Court orders defendant to provide apartment meeting documents and pays plaintiff's postal costs.

Lietas Nr.C771855724

Lietvedības Nr.C-08781-25/12

ECLI:LV:RPT:2025:0926.C771855724.2.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 26.septembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inese Strode

ar sekretāri /Persona D/,

piedaloties prasītājam /Persona B/ (/Persona C/) un atbildētājam /Persona A/ ,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Persona B/prasībā pret /Persona A/ par pienākuma uzlikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2024.gada 6.decembrī prasītājs /Persona B/ cēlis tiesā prasību pret atbildētāju /Persona A/ par pienākuma

uzlikšanu, kurā lūgts tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājam iedot (nosūtīt) prasītājam

- dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku 2024.gada 9.oktobra kopsapulcesprotokola, datēta ar

2024.gada 9.oktobri, kopiju;

- dzīvojamās mājas /Adrese A/, kopsapulces dalībnieku reģistrācijas saraksta, datēta ar 2024.gada 9.oktobri,

kopiju;

- dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopības 2024.gada 9.oktobra lēmuma kopiju,

kā arī piedzīt no /Persona A/ pasta izdevumus 3,10 EUR.

Prasībā norādīti šādi apstākļi.

[1.1] 2024.gada 9.oktobrī atbildētājs sasauca dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci.

[1.1.1] Atbildētājs nepiedalījās šajā kopsapulcē.

[1.1.2] 2024.gada 1.novembrī rakstveidā pieprasīja atbildētājam šīs kopsapulces protokolu, taču to nesaņēma.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 18., 19., 20.pantu.

[2] Lietā saņemti atbildētāja paskaidrojumi.

Paskaidrojumos norādīti šādi apstākļi un argumenti.

[2.1] Atbildētājs, uz prasītāja 2024.gada 1.novembra vēstuli, ir atbildējis 2024.gada 16.novembrī ar ierakstītu

vēstuli Nr.RR648355605LV.

Atbilstoši Latvijas Pasta datiem, šo atbildi prasītājs saņēma 2024.gada 19.novembrī.

[2.2] Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejams protokols, kas iekļauj arī pieņemtos lēmumus;

reģistrācijas saraksts, ko pieprasīja prasītājs. Šie dokumenti ir pieejami dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu

īpašniekiem.

[2.3] Prasība par pasta izdevumu piedziņu ir nepamatota.

[3] Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību un paskaidroja, ka viņam, kā dzīvokļa īpašniekam, likumā ir

noteiktas tiesības saņemt prasībā norādītos dokumentus, taču viņš joprojām tos nav redzējis. Prasītājs nelieto

internetu un elektroniskā paraksta viņam nav, lai ar dokumentiem varētu iepazīties Būvniecības informācijas

sistēmā. Prasītājs nezina, kādā procesuālā formā ir prasībā norādītie dokumenti, tāpēc prasījis tos trīs atsevišķu

dokumentu veidā.

Atbildētājs tiesas sēdē atzina prasību daļā par prasībā norādīto dokumentu iedošanu (nosūtīšanu), bet neatzina

daļā par pasta izdevumu piedziņu. Paskaidroja, ka, pēc prasītāja vēstules saņemšanas, kopsapulces protokola kopiju

izvietoja kāpņu telpā. Balsojumu saraksts netika publicēts ņemot vērā to, ka tajā ir norādīti personu dati. Bija

izvietots paziņojums, ka balsojums noticis, māju pārņems /Nosaukums B/ , ja kādam interesē dokumenti, lai vēršas

pie atbildētāja. 13.novembrī visi dokumenti tika pievienoti Būvniecības informācijas sistēmā, un atbildētājs

domāja, ka tas ir pietiekami.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, kā arī izvērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka

prasība ir apmierināma.

[5] Lietā nav strīda, ka prasītājam dzīvojamā mājā /Adrese A/, pieder dzīvokļa īpašums Nr.55, bet

atbildētājam - dzīvokļa īpašums Nr.15. Tāpat arī lietā nav strīda, ka prasītājs saņēma 2024.gada 2.oktobra

uzaicinājumu ierasties uz, atbildētāja organizēto, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci 2024.gada 9.oktobrī plkst.19.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā

tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Līdz ar to tiesa, strīda izšķiršanā, piemēro Dzīvokļu īpašuma likuma redakciju, kas bija spēkā no 2022.gada

3.maija līdz 2024.gada 31.oktobrim.

Dzīvokļu īpašuma likuma 19.panta divpadsmitā daļa noteic, ka kopsapulces organizators paziņo visiem

dzīvokļu īpašniekiem par to, ka ir sagatavots kopsapulces protokols. Dzīvokļu īpašnieku kopība pati nosaka

kārtību, kādā tā saņem paziņojumu par sagatavoto kopsapulces protokolu. Ja dzīvokļa īpašnieks 14 dienu laikā pēc

kopsapulces nav kopsapulces organizatoram izteicis iebildumus pret sagatavotajā kopsapulces protokolā norādīto

dzīvokļa īpašnieka balsojumu par kopsapulces darba kārtībā iekļauto jautājumu, uzskatāms, ka dzīvokļa īpašnieks

ir piekritis tam, ka norādītais balsojums ir atbilstošs viņa balsojumam kopsapulcē. Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības

iebilst, izmantojot arī Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi kārtību, kādā tā

saņem paziņojumupar sagatavoto kopsapulces protokolu. Tāpat arī lietā nav strīda, ka atbildētājs nav iedevis vai

nosūtījis prasītājam prasībā norādīto dokumentu kopijas, tajā skaitā kopsapulces protokolu, lai gan prasītājs to

lūdzis 2024.gada 1.novembra vēstulē, un atbildētājs dzīvojamās mājas kāpņu telpās bija izvietojis paziņojumu par

kopsapulces protokola sastādīšanu un to, ka nosūtīs to pēc pieprasījuma. Turklāt, saskaņā ar atbildētāja tiesas sēdē

sniegtajiem paskaidrojumiem, pāris cilvēkiem, kuri prasīja kopsapulces protokolu, atbildētājs to nosūtīja.

[7] Atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešajai un ceturtajai daļai, dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv

vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma

17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu

noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma

noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt

par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka dzīvokļa īpašniekam ir jābūt pieejamiem dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie ietverti kopsapulces protokolā vai noformēti atsevišķi, kā arī dzīvokļa

īpašniekam nevar būt liegts iepazīties ar kopsapulces reģistrācijas sarakstu. Pretējā gadījumā, dzīvokļa īpašniekam

nav iespējams pilnvērtīgi izmantot Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības un īstenot

Dzīvokļu īpašuma likuma 16.panta trešajā daļā noteikto pienākumu.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas kopsapulces protokola un reģistrācijas saraksta pieejamība

Būvniecības informācijas sistēmā neierobežo vai neizslēdz dzīvokļa īpašnieka tiesības saņemt šo dokumentu

kopijas. Turklāt bez ievērības nevar atstāt faktu, ka konkrētā kopsapulce nav sasaukta izmantojot Būvniecības

informācijas sistēmas funkcionalitāti.

[8] Tādējādi ir konstatējams prasītāja, kā dzīvokļa īpašnieka, tiesību aizskārums Civilprocesa likuma 1.panta

pirmās daļas izpratnē, kas ir pamats uzlikt atbildētājam par pienākumu iedot (nosūtīt) prasītājam prasības

pieteikumā norādīto dokumentu kopijas.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 197.panta pirmo daļu spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas

darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa

likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas.

Līdz ar to tiesa, apmierinot prasību celtā prasījuma apmērā, noteic, ka ar spriedumu uzliktais pienākums

atbildētājam jāizpilda viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[10] Attiecībā uz prasību daļā par pasta izdevumu 3,10 EUR piedziņu, tiesa konstatē, ka prasības

pieteikumam pievienotais valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” čeks apliecina, ka atbildētājam 2024.gada

1.novembrī nosūtītās ierakstītās vēstules izmaksas ir 3,10 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktam ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir

izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu un tos atlīdzina izdevumu faktiskajā apmērā.

Tā kā iepriekš minētie pasta izdevumi ir atzīstami par izdevumiem sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu,

tiesai nav tiesiska pamata noraidīt prasību daļā par to piedziņu no atbildētāja.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu

3,10 EUR.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas

bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tā kā prasītājs, ceļot prasību 2024.gada 6.decembrī, bija atbrīvots no valsts nodevas 70 EUR samaksas, tiesa

atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 70 EUR, proti, valsts nodeva, kāda tobrīd bija

jāmaksā par šādas prasības celšanu tiesā.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam tiesa noteic, ka spriedums daļā par tiesāšanās izdevumu

piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 42.panta pirmo daļu, 93., 97., 193., 195.pantu, 197.panta pirmo

daļu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, prasību pret /Persona A/, personas kods /Personas

kods A/, par pienākuma uzlikšanu;

uzlikt par pienākumu /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, viena mēneša laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas iedot (nosūtīt) /Persona B/, personas kods /Personas kods B/,

- dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku 2024.gada 9.oktobra kopsapulces protokola kopiju;

- dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku 2024.gada 9.oktobra kopsapulces dalībnieku reģistrācijas

saraksta kopiju;

- dzīvojamās mājas /Adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopības 2024.gada 9.oktobra lēmuma kopiju.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu /Persona B/, personas kods /Personas kods

B/,izdevumus sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu 3,10 EUR.

Samaksa prasītājam veicama kontā Nr./IBAN B/ /Nosaukums A/.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu valstij valsts nodevu 70 EUR.

Par labu valstij piedzītā valsts nodeva maksājama kontā Nr./IBAN A/, norādot kā saņēmēju Valsts kase,

reģistrācijas Nr.90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, un civillietu identificējošu

informāciju.

Dokuments, kas apstiprina par labu valstij piedzītās valsts nodevas samaksu, jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā

spriedumā noteiktajā sprieduma labprātīgās izpildes termiņā.

Noteikt /Persona A/, personas kods /Personas kods A/,sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu

labprātīgas izpildes termiņu - 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese Inese Strode