Court orders defendant to pay management fees and interest to property management company for unpaid services.

Lietas Nr. C 29 5903 13

Lietvedības Nr. C 0999-15/24

2015.gads

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 17.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Ušakova

ar sekretāri K.Krauzi,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 3.februārī Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret SIA /Nosaukums A/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2013.gada 8.martā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts, 2013.gada 5.aprīli precizēts, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (prasītāja)

prasības pieteikums pret SIA /Nosaukums A/ (atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

Prasītāja, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo

īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-1Ī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī,

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Atbildētājai no 2007.gada 27.aprīļa līdz 2012.gada 17.decembrim reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - /adrese/.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju

/adrese/. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju /adrese/.

Atbildētājas pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.panta, kā arī no Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta.

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013

„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi atbildētājai ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā.

Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no

2008.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 17.decembrim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem LVL

2454,79 apmērā un nokavējuma procenti par periodu no 2008.gada 3.novembra līdz 2013.gada 1.februārim LVL 321,61, kopā LVL 2776,40.

Atbildētāja 2012.gada 19.jūnijā ir brīdināta par parada esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par

periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 17.decembrim LVL 2454,79 apmērā un likumiskos procentus par periodu no 2008.gada 3.novembra līdz

2013.gada 1.februārim LVL 321,61 apmērā, kā arī piedzīt ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu LVL 256,06 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30 apmērā. Noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildei.

Samaksa ir veicama uz kādu no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1) AS „Citadele banka”, LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

2) Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, LV57 NDEA 0000 0830 6955 0;

3) AS „DNB banka”, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

4) AS „SEB banka”, LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;

5) AS „GE Money bank”, LV93 BATR 0051 8028 6010 0;

6) AS „Swedbank”, LV98 HABA 0551 0307 3483 7.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu un Civillikuma 1753.

un 1759.pantu.

[2] Atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību nav sniegusi.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā. Paskaidroja, ka atbildētājam piederēja dzīvoklis /adrese/, no 2007.gada 27.aprīļa

līdz 2012.gada 17.decembrim. Atbildētāja nav veikusi maksājumus kopš 2008.gada septembra, kad bija veikts pēdējais maksājums. Atbildētāja nav vērsusies

pie prasītājas, lai noslēgtu kādu vienošanos vai izlīgumu. Prasītāja nodrošināja pamatpakalpojumus, kurus atbildētāja ir saņēmusi. Tā kā starp pusēm nav

noslēgts līgums, tad prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos procentus.

Atbildētājas SIA /Nosaukums A/ pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, nepaziņojot savas neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņa

klātbūtnes. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz

atbildētājas juridisko adresi /adrese A/. Tiesa pavēste saņemta tiesā atpakaļ ar atzīmi – adresāts nebija mājās, atstāts aicinājums.

Saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā ierakstīto

tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci saņēmis, ja nosūtītājs ir dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana

veikta.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu ir izpildījusi. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos lietas

izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai, tiesa konstatē, ka lietā ir taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, iepazinusies prasītāja rakstveida paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību. Atsauces

uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro,

ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no

latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = 0,702804 LVL).

[4.1] No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka atbildētāja bija dzīvokļa īpašuma Nr.10, /adrese/, īpašniece, pamatojoties uz 2001.gada

30.augusta pirkuma līgumu (lietas lapa 34-35).

Ar 2003.gada 29.decembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī (lietas lapa 13-20) Rīgas domes Īpašuma

departaments un pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekcija uzdevušas SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī (lietas lapa 21-33) Rīgas domes Īpašuma departaments un

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzdevuši SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.

No 2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-11990 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidots 2010.gada 29.decembrī,

apvienojot vairākās sabiedrības, tostarp SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”. No minētā izriet, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” līdz ar reorganizācijas

pabeigšanu, ir pārņēmusi visas SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” tiesības un saistības, tai skaitā arī pret atbildētāju SIA /Nosaukums A/.

[4.2] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai

izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12. pants (redakcija no 2004. gada 1. maija līdz 2009. gada 31. decembrim) noteica, dzīvokļa īpašnieks sedz

nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala

uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa

īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav

noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt šī panta pirmā daļā (redakcijā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 1. janvārim) noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā

esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam

par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. 12.panta piektā daļa noteica, ka šajā pantā minētie

pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011. gada 1. janvāra) 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Šā likuma 13. panta

pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

No prasības pieteikumam pievienotās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdrukas redzams, ka atbildētāja bija dzīvokļa īpašuma Nr.10, /adrese/, īpašniece,

pamatojoties uz 2001.gada 30.augusta pirkuma līgumu. Atbildētājas īpašuma tiesības izbeigušās 2012.gada 17.decembrī, pamatojoties uz 2012.gada

14.decembra pirkuma līgumu.

Tādejādi konstatēts atbildētājas pienākums saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma normām norēķināties ar

prasītāju par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika posmu, kad atbildētāja bija dzīvokļa īpašniece.

Prasība celta par parāda EUR 3492,85 (LVL 2454,79) piedziņu, kas radies par laika posmu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 17.decembrim.

Minēto apliecina arī 2012.gada 19.jūnijā nosūtītas brīdinājum (lietas lapa 40-41), kurā norādīts, ka atbildētājas parādsaistības uz 2012.gada 1.maiju

sastāda LVL 2394, kā arī piedzenamās summas aprēķins (lietas lapa 36-39).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei

nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem pareizību.

Atbildētāja iebildumus pret celto prasību nav cēlusi, parāda summu nav apstrīdējusi un nav iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu samaksājusi parādu par

dzīvokļa uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda

tam, kas to apgalvo. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenams parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par

sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 3492,85 (LVL 2454,79) par periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 17.decembrim.

[4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu par procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai

nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lietā iesniegtais brīdinājums un parāda aprēķini apstiprina, ka atbildētājai bija jāveic dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, un komunālo

pakalpojumu maksājumu samaksa noteiktos rēķinā norādītos datumos, ko atbildētāja nav darījusi. Līdz ar to prasītājai ir radusies tiesība aprēķināt un lūgt

piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par maksājumu savlaicīgu neveikšanu. Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus EUR

457,61 (LVL 321,61) par laika posmu no 2008.gada 3.novembra līdz 2013.gada 1.februārim (lietas lapa 38).

Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punktu tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu EUR 457,61 (LVL 321,61)

piedziņu par laika posmu no 2008.gada 3.novembra līdz 2013.gada 1.februārim, ir pamatota un apmierināma.

[4.4] Ievērojot sprieduma [4.1] – [4.3] tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētājas piedzenams pamatparāds par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no par periodu no 2008.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 17.decembrim EUR

3492,85 (LVL 2454,79) un likumiskie procenti par laika posmu no 2008.gada 3.novembra līdz 2013.gada 1.februārim EUR 457,61 (LVL 321,61), kopā

EUR 3950,46 (LVL 2776,40).

[4.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punktā

noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas (EUR 3492,85 (LVL

2454,79)) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Apmierinot pilnībā prasību no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 392,80 (LVL 276,06) un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30), kopā EUR 397,50 (LVL 279,36).

Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 11,94, ko veido izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu prasītājai, prasības pieteikuma nosūtīšanu

atbildētājai, tiesas pavēstes nosūtīšanu prasītājai un atbildētājai. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi EUR 4,70

apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi EUR 7,24 apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no

atbildētājas par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 190., 193., 195., 204.1, 208.1 – 208.2 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no par periodu no 2008.gada

1.oktobra līdz 2012.gada 17.decembrim EUR 3492,85 (LVL 2454,79), likumiskos procentus par laika posmu no 2008.gada 3.novembra līdz 2013.gada

1.februārim EUR 457,61 (LVL 321,61) un tiesas izdevumus EUR 397,50 (LVL 279,36), kopā EUR 4347,96 (LVL 3055,76) (četri tūkstoši trīs simti

četrdesmit septiņi euro un 96 centi).

Samaksa veicama uz kādu no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

1) AS „Citadele banka”, LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

2) Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, LV57 NDEA 0000 0830 6955 0;

3) AS „DNB banka”, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

4) AS „SEB banka”, LV65 UNLA 0050 0171 8682 0;

5) AS „GE Money bank”, LV93 BATR 0051 8028 6010 0;

6) AS „Swedbank”, LV98 HABA 0551 0307 3483 7.

Noteikt tiesības SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, saņemt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,24 (septiņi euro

un 24 centi) kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C 29 5903 13, C 0999-15/24.

Noteikt atbildētājai SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu par labu valstij, atbildētājai maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālus nekavējoties

iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāja SIA /Nosaukums A/ nav tiesīga pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Ušakova