Court convicts defendant of intentional injury and orders restitution for victim and state compensation.

Lietas Nr. 11250024513

Lietas arhīva Nr. K19-0027-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 27. februārī

Kuldīgas rajona tiesa,

šādā sastāvā: tiesnese Daina Alksne

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Orbi

piedaloties prokurorei A.Mičulei – Kirkovaldei

aizstāvei V. Ķinei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.panta pirmās daļas, un

ko nsta tē ja

/pers. B/ nodarīja tīšu miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125.pantā paredzētās

sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bijājums), šādos apstākļos:

2013.gada 31.maijā laikā no pīkst. 16.00 līdz 17.00, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. B/, būdams agrāk sodīts,

nedzēstas sodāmības laikā, atrodoties Kuldīgā uz ielas pretī lombardam, kas atrodas Pilsētas laukumā 7, savstarpēja konflikta laikā,

aiz dusmām, tīši vienu reizi ar dūri iesita /pers. C/ pa sejas kreiso pusi.

Minēto /pers. B/ darbību rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi: ādas nobrāzums kreisā vaiga rajonā, kreisā vaiga kaula loka

lūzums, kreisā apakšžokļa knābjveidizauguma lūzums, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie vidēji smagiem miesas bojājumiem,

kas izraisa ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

Ar savām darbībām /pers. B/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā, izdarīto nožēloja, neatzina

pieteikto morālās kaitējuma kompensācijas – Ls 200 apmēru.

Prokurore lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu pilnībā atzīst, bet veikt pierādījumus daļā par morālās

kaitējuma kompensācijas apmēru.

Apsūdzētais uzturēja savu 2013.gada 19. septembrī prokuratūrā pieteikto lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Apsūdzētaispaskaidroja, ka procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neveikšanai viņam ir saprotamas, ka spriedums ir

pārsūdzams tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, kas viņam tiesas izmeklēšanā

izskaidrots. Lūdza veikt pierādījumu pārbaudi daļā par cietušā pieteikto morālā kaitējuma apmēru

Aizstāve pievienojās prokurores lūgumam.

Ņemot vērā procesa dalībnieku viedokli, kā arī apstākli, ka apsūdzētais savu vainu pilnībā atzīst un, pārbaudot lietas materiālus, tiesa

ir pārliecinājusies, ka lietas materiāli to kopumā apstiprina apsūdzētā vainu viņaminkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kāds paredzēts

Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā – tīša miesas bojājuma nodarīšanā, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis šā

likuma 125. pantā paredzētās sekas, bet izraisījis ilgstošu veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju ievērojamu

paliekošu zaudēšanu mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā (vidēja smaguma miesas bojājums) izdarīšanā, tiesa,

pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499. pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt,izņemot veikt

pierādījumu pārbaudi daļā par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru cietušajam un pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo

apsūdzēto. Saskaņā ar KPL 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums spriedumā netiek norādīts.

Tiesa uzskata, ka par izdarīto noziedzīgo nodarījumu /pers. B/ ir sodāms.

No lietas materiāliem redzams, ka apsūdzētais agrāk 8. reizes sodīts ( 36.-54.lietas lapa), sodāmība nav dzēsta, administratīvi

nesodīts ( 34.-35. lietas lapa), /Nosaukums A/ un narkoloģiskā kabineta uzskaitē nesastāv ( 68. lietas lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka pirms apcietinājum strādājis gadījuma darbus un viņa apgādībā esot vienpadsmit mēnešus

vecs bērns. Attiecībā par noziedzīgo nodarījumu paskaidroja, ka izdarīto nožēlojot, atzīstot, ka jāsedz kaitējums, ko viņš nodarījis

cietušajam.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46.panta nosacījumus, tas ir, ņem vērā likumā

definēto kriminālsoda mērķi, soda noteikšanas vispārējos principus un izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, vainīgā

personīburaksturojošos apstākļus, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējas kā mazāk smags noziegums,

par kura izdarīšanu likumdevējs ir paredzējis noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas soda piemērošanu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu atzīst un

izdarīto nožēlo.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa

atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīga nodarījuma recidīvu.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu- mazāk smags noziegums, nozieguma izdarīšanas apstākļus, sekas un radīto

kaitējumu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš vairākkārtīgi sodīts un sodāmība nav dzēsta, kas liecina, ka apsūdzētais

secinājumus nav izdarījis, savu uzvedību un attieksmi nav mainījis, sistemātiski izdarījis jaunus noziedzīgus nodarījumus. Ņemot vērā

par apsūdzētā personību iegūtās ziņas un to, ka apsūdzētais pašreiz atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā, nozieguma

raksturu, tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā apsūdzētajam piemērojams īslaicīgas brīvības atņemšanas sods, jo soda mērķis nav

sasniedzams ar panta sankcijā paredzētajiem vieglākā soda veidiem.

Nosakot soda mēru, tiesa, ņemot vērā lietā konstatēto vienu atbildību pastiprinošo apstākli, uzskata, ka sods nav nosakāms

Krimināllikumā noteiktajā šī soda veida minimālajā apmērā.

Cietušais tiesas sēdē, veicot pierādījumu pārbaudi daļā par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, uzturēja materiālā kaitējuma

kompensāciju EUR 121.73 (Ls 85,55), bet neuzturēja pieteikumu par morālā kaitējuma kompensāciju EUR 284,57 (Ls 200) apmērā,

jo no Juridiskās palīdzības administrācija saņēmis EUR 569.15 (Ls 400) morālo kompensāciju.

Juridiskās palīdzības administrācija pieteikusi kaitējuma kompensāciju EUR 569.15 (Ls 400) apmērā.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteiktā samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un

mantisku zaudējumu. Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz

tiesas nolēmuma pamata.

Tiesa atzīst, ka cietušā materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un pierādīta, un apsūdzētais tiesas sēdē atzina savu

pienākumu atlīdzināt cietušajam nodarīto kaitējumu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka /pers. C/ pieteiktā kaitējuma kompensācija EUR

121,47 ( Ls 85.37) apmierināma pilnā apmērā.

Tiesa atzīst, ka Juridiskās palīdzības administrācijas pieteiktais kaitējuma kompensācijas apmērs pierādīts ar Juridiskās palīdzības

administrācijas 2013. gada 4. novembra lēmumu nr. 6-1.1/397 un 2013. gada 7. novembra maksājuma uzdevumu nr. 004544.

Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 4.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka Juridiskās palīdzības administrācijai ir

uzdevums regresa kārtībā vērsties pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju un 16.pants nosaka, ka Juridiskās palīdzības

administrācija pret vardarbīga noziedzīga nodarījuma izdarītāju pārņem cietušā tiesības uz kompensāciju izmaksātās summas

apmērā. Līdz ar to secināms, ka no apsūdzētā par labu valstij ir piedzenama izmaksātā valsts kompensācija EUR 569.15 (Ls 400).

Maksājums veicams kontā:

Saņēmējs Valsts Kase

Reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/

BIC kods TRELLV22

Konta Nr. /konta numurs/

Kvīts, kura apliecina piedzītās naudas summas labprātīgu samaksu, nekavējoties jāiesniedz Kuldīgas rajona tiesā.

Apsūdzētā aizstāvību tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 79.pantu, realizēja zvērināta advokāte V. Ķine, kurai

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu, Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” 28.7., 28.9., 61.8.,

61.10.punktiem no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR58.48 apmērā.

Advokāta izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij par apsūdzēta aizstāvību tiesas sēdē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu, uzliekams apsūdzētajiem, jo tiesa nekonstatē KPL 85.panta pirmajā daļā noteikto

pamatu apsūdzētā atbrīvošanai no samaksas par aizstāvja palīdzību

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. pantu, 512. pantu, tiesa

no s p r i e d a

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 126.

panta pirmajā daļā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 ( diviem ) mēnešiem.

Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. C/ materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 121.73 (Ls 85.55).

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā EUR 569.15 ( pieci simti sešdesmit deviņi eiro un 15 eirocenti) (Ls 400) par cietušajam izmaksāto

morālā kaitējuma kompensāciju.

Piedzīt no /pers. B/ valsts labā euro 58.34 (piecdesmit astoņi eiro un 34 eirocenti) par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmās

instances tiesā.

Samaksāt zvērinātai advokātei Vinetai Ķinei no valsts budžeta līdzekļiem par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību – EUR 58.34.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes

apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2014. gada 13. martā.

Tiesnese D.Alksne