Court convicts defendant for missing weekly police registration and imposes 30 euro fine under Administrative Offences Code.

ECLI:LV:ZRT:2020:0911.173057920.1.S

Lietas Nr.173057920

Lietas arhīva Nr. 1-0579-20/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2020. gada 11.septembrī

Zemgales rajona tiesas tiesnese Jolanta Bebriša rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas

kods/, deklarētās dzīvesvietas adrese/adrese/, pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Aprakstošā daļa

2020. gada 8.jūlijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore E. Kārkliņa sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC429839 par to, ka 2020.gada 19.jūnijā /pers. A/ neieradās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Aizkraukles iecirknī Bērzu ielā 3, Aizkrauklē, uz noteikto policijas kontroles reģistrāciju, ar ko tīši pārkāpa policijas kontroles nosacījumus, tas ir, vienu

reizi nedēļā, proti, piektdienā ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa dežūrdaļā Aizkrauklē, Bērzu ielā 3.

/pers. A/ ir pārkāpis 2019.gada 1.aprīļa Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu 2.punktu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā.

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 9.panta pirmajai daļai administratīvo pārkāpumu lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida

procesā 2020.gada 11.septembrī (lietas 3.lapa), par ko informēti lietas dalībnieki.

/pers. A/ un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk - Iestādes) pārstāvim izskaidrotas tiesības līdz 2020.gada 30.jūlijam iesniegt

paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus, kā arī lietas dalībnieki informēti par

nolēmuma pieejamības dienu (lietas 26.-29.lapa).

Līdz norādītajam termiņam tiesā nav saņemti paskaidrojumi vai citi ar lietas izskatīšanu saistīti pieteikumi vai lūgumi, kā arī nav pieteikts noraidījums

tiesnesei.

Motīvu daļa

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) pārejas noteikumu 2.punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē,

tiesā vai izpilde).

Administratīvā pārkāpuma lietvedība ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesnese atzīst, /pers. A/ ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērojams administratīvais sods.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pants nosaka, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj jautājumus, vai ir noticis

administratīvs pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir atbildību mīkstinoši un

pastiprinoši apstākļi, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem (..)

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu

pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

No IeM Informācijas centra izdrukas redzams, ka ar Aizkraukles rajona tiesas 2016.gada 15.aprīļa spriedumu krimināllietā Nr.11370015514

/pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125.panta otrās daļas 5.punkta, un saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

piekto daļu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 8 (astoņiem) mēnešiem un 9 (deviņām) dienām, ar policijas kontroli

uz 2 (diviem) gadiem, piespiedu darbu uz 280 (divi simti astoņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem. Ar

Daugavpils tiesas 2017.gada 12.septembra lēmumu galīgais sods /pers. A/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem 10 (desmit) mēnešiem un 9

(deviņām) dienām, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem, piespiedu darbu uz 280 (divi simti astoņdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem. 2019.gada 6.martā /pers. A/ atbrīvots pēc soda izciešanas no Daugavgrīvas cietuma (lietas 15.-19., 23.-

24.lapa).

/pers. A/ notiesāts, piemērojot tās Krimināllikuma normas, kas bija spēkā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī. Saskaņā ar Krimināllikuma

45.panta pirmo daļu policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās

personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Ievērojot minēto, secināms, ka /pers. A/ ir persona, kurai noteikts papildsods - policijas kontrole.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes Pārejas noteikumu 24.punktu – papildsodu - policijas kontrole - turpina izciest personas, kurām tas piespriests;

4.apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda - policijas

kontrole - īstenošanas kārtība”. Šo noteikumu 14.punktā norādīts, ka atbildīgā amatpersona iepazīstina kontrolējamo personu ar lēmumu par policijas

kontroles ierobežojumu noteikšanu un izskaidro policijas kontroles ievērošanas kārtību un kontrolējamās personas tiesības un pienākumus.

Kontrolējamā persona ar parakstu apliecina, ka iepazinusies ar minēto informāciju. Savukārt šo noteikumu 25.punkts noteic, ka par policijas kontroles

noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentā kriminālsoda izpildi, noteiktos pienākumus.

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores M. Zirnes 2019.gada 1.aprīļa lēmumu

nolemts /pers. A/, kura dzīvesvieta ir /adrese/, aizliegts atstāt dzīvesvietu /adrese/ laikā no plkst.22.00-06.00; noteikts pienākums vienu reizi nedēļā, proti,

piektdienā ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa dežūrdaļā; aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa apkalpojamās teritorijas no plkst. 22.00-06.00. /pers. A/ ar lēmumu iepazīstināts, par

ko parakstījies (lietas 10.-11.lapa), /pers. A/ ir bijusi zināma noteikto ierobežojumu izpildes kārtība.

Lai arī /pers. A/ bija pienākums vienu reizi nedēļā, proti, piektdienā ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles

iecirkņa dežūrdaļā, /pers. A/ 2020.gada 19.jūnijā neieradās uz noteikto policijas kontroles reģistrāciju, ko pierāda lietas materiālos esošais Valsts

policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores E. Kārkliņas ziņojums (lietas 6.lapa) un uzraugāmās

personas, kuram piemērots papildsods – policijas kontrole reģistrācijas lapa (lietas 7.lapa).

2020.gada 8.jūlija rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ norādījis, ka ar Daugavpils tiesas 2017.gada 12.septembra lēmumu viņam ir noteikta

policijas kontrole uz diviem gadiem. Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu iepazinies 2019.gada 2.aprīlī, lēmuma otru eksemplāru

saņēmis. Ir izskaidroti un saprotami piemērotā papildsoda – policijas kontrole uzliktie ierobežojumi un aizliegumi. Ir informēts, ka pārkāpjot kādu no

policijas kontroles nosacījumiem var tikt saukts pie administratīvās atbildības. 2020.gada 19.jūnijā neieradās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes

Aizkraukles iecirknī, Aizkrauklē, Bērzu ielā 3, uz noteikto policijas kontroles reģistrāciju, jo palīdzēja meitai pārvest mēbeles un par reģistrāciju aizmirsa.

Meitai ir 18 gadi un viņa dzīvo Rīgā. Tad bija svētku brīvdienas un par reģistrāciju policijā aizmirsa. Savu vaina pārkāpuma izdarīšanā atzīst un notikušo

nožēlo (lietas 5.lapa).

Tiesnese secina, ka /pers. A/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par to, ka viņam ir pienākums vienu reizi nedēļā,

proti, piektdienā ierasties reģistrēties Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa dežūrdaļā, /pers. A/ 2020.gada 19.jūnijā

neieradās uz noteikto policijas kontroles reģistrāciju. Tiesnese atzīst, ka /pers. A/ rīcība atzīstama par tīšu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu, jo

/pers. A/ paskaidrojumā norādītais iemesls piemērotā papildsoda pārkāpšanai nav attaisnojošs, tāpēc viņš atzīstams par vainīgu un sodāms.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta sankcija par šī administratīvā pārkāpuma izdarīšanu paredz naudas sodu līdz 70 euro vai

piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Nosakot sodu /pers. A/ atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja

personība, vainas pakāpe, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā

definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai

pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra izdrukas redzams, ka /pers. A/ 2020.gada 5.martā saukts pie administratīvās atbildības

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzēto pārkāpumu un viņam piemērots naudas sods 20 EUR apmērā, un jākonstatē, ka

piemērotais sods viņu nav atturējis no kārtējā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas (lietas 15.-16.lapa). Lietā esošajā /pers. A/ raksturojumā, ko

izsniegusi ieslodzījuma vieta, norādīts, ka atrodoties ieslodzījumā, viņš pieļāvis vienu režīma pārkāpumu, par ko sodīts disciplinārā kārtā. Par labu

uzvedību un godprātīgu attieksmi pret darbu saņēmis četrus pamudinājumus. Notiesātais saskarsmē ar cietuma administrāciju pārsvarā pieklājīgs, prot

pielāgoties apstākļiem, ievēro uzvedības normas un iekšējās kārības noteikumus. Savstarpējās attiecības ar citiem notiesātajiem labas, konfliktsituācijas

nepieļauj. Ar ģimeni uztur kontaktus sarakstes veidā un izmantojot telefonsarunas. Brīvajā laikā nodarbojas ar sportu, skatās televīzijas pārraides.

Organizētajos sporta un kultūras pasākumos piedalās (lietas 14.lapa).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos un atbildību

pastiprinošos apstākļus.

Tiesnese, ņemot vērā iepriekš spriedumā minētos soda apmēra un veida ietekmējošos apstākļus, soda mērķi, uzskata, ka par izdarīto

administratīvo pārkāpumu /pers. A/ piemērojams naudas sods 30 EUR apmērā, kas būtu samērīgs un atbilstošs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34. , 177., 289.6, 289.16- 289.18 pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un sodīt viņu ar naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā 2020. gada 11.septembra var pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese J. Bebriša