Court allows small claims for unpaid condominium management fees based on property ownership obligations.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's absence and granted the plaintiff's claim for unpaid condominium management fees totaling 1,742.48 EUR. The plaintiff proved the debt through the management agreement and calculation rules, while the defendant failed to present evidence of payment or dispute the amount. Relying on the Property Ownership Law, the court ruled that owners must proportionally cover maintenance costs regardless of their association membership status.
Legislator headnote
AI generatedDzīvokļa īpašuma likuma 8.pants; 10.pants; 12.pants: Property owners are legally obligated to pay proportional shares of condominium maintenance and management costs, and this obligation exists independently of their membership in the owners' association.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32345012
Lietas arhīva Nr. C-0599-14/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 14.aprīlī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis Dz.Melbārdis,
ar tiesas sēdes sekretāri I.Zalāni,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Biedrības “Nosaukums 1” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 15.oktobrī tiesā saņemts Biedrības “Nosaukums 1” (turpmāk tekstā arī - prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/
(turpmāk tekstā arī - atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2.un 3.apakšpunktu,
13.panta pirmo un otro daļu, 14.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9. un 10.pantu; Civillikuma 1587., 2289.,
2307.pantu, lūdz tiesu:
1. Piedzīt no atbildētājas pamatparādu 1742,48 EUR (1224,62 Ls);
2. Piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus 266,06 EUR (186,99 Ls).
Prasības pieteikumā norādīts, ka par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 31.august saskaņā ar Daudzīvokļu
dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma Nr. 20/12-2 no 2010.gada 1.jūlija
nosacījumiem un Biedrības ,,Ozolaines nami” aprēķina un apmaksas noteikumiem, kopēja summa par komunāliem pakalpojumiem
un apsaimniekošanas maksu ir 1224,62 Ls. Minētā laika periodā atbildētājs nemaksāja nevienu ikmēneša rēķinu. Uz prasības
sagatavošanas dienu parāds joprojām sastāda 1224,62 Ls. Līgumsods vai kavējuma nauda netiek aprēķināti.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.
Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. Atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Prasītājai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma lietu izskatīt bez dalībnieku klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmā daļa nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, savukārt minētā likuma 12.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks sedz
nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī
ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai
izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punktu, 2.punktu un 3.punktu, dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un
norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā
ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās
pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju
nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītāja savas saistības ir izpildījusi, taču atbildētājs nav veicis samaksu par saņemtajiem
pakalpojumiem, kā rezultātā atbildētājam radies maksājumu parāds.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja pamatparāds aprēķināts 1742,48 EUR (1224,62 Ls) apmērā. Prasītāja aprēķinājusi
parādu par laika periodu no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 31.augustam, līdz ar ko, ir pamats no atbildētāja par labu prasītājai
piedzīt pamatparāda summu 1742,48 EUR (1224,62 Ls) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Kā redzams no lietas materiāliem prasītāja ir iesniegusi prasību pamatojošus pierādījumus, savukārt atbildētājs nav iesniedzis
pierādījumus, kas apliecinātu parāda summas neesamību vai samaksu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 1742,48 EUR
(1224,62 Ls).
Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumi paredz, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami arī tiesas izdevumi
proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, proti, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 266,06 EUR (186,99
Ls) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (3,30 Ls).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 1.panta, 8.panta, 41.panta pirmās daļas, 39.panta pirmās daļas 5.punkta,
193.panta, 194.panta, 204.1panta, tiesa
nosprieda:
Apmierināt Biedrības “Nosaukums 1” prasību pret /pers. A/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Biedrībai “Nosaukums 1”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
pamatparādu 1742,48 EUR (viens tūkstotis septiņi simti četrdesmit divi euro, četrdesmit astoņi centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Biedrībai “Nosaukums 1”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts
nodevu 266,06 EUR (divi simti sešdesmit seši euro, seši centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro,
septiņdesmit centi).
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt spriedumu 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, bet atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnesis Dz.Melbārdis