Court dismissed defendant's failure to appear and allowed plaintiff's simplified procedure claim for property management fees.

Lietas arhīva Nr. C-1121-19/18

ECLI:LV:RLPT:2019:0411.C29341018.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019. gada 11. aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas manu pārvaldnieks”

vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2018. gada 21. maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts SIA “Rīgas manu pārvaldnieks” (turpmāk – Prasītājs) prasības

pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētāja).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2018. gada 28. maija lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas parādu 2029,60 EUR apmērā, kas sastāv no mājas apsaimniekošanas maksas un pakalpojumu

parāda 1829,30 EUR, likumiskajiem nokavējuma procentiem 87,02 EUR; zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda

105,13 EUR un likumiskajiem nokavējuma procentiem 8,15 EUR. Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas tiesas izdevumus 307,74 EUR apmērā, kas

sastāv no valsts nodevas 303,44 EUR un no ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,30 EUR. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētājas likumiskos 6% no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3. pantu, 1402. pantu, 1587. pantu, 1716. panta pirmo un trešo daļu, 1720. panta 2. punktu, 1828. pantu, 1652.

panta 3. punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pantu un 10. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2018. gada 29. maijā Atbildētājai uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2018. gada 28. jūnijam (lietas 36. lapa).

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētāja

iebildumus nav cēlusi, lūgumus nav pieteikusi.

Atbildētājai tiesas nosūtītais prasības pieteikums 2018. gada 3. jūlijā atgriezts atpakaļ tiesā ar VAS “Latvijas Pasts” atzīmi, ka sūtījumam beidzies

glabāšanas laiks (lietas 37.-38. lapa).

Civilprocesa likuma 56. panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2019. gada 26. februārī Prasītājam uz juridisko

adresi un Atbildētājai uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 41. lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas

dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat

lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasību ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. un 8. punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības

pieņemtos lēmumus.

Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasītājs veicis dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, sniedzis pakalpojumus un veicis aprēķinu par apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem

saskaņā ar 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu” (redakcija, kas bija spēkā līdz 2017. gada 20. jūlijam) 2. punktu, 5. punktu un 7. punktu.

2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 4.2.1. punktā noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums rakstiski informēt katru dzīvokļa

īpašnieku par pakalpojumu apmaksas kārtību.

Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto [..].

Atbilstoši Civillikuma 1828. pantā noteiktajam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un sniegto pakalpojumu parāda 1829,30 EUR

piedziņu par laiku no 2013. gada 1. decembra līdz 2018. gada 1. maijam ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 105,13 EUR apmērā par

laiku 2014. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus, savukārt, 5. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekiem ir pienākums maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes.

Atbilstoši likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” Pārejas noteikumu 16. punktam, grozījums šā likuma 12. panta pirmās daļas 2.

punkta piezīmē, otrajā un 2.1 daļā par pienākuma kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu atcelšanu stājas spēkā

2015. gada 1. janvārī. Kopš 2012. gada 1. janvāra līdz minētajam datumam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksāšanas pienākums nomniekam

izrietēja no likuma.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīt prasību daļā par zemes nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parāda

105,13 EUR piedziņu par laiku 2014. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam par pamatotu un apmierināmu.

[4.3] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 87,02 EUR par laiku no 2016. gada 16. jūnija līdz

2018. gada 1. maijam un 8,15 EUR par laiku no 2015. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam, kopā 95,17 EUR apmērā.

Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās

piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst, ka Prasītājas pamatoti aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus, līdz ar ko prasība šajā daļā ir apmierināma un no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 95,17 EUR

apmērā par periodu no 2015. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādītos argumentus, tajā skaitā parāda apmēru un tā pamatotību, jo tas apstiprinās ar lietas

materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības

pilnā apmērā un tā kā Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniegusi,

iebildumus pret prasību nav cēlusi, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējusi un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegusi, līdz ar to secināms,

ka Atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.3] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenams parāds par apsaimniekošanu un

sniegtajiem pakalpojumiem 1829,30 EUR apmērā par laiku no 2013. gada 1. decembra līdz 2018. gada 1. maijam, zemes nomas maksas un nekustamā

īpašuma nodokļa kompensācijas parāds 105,13 EUR apmērā par laiku 2014. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam un likumiskie nokavējuma

procenti 95,17 EUR apmērā par periodu no 2015. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Tiesa konstatē, ka Prasītājs, ceļot tiesā prasību 2029,60 EUR apmērā, samaksājis valsts nodevu atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās

daļas 1. punkta “b” apakšpunkta prasībām – 304,44 EUR apmērā.

Ievērojot minēto un apstākli, ka prasība apmierināta pilnā apmērā, no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenama Prasītāja samaksātā valsts

nodeva 304,44 EUR apmērā, kā arī Prasītāja samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu pusēm

3,30 EUR, tādejādi kopā no Atbildētājas par labu Prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 307,74 EUR apmērā.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats spriedumā noteikt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā

no galvenā parāda summas – 1934,43 EUR (1829,30 + 105,13), par laiku no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai),

ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punktu, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, Atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 43. panta ceturto daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195.

pantu, 204.1 pantu, 250.25 pantu, 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, parādu par

apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem 1 829,30 EUR par laiku no 2013. gada 1. decembra līdz 2018. gada 1. maijam, zemes nomas maksas

un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas parādu 105,13 EUR par laiku 2014. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam, likumiskos nokavējuma

procentus 95,17 EUR par periodu no 2015. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 1. maijam, kā arī tiesas izdevumus 307,74 EUR, kopā 2 337,34 EUR (divi

tūkstoši trīs simti trīsdesmit septiņi euro 34 centi).

Samaksa veicama S I A “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, AS “Luminor” norēķinu kontā Nr.

LV63RIKO0002013197596.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos

nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda (1 934,43 EUR) līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2019. gada 11. aprīļa), t.i., līdz

2019. gada 23. aprīlim (ieskaitot).

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2019. gada 13. maijā.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2019. gada 13. maija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A. Zemmere