Court finds administrative violation for not opening door to police, ruling against defendant's lack of doorbell argument.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for failing to open the door to police officers during a control check. Although the defendant and his mother testified that no doorbell was heard and one was removed due to health issues, the court determined these claims were insufficient to prove absence. The court ruled that the defendant's casual attitude toward providing access to police checks justified the finding of guilt despite the lack of a doorbell.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pants; Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.punkts: Failure to open the door to police officers constitutes an administrative violation, and the absence of a doorbell does not exempt the individual from liability if they were present at the residence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 126009115
Lietas arhīva Nr. 1-0091-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2015.gada 20.aprīlī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis P.Novičenoks,
ar sekretāri A.Kapaču
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, un
konstatēja:
/pers. A/ 2015.gada 12.februārī plkst.01.19 neatvēra dzīvokļa durvis savā dzīvesvietā /adrese/, tādējādi pārkāpjot papildsoda policijas kontroles
noteikumus.
Ar šādām darbībām /pers. A/ neievēroja Latvijas Sodu izpildes kodeksa pārejas noteikumu 24.punkta prasības un izdarīja Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Par izdarīto pārkāpumu Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore 2015.gada 4.martā
sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC 111678.
/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka savu vainu pārkāpuma izdarīšanā neatzīst, jo pārbaudes laikā ir atradies mājās, bet nav dzirdējis kā kāds klauvētu
durvīs. Pie atbildības saucamā persona skaidroja, ka policijas ierašanos nav dzirdējusi arī viņa māte un patēvs, kurus lūdza nopratināt tiesas sēdē.
/pers. A/ norādīja, ka viņa dzīvokļa durvīm nav ierīkots durvju zvans. Persona apšauba iespēju, ka policijas klauvēšanu durvīs nav dzirdējusi neviena no
dzīvoklī atrodošās personām. Turklāt /pers. A/ norādīja, ka policijas darbinieks varēja viņam piezvanīt uz mobilo telefonu, lai pārliecinātos, kurā vietā viņš
patiesībā atrodas. Tagad pēc pārkāpuma konstatēšanas /pers. A/ never ciet savas istabas durvis uz koridoru, lai varētu dzirdēt vai durvīs kāds neklauvē.
Nopratināta kā lieciniece /pers. A/ māte /pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka tajā vakarā, kad notika policijas pārbaude, viņas dēls /pers. A/ bijis mājās.
Viņi dzīvojot /adrese/, katram ir sava istaba. Lieciniece slimo,- ir problēmas ar sirdi, nemierīgs miegs, tāpēc durvju zvans ticis noņemts. Gulēt vakaros
parasti iet agri – ap plkst.21.00. Dēls katru vakaru bijis mājās. Kad no rīta pamodusies, dēls esot bijis mājās un gulējis. Lieciniece ir pārliecināta, ka arī
2015.gada 12.februārī dēls ir atradies mājās. Mājā, kurā viņi dzīvo, ir 6 dzīvokļi. Ciemos pie viņiem nāk iepriekš sazinoties.
Iestādes pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka kontroles pasākumu ietvaros parasti zvana durvīs vai klauvē, ja zvana nav. Parasti zvana vai klauvē
apmēram piecas minūtes un cenšas sagaidīt kamēr atver durvis, jo ir saprotams, ka cilvēkiem ir jāpamostas un jāapģērbjas pirms atvērt durvis. Klauvē
pietiekami spēcīgi, lai to varētu dzirdēt.
Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma materiālus, tiesa secina, ka /pers. A/ vaina LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir
pierādīta pilnīgi ar šādiem lietā esošiem pierādījumiem:
- ar 2015.gada 12.februārī sastādīto personas, kurai piemērota policijas kontrole, pārbaudes aktu, kurā norādīts, ka pārbaude veikta 2015.gada
12.februārī plkst.01.19. Pārbaudes laikā /pers. A/ norādītajā adresē /adrese/, durvis neviens neatvēra (lietas 3.lapa);
- ar 2014.gada 14.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/, kurā noteikts, ka viņam aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā
no plkst.23.00 līdz 6.00. Minētajā lēmumā ir /pers. A/ paraksts, ka ar šo lēmumu viņš iepazīstināts 2014.gada 14.oktobrī (lietas 4.-5.lapa).
- ar Rēzeknes tiesas 2009.gada 5.novembra spriedumu, kurā /pers. A/ par Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanu, un notiesāts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un diviem mēnešiem, ar policijas kontroli uz vienu gadu un sešiem mēnešiem (lietas 8.-
16.lapa);
- ar Daugavgrīvas cietuma 2014.gada 2.jūlija informāciju par to, ka /pers. A/ 2014.gada 6.jūlijā pēc soda izciešanas ir atbrīvots no Daugavgrīvas
cietuma, un viņa pēdējā dzīvesvieta bija /adrese/ (lietas 6.lapa).
Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkta 4.apakšpunktam un 18.punktam, kontrolējamai personai, kurai noteikts
ierobežojums, ir aizliegts atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, kā arī ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas
amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša
darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonai pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas
kontroles noteikumu pārkāpumu.
Izvērtējusi pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ar lietā iegūtiem pierādījumiem apstiprinās, ka /pers. A/ ir pieļāvis papildsoda nosacījumu ievērošanas
pārkāpumu. No /pers. A/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas liktu apšaubīt administratīvā pārkāpuma
protokolā norādītos apstākļus. Persona norādīja, ka naktīs guļ ciešā miegā, dzīvokļa durvis nav aprīkotas ar durvju zvanu, bet ienākšana pie viņiem
ciemos iespējama faktiski tikai klauvējot durvīs. Lietā nav strīda, ka /pers. A/ ir bijis zināms par viņam noteiktajiem pienākumiem, tādēļ Latvijas Sodu
izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punkta kontekstā personai iespēju robežās ir jāizdara visas saprātīgi nepieciešamās darbības, lai netraucētu un
nekavētu policijas darbinieku faktiskās iespējas veikt personu kontroli papildsoda – policijas kontrole – izpildes ietvaros. Tiesas ieskatā nevar atzīt par
attaisnojošu /pers. A/ norādi uz ciešu un dziļu miegu. Ja personai tik tiešām ir dziļš un veselīgs miegs, tas nevis attaisno viņa pieļauto pārkāpumu, bet gan
tam ir jāuzliek papildus nasta uz personas subjektīvo attieksmi pret veicamiem pasākumiem, lai nodrošinātos pret viņa sasniedzamības neiespējamību.
Tiesai nav pamata apšaubīt lietā esošajā pārbaudes aktā norādīto informāciju, ka kontroles pasākumi ir tikuši veikti. Turklāt policijas pārstāve tiesas sēdē
paskaidroja, ka pārbaudes ietvaros policijas darbinieki klauvē apmēram piecas minūtes ar nelieliem intervāliem, līdz tiek atvērtas durvis. Ņemot vērā
minēto, tiesai nav pamata uzskatīt, ka papildsoda kontroli īstenojošā iestāde nav veikusi saprātīgi neieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu vai /pers. A/
nepārkāpj aizliegumu atstājot savu dzīves vietu. Tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā atbilstoši LAPK 177.panta dispozīcijā paredzētajam pārkāpuma
objektīvās puses saturam nav izšķirošas nozīmes tam, vai kontrolējamā persona ir atradusies savā dzīves vietā vai nē, bet būtiski ir noskaidrot, vai
policijas darbinieki tiešām ir veikuši kontroles pasākumus un vai šie kontroles pasākumi ir bijuši pietiekami un adekvāti, lai īstenotu kontroles pasākumus.
Konkrētajā gadījumā tiesa nekonstatē nekādus objektīvus apstākļus, kas būtu par pamatu secinājumam, ka /pers. A/ nevarēja un viņam arī nevajadzēja
zināt, ka policijas darbinieki ir ieradušies veikt kontroles pasākumus. Tāpat izvērtējot policijas darbinieku veiktās darbības, tiesa atzīst, ka policijas
darbinieki ir darījuši visas iespējamās darbības, lai veiktu kontroles pasākumus un savādāka rīcība nav bijusi iespējama, lai netiktu pārkāptas dzīvoklī
atrodošos personu tiesības uz dzīvokļa un privātās dzīves neaizskaramību. Tiesa, izvērtējot liecinieces /pers. C/ sniegtās liecības, atzīst, ka tās ne
apstiprina, ne arī noliedz faktu, ka viņas dēls ir atradies dzīvoklī, jo lieciniece skaidri atceras, ka viņa dēls ir bijis mājās ap plkst 21.00, kad viņa devusies
gulēt. Ņemot vērā, ka lieciniece kontroles veikšanas laikā ap plkst.01.19 ir gulējusi, tad ar šīm liecībām netiek pierādīts, ka /pers. A/ ir atradies dzīvoklī.
Tāpat lieciniece skaidroja, ka lieto sedatīvos medikamentus, kas nozīmē, ka arī lieciniecei ir bijušas ierobežotas iespējas dzirdēt klauvēšanu durvīs.
Izvērtējot visus lietā esošos materiālus un procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka policijas darbinieki ir izmantojuši visas tiem
pieejamās iespējas veikt kontroles pasākumus, bet papildus līdzekļu nepieejamība ir attiecināma uz /pers. A/ vieglprātīgo attieksmi pret nepieciešamību
nodrošināt pieejamību kontroles pasākumu veikšanai. Citastarp tiesa norāda, ka pastāvošā zinātniskā progresa apstākļos nodrošināt iespēju būt
informētam par ciemiņu ierašanos t.sk. arī policijas darbinieku ierašanos ar bezvadu durvju zvana palīdzību nebūt neprasa ievērojamus materiālus un laika
ieguldījumus, turklāt bezvadu zvana izvietošana ir iespējama tādā veidā, ka tas netraucē citus dzīvokļa iemītniekus, bet ir pieejams tai personai, kura ir
jābūt informētai par pārbaudes veikšanu.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus
apstākļus.
Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/ apgādājamo personu nav, ienākumu nav, viņš agrāk ir 3 reizes administratīvi sodīts.
Tiesa nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus. Par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstama atkārota pārkāpuma izdarīšana gada
laikā, jo ar Rēzeknes tiesas 2015.gada 10.aprīļa spriedumu /pers. A/ ir atzīts par vainīgu un sodīts ar naudas sodu 20 euro par analoģiska pārkāpuma
izdarīšanu 2015.gada 27.februārī. Ņemot vērā to, ka /pers. A/ ir ticis sodīts par pārkāpumu, kas ticis konstatēts pirms konkrētā izskatāmā pārkāpuma
izdarīšanai, tiesa atzīst, ka nav pamata palielināt /pers. A/ nosakāmo sodu, jo attiecībā uz viņu atkārtotā pārkāpuma izdarīšanas brīdī vēl nebija taisīts
spriedums par soda piemērošanu.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu, 272., 274. un 275.panta, 289.6panta septīto daļu, 289.13panta sesto daļu un
289.16pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas sodu 20 (divdesmit) euro apmērā.
Naudas sods samaksājams ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no tā uzlikšanas jebkurā bankas iestādē norēķinu kontā - Valsts kase,
saņēmēja banka: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, bankas kods TRELLV22, kontā LV34TREL1060191011100, maksājuma uzdevumā
obligāti norādot lietas numuru Nr.126009115 un sodītās personas identificējošos datus. Sodītajai personai naudas soda samaksas kvīts jāiesniedz
reģistrēšanai un nolēmuma kontroles nodrošināšanai Rēzeknes tiesā, pretējā gadījumā tiesas spriedums tiks nodots izpildei piespiedu kārtā zvērinātam
tiesu izpildītājam.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību
Rēzeknes tiesā.
Spriedums sastādīts 2015.gada 20.aprīlī.
Spriedums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā no tā nodošanas pastā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) P.Novičenoks