Court dismisses loan claim due to statute of limitations expiration despite assignment and administrator filing.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the administrator's small claims action for loan recovery against the defendant. The plaintiff failed to prove that the statute of limitations was interrupted or suspended during the relevant period, as no prior court proceedings or reminders occurred. Consequently, the claim was rejected because the creditor's rights expired under civil law provisions, rendering the debt unenforceable.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1893; Civil Law 1910: The expiration of the statutory limitation period independently extinguishes the creditor's right to claim, requiring the court to dismiss the action without examining factual circumstances or evidence regarding the underlying debt.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15217915
Lietas arhīva Nr. C-2179-15/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā, 2015.gada 26.novembrī
Jelgavas tiesa tiesnese K.Konderko,
izskatīja rakstveida procesā civillietu MSIA “E.P. Ieguldījumi”, reģ. Nr.40103216317, maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs cēlis tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam
neatmaksāto aizdevuma summu 142.29EUR, aprēķināto komisijas maksu 64.02EUR, aprēķinātos likumiskos procentus 40.35EUR, aprēķināto
līgumsodu 14.23EUR, kopā 260.89EUR, kā arī tiesas izdevumus, nosakot prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja par likumiskos 6% gadā no galvenā
parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Prasītājs prasību motivē ar to, ka saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.1.punktu pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz,
aizpildot pieteikuma formu mājas lapā. 2011.gada 12.jūlijā SIA „icredit” pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā) www.icredit.lv atbildētājs
elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ko pierāda pielikumā pievienotais pieteikums aizdevuma saņemšanai.
Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3.punktu, kas nosaka, ka pieteikums aizdevuma saņemšanai iesniedzams elektroniskā
veidā aizdevēja mājas lapā, aizpildot un iesniedzot pieteikumu aizdevuma saņemšanai aizdevējam, klients apliecina, ka viņš ir iepazinies ar standarta
informāciju par aizdevēja piedāvāto aizdevumu, datu subjekta piekrišanas noteikumiem, līguma noteikumiem, ka šāda informācija un nosacījumi viņam ir
saprotami un pieņemami. Ņemot vērā atbildētājas izteikto vēlmi saņemt aizdevumu, aizdevējs pieņēma lēmumu par aizdevuma izsniegšanu 100 Ls jeb
142.29 EUR apmērā, par ko, pamatojoties uz Aizdevuma līguma 3.5.punktu, atbildētājs tika telefoniski informēts. Pēc tam, kad atbildētāja mutiski
vēlreiz apstiprināja piekrišanu aizdevumam, uz viņa pieteikumā norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts atkārtoti Aizdevuma līgums, e-pasts ar hipersaiti uz
formu aizdevēja mājas lapā un klientam piešķirtā parole, ar kuru tiek apstiprināts aizdevuma darījums.
Prasītājs norāda, ka pēc tam, kad atbildētāja saskaņā ar Aizdevuma vispārīgās daļas 4.1.punktu ievadīja viņai piešķirto paroli mājas lapas
attiecīgajā sadaļā, un tādā veidā atkārtoti apliecināja, ka piekrīt aizdevuma summai, aizdevuma atmaksas termiņam, līguma noteikumiem un vēlas
nekavējoties saņemt aizdevumu uz savu norādīto bankas kontu, 2011.gada 12.jūlijā ar atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 11310449043.
Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājam tika izsniegts aizdevums 100Ls jeb 142.29 EUR apmērā.
Noslēgtajā Aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 15% (piecpadsmit procenti) mēnesī no
neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikta komisijas maksas veidā.
Norāda, ka aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta atbildētāja bankas kontā Nr.
LV05HABA0551017923975, AS “SWEDBANK”.
Ja atbildētājs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi par katru līgumsaistību pārkāpumu
un/vai nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar līguma 7.4. punktu 0.5% apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas par katru nokavēto
saistību izpildes dienu, kā arī turpina maksāt procentus ( komisijas maksu) par laika posmu.
Prasītājs paskaidro, ka starp SIA „icredit.lv” un prasītāju tika noslēgts Cesijas līgums Nr. 20121020 un tā pielikums, saskaņā ar kuru
SIA “icredit.lv” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā Aizdevuma līguma, prasītājam. Prasītājam. Prasītājs no
Cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.
Papildus norādīts, ka 2011.gada 12.oktobrī ir iestājies aizdevuma atdošanas termiņš, Atbildētājs saistības nav izpildījis pilnā apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1805., 1806., 1934.pantu.
Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2100EUR, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19 panta otro daļu,
ierosināta lieta par maza apmēra prasību.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma
norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas lapa 6).
Atbildētājam atbilstoši ar Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa un atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas lapa 35).
Atbildētājs paskaidrojumus nav iesniedzis, nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta
rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Motīvu daļa
Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir noraidāma kā nepamatota.
Aizdevuma atmaksas piedziņa pamatota ar lietā esošais 2011.gada 12.jūlija aizdevuma līgums Nr.1310449043, apliecinājumu par
aizdevuma izmaksu. (lietas lapa 8-23).
Ar lietā esošo 2012.gada 20.oktobra Cesijas līgumu Nr.20121020 starp SIA „icredit.lv” un SIA ,,E.P.Ieguldījumi” (lietas lapa 26)
apstiprinās, ka SIA ,,icredit” ir nodevusi SIA „E.P. Ieguldījumi” savas prasījuma tiesības pret debitoriem, kas pastāv pamatojoties uz debitoru
noslēgtajiem aizdevuma līgumiem un ietver sevī galveno prasījumu, kā arī visus iespējamos blakus prasījumus par katru atsevišķo debitoru – procentus,
nokavējuma procentus, līgumsodus, kā arī visus iespējamos saistību nodrošinājumus un pastiprinājumus. Ar 2012.gada 20.oktobra noslēgtā Cesijas
līguma Nr.20121020 Pielikumu Nr. P1310449043 (lietas lapa 27) pierādīts, ka SIA „E.P. Ieguldījumi” nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju pēc
2011.gada 12.jūlija aizdevuma līgums Nr.1310449043.
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai
kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru)
var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Tiesa uzskata, ka minētie cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistoši pusēm. Par prasījuma tiesību cesiju
atbildētājam ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2015.gada 12.jūnijā (lietas lapa 24), kas apstiprina, ka atbildētajam saistošs jaunais kreditors.
Ar prasības pieteikumam pievienoto Aizdevuma atmaksas grafiku pie aizdevuma līguma Nr. 1310449043 apstiprinās, ka atbildētājam
tika noteikts pēdējais aizdevuma atmaksas termiņš 2011.gada 12.oktobris (lietas lapa 24). Tādējādi secināms, ka samaksas pienākums iestājies.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs prasījuma tiesības ir zaudējis, jo lietā iestājies prasības noilgums.
Ar 2010.gada 1.janvārī spēkā stājušos Komerclikuma D daļu tika noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu
laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā uz pušu strīdus saistību kā lex specialis piemērojams Komerclikums, jo
pušu saistība, Komerclikuma D daļas 388.panta izpratnē, ir komercdarījums.
Saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406.pantu, no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits
noilguma termiņš. To, ka uz pušu strīdus saistību attiecināmi Komerclikuma noteikumi par noilgumu norāda likuma Pārejas noteikumi. Minētā likuma
Pārejas noteikumu 16.pants nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis,
bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra.
Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņā izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis
saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.
Saskaņā ar Civillikuma 1896.pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis
savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Saskaņā ar
to noilguma tecējuma iesākumam vajadzīgs: nosacītiem prasījumiem – lai nosacījums jau būtu noskaidrojies, bet terminētiem prasījumiem - lai termiņš jau
būtu notecējis [...].
Komerclikumā noteiktā prasības celšanas noilguma pārtraukšanai pierādījumi līdz lietas izskatīšanai netika iesniegti, neskatoties uz to, ka
tiesa prasītājam izskaidrojusi, ka šādi pierādījumi lietā nav iesniegti (lietas lapa 13). Lietā prasītājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu apstāklim, lai,
atbilstoši Civillikuma 1905.pantam, varētu uzskatīt, ka pastāv noilguma pārtraukums. Tiesa uzskata, ka apstāklis, ka atbildētājs prasījumu nav apstrīdējis
dēļ noilguma, nenozīmē, ka noilgums nepastāv. Tiesa atzīst, ka noilguma iestāšanās ir atsevišķs saistību izbeigšanās pamats, kas tiesai pārbaudāms
neatkarīgi no tā vai atbildētājs to apstrīd vai nē. Tiesa arī nekonstatēja, ka laika periodā no 2011.gada 13.oktobra līdz 2014.gada 13.oktobrim prasītājs
būtu vērsies tiesā par saistību izpildi savādākā tiesāšanās kārtībā vai citādi atgādinājis par parādu, kas pārtrauktu noilgumu. Prasība pret atbildētāju tiesā
celta 2015. gada 29.jūnijā, kas ir pēc Komerclikuma 406. pantā noteiktā noilguma termiņa notecēšanas. Lietā esošajam 2015.gada 12.jūnija
paziņojumam par saistību tiesību cesiju un brīdinājumu par saistību nepildīšanu (lietas lapa 24) nav nozīmes, jo parāds parādniekam pieprasīts jau, kad
noilgums notecējis un saistības tiesība izbeigusies.
Tāpat cesijai nav nozīmes, jo ar cesiju pārņemtās kreditora tiesības un pienākumi, kuru starpā ir arī kreditora pienākums sekot
parādniekam
Civillikuma 1893.pants nosaka, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.
Savukārt Civillikuma 1910.pants noteic, ka ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.
Tiesa uzskata, ka nav nozīmes tam, ka prasību parādnieka vārdā cēlis administrators, jo administrators parādnieka mantas atgūšanā
darbojas parādnieka vārdā un izvērtē prasības celšanas pamatojumu un maksātnespējas pasludināšana nav apstāklis, kas pārtrauktu noilgumu saistībai.
Tādējādi tiesa uzskata, ka prasība noraidāma, jo saistība izbeigusies sakarā ar noilgumu un prasījuma tiesību neesamību, kas ir pietiekams,
patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai un spriedumā netiek dots vērtējums prasībā norādītajiem apstākļiem un netiek vērtēti citi iesniegtie pierādījumi.
Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 21.aprīļa spriedumā (lieta Nr.SKC- 100/2010), ja, izskatot lietu pēc būtības, tiesa konstatē, ka ir
iestājies civiltiesību normās noteiktais noilgums, tad tai jāpārbauda vienīgi jautājumus par noilguma apturēšanu vai pārtraukšanu, bet nav jāskaidro
faktiskie apstākļi un jāvērtē pierādījumi, jo noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. MSIA “E.P.Ieguldījumi” administrators no tiesas izdevumu nomaksas, sniedzot
prasību tiesā ir atbrīvots saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu. Šajā gadījumā prasība tiek noraidīta, līdz ar to tiesas
izdevumus uzņemas valsts.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 43., 97., 193., 250.25pantu,
Nosprieda
Maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “E.P. Ieguldījumi”, vienotais reģ.Nr.40103216317, administratores /pers. G/
prasības pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par naudas piedziņu noraidīt pilnībā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā, termiņu apelācijas sūdzības
iesniegšanai skaitot no sprieduma pasludināšanas dienas – 2015.gada 26.novembra.
Tiesnese K.Konderko