Court allows eviction of brother from shared apartment citing Civil Code and Housing Property Law provisions.

Lietas arhīva Nr. C-1514-20/25

ECLI:LV:RPPT:2020:0702.C68467219.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 2.jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese S.Cīrule,

ar tiesas sēžu sekretāri M.Suharevsku

Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē piedaloties prasītājas pārstāvei zvērinātai advokātei Intai Brūverei, atbildētājam /pers. A/, izskatīja

civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. A/ par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 21.oktobrī tiesā saņemta /pers. B/ prasība pret /pers. A/, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 5.punktu,

Civillikuma 1036., 1039., 1951., 1953.pantu, lūgts izbeigt atbildētāja dzīvokļa īpašuma /Nr./, /adrese/, lietošanas tiesības un izlikt atbildētāju no strīdus

dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, kā arī piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Prasītājai pieder dzīvokļa īpašums /Nr./, /adrese/, kurā dzīvo un savu dzīvesvietu deklarējis arī atbildētājs, kurš ir prasītājas brālis.

Kopdzīve ar atbildētāju ir neiespējama – viņš atsakās veikt komunālos maksājumus, iesaistīties kopīgas saimniecības veidošanā un uzturēt tīrību

dzīvoklī, ignorē higiēnas prasības, nestrādā, dienas pavada lietojot alkoholu, kaujoties un vēršot emocionālu vardarbību pret pārējiem dzīvokļa

iemītniekiem, izrādot necieņu prasītājai un viņas meitai.

Ievērojot apstākli, ka prasītājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pilnīgas varas tiesības par dzīvokļa īpašumu, tai ir tiesības arī tiesas ceļā lūgt pārtraukt

dzīvokļa lietošanas tiesības un izlikt kādu no ģimenes locekļiem no dzīvokļa īpašuma, ja tas nerūpējas par dzīvokļa īpašumu, neievēro uzvedības normas

un labprātīgi atsakās atstāt īpašumu. Šādas tiesības īpašniekam bija paredzētas arī likumā “Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2011.gada

1.janvārim.

Ņemot vērā, ka jaunais Dzīvokļa īpašuma likums vairs neregulē jautājumu par ģimenes locekļa lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu, strīdus

attiecībām piemērojams vispārējais regulējums.

Ņemot vērā, ka dzīvoklis atbildētājam nodots bezatlīdzības lietošanā, bez rakstveidā noslēgta līguma, uzskatāms, ka starp pusēm noslēgts

patapinājuma līgums. Tā kā patapinājumam nav noteikta termiņa, uzskatāms, ka patapinājums ir beztermiņa un patapinātājam ir tiesības līgumu izbeigt

jebkurā brīdī, kas atbilst Civillikuma 1951.pantā noteiktajam – ja kāds patapina lietu, neaprobežojot tās lietošanas veidu un laiku, tad viņš var atprasīt

lietu ikkatrā laikā.

[2] Atbildētājs tiesai savos rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka prasību neatzīst.

Strīdus īpašums privatizēts uz prasītājas vārda, saņemot piekrišanu no visiem ģimenes locekļiem, tai skaitā arī no atbildētāja, ar nosacījumu, ka

visiem ģimenes locekļiem būs tiesības lietot dzīvokli bez termiņa ierobežojumiem

Prasītājas apgalvojums, ka netiek veikti maksājumi par dzīvokļa komunālajām izmaksām, neatbilst patiesībai. Atbildētājs ik mēnesi maksā naudas

līdzekļus prasītājai skaidrā naudā. 2019.gada oktobrī prasītāja teikusi, ka vairs nav jāmaksā, jo celta prasība tiesā.

Pārējie prasībā minētie argumenti – par vardarbību, necieņu un higiēnas normu neievērošanu, ir apmelojoši izdomājumi. Tieši otrādi – prasītāja

provocē konfliktus, izturas agresīvi un necienīgi, aizvaino atbildētāju.

[3] Prasītājas pārstāve zvērināta advokāte Inta Brūvere tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasībā jau minētajiem pamatiem un argumentiem.

Vienlaikus prasītājas pārstāve norādīja, ka prasītāja izolē plāno iegādāties atbildētājam atsevišķu dzīvokli, neatkarīgi no tiesvedības. Labprātīgi

vienoties ar atbildētāju par minēto jautājumu nav iespējams.

Atbildētājs/pers. A/ tiesas sēdē prasību neatzina. Cita starpā paskaidroja, ka viņam nav kur dzīvot, līdzekļi cita dzīvokļa iegādei arī nav.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, liecinieku liecības un pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība

apmierināma sekojošu apsvērumu dēļ.

Lietā nav strīda, ka, pamatojoties uz 2001.gada 9.aprīļa līgumu, prasītājai zemesgrāmatā nostiprinātas īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu /Nr./,

/adrese/ (lietas 13.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka prasītājai piederošajā dzīvokļa īpašumā dzīvo arī atbildētājs kā prasītājas ģimenes loceklis (brālis) (lietas 20.lapa).

Tiesas sēdē no atbildētāja noskaidrots, ka kopš 2019.gada augusta viņš neveic maksājumus par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem.

No lietas materiāliem izriet, ka puses jau ilgstoši konfliktē – 2015.gada 7.septembrī bijis policijas izsaukums uz ģimenes konfliktu (lietas 39.-

40.lapa); 2017.gada 30.decembrī atbildētājs ticis aizturēts saistībā ar ģimene konfliktu (lietas 37.lapa); 2016.gada 28.jūnijā policija veikusi preventīvas

pārrunas ar atbildētāju (lietas 38.lapa).

Liecinieces/pers. D/ un /pers. E/ tiesā liecināja, ka atbildētājs bieži lieto alkoholiskos dzērienus, nereti redzēts guļam mājas kāpņu telpā reibuma

stāvoklī.

Tādējādi tiesa atzīst par pierādītiem prasībā minētos faktus, ka atbildētājs nerūpējas par dzīvokļa uzturēšanu, neveic maksājumus, kas saistīti ar

īpašuma uzturēšanu, nesedz ar dzīvokļa īpašuma uzturēšanu saistīto komunālo pakalpojumu izmaksas, kā arī atbildētāja dzīvesveids ir pretējs sabiedrībā

pieņemtajām uzvedības normām.

Civillikuma 1036.pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas

tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Atbilstoši Civillikuma 1039.pantam īpašnieks var aizliegt visiem

citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.

Tādējādi dzīvokļa īpašniekam ir tiesības ne tikai iemitināt ģimenes locekļus sev piederošajā īpašumā, bet arī lūgt tiesas ceļā pārtraukt dzīvokļa

īpašuma lietošanas tiesības un izlikt kādu no ģimenes locekļiem, ja tas nerūpējas par dzīvokļa īpašuma uzturēšanu, nenodrošina tajā kārtību, neievēro

vispārpieņemtās uzvedības normas un atsakās labprātīgi atstāt nekustamo īpašumu.

Lietā nav pierādījumi tam, ka dzīvokļa īpašums /Nr./, /adrese/ būtu patapināts atbildētājam uz noteiktu laiku vai arī būtu aprobežots tā

lietošanas veids.

Tādejādi prasītājai ir tiesības atprasīt lietu – dzīvokļa īpašumu /Nr./, /adrese/ un prasīt atbildētāja izlikšanu no tā.

[5] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.,3.punkts noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Tādejādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no atbildētāja prasītājas labā piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 70 euro un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (lietas 9.-10.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 38.panta nosacījumiem, prasītāja samaksājusi arī kancelejas nodevu par divu liecinieku uzaicināšanu 10 euro

apmērā, kas arī piedzenama no atbildētāja prasītājas labā (lietas 32.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, izziņai lietā, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu pavisam kopā 8,14 euro apmērā.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus tikai 3,20 euro apmērā, tādēļ iepriekš nesamaksātā summa 4,94

euro, saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu, piedzenama valsts labā no atbildētāja.

Lietā iesniegti rēķini, kas apliecina prasītājai radušos izdevumus advokātes Intas Brūveres palīdzības samaksai – kopā 631,71 euro apmērā (lietas

45.-46.lapa).

Tādejādi atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktam, 44.panta ceturtajai daļai no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenami arī ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 631,71 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas sprieduma izpildes termiņš – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā dala

Saskaņa ar Civilprocesa likuma 93., 96., 97., 193., 204.1pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. B/ prasību par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu.

Izbeigt atbildētāja /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa īpašuma /Nr./, /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, lietošanas tiesības un izlikt

atbildētāju no strīdus dzīvojamās telpas /Nr./, /adrese/, bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt no atbildētāja /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu prasītājai /pers. B/, personas kods /personas kods/ tiesāšanās izdevumus

– valsts nodevu 70 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 631,71 euro apmērā, kopā piedzenot

704,91 euro (septiņi simti četri euro un 91 cents). Samaksa atbildētājam veicama prasībā norādītajā kontā /Nosaukums/ /Nr./.

Piedzīt no atbildētāja /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,94 euro (četri euro un

94 centi), kas jāiemaksā šādā kontā: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV90001672316,

Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Iemaksas mērķis: ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas

kods – 21499 civillietā Nr.C68467219. Dokuments par minēto izdevumu samaksu valsts ienākumos atbildētājam /pers. A/ ir iesniedzams tiesas

kancelejā Daugavgrīvas ielā 58, tiesas noteiktajā labprātīgas izpildes termiņā, lai šajā daļā nolēmums netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt atbildētājam /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese S.Cīrule