Court dismisses appeal against police decision to terminate traffic violation investigation due to lack of proven offense elements.

NORAKSTS Lieta Nr.A42570108 A00408-10/33 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2010.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne, Atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvim A.O., trešajai personai – J.I., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz G.V. (turpmāk arī – Pieteicējs) pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī - Atbildētājs) 2008.gada 25.janvāra lēmuma Nr.242 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 9.augustā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors I.L. par negadījumu, kas notika 2007.gada 9.augustā Rīgā, Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, sastādīja ceļu satiksmes negadījuma (turpmāk - CSNg) reģistrēšanas protokolu par to, ka transportlīdzekļa Toyota Corolla valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis) vadītājs atstāja notikuma vietu, pie nenoskaidrotiem apstākļiem, uzbrauca gājējam – G.V. 2007.gada 31.augustā Rīgas pilsētas Galvenās policijas Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks A.N. pieņēma lēmumu Nr.050-EZ034292 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma izbeigt administratīvo lietvedību CSNg lietā.

Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam Pieteicējs to apstrīdēja Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 25.janvāra lēmumu Nr.242 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/EZ034292” (turpmāk arī - Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. [2] Nepiekrītot Lēmumam, Pieteicējs to pārsūdzēja, iesniedzot pieteikumu, Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicējs Lēmumam nepiekrīt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [2.1] Pieteicējs norāda, ka no lietas materiāliem ir redzams, ka transportlīdzeklis Toyota Corolla ir atradies pie nama Rīgā, Basteja bulvārī 6, ar aizmugurējo daļu pret vārtiem. [2.2] Pieteicējs norāda, ka vārti šajā brīdī bija slēgti un transportlīdzeklis Toyota Corolla nekādi nevarēja izbraukt no pagalma, jo transportlīdzekļa īpašnieks nedzīvo šajā namā un viņam nevarēja būt atslēga no mājas caurbrauktuves vārtiem, kā arī neviens no mājas iedzīvotājiem neapstiprina, ka pazīst J.I. [2.3] Pieteicējs norāda, ka transportlīdzeklis bija novietots neatļautā vietā un par šo ceļu satiksmes pārkāpumu tika informēta Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Ceļu policija, kura var šo faktu apstiprināt, jo konkrētajā laikā no Pieteicēja tika saņemts izsaukums, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks balstījies uz nepārbaudītiem - neesošiem faktiem, kā arī nav ņemts vērā fakts, ka transportlīdzekļa vadītājs patvaļīgi ir atstājis notikuma vietu, zinot, ka ir izsaukta Rīgas pilsētas Pašvaldības policija. [2.4] Pieteicējs norāda, ka nav ņemts vērā fakts, ka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir izdarījusi persona, kura veic auto apmācības instruktora pienākumus, kurš ir sniedzis nepatiesas liecības, bet tanī pat laikā vienlaicīgi izdarot divus pārkāpumus, turpina veikt auto apmācības instruktora pienākumus. [2.5] Pieteicējs norāda, ka mājas vārti veras uz iekšpusi, līdz ar to nav iespējams ar vārtiem iesist pa mašīnas aizmugurējo daļu. [2.6] Pieteicējs norāda, ka medicīnas sabiedrība „ARS” ir veikusi Pieteicējam nodarīto miesas bojājumu apskati un par to ir sastādīts slēdziens un nav neviens pierādījums Lēmumā izteiktajiem pieņēmumiem, ka miesas bojājumi varēja tikt iegūti citur, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka, ierodoties Ceļu policijas ekipāžai, tika norādīts, kurš transportlīdzeklis tīši uzbrauca Pieteicējam un izstūma uz brauktuves. [2.7] Pieteicējs norāda, ka J.I. nemaz neatradās pasažiera vietā blakus P.Z., bet bija ārpus automašīnas, blakus ēkā – optikas veikalā, un ieradās tikai tad, kad Pieteicējs jau bija izsaucis Rīgas pilsētas Pašvaldības policiju. [2.8] Pieteicējs uzskata, ka P.Z. ir sniedzis nepatiesu liecību, jo viņš tiešā veidā ir atkarīgs no sava instruktora. [2.9] Pieteicējs norāda, ka tad, kad viņš tika ar automašīnu izstumts apmēram 2m attālumā uz brauktuves, tad ar roku uzsitis pa automašīnas priekšējo pārsegu, ko ir iespējams pārbaudīt ekspertīzē. [3] Atbildētājs tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka Pieteicēja pieteikumu uzskata par nepamatotu un pilnībā noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk minēto. [3.1] Atbildētājs norāda, ka Pieteicēja un J.I. paskaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi un nesniedz iespēju objektīvi izvērtēt radušos situāciju.

Citi pierādījumi, kas liecinātu par iespējamo uzbraukuma faktu dotajā lietā nav konstatēti, līdz ar to nav iespējams noteikt administratīvā pārkāpuma sastāvu un personu, kuras rīcība neatbilda Ceļu satiksmes noteikumu prasībām un pret kuru varētu uzsākt administratīvo lietvedību. [3.2] Atbildētājs norāda, ka CSNg protokolā aculiecinieki nav norādīti. [3.3] Atbildētājs norāda, ka policijas inspektors, kurš ieradies notikuma vietā, norāda, ka nekādus miesas bojājumus Pieteicējam nav konstatējis un, ka Pieteicējs no ātrās medicīniskās palīdzības atteicies. [3.4] Atbildētājs norāda, ka no Pieteicēja ambulatora slimnieka medicīnas kartes kopijas, kuras pēdējais ieraksts datēts ar 2007.gada 10.augustu, redzams, ka Pieteicējam ir konstatēti miesas bojājumi, kuri, pēc Pieteicēja norādītā, ir radušies nezināma transportlīdzekļa uzbraukuma rezultātā.

Līdz ar to nav iespējams secināt, ka Pieteicēja miesas bojājumi radušies, tieši transportlīdzekļa Toyota Corolla uzbraukuma rezultātā, jo nav izslēgta iespēja, ka tie ir radušies vēlāk pie citiem nezināmiem apstākļiem. [3.5] Atbildētājs norāda, ka no lietas materiāliem nevar viennozīmīgi noteikt, ka J.I. nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, atstājot ceļu satiksmes negadījuma vietu, neziņojot par notikušo likuma noteiktajā kārtībā, jo tādam faktam nav pierādījumu lietā. [3.6] Atbildētājs norāda, ka lietā nav iespējams noteikt administratīvā pārkāpuma sastāvu un personu, kuras rīcība neatbilda Ceļu satiksmes noteikumu prasībām un, pret kuru varētu uzsākt administratīvo lietvedību, līdz ar to administratīvā lietvedība dotajā ceļu satiksmes negadījumā tika izbeigta. [4] Pieteicējs uz tiesas sēdi 2010.gada 11.novembrī nebija ieradies.

Tiesa nekonstatējot APL 268.pantā noteikto kritēriju esamību, nolēma izskatīt lietu bez Pieteicēja klātbūtnes. Atbildētāja pārstāvis pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā sniegto viedokli. Tiesas sēdē trešā persona J.I. paskaidroja (tiesas sēdes lietas 92.-93.lapas): „Apmācot auto vadīšanā mācekli, braucām pa Basteja bulvāri. Pie stūres fiziski atradās māceklis, bet ņemot vērā, ka automašīna aprīkota ar dubulto vadības sistēmu, tad es arī to vadīju. Māceklis uzdeva jautājumu par konkrēta krustojuma pareizu izbraukšanu, braukšanas gaitā to paskaidrot nevarēju, bija nepieciešams apstāties.

Ielas malā bija aizliegts apstāties, tāpēc iebraucām tuvāk esošajā pagalmā, apgriezām mašīnu un braucām ārā no pagalma, apstādinot mašīnu pirms gāju celiņa (tam neuzbraucot); tā stāvot paskaidroju māceklim par krustojuma izbraukšanu, kā arī par to, ka izbraucot no pagalma jāpalaiž gājēji. Tajā mirklī, kad skaidroju, saņēmu sitienu ar vārtiem pa mašīnas aizmugurējo atdures stieni. Pieteicējs ar vārtiem sita pa aizmugurējo atdures stieni, bet incidenta laikā Pieteicējs sita ar dūrēm arī pa priekšējo motora pārsegu un uzvedās neadekvāti.

Liecinieku neiesaistītu notikumā nebija. Braucot ārā no pagalma es atrados pie stūres, jo pēc apmācības mēs samainījāmies vietām, lai es varētu paspēt uz nākamo nodarbību”. Liecinieks P.Z. liecināja (03.09.2010. tiesas sēdes protokols, lietas 73.- 74.lapas): „Mēs ar instruktoru braucām no Vanšu tilta, es biju pie stūres, mēs izbraucām krustojumu un instruktors paprasīja, lai es iebraucu pagalmā. Mēs iebraucām pagalmā, apgriezāmies un izbraucām mazliet ārā. Tad pienāca vīrietis un sāka kliegt, lai mēs braucām prom, ka mums nav tiesības te stāvēt.

Mēs mēģinājām viņam ieskaidrot, ka mēs tūlīt brauksim prom, ka instruktors man izskaidros kā braukt pa šo krustojumu un brauksim prom. Viņš sāka ar vārtiem sist pa mašīnu, saskrāpēja bamperi mašīnai, bet kas bija tālāk es slikti atceros, jo tas bija sen.” Papildus liecinieks paskaidroja, ka neatceras, vai notikumam bija citu liecinieku, un ka instruktors būtu uzbraucis virsu Pieteicējam.

Motīvu daļa

[5] Iepazīstoties ar lietā esošajiem dokumentiem, uzklausot tiesas sēdēs procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecības, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [6] No lietā esošajiem dokumentiem un Pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka Pieteicēju neapmierina Atbildētāja pieņemtais Lēmums, ar kuru nolemts izbeigt administratīvo lietvedību CSNg lietā. Minētais lēmums pamatots ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu. Ņemot vērā, ka LAPK 239.pantā nav pirmās daļa, tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma lieta izbeigta, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu.

LAPK 239.panta 1.punkts paredz, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Lietā nav strīda, ka 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā, atradās Transportlīdzeklis, kuru vadīja J.I. un ka bija konfliktsituācija ar Pieteicēju. Secināms, ka notikums bija. Izanalizējot Pieteicēja paskaidroto, kopsakarā ar Atbildētāja argumentāciju Lēmumā, tiesas vērtējumā, izriet, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeigta, jo tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido: administratīvā pārkāpuma objekts (persona, vide, sabiedriskā kārtība u.c. pret ko ir vērts pārkāpums), administratīvā pārkāpuma objektīvā puse (pārkāpuma izdarīšanas veids), administratīvā pārkāpuma subjektīvā puse (personas attieksme pret izdarīto pārkāpumu) un administratīvā pārkāpuma subjekts (atbilstoši LAPK 12.pantam – persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu). Pamatojoties uz iepriekšminēto, lai izbeigtu administratīvā pārkāpuma lietvedību saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu (nav administratīvā pārkāpuma sastāva) nepieciešams konstatēt, ka iztrūkst kaut viena no administratīvā sastāva iepriekšminētajām obligātajām pazīmēm.

Tiesa secina, ka iespējamo administratīvā pārkāpuma sastāvu veido:

1) administratīvā pārkāpuma objekts - iespējamais ceļu satiksmi reglamentējošo tiesību normu pārkāpums, 2) objektīvā puseiespējamā transportlīdzekļa uzbraukšana Pieteicējam, 3) administratīvā pārkāpuma iespējamais subjekts - trešā persona (J.I.), 4) subjektīvā puse - pārkāpums izdarīts ar nodomu vai aiz neuzmanības. Sākotnēji tiesa noskaidros, vai ar lietā esošajiem pieradīšanas līdzekļiem ir konstatējama obligātajā pazīme objektīvā puse, proti, vai ir pierādīta Transportlīdzekļa uzbraukšana Pieteicējam un vai to veica J.I. (administratīvā pārkāpuma subjekts). [7] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus, cita starp, konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, citu personu paskaidrojumiem. Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personu paskaidrojumi utt. Tiesa lietā konstatē sekojošus pierādīšanas līdzekļus: 1) 2007.gada 9.augustā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektora I.L. sastādītais CSNg reģistrēšanas protokols Nr.EZ 034292 (turpmāk arī – Protokols, lietas 62.lapa) par to, ka nenoskaidrots autovadītājs Basteja bulvārī 6/1, Rīgā vadīja Transportlīdzekli un pie nenoskaidrotiem apstākļiem uzbrauca gājējam G.V.

2) Rīgas pilsētas GPP KPP PPV 2.bataljona jaunākā inspektora 2008.gada 23.janvāra dienesta ziņojums (lietas 57.lapa), kurā norādīts, ka, pildot dienesta pienākumus, izbraucis uz notikuma vietu, kur, iespējams, notikusi Transportlīdzekļa uzbraukšana Pieteicējam. Pieteicējam miesas bojājumi netika konstatēti, kā arī Pieteicējs atteicies no ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšanas.

3) P.Z. 2007.gada 30.augusta paskaidrojums (lietas 58.lapa), kurā paskaidrots, ka 2007.gada 9.augustā bija transportlīdzekļa vadīšanas apmācības, kuru laikā tika veikts manevrs: izbraukšana no mājas pagalma, apstājoties lai dotu ceļu automašīnām un gājējiem. Minētajā laikā kāda persona sāka sist ar vārtiem pa mašīnas aizmugurējo bamperi. 4) 2007.gada 16.augusta J.I. paskaidrojums (lietas 59.lapa, tulkojums lietas 94.lapa), kurā paskaidrots, ka 2007.gada 9.augustā bija transportlīdzekļa vadīšanas apmācības, kuru laikā tika veikts manevrs: izbraukšana no mājas pagalma, apstājoties, lai dotu ceļu automašīnām un gājējiem. Minētajā laikā kāda persona sāka sist ar dzelzs vārtiem pa mašīnas aizmugurējo pamperi, nodarot tam bojājumus. Noliedz, ka Transportlīdzeklis būtu uzbraucis gājējam, un ka aizbraucis no notikuma vietas, jo nebija izdarījis nekādus pārkāpumus.

5) Pieteicēja 2007.gada 9.augusta paskaidrojums (lietas 61.lapa), kurā paskaidrots, ka 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī 6/1, Rīgā J.I. vadītais Transportlīdzeklis uzbraucis Pieteicējam nodarot vieglus miesas bojājumus.

6) Liecinieka P.Z. liecība tiesas sēdē (03.09.2010. tiesas sēdes protokols, lietas 73.- 74.lapas), kurā sniegta sekojoša liecība: „Mēs ar instruktoru braucām no Vanšu tilta, es biju pie stūres, mēs izbraucām krustojumu un instruktors paprasīja, lai es iebraucu pagalmā. Mēs iebraucām pagalmā, apgriezāmies un izbraucām mazliet ārā. Tad pienāca vīrietis un sāka kliegt, lai mēs braucām prom, ka mums nav tiesības te stāvēt. Mēs mēģinājām viņam ieskaidrot, ka mēs tūlīt brauksim prom, ka instruktors man izskaidros kā braukt pa šo krustojumu un brauksim prom. Viņš sāka ar vārtiem sist pa mašīnu, saskrāpēja bamperi mašīnai, bet, kas bija tālāk es slikti atceros, jo tas bija sen.” Papildus liecinieks paskaidroja, ka neatceras, vai notikumam bija citu liecinieku, un, ka instruktors būtu uzbraucis virsū Pieteicējam.

7) Izraksts no G.V. medicīnas sabiedrības „Ars” ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (lietas 49.lapa), kurā norādīts, ka Pieteicējam uz kājas konstatēts ādas bojājums 2cmx8cm apmērā. Izanalizējot iepriekšminētos pierādīšanas līdzekļus un tajā esošo informāciju tiesa nonāk pie sekojošiem secinājumiem:

1. Protokolu sastādījusi amatpersona, kas pati CSNg nav redzējusi, kā arī nav fiksējusi, kāds ceļu satiksmi reglamentējošs regulējums būtu pārkāpts. No Protokola neizriet, ka būtu konstatēts ceļu satiksmi reglamentējošo tiesību normu pārkāpums, kā arī nav identificēts Transportlīdzekļa vadītājs. No Protokolā esošās informācijas nav iespējams secināt, ka

2007.gada 9.augustā būtu notikusi Transportlīdzekļa uzbraukšana Pieteicējam. Secināms, ka ar minēto pierādīšanas līdzeklī esošo informāciju netiek apstiprināta Transportlīdzekļa uzbraukšana Pieteicējam.

2. J.I. un G.V. paskaidrojumi ir savstarpēji pretrunīgi, proti, G.V. paskaidro, ka 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā Transportlīdzeklis uzbrauca Pieteicējam un nodarīja tam vieglus miesas bojājumus. Savukārt J.I. pilnībā noliedz uzbraukšanas fakta esamību. Tiesas vērtējumā, attiecīgi no minētajiem paskaidrojumiem nav iespējams viennozīmīgi noskaidrot par notikuma faktiskajiem apstākļiem, proti, par to, vai 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā Transportlīdzeklis uzbrauca Pieteicējam. Secināms, ka nepieciešams pārbaudīt citus lietā esošos pierādīšanas līdzekļos esošo informāciju, lai noskaidrotu faktiskos apstākļus, proti, vai notika Transportlīdzekļa uzbraukšana Pieteicējam.

3. Izraksts no G.V. medicīnas sabiedrības „Ars” ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (lietas 49.lapa), tiesas vērtējumā, nepierāda Transportlīdzekļa uzbraukšanas faktu Pieteicējam, bet tikai norāda, ka Pieteicējam uz kājas konstatēts ādas bojājums 2cmx8cm apmērā, kas pēc slimnieka (Pieteicēja ) sniegtās informācijas iegūta 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā Transportlīdzekļa uzbraukšanas rezultātā. Izziņā nav medicīnas darbinieka apstiprinājums, ka minēto traumu iespējams iegūt tikai transportlīdzekļa uzbraukšanas rezultātā. Tiesa secina, ka kopsakarā ar Rīgas pilsētas GPP KPP PPV 2. bataljona jaunākā inspektora 2008.gada 23.janvāra dienesta ziņojumā (lietas 57.lapa) norādīto „Pieteicējam miesas bojājumi netika konstatēti, kā arī Pieteicējs atteicies no ātrās medicīniskās palīdzības izsaukšanas” secināms, ka nav konstatējama cēloņsakarība starp traumas esamību Pieteicējam un notikumu 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā.

4. Liecinieka P.Z. liecība tiesas sēdē (03.09.2010. tiesas sēdes protokols, lietas 73.- 74.lapas) neapstiprina Pieteicēja norādīto, ka 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā J.I. vadītais Transportlīdzeklis būtu uzbraucis Pieteicējam.

5. Lietā nav citu pieradīšanas līdzekļu ( piemēram, notikumā neiesaistītu personu liecības, medicīniskās ekspertīzes atzinums), kas pierādītu, ka 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā J.I. vadītais Transportlīdzeklis būtu uzbraucis Pieteicējam. [8] Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa secina, ka Atbildētāja rīcībā nebija pierādīšanas līdzekļu, kas apstiprinātu, ka 2007.gada 9.augustā Basteja bulvārī, pie nama Nr.6/1, Rīgā J.I. vadot Transportlīdzekli būtu izdarījis ceļu satiksmi reglamentējošo tiesību normu pārkāpumu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, pamatoti tika konstatēts, ka notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva (nav noskaidrojams administratīvā pārkāpuma objekts, proti, iespējamais ceļu satiksmi reglamentējošo tiesību normu pārkāpums un nav administratīvā pārkāpuma subjekts, persona, kas būtu izdarījusi administratīvo pārkāpumu). [9] LAPK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ņemot vērā tiesību normā noteikto, kā arī tiesas sprieduma [7.,8] punktā secināto, tiesa atzīst, ka Atbildētājs pamatoti izbeidza iesākto administratīvo lietvedību, jo notikumā nebija administratīvā sastāva. Līdz ar to Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet Pieteicēja pieteikums noraidāms. [10] Tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietveros apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, 281.1panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 25.janvāra lēmumu Nr.242, bet G.V. pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis A.Vīksne Jelgavā, 2010.gada 30.novembrī