Gas company partially allowed debt claim for unpaid gas and meter damage compensation against individual.

Lietas Nr. C33412113

Lietas arhīva Nr. C-0676-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2014. gada 29. oktobrī

Cēsu rajona tiesa:

tiesnese D. Blūma

ar tiesas sēdes sekretāri L.Vizāni,

piedaloties tulkam A.Rubenei ( atbildētājam /pers. A/)

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja,

ka 2013. gada 3.jūlijā Rīgas rajona tiesā iesniegta akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” (turpmāk- prasītājs) prasība pret /pers. A/ (turpmāk-atbildētājs)

par parāda 4394,21 LVL un tiesas izdevumu 344,07 LVL apmērā piedziņu.

2014. gada 20.maijā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju civillieta Nr.C33412113 nodota

izskatīšanai Cēsu rajona tiesai. 2014. gada 2.jūnijā Cēsu rajona tiesa pieņēmusi lēmumu par civillietas pieņemšanu izskatīšanai un nozīmējusi tiesas sēdi 2014.

gada 15.jūlijā pl.14:00 par to paziņojot pusēm.

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju 2004. gada 9.decembrī noslēgts līgums par dabas gāzes piegādi individuālo dzīvojamo

ēku (būvju) īpašniekiem Nr.73-196802 (turpmāk - līgums) par dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk- objekts). Objektā uzstādīts dabas

gāzes patēriņa skaitītājs G4BK Nr.1847976 ( turpmāk-skaitītājs). 2012. gada 19.aprīlī, sakarā ar nesamaksāto parādu, objektā pārtraukta dabasgāzes

padeve. 2012. gada 23. aprīlī prasītāja darbinieki veikuši skaitītāja noņemšanu, konstatējot tā redzamus bojājumus, un par to sastādīts akts. Aktā fiksēts:

skaitītāja uzskaites mehānisma kniede neatbilst rūpnieciskajai. 2012. gada 27. aprīlī Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijā konstatēts, ka skaitītāja

skaitīšanas mehānisma vāciņa rūpnieciskā plomba ir bojāta un bojājumi liecina par iespēju patērēt dabas gāzi bez uzskaites. Par to sastādīts akts.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas

noteikumi" (turpmāk - noteikumi) 36.1.punkts un līguma 2.1.4.punkts paredz atbildētāja atbildību nodrošināt skaitītāja un plombu saglabāšanu. Noteikumu

56., 87., 58.punkts un līguma 4.2.punkts paredz - ja prasītājs konstatē noteikumu vai līguma pārkāpumu, kura dēļ lietotājam ir samazināts uzskaitītais

dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā prasītājam par izlietoto dabas gāzi un kompensāciju divkāršā

apmērā.

Prasībā norādīta summa kompensācijai divkāršā apmērā – 3416,17 LVL. Kopējā prasības summa prasībā norādīta 4394,21 LVL, kura sastāv no

4295,94 LV - neveiktajiem maksājumiem par izlietoto dabas gāzi laika periodā no 2010. gada 30.septembra līdz 202.gada 19.aprīlim un aprēķina par

skaitītāja bojājumiem; 1,70 LVL par pretenzijas nosūtīšanu; 96,57 LVL – nokavējuma procenti 0,15 dienā no kavētā maksājuma no 2010. gada 1.decembra

līdz 2012. gada 23. aprīlim.

2012.gada 3. augustā prasītājs uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, nosūtījis pretenziju par aprēķina samaksu, taču samaksa nav veikta.

Prasītājs prasībā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā 4394 LVL, kā arī prasītāja tiesāšanās izdevumus: samaksāto valsts nodevu 340,77 LVL

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL , kopā piedzenot 4738,28 LVL.

Prasība pamatota uz Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 1.2., 3., 12., 34.,

36.2., 46., 56.,58., 59., 65., 69. un 87., punktu, Civillikuma 1587., 1828.,2107.,2109.,2004., 2021.pantu.

Atbildētāja pārstāve uz pilnvaras pamata –/pers. D/ - Rīgas rajona tiesai 2013. gada 12. augustā iesniegusi paskaidrojumu, kurā norādīts, ka prasību neatzīst.

Pierādījumus iesniegs likumā paredzētajā kārtībā un termiņā. Tiesā līdz lietas izskatīšanai pierādījumi nav iesniegti.

Prasītājas pārstāvis uz pilnvaras pamata – /pers. E/ - tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem faktiem un tos

apstiprinošiem apstākļiem. Lūdza prasību apmierināt pilnā apmērā, jo atbildētājs nekādas summas pēc pretenzijas nosūtīšanas nav samaksājis. Norādīja, ka

lūdz tiesu nevērtēt kā pierādījumu 2012. gada 23. aprīlī sastādīto aktu par norēķinu uzskaites mēraparāta vai dabasgāzes patēriņa skaitītāja maiņu ( lietas

16.lapa), kurā atbildētājs apstrīd savu parakstu. Kā pierādījums bojātajam skaitītājam esot 2012. gada 27.aprīļa akts Nr. 150-21, ar kuru konstatēti visi

gāzes skaitītāja, kurš atradās prasītāja mājīpašumā, bojājumi. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs/pers. A/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji – par summu 978,04 LVL, kas atbilst 1397,20 EUR ( pēc paša aprēķina). Šādu summu atzīst,

jo tādā apmērā saņēmis no prasītāja atsūtīto izziņu no bilances. Neapstrīd, ka biznesa neveiksmju dēļ palicis parādā prasītājam un neapstrīd faktu, ka 2012.

gada aprīlī atslēgta gāze viņa mājīpašuma, taču kategoriski noliedz, ka būtu bojājis skaitītāju. Atbildētājs norādīja, ka 2012. gada 23. aprīlī, kad sastādīts akts

par skaitītāja noņemšanu un it kā konstatētiem bojājumiem, viņš fiziski nav varējis būt klāt un parakstīt aktu, jo atradies ārpus Latvijas. Viņa paraksta uz akta

nav. Norādīja, ka, ja prasītājs šo aktu atsauc kā pierādījumu, tad viņš arī neprasa rokraksta ekspertīzi uz šī akta. Lūdza prasību noraidīt daļā par it kā izlietoto

un neuzskaitīto gāzes patēriņu.

Motīvu daļa.

Tiesa, uzklausot lietas dalībniekus un pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un

pierādīta tikai daļēji.

Lietā nav strīda, ka starp pusēm ir noslēgts līgums par dabas gāzes piegādi atbildētāja īpašumam /adrese/ (lietas 10.lapa). Lietā nav strīda, ka

atbildētājs nav veicis visus maksājumus par piegādāto gāzi. Lietā nav strīda, ka 2012. gada 19. aprīlī, klāt neesot atbildētājam, viņa dzīves vietā ir atvienota

gāzes padeve, un par to ir sastādīts akts ( lietas 15.lapa).

Lietā ir strīds par skaitītāja bojājumu un tā demontāžu 2012. gada 23. aprīlī, par ko sastādīts akts ( lietas 16.lapa), taču kuru prasītāja pārstāvis

lūdza nevērtēt kā pierādījumu.

Tiesa atzīst, ka, ja šo prasītāja iesniegto aktu nevērtē kā pierādījumu, tad prasītājs nav pierādījis savu prasību, ka atbildētāja dzīves vietā noņemtais

skaitītājs tā demontāžas brīdī ir bijis mehāniski bojāts tīšu atbildētāja vai viņa ģimenes locekļu rīcības dēļ. Pie šādiem apstākļiem neiestājas līguma 4.2.

noteiktā atbildētāja atbildība un prasītājam nav tiesību veikt pārrēķinu tarifa trīskāršā apmērā. Tādējādi- nav pamata apmierināt prasītāja prasību 3416,17

LVL apmērā (kompensācija divkāršā apmērā).

Tiesa uzskata, ka pie šādiem apstākļiem nav nekāda tiesiska pamata apmierināt prasītāja prasību pamatojoties tikai uz 2012. gada 27.aprīlī prasītāja

mērīšanas līdzekļu laboratorijā sastādīto aktu Nr. 150-21 (lietas 17.lapa), par bojājumiem, kuri konstatēti atbildētāja mājīpašumā demontētajam skaitītājam.

Savukārt atbildētājs ar tiesā iesniegto izziņu no bilances 73-196802, kuras izdruka veikta 2012. gada 18.maijā (lietas 53.lapa), atbildētājs ir pierādījis

savus iebildumus un proti: ka uzreiz pēc gāzes padeves atslēgšanas – 2012. gada 19.aprīlī, prasītājs atbildētājam izsniedzis parāda aprēķinu, kurā beigu

bilance ir uzrādīta 978,04 LVL. Taču dokumentos, gatavojot prasības iesniegšanu tiesā 2013. gada jūlijā, prasītājs ir iesniedzis šādu pat izziņu no bilances

73-196802 ( lietas 19.lapa), kuras izdruka sagatavota 2013. gada 30.jūnijā (vairāk kā gadu pēc gāzes padeves atslēgšanas) un šajā bilancē, kura iesniegta

tiesai, beigu bilancē jau iekļauts 2012. gada 28. jūnija normatīvais aprēķins 3416,17 LVL apmērā (lietas 18.lapa), par ko atbildētājam paziņots 2012. gada

3. augusta pretenzijā ( lietas 25. un 26.lapa). Pretenzijā ir atsauce uz Ministru kabineta noteikumu 59.punktu par aprēķina perioda sākumu, ja konstatē

uzskaites mēraparāta vai plombas bojājumu. Norādīts, ka perioda sākums ir vai nu skaitītāja pēdējā pārbaude vai uzstādīšanas laiks, kas nevar būt ilgāks par

diviem gadiem. Minētajā pretenzijā pēdējās kontroles datums minēts 2011. gada 12. decembris, bet tiesai iesniegtajā parāda aprēķinā ( lietas 18.lapa)

minēts, ka 2012. gada 19.aprīlī uzlikts jauns skaitītājs ar sākuma rādītāju „0”. Visas šīs nesakritības un neatrunātās pretrunas prasītāja dokumentos, kā arī

prasītāja pārstāvja lūgumu- nevērtēt 2012. gada 23.aprīlī sastādīto aktu kā pierādījumu, tiesa vērtē par labu atbildētājam un viņa iebildumiem. Vērtējot visus

šos apstākļus kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma tikai daļēji- tādā apmērā, kādā to atzīst atbildētājs un kas, pēc tiesas ieskata, ir pierādīta ar

prasītāja atbildētājam nosūtīto izziņu no bilances ar sākuma bilanci 2011.gada 30.novembrī - 278,58 LVL un beigu bilanci uz 2012. gada 19. aprīli, kas

kopsummā ir 978,04 LVL ( lietas 53.lapa).

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav nekāda tiesiska pamata piemērot Ministru kabineta noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un

lietošanas noteikumi” 56., 87., 58.punktu, un proti- piemērot kompensāciju divkāršā apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma (turpmāk–CL) 1587. panta noteikumiem tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētājs saistības pret prasītāju uzņēmies 2004. gada 9.decembrī, parakstot līgumu par dabas gāzes piegādi individuālo dzīvojamo ēku (būvju)

īpašniekiem (lietas 10. lapa). Līgumā ir norādīti visi būtiskie līguma noteikumi un pušu rekvizīti. Līgumu parakstījušas abas puses. Tiesa atzīst, ka atbildētājam

ir jāmaksā arī nokavējuma procenti par maksājumu kavējumiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes

piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punktu: par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus –

0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Tiesa prasītāja prasījumu šajā daļā atzīst par pierādītu par periodu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada

novembrim par summu 22,24 LVL ar nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 20.lapa). Nokavējuma procenti no 2011.gada decembra līdz 2012. gada

23.aprīlim ir 74,33 LVL, un pierādīti ar aprēķinu ( lietas 21.lapa) un kopā tas ir 96,57 LVL.

Visu kopā minēto apsvērumu dēļ tiesa atzīst, ka prasība apmierināma daļēji un no atbildētāja prasītājas akciju sabiedrības „Latvijas gāze” labā

piedzenams parāds – pamatparāds 903,21 LVL ( 278,58 LVL + 624,63 LVL), nokavējuma procenti- 96,57 LVL, piemaksas 0,50 LVL apmērā, kas kopā

ir 1000,28 LVL. Prasītāja prasības pieteikumā norādīto summu – 1,70 LVL apmērā - par pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam nav pierādījis ar maksājuma

dokumentu, tādēļ šo izdevumu piedziņa ir noraidāma.

Tiesa atzīst, ka proporcionāli piedzītajai summai ir apmierināms prasītājas lūgums par valsts nodevas un ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu, jo

saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu: „Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram...” Prasītāja tiesas

izdevumi, kuri pierādīti ar maksājuma apstiprinājumiem – 2013. gada 27. jūnijā nomaksāta gan valsts nodeva 340,77 LVL apmērā, gan ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi – 3,30 LVL ( lietas 5. un 6.lapa). Tiesa atzīst, ka tiesas izdevumi- valsts nodeva –piedzenama pamatojoties Civilprocesa likuma 34.panta

pirmās daļas 1.punktu - 15 % apmērā no 1000,28 LVL un tas ir – 150,04 LVL.

Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam Latvijas Republika uzņemta eirozonā ar

2014. gada 1. janvāri. Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto)

tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus. Atbilstoši

minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā neatsaucami

fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804 Ls.

Tādējādi piedzenamās summas tiesa konvertē no latiem uz euro un prasītājas labā no atbildētāja ir piedzenami 1423,27 EUR, kas atbilst 1000,28

LVL, kā arī tiesas izdevumi – valsts nodeva 213,49 EUR, kas atbilst 150,04 LVL, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu - 4,70 EUR, kas atbilst 3,30 LVL.

Tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums, par tiesību atzīšanu prasītājai saņemt likumiskos nokavējuma procentus no piespriestās summas līdz sprieduma izpildei,

apmierināms pilnībā.

Pamatparāds ir 903,21 LVL, kas atbilst 1285,15 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas

piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tas ir saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmās noteikumiem- procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pārējā prasības daļā tā noraidāma kā nepamatota un nepierādīta.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 92.-95. pantu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ par labu akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze” parādu 1423,27 EUR (tūkstoš četrsimt divdesmit trīs eiro un 27 centi), kas atbilst

1000,28 LVL, ko veido pamatparāds 903,21 LVL, kas atbilst 1285,15 EUR, un nokavējuma procenti 137,41 EUR, kas atbilst 96,57 LVL, un piemaksas

0,71 EUR, kas atbilst 0,50 LVL, un tiesas izdevumus –valsts nodeva 213,49 EUR, kas atbilst 150,04 LVL, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi - par

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu - 4,70 EUR, kas atbilst 3,30 LVL, pavisam kopā piedzenot 1641,46 (tūkstoš sešsimt

četrdesmit viens eiro un 46 centi), kas atbilst 1153,62 LVL (tūkstoš simt piecdesmit trīs lati un 62 santīmi).

Noteikt prasītājai-akciju sabiedrībai „Latvijas Gāze”- tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā no piedzītās

pamatparāda summas 1285,15 EUR (tūkstoši divsimt astoņdesmit pieci eiro un 15 centi), ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbildētājam – /pers. A/ – noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pārējā prasības daļā prasību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas ( 2014. gada 29. oktobra), apelācijas sūdzību

iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnese D.Blūma