Court partially allowed appeal to reduce fine but dismissed claim for damages due to lack of proven harm.

Lieta Nr.A42499008 (A-2161-09/14)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 28.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai S.S., personas kods /personas kods/, S.S. pārstāvim I.D., atbildētājas Salaspils pašvaldības tiesību pārņēmējas Salaspils novada pusē pieaicinātās iestādes Salaspils novada domes pārstāvim D.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc S.S. pieteikuma par Salaspils novada domes Administratīvās komisijas 2007.gada 12.decembra lēmuma Nr. D62 – 1259/2007 atcelšanu, zaudējumu un morālā kaitējuma Ls 50 apmērā piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 8.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. EM 302848 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 93.panta pirmās daļas par to, ka 2007.gada 9.oktobrī Salaspilī, /adrese/, Latvenergo a/s „Sadales tīkli” konstatēja, ka ap elektriskā transformatora apakšstaciju T – 4141 ir uzbūvēts žogs, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 5.punktu un minētā likuma otro daļu. [2] Ar Salaspils novada domes Administratīvās komisijas 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr. D62 – 1259/2007 (turpmāk arī – Lēmums) nolemts piemērot S.S. naudas sodu Ls 20 apmērā, kā arī uzlikt par pienākumu novērst Aizsargjoslu likuma pārkāpumus. [2.1] Lēmumā norādīts, ka S.S. izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 93.panta pirmajā daļā, proti, ap elektriskā transformatora apakšstaciju T – 4141 ir uzbūvēts žogs, kas liedz piekļūt pie transformatora izejošajiem kabeļiem, tādējādi ir pārkāpts Aizsargjoslu likuma 35.pants, 45.panta piektā daļa un Būvniecības likuma 3.pants. [2.2] No Lēmuma izriet, ka S.S. informēta par lietas izskatīšanas laiku un vietu, bet nav ieradusies uz lietas izskatīšanu. Līdz ar to, atbilstoši LAPK 260.panta trešajai daļai, ir pamats izskatīt lietu bez S.S. klātbūtnes. [2.3] Lēmumā nodibināts, ka S.S. izdarīto pārkāpumu apstiprina savā paskaidrojumā. [3] 2008.gada 17.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts S.S. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Salaspils novada domes administratīvās komisijas (turpmāk arī – atbildētāja) 2007.gada 12.decembra lēmuma Nr. D62 – 1259/2007 atcelšanu, morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzinājumu Ls 50 apmērā. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Lēmums ir nepamatots, jo pieteicēja netika pieaicināta, fiksējot pārkāpumu. [3.2] Salaspils novada domes administratīvās komisijas Lēmumā ir atsauce uz Latvenergo

a/s „Sadales tīkli” sastādīto aktu Nr. MZ 10/04. Minētajā aktā kā pārkāpējs norādīts D.K., tāpēc nav

pamata saukt pieteicēju pie administratīvās atbildības. [3.3] Pieteicēja nav iepazinusies ar administratīvo pārkāpumu protokolu. [3.4] Zeme, uz kuras atrodas žogs, nav pieteicējas īpašumā, turklāt žogu sākotnēji uzstādījusi cita persona. [3.5] Paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu pieteicēja saņēma tikai 2007.gada 13.decembrī, līdz ar to nevarēja ierasties uz lietas izskatīšanu. [4] 2008.gada 11.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurš pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [4.1] A/s ,Sadales tīkli” 2007.gada 11.oktobra iesniegumā Nr.30VL00 – 13/424 lūdz saukt pie atbildības nekustamā īpašuma /adrese/, Salaspils, īpašnieci S.S., kas ir atbildīga, kā zemes īpašniece, par to, ka ap elektriskā transformatora apakšstaciju T – 4141, neievērojot Aizsargjoslu likuma 35. pantu, 45.panta piekto daļu un Būvniecības likuma 3.pantu prasības, ir uzbūvēts žogs, kas liedz piekļūt pie transformatora izejošajiem kabeļiem. [4.2] S.S. 2007.gada 8.novembrī tika uzaicināta un ieradās Salaspils novada pašvaldības policijā pie vecākā inspektora M.K., lai saskaņā ar LAPK 260.pantu iepazītos ar administratīvās lietas materiāliem un izteiktu savu viedokli.

S.S. tika iepazīstināta ar administratīvās lietas materiāliem un savā paskaidrojumā norādīja, ka šobrīd žogs ir uzbūvēts kopā ar māju, kuru viņa nopirka un ir īpašniece. S.S. apņēmās tuvākajā laikā sazināties ar a/s ,,Sadales tīkli” un novērst aizsargjoslu pārkāpumus. Attiecībā uz S.S. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. EM302848 pēc LAPK 93.panta pirmās daļas, kuru S.S. parakstīja. Ņemot vērā šos apstākļus, apgalvojums, ka S.S. nebija iepazinusies ar lietas materiāliem un nav atzinusi savu vainu pārkāpumā, ir nepamatots. [4.3] Atbildētāja norāda, ka saskaņā ar ,Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Pēc Iekšlietu ministrijas pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes reģistra datiem S.S. ir deklarēta dzīvesvieta Rīgas rajons, Salaspils, /adrese/. Paziņojums par ierašanos uz Salaspils novada domes Administratīvās komisijas 2007.gada 12.decembra sēdi pieteicējai tika nosūtīts uz deklarēto adresi 2007.gada 4.decembrī ar ierakstītu pasta sūtījumu. Ievērojot to, ka pieteicēja neieradās uz 2007.gada 12.decembra sēdi, administratīvā pārkāpuma lieta tika izskatīta bez pieteicējas klātbūtnes. [5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, kā arī pieteicējas pārstāvis pievienošanai lietas materiāliem iesniedza aploksni un pieteicējas konta izdruku. [6] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē administratīvā procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [8] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [8.1] 2007.gada 9.oktobrī a/s „Latvenergo” amatpersona sastādīja aktu par aizsargjoslas pārkāpumiem Nr. MZ 10/04, kurā norādīts, ka transformatora apakšstacijas T – 4141 atrodas iebūvēta žoga nišā. No transformatora apakšstacijas izejošie kabeļi atrodas aiz žoga. Līdz ar to piekļūšana ir apgrūtināta (lietas 40. lpp.). Minēto faktu apstiprina pievienotas fotogrāfijas (lietas 42.

- 44.lapa). [8.2] 2007.gada 8.novembrī Salaspils pašvaldības policijā saņemts S.S. paskaidrojums (lietas 41.lapa). [8.3] 2007.gada 8.novembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. EM 302848 pēc LAPK 93.panta pirmās daļas par to, ka 2007.gada 9.oktobrī Salaspilī, /adrese/, Latvenergo a/s „Sadales tīkli” konstatēja, ka ap elektriskā transformatora apakšstaciju T – 4141 ir uzbūvēts žogs, tādējādi pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 5.punktu un minētā likuma panta otro daļu (lietas 35.lpp.). [8.4] Ar Salaspils novada domes administratīvās komisijas 2007.gada 12.decembra lēmuma Nr. D62 – 1259/2007 nolemts piemērot S.S. naudas sodu Ls 20 apmērā, kā arī uzlikt par pienākumu novērst Aizsargjoslu likuma pārkāpumus (lietas 11. lpp.). Lēmums pamatots ar Aizsargjoslu likuma 35.pantu, 45.panta piekto daļu, Būvniecības likuma 3.pantu, Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju Apbūves noteikumu 4.3 punktu, LAPK 93.panta pirmo daļu.

[9] Atbilstoši LAPK 210.pantā noteiktajam, pašvaldību administratīvās komisijas kompetencei piekritīga šā kodeksa 93.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana(..). Tādējādi tiesa secina, ka administratīvais akts (Lēmums) pieņemts atbildētājs kompetences ietvaros. [10] Aizsargjoslu likuma 35.pantā ir noteikti vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās, savukārt saskaņā ar šī likuma 45.panta pirmās daļas 5.punktu aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas.

Minētā likuma 45.panta otrajā daļā noteikts, ka, veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm. Būvniecības likuma 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka būvniecības ierobežojumus atsevišķos zemes gabalos reglamentē likumi, Ministru kabineta noteikumi, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālais plānojums. Būvniecības ierobežojumus var nostiprināt zemesgrāmatās kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus. [11] Tiesa konstatē, ka konkrētajā lietā nav strīda par to, ka uz elektriskā transformatora apakšstaciju T – 4141 attiecas Aizsargjoslu likuma 35.pantā noteiktie vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās, kā arī šajā aizsargjoslā ir uzbūvēts žogs bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas, pretēji Aizsargjoslu likuma 45.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem.

Tāpat nav strīda, ka transformatora apakšstacijas T – 4141 atrodas iebūvēta žoga nišā, no transformatora apakšstacijas izejošie kabeļi atrodas aiz žoga, piekļūšana ir apgrūtināta. Šo faktu apliecina lietā esošais akts par aizsargjoslas pārkāpumiem Nr.MZ 10/04 (lietas 40.lapa), administratīvā pārkāpuma protokols (lietas 35.lapa), kā arī lietā esošie fotouzņēmumi (lietas 42. – 44.lapa). [12] Lai arī a/s „Latvenergo” meistara M.Z. sastādītajā aktā par aizsargjoslas pārkāpumiem Nr.MZ 10/04 kā pārkāpuma izdarītājs ir norādīts D.K., saskaņā ar LAPK 237.pantu tieši administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas gaitā institūcijai, kas ir kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu un pieņemt lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, ir pienākums vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus.

Konkrētajā gadījumā šī institūcija bija Salaspils novada domes administratīvā komisija, kuras kompetencē ietilpst LAPK 93.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana. [13] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus cita starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, pieteicējas paskaidrojums, akts par aizsargjoslas pārkāpumiem, fotouzņēmumi, zemes robežu plāns. [14] Sākotnēji lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai žogs, kurā ir iebūvēta transformatora apakšstacija T – 4141, pārkāpuma konstatēšanas dienā bija uzskatāms par pieteicējas īpašumu.

Lai gan pieteicēja uzskata, ka žogs nav bijis pieteicējas īpašums, no lietas materiāliem tiesa konstatē pretējo.

[14.1] Proti, pati pieteicēja 2007.gada 8.novembra paskaidrojumā atbildētājai norādījusi, ka nekustamo īpašumu pēc adreses Rīgas rajons, Salaspils lauku teritorija, /adrese/ iegādājusies 2005.gada rudenī, un pie īpašuma tika pieskaitīta arī sēta (lietas 41.lapa). Tiesas sēdē pieteicēja apstiprināja, ka lietojusi un kopusi ap māju esošo zemi līdz žogam, ka žogā bija iebūvēti vārtiņi, pa kuriem pieteicēja iekļuvusi savā īpašumā. Līdz ar to tiesas ieskatā pieteicēja pati ir apstiprinājusi, ka ir īpašuma, ap kuru žogs uzbūvēts, faktiskā īpašniece un lietotāja. Cita starpā no lietai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka žogs ir uzcelts ielas malā. No minētā tiesai ir pamats secināt, ka žogs ap pieteicējas māju ir pildījis pieteicējas īpašuma aizsardzības funkcijas no prettiesiskas iekļūšanas viņas īpašumā, tajā skaitā norobežojis pieteicējas īpašumu no ielas. [14.2] Iepazīstoties ar lietai pievienoto zemes robežu plānu, secināms, ka nekustamā īpašuma /adrese/, Salaspils novadā, kadastra Nr./kadastra numurs/, platība – 0.0548 ha (lietas 49.lapa). Šī informācija sakrīt ar Zemesgrāmatu nodalījuma datu bāze fiksēto informāciju (lietas

68. – 70.lapa). Lietas materiāliem ir pievienota informācija par zemes vienību /kadastra numurs/, pēc adreses /adrese/, Salaspils. No šīs informācijas secināms, ka īpašums pieder pieteicējai, kā arī īpašumam ir noteikti apgrūtinājumi – aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem (lietas 45.lapa). Arī no zemes robežu plāna redzams, ka ap dzīvojamo māju ir noteiktas divas sarkanās līnijas, tātad secināms, ka pieteicējas īpašums beidzas pie sarkanās līnijas (lietas 49.lapa). Savukārt no lietai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka žogs atrodas vietā, kura zemes robežu plānā ir norādīta kā aizsargjosla (lietas 42. – 44.lapa). Ņemot vērā konstatētos faktus, tiesai nav šaubu, ka žogs, kas uzbūvēts ap elektriskā transformatora apakšstaciju T – 4141, pieder pie nekustamā īpašuma /adrese/, Salaspils. Tādējādi tiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, proti, ar administratīvā pārkāpuma protokolu, pieteicējas paskaidrojumu, aktu par aizsargjoslas pārkāpumiem Nr.MZ 10/04 un lietā esošajiem fotouzņēmumiem ir pilnībā pierādīts fakts, ka pieteicēja ir saucama pie administratīvā atbildības par pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 93.panta pirmajā daļā, t.i., par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās. [15] Lai gan pieteicējas ieskatā lietas izskatīšanas gaitā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi, tiesa tādus nekonstatē. [15.1] Tiesa secina, ka nav nozīmes faktam, ka pieteicēja nepiedalījās pārkāpuma fiksēšanā. Tiesas ieskatā pieteicējas klātbūtne vai neesamība brīdī, kad vietu apskatīja a/s „Latvenergo” meistars, nevarēja ietekmēt faktu, ka Salaspilī, /adrese/, ap elektriskā transformatora apakšstaciju T

– 4141 ir uzbūvēts žogs. [15.2] Administratīvā pārkāpuma protokola saturs ir noteikts LAPK 248.pantā. Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu, redzams, ka tā sastādīšanā ir ievēroti LAPK 248.panta nosacījumi, proti, ir norādīta administratīvā pārkāpuma būtība, pārkāpuma izdarīšanas vieta, normatīvo aktu normas, pieteicēja ir parakstījusies par to, ka ir iepazinusies ar protokola saturu, viņai izskaidrotas tiesības un pienākumi, kā arī parakstījusies par protokola noraksta saņemšanu (lietas 35.lapa). Līdz ar to nav pamatots pieteicējas apgalvojums, ka viņa nav iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu. [15.3] Saskaņā ar LAPK 260.panta pirmo daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā arī ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus. LAPK 260.panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Savukārt saskaņā ar šī panta trešo daļu lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu (..). Saskaņā ar LAPK 268.1panta pirmo un otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Rakstveida paziņojumu vai

pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā pasta sūtījumā pa pastu

uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Turklāt saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu deklarētā dzīvesvieta ir vieta, kur personai ir jābūt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Lai gan pieteikumā norādīts, ka paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu pieteicēja saņēma tikai 2007.gada 13.decembrī, līdz ar ko nevarēja ierasties uz lietas izskatīšanu, no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējai paziņojums tika nosūtīts savlaicīgi.

Kā redzams no lietai pievienotās kvīts Nr.2727 kopijas, 2007.gada 4.decembrī (septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas) atbildētāja Salaspils pasta nodaļā noformējusi ierakstītu pasta sūtījumu, adresētu pieteicējai (lietas 34.lapa). Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētājas pārstāvis, minētajā datumā Salaspils pasta nodaļā nodotajā ierakstītajā vēstulē tika nosūtīts uzaicinājums pieteicējai 2007.gada 12.decembrī plkst. 10.00 ierasties uz Salaspils novada domes administratīvās komisijas sēdi. Minēto faktu apstiprina lietā esošā paraksta kopija (lietas 33.lapa).

Savukārt pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē apgalvoja, ka atbildētāja ir pārkāpusi LAPK 268.1 panta prasības, un uzaicinājumu ierasties uz administratīvās komisijas sēdi pieteicējai nosūtījusi tikai 2007.gada 5.decembrī. Pieteicējas pārstāvis tiesai uzrādīja aploksnes kopiju, kas viņaprāt, minēto faktu apstiprina (lietas 70.lapa). Apskatot šīs aploksnes kopiju, tiesa secina, ka pieteicējai vēstule ar uzaicinājumu ierasties uz lietas izskatīšanu ir sagatavota 2007.gada 4.decembrī, savukārt aploksnes otrā pusē ir Salaspils pasta nodaļas zīmogs, datēts ar 2007.gada 5.decembri (lietas 71.lapa).

Lai arī pastāv šaubas par to, kāpēc aploksnes otrā pusē ir datums 05.12.2007., tiesas ieskatā minētajam datumam nav izšķirošas nozīmes. Pirmkārt, lietas materiālos ir pierādījumi tam, ka pieteicējai ierakstīts sūtījums pasta nodaļā nodots 2007.gada 4.decembrī, un pieteicēja neapgalvoja, ka būtu saņēmusi divus dažādus pasta sūtījumus. Otrkārt, tā kā pieteicējas deklarētā dzīvesvietas adrese, uz kuru tika sūtīts uzaicinājums, atradās tajā pašā administratīvajā teritorijā, nevar izslēgt, ka aploksnes otrā pusē redzamais datums apstiprina pasta sūtījuma ienākšanas laiku pasta nodaļā.

Treškārt, tā kā pieteicēja dzīvo tajā pašā administratīvajā teritorijā, kurā atradās Salaspils pasta nodaļa un kurā tika nodots ierakstītais sūtījums, tiesai pastāv pamatotas šaubas par to, ka 2007.gada 4.decembrī nosūtīto vēstuli pieteicēja saņēmusi tikai 2007.gada 13.decembrī, t.i., pēc deviņām dienām. Šīs šaubas pamatotas uz tiesas dzīvē gūtajiem novērojumiem par to, ka vēstules pat no viena Latvijas reģiona uz citu parasti tiek nogādātas trīs – četru dienu laikā. Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesai nav šaubu, ka rakstveida paziņojums par lietas izskatīšanas laiku un vietu S.S. nosūtīts LAPK 268.1panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

Tā kā rakstveida paziņojums pieteicējai nosūtīts, ievērojot LAPK 268.1 panta prasības, un no pieteicējas nav bijis saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētāja nav pārkāpusi pieteicējas tiesības tikt uzklausītai. [16] Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Atbildība par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās ir paredzēta LAPK 93.panta pirmajā daļā. Minētajā tiesību normā noteikts, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem (..) (redakcijā pārkāpuma izdarīšanas brīdī).

Tātad minētā tiesību norma neparedz minimālo piemērojamo naudas soda summu, atstājot tās izvēles tiesības iestādes ziņā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā ir vajadzīgs īpašs pamatojums konkrētās naudas summas piemērošanai, jāizdara lietderības apsvērumi, jāievēro samērīguma princips.

[17] Pieteicējai piemērots naudas sods Ls 20 apmērā. No Lēmuma tiesa nekonstatē, ka tajā ir norādīts īpašs pamatojums naudas soda Ls 20 apmērā noteikšanai, nav saprotams, kāpēc pieteicējai nebūtu piemērojams mazāks naudas sods, ņemot vērā Lēmumā norādīto, ka pieteicēja ir apstiprinājusi izdarīto pārkāpumu un apņēmusies tuvākajā laikā sazināties ar a/s „Latvenergo”, lai novērstu konstatētos Aizsargjoslu likuma pārkāpumus. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats grozīt pieteicējai piemēroto naudas sodu. [18] Pieteicēja pieteikumā ir izteikusi prasījumu atlīdzināt zaudējumus un morālo kaitējumu Ls 50 apmērā.

Administratīvā procesa likuma 92.pants nosaka, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Jautājumu par personiskā un morālā kaitējuma, kā arī mantisko zaudējumu atlīdzināšanu regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums (turpmāk – Atlīdzināšanas likums). Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, „prasījums par atlīdzinājumu nav pastāvīgs prasījums.

Persona administratīvajā tiesā var prasīt nevis vienkārši atlīdzinājumu kā tādu neatkarīgi no kaitējuma avota, bet tikai atlīdzinājumu par kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību” (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 2.marta spriedumu Nr. SKA -246/2007). Atlīdzināšanas likuma 9.pants noteic, ka morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.

Šī likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Tiesa Lēmuma prettiesiskumu nekonstatēja. Tiesa nodibināja, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pilnībā pierādīts fakts, ka pieteicēja nav ievērojusi Aizsargjoslu likuma 35.panta, 45.panta piektās daļas un Būvniecības likuma 3.panta prasības, kā arī pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 93.panta pirmās daļas.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanai, un noraida šo prasījumu kā nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz APL 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

atzīt par daļēji pamatotu S.S. pieteikumu. Grozīt Salaspils novada domes Administratīvās komisijas 2007.gada 12.decembra lēmumu Nr. D62 – 1259/2007 (protokols EM Nr.302848) daļā par administratīvo sodu, un noteikt S.S. naudas sodu 10 (desmit) latu apmērā. Pārējā daļā S.S. pieteikumu noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2009.gada 28.oktobrī.

Tiesnese L.Hāzenfuse