samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona tiesā.

Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē – saņēmēja banka – Latvijas Banka kods LACBLV2X, saņēmējs - Valsts kase, NMR

90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, lietā Nr.173040220.

Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā

soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Zemgales rajona tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2020.gda 2.jūnijā pēc pulksten 12.00.

Tiesnesis Ramiro Grandāns