Administrative court dismissed appeal against social insurance agency decision on disability compensation calculation.

NORAKSTS Lieta Nr.A420794810 A42-03493-11/37

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2011.gada 31.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc T.A. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2010.gada 9.septembra lēmumu Nr. 09-5/NA/11014 „Par VSAA Ventspils reģionālās nodaļas 2010.gada 12.februāra lēmumu Nr.8563 „Par apdrošināšanas atlīdzības laika pagarināšanu”.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – Aģentūra) direktores 2010.gada 9.septembra lēmumu Nr.09-5/NA/11014 „Par VSAA Ventspils reģionālās nodaļas 2010.gada 12.februāra lēmumu Nr.8563 „Par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas laika pagarināšanu”” (turpmāk– Lēmums) atstāts negrozīts Aģentūras Ventspils reģionālās nodaļas 2010.gada 12.februāra lēmums Nr.8563 „Par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas laika pagarināšanu” (turpmāk - sākotnējais lēmums), ar kuru nolemts, pagarināt apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar 2.invaliditātes grupu, ar darbspēju zaudējumu 60%, Ls 47,18 apmērā, no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [1.1] Apdrošināšanas atlīdzība pieteicējam aprēķināta, piešķirta un izmaksāta, saskaņā ar likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta pirmo daļu, otro daļu, devītās daļas 1.punktu un Pārejas noteikumu 13.punktu. [1.2] Tā kā pieteicējam aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības apmērs Ls 291,08 ir lielāks par viņam piešķirtās vecuma pensijas apmēru Ls 243,90, tad no 2010.gada 28.aprīļa apdrošināšanas atlīdzība pieteicējam izmaksājama Ls 47,18 (291,08-243,90). [1.3] Sākotnējais lēmums, ar kuru apdrošināšanas atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim ir noteikts Ls 47,18 ir tiesisks un pamatots.

[2] Pieteicējs T.A. iesniedzis tiesā pieteikumu, kurā norāda, ka pārsūdz Lēmumu pilnībā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 1., 89., 92 un 109.pantu, kā arī Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta, 2005.gada 6.aprīļa un 2009.gada 21.decembra spriedumu. Pieteicējs nepiekrīt piešķirtajam apdrošināšanas atlīdzības apmēram, uzskatot, ka viņam ir jāsaņem pilns apdrošināšanas atlīdzības apmērs par darbspēju zaudējumu, nevis tikai starpība starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzības apmēru un noteikto valsts vecuma pensija apmēru.

[3] Atbildētāja Aģentūra tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādījusi, ka pieteikumu neatzīst, paskaidrojot turpmāko.

Lappuse 1. no 6 [3.1] 2009.gada 18.martā pieteicējam tika konstatēta arodslimība. [3.2] 2009.gada 28.aprīlī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (turpmāk - Komisija) pieteicējam noteica 2.grupas invaliditāti un 60% darbspēju zaudējumu līdz 2010.gada 27.aprīlim. [3.3] Izskatot pieteicēja 2009.gada 29.aprīļa iesniegumu apdrošināšanas atlīdzības par darbspēju zaudējumu piešķiršanai, Aģentūras Ventspils nodaļa 2009.gada 30.aprīlī ar lēmumu Nr.12002 „Par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu” piešķīra pieteicējam apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar 2.invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu 60% Ls 232,86 apmērā no 2009.gada 28.aprīļa līdz 2010.gada 27.aprīlim. [3.4] Vecuma pensija pieteicējam ir piešķirta kopš 1998.gada 7.marta, un no 2010.gada 1.februāra tās apmērs ir Ls 243,90. [3.5] Tā kā ar Aģentūras Ventspils nodaļas 2009.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.12002 „Par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu” apdrošināšanas atlīdzība pieteicējam tika piešķirta no 2009.gada 28.aprīļa līdz 2010.gada 27.aprīlim, tad ar 2010.gada maiju Aģentūrai, pamatojoties uz iegūto informāciju no Komisijas, bija jāveic pieteicējam piešķirtās atlīdzības pārrēķins. [3.6] Tā kā pieteicējam aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības apmērs Ls 291,08 ir lielāks par viņam piešķirtās vecuma pensijas apmēru Ls 243,90, tad no 2010.gada 27.aprīļa apdrošināšanas atlīdzība viņam izmaksājama Ls 47,18 (291,08 - 243,90) apmērā. [3.7] Pamatojoties uz likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta pirmo un otro daļu, devītās daļas 1.punktu (redakcijā, kas ir spēkā no 2009.gada 1.jūlija), pārejas noteikumu 13.punktu, Aģentūra pieņēma sākotnējo lēmumu, ar kuru apdrošināšanas atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim pieteicējam ir piešķirts Ls 47,18 apmērā (kas ir starpība starp apdrošināšanas atlīdzības apmēru un vecuma pensijas apmēru). [3.8] Lēmums pieņemts pamatojoties uz 81.panta otrās daļas 1.punktu un piekto daļu, likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta pirmo un otro daļu un 20.panta devītās daļas 1.punktu. [3.9] Lēmumā izskaidrots, ka, tā kā pieteicējam piešķirtās apdrošināšanas atlīdzības apmērs (Ls 291,08) ir lielāks par viņam piešķirtās vecuma pensijas apmēru (Ls 243,90), tad no 2010.gada 27.aprīļa apdrošināšanas atlīdzība pieteicējam izmaksājama Ls 47,18 (291,08-243,90) apmērā. [3.10] Papildus Aģentūra paskaidro, ka Satversmes tiesa ar 2010.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.2010-17-01 ir atzinusi, ka likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītā daļa atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs piekritis lietas izskatīšanai rakstveida procesā (lietas 62.lapa). Tiesa atzīst, ka lietā esošie dokumenti ir pietiekami, lai lietu izspriestu bez tiesas sēdes.

Motīvu daļa

[5] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, iepazinusies ar procesa dalībnieku rakstveidā sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Lappuse 2. no 6 [6] Tiesa konstatē šādus faktiskos lietas apstākļus. [6.1] Kopš 1998.gada 7.marta pieteicējam ir piešķirta vecuma pensija (paskaidrojumā, lietas 35.lapas otra puse). [6.2] 2009.gada 18.martā VSIA „Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu valsts komisija arodslimībās izdeva atzinumu Nr.677 „Par arodslimību” (turpmāk - Atzinums Nr.677). Atzinumā Nr.677 pieteicējam konstatēta arodslimība un ieteikts nosūtīt pieteicēju uz darba ekspertīzes ārstu komisiju (lietas 38.lapa). [6.3] 2009.gada 28.aprīlī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izdevusi izziņu Nr.BC 107275 par to, ka, pamatojoties uz Atzinumu Nr.677, pieteicējs atzīts par otrās grupas invalīdu.

Invaliditātes cēlonis - arodslimība. Invaliditāte noteikta no 2009.gada 28.aprīļa līdz 2010.gada 27.aprīlim. Noteikts kopējais darbspēju zaudējums - 60% (lietas 39.lapa). [6.4] 2009.gada 29.aprīlī Aģentūrā saņemts pieteicēja iesniegums apdrošināšanas atlīdzības darbspēju zaudējuma piešķiršanai (iesnieguma reģistrācijas Nr.11987) (lietas 40.lapa). [6.5] Ar Aģentūras Ventspils nodaļas inspektores 2009.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.12002 „Par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu” pieteicējam aprēķināta apdrošināšanas atlīdzība sakarā ar 2.invaliditātes grupu, ar darbspēju zaudējumu 60% Ls 291,08 apmērā un nolemts piešķirt apdrošināšanas atlīdzību Ls 232,86 apmērā, no 2009.gada 28.aprīļa līdz 2010.gada 27.aprīlim. (lietas 42.lapa). [6.6] Ar Aģentūras Ventspils nodaļas inspektores 2009.gada 10.jūlija lēmumu Nr.17374 „Par atvieglojumiem ienākuma nodokļa ieturēšanā” pieteicējam pārrēķināta vecuma pensija un no 2009.gada 1.augusta noteikta Ls 241,10 apmērā (lietas 44.lapa). [6.7] Ar Aģentūras Ventspils reģionālās nodaļas inspektores 2010.gada 17.fenbruāra lēmumu Nr.3455 „Par pensijas pārrēķinu” pieteicējam pārrēķināta vecuma pensija un no 2010.gada 1.februāra noteikta Ls 243,90 apmērā (lietas 46.lapa). [6.8] 2010.gada 6.maijā Aģentūras Ventspils reģionālā nodaļa izdeva izziņu „Par saņemto informāciju no VDEĀVK”, par to, ka pamatojoties uz 2010.gada 5.maijā saņemto informāciju no Komisijas pieteicējs atzīts par 2.grupas invalīdu ar 2010.gada 27.aprīļa ekspertīzes aktu Nr.39-2010-1158.

Invaliditātes cēlonis - arodslimība. Invaliditāte noteikta no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim. Darbspēju zaudējums noteikts ar cēloni - arodslimība 60% no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim pamatojoties uz 2010.gada 30.marta dokumentu Nr.792 (lietas 49.lapa). [6.9] Ar sākotnējo lēmumu pieteicējam nolemts pagarināt apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar 2.invaliditātes grupu, ar darbspēju zaudējumu 60% (pirmreizējais noteikšanas datums 2009.gada 28.aprīlis) Ls 47,18 apmērā no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim (lietas 48.lapa). [6.10] Lēmums, ar kuru atstāts negrozīts sākotnējais lēmums, un kuru pieteicējs pārsūdzējis tiesā, pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [6.10.1] Apdrošināšanas atlīdzība pieteicējam aprēķināta, piešķirta un izmaksāta, saskaņā ar likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta pirmo daļu, otro daļu, devītās daļas 1.punktu un Pārejas noteikumu 13.punktu. [6.10.2] Tā kā pieteicējam aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības apmērs Ls 291,08 ir lielāks par viņam piešķirtās vecuma pensijas apmēru Ls 243,90, tad no 2010.gada 28.aprīļa apdrošināšanas atlīdzība pieteicējam izmaksājama Ls 47,18 (291,08-243,90).

[7] No pieteikuma tiesa secina, ka pieteicējs vēlas panākt labvēlīgāka administratīva akta izdošanu, proti, lai Aģentūrai tiktu uzlikts par pienākuma izdot

Lappuse 3. no 6 pieteicējam labvēlīgāku administratīvo aktu, ar kuru viņam tiktu izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība par darbspēju zaudējumu pilnā apmērā, t.i., 291,08 apmērā, nevis lai pieteicējam tiktu izmaksāta starpība starp aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības par darbspēju zaudējumu (Ls 291,08) un piešķirto vecuma pensiju (Ls 243,90). Kā atzīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk –Senāts) praksē, izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. Senāta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā Nr.SKA-14/2007 17.punktu). Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-118/2007 10.punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr. SKA-84/2007 9.1.punktu). Tādējādi tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīva akta izdošanai, proti, apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu izmaksāšanai pilnā, nevis starpības apmērā.

[8] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem, tostarp, par aprēķinātajām apdrošināšanas atlīdzības, vecuma pensijas un piemaksu summām.

[9] Saskaņā ar likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (aktuālā redakcijā, kā arī redakcijā uz Lēmums pieņemšanas brīdi) 20.panta pirmo daļu, apdrošināšanas gadījumos, kad Komisija pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārsta nosūtījumu, saskaņā ar likumu nosaka darbspēju zaudējumu, Aģentūra apdrošinātajai personai piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Šā panta otrā daļa noteic, ka atlīdzība par darbspēju zaudējumu apdrošinātajai personai tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Apdrošinātās personas darbspēju zaudējumu un uz to attiecināmo laika periodu nosaka Komisija. Likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītās daļas 1.punkts noteic, ka personai, kurai piešķirta izdienas pensija vai vecuma pensija, atlīdzību par darbspēju zaudējumu izmaksā šādi - ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, apdrošinātajai personai izmaksā starpību starp atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru un izdienas vai vecuma pensijas apmēru. Šī likuma Pārejas noteikumu 13.punkts noteic, ka atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējam, kuram līdz 2009.gada 30.jūnijam piešķirta izdienas pensija vai

Lappuse 4. no 6 vecuma pensija, līdz minētajam datumam piešķirto atlīdzību par darbspēju zaudējumu turpina izmaksāt lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu noteikto laiku. Tā kā 2009.gada 18.martā pieteicējam tika konstatēta arodslimība (lietas 38.lapa), pamatojoties uz ko Komisija pieteicējam 2009.gada 28.aprīlī noteica 60% darbspēju zaudējumu līdz 2010.gada 27.aprīlim (lietas 39.lapa) un Aģentūra uz šo laiku (līdz 2010.gada 27.aprīlim) ar 2009.gada 30.aprīļa lēmumu Nr.12002 pieteicējam piešķīra atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tiesa atzīst, ka Aģentūra laikā līdz 2010.gada 27.aprīlim pamatoti nav ierobežojusi pieteicēja tiesības saņemt atlīdzību pilnā apmērā. Savukārt, pēc 2010.gada 27.aprīļa, Aģentūrai, piešķirot pieteicējam atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ir jārīkojas saskaņā ar likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta nosacījumiem, tai skaitā ievērojot 20.panta devīto daļu, saskaņā ar kuru atlīdzība par darbspēju zaudējumu izmaksājama starpības apmērā starp atlīdzību par darbspēju zaudējumu un vecuma pensiju, ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

[10] Kā norādīts lietas faktisko apstākļu izklāstā, ar 2010.gada 27.aprīļa ekspertīzes aktu Nr. 39-2010-1158 pieteicējs atzīts par 2.grupas invalīdu, invaliditātes cēlonis – arodslimība; invaliditāte pieteicējam noteikta no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim; darbspēju zaudējums procentos noteikts ar cēloni: arodslimība 60% no 2010.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 26.aprīlim (lietas 49.lapa); Vecuma pensija no 2010.gada 1.februāra pieteicējam ir Ls 243,90. Līdz ar to, ņemot vērā darbspēju zaudējumu procentos, kas ir 60% un pieteicēja vidējo algu Ls 485.14, atlīdzība pieteicējam pamatoti noteikta Ls 291,08 (485,14 x 60%) apmērā. Savukārt, tā kā likumdevējs paredzējis ierobežojumus atlīdzības izmaksai (likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītā daļa), tiesa secina, ka pieteicējam pamatoti laikā no 2010.gada 28.aprīļa noteikts izmaksājamā atlīdzība par darbspēju zaudējumu Ls 47,18 (Ls 291,08 – Ls 243,90). Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējam labvēlīga administratīva akta izdošanai, ar kuru apdrošināšanas atlīdzība par darbspēju zaudējumu pieteicējam tiktu izmaksāta pilnā - Ls 291,08 - apmērā.

[11] Pieteicējs pārsūdz Lēmumu pilnībā, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 1., 89., 92 un 109.pantu, kā arī Satversmes tiesas 2002.gada 19.marta, 2005.gada 6.aprīļa un 2009.gada 21.decembra spriedumu. Tiesa norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot lietu Nr.2010-17-01 „Par likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un

109. pantam, šā likuma 14. panta septītās daļas, kā arī likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20.panta devītās daļas (likuma redakcijā no 2004. gada 25. novembra līdz 2009.gada 16.jūnijam) un likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.,

91. un 109. pantam”, 2010.gada 29.oktobrī nosprieda atzīt, ka likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītā daļa atbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam.

Lappuse 5. no 6 [12] Pārējos pieteicēja argumentus tiesa nevērtēs, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 12.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-280 8.punktu).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt T.A. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par labvēlīga administratīva akta izdošanu, ar kuru Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai tiktu uzlikts par pienākumu T.A. izmaksāt atlīdzību par darbspēju zaudējumu pilnā, t.i., Ls 291,08 apmērā, nevis kā starpību starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību par darbspēju zaudējumu Ls 291,08 un piešķirto vecuma pensiju Ls 243,90.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā Lielā ielā 4, Liepājā.

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Sērdiene

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnese S.Sērdiene Liepājā 2011.gada 31.oktobrī.

Lappuse 6. no 6