Court orders management company to collect unpaid property management fees and legal penalties from resident.

Lieta Nr.C28178016

Lietvedības Nr.C0720-16/06

AIZMUGURIS K S S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 29.novembrī, Bauskā,

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Bogdanova,

ar sekretāri K.Agejenkovu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas, pakalpojumu maksājumu parāda un līgumsoda piedziņu un

k o n s t a t ē j a :

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, turpmāk – prasītājs, cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/, personas kods /personas

kods/, turpmāk – atbildētāja, par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas, saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un līgumsoda kopsummā

2419,53 euro piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar 2010.gada 29.decembri Uzņēmumu reģistrā reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu

apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

Prasītājs kā Rīgas pašvaldības SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesību un saistību pārņēmējs saskaņā ar 2003.gada 29.decembra

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarjouma līgumu Nr.DI-03-688-lī un 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-

910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, turpmāk – Dzīvojamā māja.

No 2000.gada 15.decembra atbildētājai ir īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese /, kadastra Nr./numurs /, turpmāk arī – Dzīvoklis.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu “pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju

līgumu pilnvarotai personai”.

Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot šo māju,

tātad, Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Dzīvojamo māju.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka “Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju

attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras

dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā”.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1014

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Prasītājs, izrakstot rēķinu (parasti novembra vai decembra

rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes

kopsavilkumu nākamajam gadam. Savukārt, norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013

“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2005.gada 07.novembrī prasītājs un atbildētāja noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.0009858, turpmāk arī –

Līgums. Saskaņā ar Līguma 3.3.punktu atbildētājai ir jāveic maksājumi atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem par kārtējo mēnesi līdz mēneša

30.datumam. Prasītājam saskaņā ar Līguma 3.7.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,2 %

apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, taču atbildētāja savus pienākumus nav izpildījusi.

Atbildētājai ir izveidojies parāds par Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par periodu no

2014.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 01.decembrim 2134,64 euro un līgumsods par periodu no 2014.gada 03.aprīļa līdz 2015.gada 01.janvārim.

Ievērojot judikatūru un grozījumus Civillikuma, turpmāk – CL, 1716.panta trešajā daļā, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 10 % apmērā no

pamatparāda – 201,69 euro. Saskaņā ar CL 1759.pamtu un 1765.pantu prasītājs lūdz piedzīt arī likumiskos procentus, kas aprēķināti par periodu no

2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 01.decembrim un sastāda 83,20 euro. Pavisam kopā parāds sastāda 2419,53 euro.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu par Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2014.gada 01.janvāra līdz 2015.gada 01.decembrim 2134,64 euro, līgumsodu par periodu

n o 2014.gada 03.aprīļa līdz 2015.gada 01.janvārim 201,69 euro, likumiskos procentus par periodu no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada

01.decembrim 83,20 euro, kopsummā 2419,53 euro, tiesas izdevumus un atzīt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei likumiskos 6 % gadā.

Prasība ir pamatota uz Civillikuma 876., 1587., 1720.panta, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (zaudējis spēku 01.01.2011.) 8.panta pirmās daļas,

Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10.panta, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta,

Atbildētājas paskaidrojumi par prasību nav iesniegti.

2016.gada 04.novembrī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi (l.l.50), ar kuriem prasītājs palielinājis prasības summu līdz 4043,34 euro.

Prasības pieteikuma grozījumos norādīts, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas ir palielinājies parāds par Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī atbilstoši pieaudzis likumisko nokavējuma procentu un līgumsoda

apmērs. Pamatparāds uz 2016.gada 01.oktobri ir 3482,93 euro, likumiskie nokavējuma procenti 217,38 euro un līgumsods 343,03 euro, kopsummā

4043,34 euro, ko prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas.

Prasības pieteikuma grozījumi tika nosūtīti atbildētājai 2016.gada 04.novembrī (l.l.59).

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, 2016.gada 28.novembrī saņemts prasītāja pārstāves iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja klātbūtnes (l.l.61).

Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem nav paziņojusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots

likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīves vietas adresi. Pavēste atpakaļ tiesā ir saņemta ar norādi, ka ir beidzies

glabāšanas laiks. Saskaņā ar Civilprocesa likuma, turpmāk – CPL 56. 1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka atbildētāja pavēsti ir saņēmusi likumā

noteiktā kārtībā.

Tiesa atzina, ka lieta skatāma bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas klātbūtnes. Ņemot vērā, ka atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par

prasību, nav ieradusies tiesas sēdē un nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, kā arī nepastāv CPL 208. 1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, tiesa

atzīst, ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma

13.pantā noteiktajā kārtībā (2.punkts) un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure,

aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana) (3.punkts). Tādu pašu pienākumu dzīvokļa īpašniekam uzlika arī likuma “Par dzīvokļa

īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.panta pirmā, ceturtā daļa.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas

visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma

ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa paredz, ka pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot

dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar

dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 09.decembra noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, turpmāk – Noteikumi Nr.1014, dzīvojamā mājā, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu nav pārņēmusi pārvaldīšanā un apsaimniekošanā un kurā dzīvokļu īpašnieki

likumā noteiktajā kārtībā nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to, maksu par mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu aprēķina mājas pārvaldnieks šajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

Ministru kabineta 2008.gada 09.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, turpmāk – Noteikumi Nr.1013, paredz, kā tiek aprēķināti un maksāti maksājumi par

komunālajiem pakalpojumiem, ko saņem dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarota persona nav pārņēmušas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to,

kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.

Saskaņā ar CL 2212.panta pirmo daļu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm

kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

CL 2223.pants nosaka, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa. Kur zināmiem darbiem

pastāv normētas cenas, tur maksa noteicama pēc tām. Maksa var būt norunāta kā par visu darbu kopā, tā arī par tā daļām un arī pēc laika, ja vien

uzņēmējs uzņēmies izpildīt visu pasūtījumu. Otrā gadījumā uzņēmējs var pēc katras daļas pabeiguma prasīt, lai to pieņem un par to samaksā, bet pēdējā –

lai samaksā termiņos, ja vien nav citādi norunāts. Prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis.

Ar apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijas (l.l.31) un Valsts zemes dienesta 2015.gada 10.decembra izziņu

Nr.9-08/503830-2/1 (l.l.24) ir pierādīts, ka dzīvokļa īpašums /adrese/, kopš 2000.gada 15.decembra pieder atbildētājai, līdz ar to viņai uz likuma

pamata ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu.

No lietas materiāliem redzams, ka starp atbildētāju un prasītāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs”) 2005.gada 07.novembrī tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr.0009858 (l.l.27-30). Minētā Līguma 3.1.-3.5.punktā norādīts, ka atbildētājai jāmaksā prasītājam maksa par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī maksa par komunālajiem

pakalpojumiem saskaņā ar prasītāja iesniegtajiem rēķiniem par kārtējo mēnesi līdz mēneša 30.datumam. Ar Līguma 3.7.punktu noteikta līgumsoda

samaksa par maksājumu kavējumu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar 2011.gada 05.jūlijā starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” noslēgto Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu

Nr. RD-11-910-lī ar pielikumu (l.l.16-23) SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās

dzīvojamās mājas. Saskaņā ar minētā pārvaldīšanas līguma 2.2.3.2.2.apakšpunktu prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” saņem maksājumus,

savlaicīgi veic norēķinus par dzīvojamā mājā saņemtajiem pakalpojumiem, nodrošina saņemto un veikto maksājumu uzskaiti, veic norēķinu kontroli.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu 2014.-2016.gadā veica dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu

īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona, un netiek apstrīdēts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/kurā atrodas atbildētājai piederošais

dzīvokļa īpašums, apsaimnieko prasītājs, kas sniedz dzīvokļu īpašniekiem arī komunālos pakalpojumus.

Izvērtējot abu līguma noteikumus, tiesa secina, ka atbildētāja uzņēmās pienākumu maksāt prasītājam vairākus maksājumus: prasītājam pienākošos

maksu par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu; maksu par atbildētājas Dzīvoklī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kuru

prasītājs tālāk pārskaita attiecīgā pakalpojuma sniedzējam; kā arī līgumsodu par Līgumā paredzēto maksājumu kavējumu.

No prasītāja sastādītiem obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes

kopsavilkumiem 2014.gadam, 2015.gadam, 2016.gadam (l.l.25, 26, 55) ir redzams, ka maksa par Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu tika noteikta

2014.gadā 0,4392 euro par dzīvojamās platības 1 m2, 2015.gadā – 0,4147 euro par 1 m2, 2016.gadā – 0,4147 euro 1 m2.

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ar parāda aprēķiniem (l.l.32, 33, 52, 53), prasītāja 2015.gada 15.decembra rēķinu (l.l.34), 2016.gada 16.septembra rēķinu (l.l.54) ir pierādīts, ka

atbildētāja Līgumā paredzētos maksājumus veica neregulāri un nepilnā apmērā, līdz ar to 2016.gada 01.oktobrī viņai izveidojās pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāds 3482,93 euro apmērā par periodu no 2014.gada 01.marta līdz 2016.gada

31.augustam, ieskaitot. Ar atbildētājas veiktajiem maksājumiem ir samaksāti pilnībā maksājumi par 2014.gada janvāri un februāri un daļēji – par

2014.gada martu.

CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

CL 1652.panta 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

CL 1716.pants (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim, kas bija spēkā Līguma noslēgšanas laikā) noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Minētā panta pirmā daļa spēkā esošā

redakcijā nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstā laikā (termiņā).

Saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Minētās normas grozījumi stājās spēkā 2014.gada 01.janvārī.

CL 1720.pants, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

CL 1722.panta pirmā daļa paredz, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā,

kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

CL 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu,

nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

CL 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu,

kut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb nesamaksātā pamatparāda summas.

Tiesa atzīst, ka uz minēto tiesību normu pamata prasītājam bija tiesības par atbildētājas pieļautajiem maksājumu kavējumiem aprēķināt līgumsodu

saskaņā ar Līguma 3.7.punktu un likumiskos nokavējuma procentus, ievērojot arī CL 1722.panta pirmās daļas noteikumus.

Prasītājs sniedzis pakalpojumus atbildētājai saistībā ar Dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, un atbildētāja Dzīvokli izmantojusi dzīvošanai, nevis

mērķiem, kas saistīti ar atbildētājas profesionālo vai saimniecisko darbību, kas lietā netiek apstrīdēts. Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās

starp prasītāju un atbildētāju uz 2005.gada 07.novembra Līguma pamata, atbildētāja ir uzskatāma par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

1.panta 3.punkta izpratnē, prasītājs – par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē. Ievērojot minēto, pušu attiecības ir

vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

Tiesas ieskatā līgumsoda apmērs, kas paredzēts Līguma 3.7.punktā par maksājumu kavējumu, tas ir, 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas

par katru nokavēto dienu, nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta izpratnē.

Minētos maksājumus sākotnējā prasības pieteikumā prasītājs aprēķināja par atšķirīgiem periodiem: līgumsodu par kopējo periodu no 2014.gada

03.aprīļa līdz 2014.gada 31.decembrim, bet likumiskos nokavējuma procentus par kopējo periodu no 2015.gada 01.janvāra līdz 2015.gada

01.decembrim. Līgumsods tika aprēķināts par to maksājumu kavējumu, kuriem samaksas termiņi iestājās no 2014.gada 30.marta līdz 2014.gada

30.novembrim, par katra rēķina samaksas kavējumu atsevišķi, sākot ar nākamā mēneša 3.datumu. Likumiskie nokavējuma procenti tika aprēķināti par

visiem kavētajiem maksājumiem, tostarp par tiem maksājumiem, kuriem samaksas termiņi iestājās no 2014.gada 30.marta līdz 2014.gada

30.novembrim, - sākot ar 2015.gada 01.janvāri, bet par pārējiem maksājumiem, sākot ar katra nākamā mēneša 3.datumu.

Palielinot prasības summu, prasītājs līgumsodu aprēķināja par visiem kavētajiem maksājumiem papildus par periodu līdz 2016.gada 01.oktobrim

2345,36 euro apmērā, aprobežojot to ar summu 343,03 euro, un likumiskos nokavējuma procentus aprēķināja par visiem kavētajiem maksājumiem

papildus par periodu līdz 2016.gada 01.oktobrim 217,38 euro, tostarp par tiem maksājumiem, kuriem samaksas termiņi iestājās no 2014.gada

30.marta līdz 2014.gada 30.novembrim, likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti, sākot ar 2015.gada 01.janvāri, bet par pārējiem maksājumiem,

sākot ar katra nākamā mēneša 3.datumu. Tādējādi, par to maksājumu, kuriem samaksas termiņi iestājās no 2014.gada 30.marta līdz 2014.gada

30.novembrim, kavējumu par periodu no 2015.gada 01.janvāra līdz 2016.gada 01.oktobrim ir aprēķināti vienlaikus līgumsods un likumiskie nokavējuma

procenti, neņemot vērā CL 1722.panta pirmās daļas noteikumus. Tāpat arī par to maksājumu, kuriem samaksas termiņi iestājās no 2014.gada

30.decembra līdz 2016.gada 30.augustam, kavējumu par visu kavējuma periodu ir aprēķināti vienlaikus līgumsods un likumiskie nokavējuma procenti.

Tiesa atzīst, ka likumisko nokavējuma procentu aprēķins par periodu no 2015.gada 01.janvāra līdz 2016.gada 01.oktobrim ir aritmētiski pareizs,

un ir pamats piedzīt no atbildētājas šo maksājumu 217,38 euro apmērā. Tiesa ņem vērā, ka prasītājs, kaut arī līgumsoda aprēķinā nav piemērojis tieši

CL 1722.panta pirmās daļas noteikumus, taču aprobežojis pieprasīto līgumsodu ar summu, kas nepārsniedz 10 % no nokavētā pamatparāda summas un

kas kopumā atzīstama par samērīgu un proporcionālu nokavētā maksājuma apmēram un kavējuma ilgumam. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no

atbildētājas ir piedzenams līgumsods 343,03 euro apmērā par periodu no 2014.gada 03.aprīļa līdz 2016.gada 01.oktobrim.

Saskaņā ar CL 1838.pantu pierādījumi par samaksas veikšanu jāiesniedz tam, kas apgalvo, ka samaksa ir veikta. Atbildētāja tiesai paskaidrojumu

neiesniedza, neapstrīdēja pakalpojumu saņemšanas faktu un apmēru, kā arī neiesniedza tiesai jebkādus pierādījumus tam, ka atbildētāja ir samaksājusi

apsaimniekošanas maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem lielākā apmērā, nekā norāda prasītājs.

Ievērojot visu minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami sekojoši maksājumi: parāda pamatsumma 3482,93 euro,

līgumsods par periodu no 2014.gada 03.aprīļa līdz 2016.gada 01.oktobrim 343,03 euro, likumiskie nokavējuma procenti par periodu no 2015.gada

01.janvāra līdz 2016.gada 01.oktobrim 217,38 euro, kopsummā parāds 4043,34 euro.

Piemērojot CL 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās un ceturtās daļas tiesību normas, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu atzīt tam

tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no nesamaksātā parāda pamatsummas 6 % gadā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) kā likumiskos nokavējuma procentus, ja spriedums netiks izpildīts tiesas noteiktajā tā labprātīgās izpildes termiņā. Saskaņā ar Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām 2014.gada 04.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742-14 (C17162112) un 2016.gada

29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016 (C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa

likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas

nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 331,52 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu saistītos izdevumus) 4,70 euro (l.l.7,8), papildus prasītājs samaksāja valsts nodevu 64,95 euro apmērā (l.l.51),

kopā prasītājs samaksājis valsts nodevu 396,47 euro un tiesas izdevumus kopsummā 401,17 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja par labu

prasītājam pilnībā.

Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204.1 panta, 208.1,

208. panta, tiesa

nos prie da:

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,

apsaimniekošanas maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem par periodu no 2014.gada 01.marta līdz 2016.gada 31.augustam 3482,93 euro,

līgumsodu par periodu no 2014.gada 03.aprīļa līdz 2016.gada 01.oktobrim 343,03 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2015.gada

01.janvāra līdz 2016.gada 01.oktobrim 217,38 euro, kopsummā parādu 4043,34 euro (četri tūkstoši četrdesmit trīs euro 34 centi), un tiesas

izdevumus 401,17 euro (četri simti viens euro 17 centi).

Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas

kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātas parāda pamatsummas par laika posmu no šī sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt/pers.C/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Prasītāja labā piedzītās summas 4444,51 euro samaksa veicama vienā no sekojošiem kontiem: saņēmējs – SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr.40103362321,

konts Nr.LV98HABA0551030734837, kredītiestāde – “Swedbank” AS;

konts Nr.LV83PARX0013044380019, kredītiestāde – AS „Citadele banka”;

konts Nr.LV65UNLA0050017186820, kredītiestāde – AS “SEB banka”;

konts Nr.LV63RIKO0002013197596, kredītiestāde – AS „DNB banka”;

konts Nr.LV57NDEA0000083069550, kredītiestāde – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle AS.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Atbildētāja nav tiesīga pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet ir tiesīga 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma noraksta

nosūtīšanas dienas iesniegt Bauskas rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna Civilprocesa likuma 208.5 pantā

noteiktajā kārtībā.

Tiesnese I.Bogdanova