Court convicted defendant of minor bodily harm, ordered compensation and legal fees, and suspended sentence.

Lietas Nr. 11390071912

Lietas arhīva Nr. K37-0055-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 15.janvārī

Tukuma rajona tiesa,

tiesnese K.Vanaga

ar sekretāri S.Stalbergu,

piedaloties prokurorei S.Janševskai,

un zvērinātai advokātei S.Kokinai

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam.).

Tiesa

noskaidroja

/pers. A/ izdarīja tīšus vieglus miesas bojājumus, pie šādiem apstākļiem:

/datums/ap pulksten 22.00, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ atradās /pers. B/ dzīvesvietā /Nosaukums/

2, Zemītes pagastā, Kandavas novadā, kur kopā ar paziņām lietoja alkoholiskos dzērienus. Alkoholisko dzērienu lietošanas laikā,

starp /pers. A/ un /pers. B/ izcēlās konflikts, kura laikā /pers. A/, būdams iepriekš sodīts ar Tukuma rajona tiesas 2012.gada

27.augusta spriedumu pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, soda izciešanas laikā, atrodoties alkohola ietekmē, vienu reizi tīši

ar dūri un vienu reizi tīši ar celi iesita cietušajam /pers. B/ pa seju.

/pers. A/ tīšo sitienu rezultātā cietušajam /pers. B/ tika nodarīti viegli miesas bojājumi, kas rada īslaicīgus veselības traucējumus no 7

līdz 21 dienai, kuri izpaudās sejas sasitumā ar deguna kaula lūzumu. Cietušajam /pers. B/ nodarītie vieglie miesas bojājumi bija tiešā

cēloniskā sakarībā ar /pers. A/ prettiesiskajām darbībām.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušais lietā pieteicis materiālo kaitējuma kompensāciju (Ls15) 21,34 euro un morālo kaitējuma kompensāciju (Ls150) 213,43

euro apmērā. Tiesas sēdē cietušais uzturēja materiālo kaitējuma kompensāciju (Ls10) 14,22 euro un morālo kaitējuma

kompensāciju (Ls150) 213,43 euro apmērā. Paskaidroja, ka līdz tiesas sēdei apsūdzētais samaksājis (Ls5) 7,11 euro.

Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas atzina

pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas sēdē. Apstiprināja, ka izprot pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas tiesiskās sekas. Pilnībā atzina cietušā pieteikto materiālo kaitējuma kompensāciju (Ls10) 14,22 euro un morālo

kaitējuma kompensāciju (Ls150) 213,43 euro apmērā.

Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta un viņa darbības pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ir kvalificētas pareizi.

Tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī par viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Tiesas izmeklēšana tika izdarīta bez pierādījumu pārbaudes saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem, tādējādi

pierādījumu analīze un uzskaitīšana tiesas spriedumā nav nepieciešama.

Nosakot sodu tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir ne tikai sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet arī aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta (likuma redakcija, kas spēkā no 2013.gada 1.aprīļa) nosacījumiem, Krimināllikuma 130.panta

otrajā daļā paredzētais, apsūdzētajam /pers. A/ inkriminētais noziedzīgais nodarījums, atzīstams par mazāk smagu noziegumu, par

kura izdarīšanu Krimināllikuma 130.panta otrā daļa paredz piemērot sankciju sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam

vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš agrāk par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu sodīts divas reizes, pēdējo

reizi 2012.gada 27.augustā Tukuma rajona tiesā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 250 stundām

(lietas 35.-36., 47.-48.lapa).

Tiesas sēdē prokurors iesniedza valsts probācijas dienesta Tukuma teritoriālās struktūrvienības paziņojumu, ka apsūdzētais, /pers.

A/, pēc Tukuma rajona tiesas 2012.gada 27.augusta sprieduma, līdz 2014.gada 15.janvārim ir nostrādājis 123 piespiedu darba

stundas.

Kā redzams no IeM Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas, /pers. A/ ir administratīvi sodīts, pēdējo reizi 2012.gada

11.janvārī (lietas 37.lapa).

Apsūdzētais nav narkologa un psihiatra uzskaitē, bet ir konsultēts pie psihiatra no 2003.gada līdz 2006.gadam ar diagnozi

jaukti uzvedības un emociju traucējumi (lietas 33.,34.lapa).

Lietā ir iesniegts Kandavas novada sociālā dienesta 2013.gada 17.aprīļa mājas apmeklējums, kurā norādīts, ka /pers. A/ dzīvo 9 km.

no Zemītes pagasta centra, laukumu mājā, divistabu dzīvoklī, kurš pieder pašvaldībai. Dzīvoklī ir deklarējušies un dzīvo /pers. A/ brālis,

māte un mātes dzīves biedrs. Dzīvoklis ir remontēts par pašu līdzekļiem. /pers. A/ uz doto brīdi nestrādā, bezdarbniekos nav iestājies,

līdz 2013.gada 10.aprīlim strādāja SIA /Nosaukums/. No sievas ar bērnu dzīvo šķirti. Dzīvoklis ir tīrs un kārtīgs (lietas 71.lapa).

Tiesai apsūdzētais paskaidroja, ka viņam ir mazgadīgs dēls. Pēdējā darba vieta bija SIA /Nosaukums/, kas nav samaksājusi darba

algu, līdz ar to nevarēja samaksāt kompensāciju cietušajam.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst to, ka

apsūdzētais ir savu vainu vaļsirdīgi atzinis un izdarīto nožēlo.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai, par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst, to, ka /pers. A/ ir daļēji

atlīdzinājis zaudējumus cietušajam /pers. B/.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa atzīst to, ka

noziedzīgai nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā minētās par apsūdzētā /pers. A/ personību iegūtās raksturojošās ziņas, noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu to, ka ir konstatēts atbildību mīkstinošs un atbildību pastiprinoši apstākļi.

Izvērtējot apsūdzētā attieksmi tiesas sēdē, tiesa atrod par iespējamu apsūdzētajam dot iespēju izdarīt pareizos secinājumus,

atrodoties brīvībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam piemērojams ar brīvības atņemšanu nesaistīts soda veids. Apsūdzētajam nav lietderīgi piemērot

naudas sodu.

Izvērtējusi par apsūdzētā /pers. A/ personību iegūtās ziņas, kā arī noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa atzīst, ka taisnīgs un

izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam un apsūdzētā personībai atbilstošs sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir piespiedu

darbs 180 stundas.

Atbilstoši Krimināllikuma 51.panta pirmajai daļai daļēji pievienojams ar Tukuma rajona tiesas 2012.gada 27.augusta spriedumu

noteiktais neizciestais sods – piespiedu darbs 127 stundas.

Cietušais lietā pieteicis materiālo kaitējuma kompensāciju (Ls15) 21,34 euro un morālo kaitējuma kompensāciju (Ls150) 213,43

euro apmērā. Tiesas sēdē uzturēja materiālo kaitējuma kompensāciju (Ls10) 14,22 euro un morālo kaitējuma kompensāciju (Ls150)

213,43 euro apmērā. Apsūdzētais pilnībā atzina pieteiktās kompensācijas. Līdz tiesas sēdei apsūdzētais cietušajam ir atlīdzinājis

(Ls5) 7,11 euro.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturto daļu, kurā noteikts, ka kaitējuma

nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram, ir pamats pilnībā apmierināt cietušā pieteikumu par

materiālā kaitējuma atlīdzību.

Tiesas sēdē, pēc norīkojuma, /pers. A/ aizstāvībai piedalījās zvērināta advokāte S.Kokina, kura iesniedza tiesai paziņojumus par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā. Turklāt tiesa konstatē lietā procesuālos izdevumus, proti,

pirmstiesas procesā zvērināta advokāte S.Kokina sniegusi juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. A/.

Kriminālprocesa likuma 84.panta 4.daļa nosaka, ka advokātam ir tiesības prasīt samaksas piedziņu.

Kriminālprocesa likuma 84.panta 2.daļa nosaka, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas kārtību un apmērus nosaka

Ministru kabineta noteikumi. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksas kārtību un apmērus nosaka 2009.gada

22.decembra Ministru Kabineta noteikumi Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzības izdevumiem un izmaksas kārtību”. Šīs likuma prasības ievērotas, advokāti ir iesnieguši noteikumos paredzētajā

kārtībā tiesai paziņojumus par valsts nodrošinātās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā, kuri sastādīti ievērojot noteiktos tarifus un

aprēķināti atbilstoši nostrādāto stundu un apsūdzēto skaitam.

Advokāta pieprasījums par veiktā darba samaksu ir pamatots un apmierināms, pieprasītā darba samaksa atbilst likumā noteiktajam

aprēķinam.

Kriminālprocesa likuma 85.pants noteicis personu loku, kurām ir tiesības būt atbrīvotām no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Lietā pastāv likumā norādītie apstākļi apsūdzētā /pers. A/ atbrīvošanai no samaksas par sniegto juridisko palīdzību.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Krimināllikuma 130.panta otro daļu, 7.pantu, 35.pantu, ievērojot Kriminālprocesa likuma 499., 511.-

515., 520., 527., 528. pantus,

tiesa

nosprieda

/pers.A/, /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 180 (simts

astoņdesmit) stundām.

Atbilstoši Krimināllikuma 51.panta pirmajai daļai /pers. A/ noteiktajam sodam daļēji pievienot neizciesto sodu pēc Tukuma rajona

tiesas 2012.gada 27.augusta sprieduma un galīgo sodu /pers. A/ noteikt 250 (divi simti piecdesmit) piespiedu darba stundas.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā dzīves vietā, negrozīt līdz brīdim, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, par labu /pers. B/ /personas kods/, materiālo kaitējuma kompensāciju 14,22 euro (četrpadsmit

euro un divdesmit divi centi ) un morālā kaitējuma kompensāciju 213,43 euro (divi simti trīspadsmit euro un četrdesmit trīs centi).

Atzīt zvērinātas advokātes Silvijas Kokinas tiesības uz 58,34 euro ( piecdesmit astoņi euro un trīsdesmit četri centi) atlīdzību par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/.

Atbrīvot /pers.A/ no valsts labā piedzenamās atlīdzības par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā, no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 15.janvāra, apelācijas kārtībā

Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzotTukuma rajona tiesā.

Tiesnese K.Vanaga