Court orders eviction and debt collection for unpaid rent and utilities in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court fully granted the landlord's request to evict the tenant and collect outstanding debts. The tenant breached the lease agreement by failing to vacate the apartment after the term expired and ceased paying rent and utility bills. Consequently, the court ordered eviction, debt collection, and the payment of legal interest on the unpaid amounts.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. pants; Civillikuma 1765. pants: A court may order eviction and debt collection when a tenant fails to vacate premises after the lease term expires and continues to owe rent and utility fees.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12139114
Lietas arhīva Nr. C-1391-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa:
tiesnese R. Paipale,
ar sekretāri Z. Butāni
2014. gada 4. decembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu
un komunālās saimniecības uzņēmums”, pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli” prasībā pret /pers. C/ par izlikšanu no dzīvokļa un parāda
piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2014. gada 23. aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, kas uz 2009. gada 1. februāra
pilnvarojuma līguma pamata rīkojas arī pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli” interesēs, iesniedza tiesā prasību izlikt /pers. C/ no dzīvokļa
Nr. 4, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvokļa īri, komunālajiem pakalpojumiem un siltumenerģiju.
Prasībā prasītājs norādīja, ka 2007. gada 18. decembrī starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības
uzņēmums” un atbildētāju /pers. C/ tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums uz noteiktu laiku, kas tika pagarināts līdz 2014. gada 11. februārim. Pēc
īres līguma termiņa notecējuma īres līgums ar atbildētāju vairāk netika pagarināts, tādēļ atbildētājam bija pienākums 10 dienu laikā atbrīvot dzīvokli,
sastādot dzīvokļa nodošanas – pieņemšanas aktu un nododot atslēgas no dzīvokļa namu apsaimniekošanas iecirknī. Atbildētājs dzīvokli neatbrīvoja un
atslēgas neatdeva. Atbildētājam bija nosūtīts brīdinājums, taču atbildētājs nebija sastopams. Vienlaikus, atbildētājs, lietojot dzīvokli un izmantojot
pakalpojumus, no 2010. gada 1. augusta neveica maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un līdz 2014. gada 31. martam viņa
parāds pret prasītāju, t.sk. zaudējumi, sastādīja EUR 749,77, bet par siltumenerģiju atbildētājs nemaksāja laika periodā no 2011.gada 1.februāra līdz
2014.gada 31.martam, tādēļ viņa parāds un zaudējumi par šo laika periodu sastādīja EUR 807,69. 2014. gada 22. augustā prasītāji iesniedza tiesā
prasības pieteikuma papildinājumus, norādot, ka atbildētājs pēc prasības iesniegšanas tiesā veica maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem
pakalpojumiem EUR 329,33 un par siltumenerģiju EUR 319,34. Līdz ar to atbildētāja parāds samazinājās un atbildētāja parāds par dzīvokļa īri un
komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2010. gada 1. augusta līdz 2014. gada 11. februārim ir EUR 390,41, bet par siltumenerģiju par laika
periodu no 2011. gada 1. februāra līdz 2014. gada 11. februārim – EUR 319,89. Savukārt, neatbrīvojot dzīvokli, atbildētājs radīja prasītājiem
zaudējumus, ko veido maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014. gada 12. februāra līdz 2014. gada 31. jūlijam – par
dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem – EUR 140,38, bet par siltumenerģiju - EUR 242,96 un likumiskie procenti EUR 4,48, kas aprēķināti pat
laika periodu no 2014. gada 12. februāra līdz 2014. gada 31. jūlijam. Prasītāji pamatoja prasību ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 6., 113., 12.
pantiem, Civillikuma 1587., 1759., 1765., 1771., 1779., 1785., 1788., 2146. pantiem un lūdza izlikt atbildētāju /pers. C/ no dzīvokļa Nr. 4, /adrese/,
bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt parādu par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un zaudējumus EUR 530,79, un parādu par
siltumenerģiju un zaudējumus EUR 567,33, kā arī visus prasītājiem radušos tiesas izdevumus. Vienlaikus, lūdza atzīt prasītāju tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātajām pamatparādu summām.
Tiesas sēdē prasītāju pārstāve pēc pilnvaras /pers.B/ prasību ar papildinājumiem pēc tajā izklāstītajiem apstākļiem uzturēja, bet samazināja
prasījuma apmēru. Tiesai paskaidroja, ka pēc prasības un papildinājumu iesniegšanas tiesā atbildētājs veica maksājumus, tādēļ viņa neizpildītās saistības
pret prasītājiem samazinājās un par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem tās palika EUR 30,79, bet par siltumenerģiju – EUR 67,33. Atbildētājs
nevērsās pašvaldībā ar lūgumu noslēgt ar viņu īres līgumu par dzīvokļa īri, tādēļ atbildētājs turpina lietot dzīvokli nelikumīgi – bez tiesiskā pamata. Līdz ar
to lūdza izlikt atbildētāju no dzīvokļa un piedzīt no atbildētāja par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības
uzņēmums” EUR 30,79, bet par labu pašvaldības akciju sabiedrībai “Daugavpils siltumtīkli” – EUR 67,33, kā arī visus prasītājiem radušos tiesas
izdevumus un noteikt prasītāju tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus.
Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdes laiku un vietu tika paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantam – pēc
atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adreses. Atbildētājs tiesas pavēsti nesaņēma, taču atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka
atbildētājam ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu. Atbildētājs neiesniedza tiesa pierādījumus, ka nevar piedalīties tiesas sēdē kādu attaisnojošu
iemeslu dēļ, tādēļ tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.
Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumā un papildinājumos izklāstītajiem apstākļiem, uzklausījusi prasītāju pārstāves paskaidrojumus,
pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka prasība pamatota un apmierināma.
No Daugavpils pilsētas domes Dzīvokļu komisijas 2007. gada 12. decembra lēmuma Nr. 138, 2009. gada 8. jūnija lēmuma Nr. 71, 2010.
gada 23. novembra lēmuma Nr. 154, Daugavpils pilsētas domes Mājokļu komitejas 2014. gada 14. janvāra lēmuma Nr. 2, 2007. gada 18. decembra un
2010. gada 17. jūnija dzīvojamās telpas īres līgumiem, kas noslēgti starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās
saimniecības uzņēmums” un /pers. C/, personīgā rēķina Nr. 56224 izriet, ka 2007. gada 18. decembrī ar atbildētāju tika noslēgts terminēts dzīvojamās
telpas īres līgums par dzīvokļa Nr. 4, /adrese/, īri – līdz 2014. gada 11. februārim.
Atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 5.1.5.punktam īres līgumam izbeidzoties, desmit dienu laikā īrniekam ir pienākums nodot izīrētājam īrētās
telpas saskaņā ar dzīvojamās telpas nodošanas – pieņemšanas aktu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par
maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam
„Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais
pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Savukārt, šā likuma 5.panta otrajā daļā norādīts, ka lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu konkrētajai personai pieņem valsts vai pašvaldības
institūcija un šis lēmums ir administratīvais akts.
Tiesas sēdē nav iegūti pierādījumi, ka ar /pers. C/ noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums būtu pagarināts vai pēc īres līguma termiņa notecējuma
pašvaldība būtu pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu /pers. C/.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka nepastāv likumisks pamats atbildētāja dzīvošanai dzīvoklī Nr. 4, /adrese/, tādēļ atbildētāju /pers. C/ nepieciešams
izlikt no strīdus dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos,
maksa par pakalpojumiem kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.
Saskaņā ar 2007. gada 18. decembra dzīvojamās telpas īres līguma Nr. 07/154 2.punktu dzīvokļa īrnieks apņēmās veikt pilnā apmērā maksu
par dzīvokļa īri, kā arī maksāt par pakalpojumiem, t.sk. apkuri, karsto ūdeni, pēc noteiktajiem tarifiem, par katru kārtējo mēnesi līdz mēneša 30
datumam.
Ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” izziņām par dzīvokļa īres un komunālo
pakalpojumu aprēķinu un apmaksu pierādīts, ka atbildētāja /pers. C/ parāds par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem sāka veidoties no 2010.
gada 1. augusta un uz 2014. gada 31. jūliju atbildētāja parāds un zaudējums sastādīja EUR 530,79.
Ar pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli” 2014. gada 15. aprīļa un 20. augusta izziņām par siltumenerģijas parādu un
likumisko procentu aprēķinu pierādīts, ka atbildētāja /pers. C/ parāds par siltumenerģiju sāka veidoties no 2011. gada 1. februāra un uz 2014. gada 31.
jūliju atbildētāja parāds kopā ar zaudējumu sastādīja EUR 567,33.
Tiesa, iepazinusies ar parāda aprēķiniem, uzskata, ka tie nav pretrunā ar likumu un līgumu.
Savukārt, Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Atbildētājs prasītāju prasījumus neapstrīdēja un neiesniedza tiesā pierādījumus, ka prasītāju prasījums būtu nepamatots un viņš izpildīja noslēgtā
īres līguma nosacījumus – pēc īres līguma termiņa izbeigšanās, līgumā noteiktajā kārtībā atbrīvoja strīdus dzīvokli.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītāja prasījums par zaudējuma piedziņu, ko veido prasītāju nesaņemtie maksājumi par dzīvokļa īri, komunālajiem
pakalpojumiem un siltumenerģiju arī pēc īres līguma termiņa notecējuma, ir pamatots, jo pēc īres līguma termiņa notecējuma atbildētājs dzīvokli īres
līgumā noteiktajā kārtībā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” nenodeva, kā arī tiesas sēdē
nav iegūti pierādījumi, ka prasītāji būtu pārtraukuši sniegt atbildētājam pakalpojumus. Turklāt, tiesa uzskata, ka atbildētāja rīcības dēļ prasītājiem tika
liegta iespēja izīrēt šo dzīvokli citai personai un saņemt par to maksu.
Tādējādi tiesa, pārbaudot zaudējuma aprēķinu, nesaskata, ka zaudējums, ko veido prasītāju nesaņemti maksājumi par laika periodu no 2014.
gada 12. februāra līdz 2014. gada 31. jūlijam būtu nepamatots vai pretrunā ar likumu.
Ņemot vērā, ka tiesas sēdē prasītāju pilnvarotā persona samazināja prasījumu apmēru sakarā ar atbildētāja veiktajiem maksājumiem pēc
prasības iesniegšanas tiesā, no atbildētāja /pers. C/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības
uzņēmums” nepieciešams piedzīt zaudējumu EUR 30,79, bet par labu pašvaldības akciju sabiedrībai “Daugavpils siltumtīkli” – EUR 67,33.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja /pers. C/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un
komunālās saimniecības uzņēmums” nepieciešams piedzīt tiesas izdevumus EUR 189,88, ko veido lietā samaksātā valsts nodeva par izlikšanu no
dzīvokļa, par parāda piedziņu un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, bet par labu pašvaldības akciju sabiedrībai “Daugavpils siltumtīkli” – lietā
samaksāto valsts nodevu EUR 121,15.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam un ņemot vērā Civillikuma 1765.pantu, nepieciešams noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” un pašvaldības akciju sabiedrības „Daugavpils siltumtīkli” tiesības par laiku no 2014. gada
24. novembra līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja /pers. C/ likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātajām pamatsummām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei.
Pamatojoties uz Euro ieviešanas kārtības likumu, Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189. – 195., 40. – 42., 204.1pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Izlikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa Nr. 4, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās
saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr. 41503002485, juridiskā adrese: Liepājas iela 21, Daugavpils, bankas rekvizīti: AS Swedbank,
bankas kods HABALV22, k/n LV08 HABA 0551 0024 30596, zaudējumu EUR 30,79 (trīsdesmit euro, 79 centi) un tiesas izdevumus EUR
189,88 (viens simts astoņdesmit deviņi euro, 88 centi), kopā EUR 220,67 (divi simti divdesmit euro, 67 centi).
Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas Nr. 41503002485,
tiesības par laiku no 2014. gada 24. novembra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/,
likumiskos procentus – 6 procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu pašvaldības akciju sabiedrībai „Daugavpils siltumtīkli”, reģistrācijas Nr.
41503002945, juridiskā adrese: 18.novembra iela, 4, Daugavpils, bankas rekvizīti: Nordea Bank Finland Plc Latvia branch, k/n
LV87 NDEA 000 0082040907, bankas kods NDEALV2X, zaudējumu EUR 67,33 (sešdesmit septiņi euro, 33 centi) un tiesas izdevumus EUR 121,15
(viens simts divdesmit viens euro, 15 centi), kopā EUR 188,48 (viens simts astoņdesmit astoņi euro, 48 centi).
Noteikt pašvaldības akciju sabiedrības “Daugavpils siltumtīkli”, reģistrācijas Nr. 41503002945, tiesības, sākot no 2014. gada 24.
novembra līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6% gadā no
nesamaksātās pamatparāda summas.
Noteikt /pers.C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 9 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2014. gada 17. decembra - Latgales
apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) R. Paipale