Legislator Case Law & Legislation
C13060615 / C-0606-15 AI generated

Court orders default judgment for small claims loan against insolvent company's creditor, awarding principal, interest, and court costs.

Case Number C13060615 / C-0606-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted a default judgment against the defendant for the plaintiff's small claims loan dispute. The plaintiff, representing an insolvent company, successfully claimed the principal sum, contractual interest, legal interest, and court fees. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering the defendant to pay the total debt and costs within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8. un 97. panti; When a defendant fails to appear in a small claims loan case, the court may rule in favor of the plaintiff based on the submitted evidence and standard contract terms.

Keywords

AI generated
small claims procedure default judgment insolvent company contractual interest legal interest court costs loan contract

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 43. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 1716. pants
Civillikuma 1716. pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu
Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.1. punkts
Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3. punkts
Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 3.5. punkts
Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 4.1. punkts
Aizdevuma līguma 3.5. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C13060615

Lietas arhīva Nr. C-0606-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2015.gada 29.septembrī

Dobeles rajona tiesas

tiesnese R.Krasovska,

izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās SIA „E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret

/pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 8.jūnijā prasītājs maksātnespējīgā SIA „E.P. Ieguldījumi” (turpmāk tekstā- prasītājs) iesniedza tiesā

prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk tekstā- atbildētājs) par naudas piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.1.punktu pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz,

aizpildot pieteikuma formu mājas lapā. 2010.gada 27.oktobrī SIA ,,icredit.lv" pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā)

www.icredit.lv Atbildētājs elektroniski iesniedza pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ko pierāda pielikumā pievienotais

pieteikums aizdevuma saņemšanai.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3.punktu, kas nosaka, ka pieteikums aizdevuma saņemšanai

iesniedzams elektroniskā veidā aizdevēja mājas lapā. Aizpildot un iesniedzot pieteikumu aizdevuma saņemšanai aizdevējam,

klients apliecina, ka viņš ir iepazinies ar standarta informāciju par aizdevēja piedāvāto aizdevumu, datu subjekta piekrišanas

noteikumiem, līguma noteikumiem, ka šāda informācija un nosacījumi viņam ir saprotami un pieņemami. Ņemot vērā

Atbildētāja izteikto vēlmi saņemt aizdevumu, aizdevējs pieņēma lēmumu par aizdevuma izsniegšanu Ls 100.00 jeb EUR

142.29 (viens simts četrdesmit divi eiro un 29 centi) apmērā, par ko, pamatojoties uz Aizdevuma līguma 3.5.punktu,

Atbildētājs tika telefoniski informēts. Pēc tam, kad Atbildētājs mutiski vēlreiz apstiprināja piekrišanu aizdevumam, uz viņa

pieteikumā norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts atkārtoti Aizdevuma līgums, e-pasts ar hipersaiti uz formu aizdevēja mājas

lapā un klientam piešķirtā parole, ar kuru tiek apstiprināts aizdevuma darījums. Pēc tam, kad Atbildētājs saskaņā ar

Aizdevuma vispārīgās daļas 4.1.punktu ievadīja viņam piešķirto paroli mājas lapas attiecīgajā sadaļā, un tādā veidā atkārtoti

apliecināja, ka piekrīt aizdevuma summai, aizdevuma atmaksas termiņam, līguma noteikumiem un vēlas nekavējoties saņemt

aizdevumu uz savu norādīto bankas kontu, 2010.gada 27.oktobrī ar Atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 2010-

1421. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu Atbildētājam tika izsniegts aizdevums Ls 100.00 jeb EUR 142.29 apmērā.

Noslēgtajā Aizdevuma līgumā tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 23.2% (divdesmit

trīs komats divi procenti) mēnesī (dienā 0.77%) no neatmaksātās aizdevuma summas, kas izteikta komisijas maksas veidā.

Aizdevuma summa saskaņā ar Aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta Atbildētāja

bankas kontā Nr.LV92HABA0551011527005, AS ,,SWEDBANK".

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu Atbildētājs ir uzņēmies ciest pametumu, t.i. līgumsodu, sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un proti, ja Atbildētājs neizpilda savas ar

līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi par katru līgumsaistību pārkāpumu un/vai

nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar līguma 7.4. punktu 0.5% apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas

par katru nokavēto saistību izpildes dienu.

Starp SIA ,,icredit.lv" un Prasītāju 2012.gada 20.oktobrī tika noslēgts Cesijas līgums Nr. 20121020 un tā

pielikums, saskaņā ar kuru SIA ,,icredit.lv" cedēja visas savas prasījuma tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no augstāk

minētā Aizdevuma līguma, Prasītājam. Līdz ar to, Prasītājs no Cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora

tiesībām.

Atbildētājam saskaņā ar Aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots līgumam un ir tā neatņemama

sastāvdaļa, bija pienākums veikt maksājumus sākot ar 2010.gada 27.novembri, un tā turpmāk katra mēneša 27.datumā, līdz

pilnīgai saistību izpildei.

Atbildētājs, neievērojot līgumu, ir veicis vienus maksājumu 14.12.2010 EUR 4.27 apmērā. Uzkrātā parāda

summa uz 14.12.2010. sastādīja EUR 64.89, kuru veidoja: EUR 13.22 - aizdevuma summas parāds saskaņā ar grafiku līdz

27.11.2010; EUR 50.61 —aprēķinātā līgumisko procentu (komisijas maksas) summa — 23.2% mēnesī (dienā 0.77%) no

neatmaksātās aizdevuma summas (EUR 142.29) par laika periodu no 27.10.2010 līdz 14.12.2010 (kopā l mēnesis un 16

dienas); EUR 1.06 - aprēķinātais līgumsods, kas aprēķināts 0.5% dienā no termiņā nesamaksātās aizdevuma summa par

laika periodu EUR 4.27 saskaņā ar līguma nosacījumiem tika novirzīti sekojoši: EUT 1.06 līgumsodu dzēšanai un EUR

3.21 daļējai procentu (komisijas maksas) dzēšanai. Uzkrātā parāda atlikums uz 14.12.2010 sastādīja EUR 60.62 apmērā

(EUR 13.22 aizdevuma summas parāds saskaņā ar grafiku un EUR 47.40 procenti (komisijas maksa). Vairāk maksājumus

Atbildētājs nav veicis.

Sakarā ar to, ka Atbildētājs netika pildījis saistības, 2015.gada 29.maijā izsūtīja Atbildētājam paziņojumu par

neizpildītām parāda saistībām, vienlaikus paziņojot par saistību tiesību cesiju. Atbildētājs paziņojumu netika ņēmis vērā,

līdz ar to parāda piedziņa tiek nodota tiesā.

Neraugoties uz to, ka jau 2011.gada 27.aprīlī ir iestājies aizdevuma atdošanas termiņš, un vairākkārtīgi

mēģināts sazināties ar Atbildētāju, Atbildētājs līdz prasības celšanas dienai nav veicis nekādas darbības aizdevuma

summas, procentu un līgumsodu atdošanai un ir noticis parādnieka — atbildētāja nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1652.

panta 3. punktu - kad parādnieks palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Atbildētājs saistības nav

izpildījis pilnā apmērā.

Vadoties no iepriekš minētā, kā arī, pamatojoties uz CL 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753.,1756.,1759.,

1765., 1793., 1805., 1806., 1934., kā arī CPL 1., 23., 26., 250.19otrā daļa.

Pamatojoties uz minēto prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam neatmaksāto aizdevuma

summu - EUR 142.29 apmērā; aprēķināto komisijas maksu — EUR 142.29 apmērā; aprēķinātos likumiskos procentus -

EUR 44.97 apmērā; aprēķinātos līgumsodus — EUR 14.23 apmērā, kopā - EUR 343.78 apmērā. Lūdzu noteikt Prasītājam

tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

2015.gada 9.jūnijā atbildētājam uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, kas ir atbildētāja deklarētās un

faktiskās dzīves vietas adrese, nosūtīts prasības pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida

paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kas prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 31-32.lapa).

Sūtījumi no abām adresēm atgriezts atpakaļ tiesā ar norādi- beidzies glabāšanas laiks. Tiesa atzīst, ka atbildētājam paziņots

par tiesas tiesvedībā esošo prasību atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250 .panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Par lietas skatīšanas rakstveida procesā datumu, atbildētājam paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta

nosacījumiem (lietas 1., 2.lapas). Atbildētājam nosūtītais paziņojums saņemts atpakaļ tiesā ar norādi- beidzies glabāšanas

laiks. Neviena no pusēm nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem,

tiesa uzskata, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

No lietā esošā 2012.gada 20.oktobrī noslēgtā Cesijas līguma Nr.20121020 starp SIA „ICREDIT.LV” un SIA

,,E.P.IEGULDĪJUMI” (lietas 25.lapa) redzams, ka puses vienojušās par to, ka SIA „ICREDIT.LV” ir nodevusi SIA

,,E.P.IEGULDĪJUMI” savas prasījuma tiesības, kas pastāv pamatojoties uz debitoru noslēgtajiem aizdevuma līgumiem un

ietver sevī galveno prasījumu, kā arī visus iespējamos blakus prasījumus par katru atsevišķo debitoru – procentus,

nokavējuma procentus, līgumsodus, kā arī visus iespējamos saistību nodrošinājumus un pastiprinājumus.

Ar 2012.gada 20.oktobrī noslēgtā Cesijas līguma Nr. 20121020 Pielikumu Nr. P 2010-1421 (lietas 26.lapa)

pierādīts, ka nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju pēc 27.10.2010. līguma Nr. 2010-1421.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc

tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1798.pants nosaka, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no

līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un

nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu,

kam to atdod (cesionāru) var noslēgt jebkurā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un

cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Ar 2012.gada 20.oktobrī noslēgto Cesijas līgumu Nr. 20121020 (lietas 25.lapa) un tā Pielikumu (lietas 26.lapa)

redzams, ka SIA ,,ICREDIT.LV” ir atteikusies no savām tiesībām pret atbildētāju un šīs tiesības cedējusi prasītājam. Tiesa

uzskata, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi saistošs pusēm.

A r 2010.gada 27.oktobra Aizdevuma līgumu Nr. 2010-1421 (lietas 9 - 20.lapa) pierādīts, ka starp

“ICREDIT.LV” un atbildētāju noslēgts Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums Ls 100 apmērā

uz 6 mēnešiem, nosakot aizņēmuma likmi 23,2 % mēnesī no neatmaksātā aizdevuma (gada procentu likme noteikta 1122,4

%). Ar lietā esošo aizdevuma atmaksas grafiku noteikts, ka aizdevums izsniegts uz 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu. Lietā nav

strīda par to, ka atbildētājs prasītājas izsniegto kredītu ir saņēmis, pats atbildētājs aizdevuma saņemšanas faktu nav

apstrīdējis.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties

no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana

īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku.

Atbildētājs parāda samaksu nav pierādījis, tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību. Tiesā netika

saņemti minētās summas samaksu apliecinoši pierādījumi, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt parāda apmēru, tiesa atzīst,

ka prasītājs ir pierādījis atbildētāja pamatparādu EUR 142,29, kas ir piedzenams no atbildētāja par labu prasītājam.

Atbildētājam 2015.gada 29.maijā paziņots par viņa parādsaistībām, kas uz 29.05.2015. kopā ir EUR 343,57, ko

veido neatmaksātā aizdevuma summa EUR 142,29, aprēķinātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu EUR 142,29,

likumiskie procenti EUR 44,76, līgumsods EUR 14,23. Atbildētājam noteikts pienākums segt minēto summu līdz 2015.gada

4.jūnijam, pretējā gadījumā tiks sniegta prasība tiesā (lietas 23.lapa).

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja nesamaksātos līgumiskos procentus (komisijas maksas) EUR 47,40 par

aizdevuma lietošanu līdz 14.12.2010., kā arī līgumiskos procentus EUR 94,89 23,2% mēnesī no neatmaksātās aizdevuma

summas (EUR 142,29) par laika periodu no 14.12.2010. līdz 27.04.2011.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta 2.punktā norādīts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata arī

par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz

procentiem un viņš to nav darījis.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad

atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.). Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus EUR 44,97 pēc līguma izbeigšanās dienas par laiku no 27.04.2011. līdz 05.06.2015.

Tā kā atbildētājs nav veicis piešķirtā kredīta atmaksu, pēc līguma izbeigšanas lietojis prasītāja naudas

līdzekļus, pamatparāda apmēru EUR 142,29 nav apstrīdējis, tad tiesa atzīst prasītāja tiesības saskaņā ar Civillikuma

1753.panta, 1759.panta 2.punkta un 1765.panta nosacījumiem saņemt no atbildētāja likumiskos aizdevuma lietošanas

procentus prasītāja pieprasītajā apmērā.

Ja Atbildētājs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi par

katru līgumsaistību pārkāpumu un/vai nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar Aizdevuma līguma 7.4.punktu

0.5 % (nulle komats pieci procenti) apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas par katru kavēto saistību izpildes dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 3.panta noteikumiem katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši

spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Līgums noslēgts 2010.gada 27.oktobrī, un tas bija jāizpilda līdz 2011.gada 27.aprīlim, līdz ar ko, vērtējot

prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa piemēro līgumsodu reglamentējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz

2013.gada 1.janvārim.

Civillikuma 1716. pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņš šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu,

līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants nosaka kreditors var prasīt līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajai daļai ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma

sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu,

šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir

netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un

pienākumos par sliktu patērētājam (tā paša likuma 6. panta trešā daļa). Par netaisnīgu līguma noteikumu tostarp uzskatāms

noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par

līgumsaistību neizpildi (6.panta trešās daļas 4.punkts).

Civillikuma 1724.1 pants noteic, ka līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam

apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā

citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no

viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam

nodarītajiem zaudējumiem (04.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Eiropas Kopienu tiesa vairāk kārt ir norādījusi, ka valsts tiesai pēc savas ierosmes jāatklāj līguma noteikumu

negodīgumu un tas jāizlīdzina. Uzdevums, kas valsts tiesām attiecīgajā jomā dots saskaņā ar Savienības tiesībām,

nenozīmē vien pilnvaras lemt par attiecīgo līguma noteikumu negodīgumu, bet arī pienākumu šo jautājumu vērtēt pēc savas

ierosmes, ja tās rīcībā ir vajadzīgais juridiskais un faktiskais pamatojums (sk. Eiropas Kopienu tiesas 2012.gada 14.jūnija

spriedumu lietā Nr. C - 618/10, 2013.gada 21.februāra spriedumu lietā Nr. C - 472/11, 2013.gada 30.maija spriedumu lietā

Nr. C - 488/2011, 2014.gada 17.jūlija spriedumu lietā Nr. C - 169/2014).

Eiropas Kopienu tiesa 2013.gada 30.maija spriedumā lietā Nr. C - 488/11 Dirk Frederik Asbeek Brusse,

Katarina de Man Garabito pret Jahani BV. (pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?

uri=CELEX:62011CJ0488:LV:NOT), sniedzot atbildi uz prejudiciālo jautājumu par Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa

direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un īpaši tās 6.panta 1.punkta interpretāciju,

norādījusi, ka Direktīvas 6. panta 1. punktu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā

konstatējusi starp profesionāli un patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, drīkst samazināt

patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēru tā vietā, lai tam attiecīgo līguma noteikumu nepiemērotu vispār (sk. Eiropas

Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr. C - 488/11 59.punktu).

Direktīvas 6.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā

konstatējusi starp profesionāli un patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, nedrīkst aprobežoties -

kā tas tai ļauts atbilstoši valsts tiesībām - ar patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēra samazināšanu, bet tai ir vienkārši

jāizslēdz šī noteikuma piemērošana patērētājam (sk. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr. C - 488/11 60.punktu).

Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem

apsvērumiem norāda, vai nenorāda ir pārbaudāma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu

kontekstā.

Tiesa izvērtējot konkrētā līguma saturu, konstatē, ka tas ir standarta līgums, līgumsoda pievienošana līgumam

pati par sevi ir tiesiski pamatota un pieļaujama. Tiesa secina, ka prasītājs līgumsodu aprēķinājis apmērā, kas nepārsniedz 10

% no parāda pamatsummas, ko tiesa atzīst par taisnīgu un samērīgu, tiesai nav pamata līgumsoda apmēru samazināt. Tiesu

praksē (t.sk. Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008) vairāk kārt atzīts, ka tiesai ir tiesības samazināt

piemērojamā līgumsoda apmēru līdz sapratīgam apmēram, ja tiesa atzīst, ka līgumsodam ir izteikti sodošs raksturs un tas

nevar tikt atzīts par samērīgu un taisnīgu, jo faktiski nevis pilda līgumsoda kā tiesību institūta funkciju, bet gan nodrošina

prasītājam iespēju netaisni iedzīvoties uz atbildētāja rēķina, gūstot nesamērīgu labumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar

visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst

atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs pierādījumus nav apstrīdējis, ka savas saistības pret prasītāju būtu izpildījis un parādu būtu

samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu

izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar aizdevumu.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā

daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora

pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka

nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus)

gadā no parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos atbrīvoti administratori - prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas

maksātnespējas process.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis

atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. No atbildētāja valsts labā

piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 euro, kas maksājama Valsts kasē, NMR.

90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, kods 0539, un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 9,42 (lietas 2.lapa), kuru iemaksa jāveic: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu

administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316,

saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

nosprieda

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību “E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas Nr. 40103216317, galveno parādu 142,29 euro (viens simts četrdesmit divi euro

29 centi), līgumiskos procentus kopā 142,29 euro (viens simts četrdesmit divi euro 29 centi), likumiskos procentus 44,97

euro (četrdesmit četri euro 97 centi), līgumsodu 14,23 euro (četrpadsmit euro 23 centi), ieskaitot piedzītos naudas

līdzekļus sabiedrības ar ierobežotu atbildību “E.P. Ieguldījumi” norēķinu kontā Nr. LV86PRTT0260022390400, AS

,,PRIVATBANK”.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit

viens euro 14 centi), kas maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods

TRELLV22, kods 0539, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 9,42 (lietas 2.lapa), kuru iemaksa jāveic:

ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar

PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000.

Dokuments, kas apliecina valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā

iesniedzams Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā no pamatparāda summas.

Noteikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese R.Krasovska