Appeal court allows insolvency protection process for company A, approving the action plan and extending the timeline to four years.

Lietas arhīva Nr. CA-0222-21/9

ECLI:LV:ZAT:2021:0325.C73452620.16.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2021.gada 25.martā

Zemgales apgabaltiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Inese Skudra,

tiesnese Svetlana Maršāne,

tiesnese Inese Belicka

rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2020.gada 30.novembra

spriedumu SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 2.jūnijā SIA /Nosaukums A/ vērsusies Zemgales rajona tiesā ar tiesiskās aizsardzības pieteikumu, lūdzot ierosināt SIA /Nosaukums

A/ tiesiskās aizsardzības procesu.

Pieteikumā norādīts, ka uzņēmumam iepriekšējos gados uzkrājušās saistības, kuras nav iespējams segt nekavējoties. Tādējādi SIA /Nosaukums A/

nespēj laicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, lai aizsargātu visa kreditoru kopuma intereses, nepieciešams tiesiskās aizsardzības process.

Pieteicēja norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā turpinās saimniecisko darbību, plāno palielināt ienākumus un pozitīvo naudas plūsmu,

nepieļaujot maksātnespēju. Plāno pilnībā norēķināties ar visiem piegādātājiem, nepieļaut tekošo maksājumu kavējumu, kā arī norēķināties ar ilgtermiņa

kreditoriem (lietas 1.sējuma 3.–4.lapa).

[2] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2020.gada 8.jūnija lēmumu ierosināta SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa lieta, noteikts SIA

/Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 2020.gada 8.septembrim (lietas 1.sējuma 37.–

38.lapa), kas ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2020.gada 9.septembra lēmumu pagarināts līdz 2020.gada 8.oktobrim (lietas 1.sējuma 78.–79.lapa).

[3] 2020.gada 9.oktobrī Zemgales rajona tiesā saņemts SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa plāns otrajā redakcijā, pamatojoties uz

Maksātnespējas likuma 42.pantu un Civilprocesa likuma 341.6 pantu. Pieteikumam pievienots parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu

plāns 2020.gada 17.septembra redakcijā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā norādīts, ka parādnieces visas saistības uz tiesiskās aizsardzības procesa plāna sastādīšanas brīdi ir

2 039 025 EUR. Pamatojoties uz grāmatvedības datiem saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa

uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, ir 2 013 301 EUR. Neviens kreditors nav cēlis prasību tiesā, nepastāv tādas saistības, kuru

rezultātā mainītos komercsabiedrības mantas sastāvs.

Nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa uz 2020.gada 27.jūliju ir 916 459 EUR, ir divi nodrošinātie kreditori par kopējo summu 1

096 842 EUR: AS ,,/Nosaukums N/” – 1 073 967 EUR un Valsts ieņēmumu dienests – 22 875 EUR.

Norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir četri gadi no dienas, kad stāsies spēkā spriedums par tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanu (lietas 1.sējuma 85., 100.–107.lapa).

[4] Ņemot vērā iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa plānu, pirmās instances tiesa tajā konstatējusi neprecizitātes, ka nav norādītas visas ziņas

par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas kandidātu, nav pievienots parādnieces ieķīlātās mantas saraksts, nav iesniegts visu kreditoru

saraksts pa grupām (nodrošinātie un nenodrošinātie), norādot katra plānu saskaņojušā kreditora prasījuma apmēru.

2020.gada 12.oktobrī SIA /Nosaukums A/ nosūtīts pavadraksts par tiesiskās aizsardzības procesa plāna precizēšanu līdz 2020.gada 22.oktobrim

(lietas 1.sējuma 135.–136.lapa).

[5] 2020.gada 23.oktobrī pieteicēja iesniedza precizējošus dokumentus, norādot, ka kreditori vienojušies par tiesiskās aizsardzības procesa

uzraugošo personu izvēlēties /pers. B/, norādot visas ziņas par kandidāti.

Pieteicēja norāda, ka uzņēmuma turpmākajai saimnieciskajai darbībai nepieciešama visa uzņēmuma manta, tai skaitā, visa ieķīlātā manta.

Uzņēmumam ir divi nodrošinātie kreditori, taču manta uz līguma pamata ieķīlāta AS ,,/Nosaukums N/”. Valsts ieņēmumu dienests nostiprinājis savas ķīlas

tiesības, reģistrējot piespiedu hipotēku uz nekustamo īpašumu, uz kuru nodibināta hipotēka arī AS ,,/Nosaukums N/”. Uzņēmumam nepieciešamā manta

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai ir nekustamais īpašums/adrese/., kustamā manta – visa uzņēmuma manta kā lietu kopība uz

tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas brīdi ieķīlāta AS ,,/Nosaukums N/” kā krājumi visa manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā

arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, manta ieķīlāta 2012.gada 28.februārī un 2013.gada 21.februārī saskaņā ar komercķīlas izziņām.

Norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāna pielikumā pievienots kreditoru saraksts, kurš sadalīts pa grupām (lietas 1.sējuma 148.–149.lapa).

[6] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2020.gada 23.oktobra lēmumu /pers. B/ iecelta par SIA /Nosaukums A/ uzraugošo personu tiesiskās

aizsardzības procesā, noteikts termiņš līdz 2020.gada 6.novembrim uzraugošās personas atzinuma iesniegšanai (lietas 1.sējuma 160.–161.lapa).

[7] 2020.gada 6.novembrī Zemgales rajona tiesā saņemts uzraugošās personas /pers. B/ atzinums par SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības

procesa plāna apstiprināšanu un īstenošanu, uzraugošā persona uzskata, ka SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa plāns atbilst

Maksātnespējas likuma prasībām un to ir iespējams īstenot, šāds tiesiskās aizsardzības procesa plāns atrisinātu kopējo situāciju norēķinos ar kompānijas

kreditoriem. Tiesiskās aizsardzības procesa plāns atbilst Maksātnespējas 38. un 40.panta noteikumiem un Maksātnespējas likuma VI nodaļas prasībām.

Uzraugošās personas viedoklis par SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir pozitīvs un tas esošajā redakcijā

atzīstams par apstiprināmu un īstenojamu, kā arī ir saņemts Maksātnespējas likuma 40.panta otrajā daļā paredzēto kreditoru piekrišanas vairākums

(lietas 1.sējuma 174.–178.lapa).

[8] 2020.gada 27.novembrī Zemgales rajona tiesā saņemti kreditores AS /Nosaukums B/ paskaidrojumi, norādot, ka pastāv pamatotas šaubas

par SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tās nodomu izpildīt savas saistības pret kreditoriem, kā arī plāna saskaņošanas

procesu.

Norāda, ka iebilst pret parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[8.1] Izvērtējot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, paskaidrojumu iesniedzēja konstatējusi, ka tas balstās uz pieņēmumiem, kuriem nav

apstiprinājuma un izdarītie pieņēmumi ir pretēji parādnieces finanšu datiem. Saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna pirmo redakciju uz

2020.gada 31.jūliju bija paredzēts, ka apgrozījums pirmajā gadā būs 2,4 miljoni EUR, bet otrajā 3,15 miljoni EUR, saskaņā ar otro plānu apgrozījums

pirmajā gadā būs 2,27 miljoni EUR, otrajā 2,46 miljoni EUR, trešajā 2,76 miljoni EUR un ceturtajā 3,03 miljoni EUR. Ne pirmajā, ne otrajā plāna

redakcijā apgrozījuma apmērs un pieauguma pamatojums nav atrodams.

Par apgrozījuma pieaugumu neliecina vēsturiski dati, tā 2017.gadā apgrozījums bija 2,12 miljoni EUR, 2018.gadā 1,98 miljoni EUR, 2019.gadā

1,49 miljoni EUR. Proti, apgrozījums samazinās un katru gadu saimnieciskā darbība beidzas ar zaudējumiem.

Parādniece produkcijas eksportu plāna pirmajā redakcijā paredzēja uzsākt otrā gada trešajā ceturksnī (ar gada ieņēmumiem 350 000 EUR),

savukārt plāna otrā redakcija paredz uzsākt eksportu otrā gada ceturtajā ceturksnī (ar gada ieņēmumiem 15 000 EUR), trešajā gadā plānojot 60 000

EUR ieņēmumus no eksporta.

[8.2] Komercsabiedrības darbības plāns tiesiskās aizsardzības procesa laikā paskaidrojumu iesniedzējas ieskatā neatspoguļo parādnieces

komercdarbību, bet ir vispārīga informācija, kas nav sasaistīta ar saimniecisko darbību.

Turklāt uzskata, ka plāns palielināt SIA /Nosaukums A/ apgrozījumu ar HoReCa neatbilst mūsdienu realitātei. Viesnīcu, restorānu un kafejnīcu

(HoReCa) darbība ir apdraudēta covid-19 ietekmes rezultātā, līdz ar to šajā tirgū ir kritums, tādēļ nav pamata prognozēt gūt lielāku pārdošanas apjomu.

Nav pieļaujama situācija, kad SIA /Nosaukums A/ saimnieciskā darbība arī turpmāk notiek uz tās kreditoru rēķina.

Secina, ka nav analīzes par apstākļiem, kas kļuva par pamatu tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanai, proti, ierobežotās

maksātspējas iestāšanai.

Nav saprotams, kāpēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai nepieciešami četri gadi, kāpēc sākotnēji maksājumi tiek veikti norādītajā apmērā.

Turklāt kreditora prasījuma apmēra samazinājuma pamatojums plānā nav atrodams. Plānā nav norādīts mantas saraksts, kura ir nepieciešama tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi.

[8.3] Visbeidzot secina, ka SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesā ir problēma ar fiktīviem kreditoriem, nepieciešams pārbaudīt SIA

/Nosaukums C/ prasījuma pamatotību 276 880 EUR apmērā un SIA /Nosaukums D/prasījuma pamatotību 26 465 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 183.–

185.lapa).

[9] Ar Zemgales rajona tiesas 2020.gada 30.novembra spriedumu noraidīts SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums un

izbeigta SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa lieta.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[9.1] No lietas materiāliem konstatēts, ka parādniecei bijusi iespēja izstrādāt tiesiskās aizsardzības procesa plānu un saskaņot to ar kreditoriem,

tostarp ar AS /Nosaukums B/, laika periodā no 2020.gada 2.jūnija līdz 2020.gada 8.oktobrim, tas ir, nedaudz vairāk kā četru mēnešu laikā.

Vērtējot samērīgumu starp parādnieces un kreditoru tiesiskajām interesēm, tiesa atzinusi, ka, ja tiks atlikta lietas izskatīšana, tad nepamatoti tiks

ierobežotas parādnieces kreditoru intereses, tādējādi, neievērojot Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktos tiesiskās aizsardzības procesa vispārējos

principus.

Vienlaikus secināts, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi – veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt

kreditoru kopuma intereses, savukārt tā īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku un kreditoriem par pasākumiem parādnieka maksātspējas

atjaunošanai.

[9.2] Tiesa konstatējusi turpmāk norādītos apstākļus.

2020.gada 8.oktobrī parādniece apstiprināšanai tiesai iesniegusi 2020.gada 17.septembra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu otrajā

redakcijā.

2020.gada 27.novembrī saņemta parādnieces kreditores AS /Nosaukums B/ pārstāvja /pers. D/ paskaidrojumi, ka parādnieces tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma nosacījumiem, ka parādniece ar AS /Nosaukums B/ nav pilnvērtīgi saskaņojusi

2020.gada 17.septembra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu otrajā redakcijā.

[9.3] Līdz ar to tiesa atzinusi, ka parādniece nav ievērojusi Maksātnespējas likuma 38.panta sesto daļu. 2020.gada 17.septembra tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāna otrajā redakcijā norādītās metodes neatbilst Maksātnespējas likuma 38.panta piektās daļas prasībām, kā arī

parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa plāns nav saskaņots atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām un uzskatāms par neatbilstošu

Maksātnespējas likuma prasībām, neskatoties uz to, ka tas atbalstīts Maksātnespējas likuma 42.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Minētais tiesasprāt

ir patstāvīgs pamats pieteikuma noraidīšanai.

[9.4] Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatējusi, ka pieteikumam nav pievienoti pierādījumi tam, ka 2020.gada 17.septembra tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāns otrajā redakcijā būtu nodots saskaņošanai visiem parādnieces kreditoriem.

Tiesa uzskatījusi, ka to, ka 2020.gada 17.septembra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns otrajā redakcijā nodots kreditoriem SIA

/Nosaukums F/, SIA ,,/Nosaukums D/””, SIA /Nosaukums G/, /Nosaukums E/, AS /Nosaukums H/, OU /Nosaukums I/, SIA /Nosaukums J/, SIA

,,/Nosaukums M/”, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums K/, ZS /Nosaukums L/, AS ,,/Nosaukums N/”, /Nosaukums O/, /Nosaukums P/ un Valsts

ieņēmumu dienestam, var izsecināt tikai no kreditoru piekrišanām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam.

Tāpat no kreditores AS /Nosaukums B/ iebildumiem tiesa secinājusi, ka 2020.gada 17.septembra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns

otrajā redakcijā ir zināms šim kreditoram.

Ņemot vērā, ka kreditoru tiesības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas gaitā tiek ierobežotas un tiesiskās aizsardzības

procesa pasākumu plāns ir saistošs visiem parādnieces kreditoriem, arī tiem, kuri tam nav devuši savu piekrišanu (Maksātnespējas likuma 45.panta pirmā

daļa), tiesas ieskatā īpaši būtiski pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas un apstiprināšanas ir to darīt zināmu visiem

kreditoriem, tādējādi dodot iespēju viņiem realizēt savu tiesību aizsardzību, izsakot iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

[9.5] Ņemot vērā iepriekš norādīto, to, ka pati parādniece tiesā nav iesniegusi nekādu informāciju par 2020.gada 17.septembra tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāna otrajā redakcijā nodošanu kreditoriem, tiesa atzinusi, ka parādniece nav ievērojusi Maksātnespējas likuma

42.panta pirmajā daļā noteikto saskaņošanas kārtību.

Līdz ar to secināts, ka tiesai nav iespējams konstatēt Civilprocesa likuma 341.6 panta trešajā daļā minētos priekšnoteikumus tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanai, un tādējādi atzīts, ka parādnieces pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu un tiesiskās

aizsardzības procesa īstenošanu ir noraidāms (lietas 1.sējuma 237.–242.lapa).

[10] Par minēto spriedumu SIA /Nosaukums A/ iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz to pilnā apmērā turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[10.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja, izklāstot lietas apstākļus, norāda, ka ar Zemgales rajona tiesas tiesneša 2020.gada 8.jūija lēmumu ierosināta

SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa lieta, kā arī noteikts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš

līdz 2020.gada 8.septembrim, kas ar tiesneša 2020.gada 9.septembra lēmumu pagarināts līdz 2020.gada 8.oktobrim.

Uzsver, ka 2020.gada 8.oktobrī iesniegts SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa plāns otrajā redakcijā, pievienojot tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plānu 2020.gada 17.septembra redakcijā. Tiesnesis 2020.gada 12.oktobrī nosūtīja lūgumu par papildus informācijas

sniegšanu līdz 2020.gada 22.oktobrim, un līdz noteiktajam datumam tiesā tika iesniegti precizējoši dokumenti.

Secina, ka, tiesa, pārbaudījusi parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa lietas materiālus, iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu

plānu, tā pielikumu un uzraugošās personas atzinumu, kā arī novērtējusi kreditoru iebildumus, atzinusi, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, līdz ar

to parādnieces tiesiskās aizsardzības process ir izbeidzams.

Šajā sakarā norāda, ka apstrīd visus tiesas secinājumus.

[10.2] Atzīmē, ka pieteicēja nelūdza tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu, tiesas pieprasītā

papildus informācija sastāvēja no uzraugošās personas datu papildināšanas un kreditoru grupu atšifrējuma. Tas nemainīja ne kreditoru summas, ne

piemērojamās metodes, ne naudas plūsmu, ne atmaksas grafiku, bet tiesiskās aizsardzības procesa plāns izstrādāts un saskaņots ar kreditoriem

Maksātnespējas likumā noteiktajā termiņā un kārtībā.

Tiesiskās aizsardzības procesa plāns apelatores ieskatā sastādīts un saskaņots un iesniegts tiesā trīs mēnešu laikā. Lietas izskatīšanas laiks ievilkās

tiesneša slimības dēļ un tika nomainīts tiesnesis. Lieta rakstveida procesā tika vairākkārt atlikta, taču ne pēc pieteicējas ierosinājuma.

[10.3] Tiesnesis nav ņēmis vērā, ka trešās personas AS /Nosaukums B/ paskaidrojumi iesniegti pēc termiņa, proti, 2020.gada 27.novembrī, uz ko

pieteicējai nebija iespējas sagatavot paskaidrojumus, tas arī ir iemesls, kāpēc lietā trūkst informācijas, uz ko norādījis tiesnesis.

Atzīmē, ka 2020.gada 6.novembrī tiesā saņemts tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas atzinums, savukārt 2020.gada 9.novembrī

tiesa paziņoja, ka lietas izskatīšana tiek noņemta tiesneša darbnespējas dēļ. Lietu izskatīja tikai 2020.gada 30.novembrī, pārkāpjot nosacījumu par lietas

izskatīšanas termiņu, kurš nevarēja būt vēlāk kā 21. vai 22.novembrī. Secina, ka iebildumu iesniegšanas termiņš bija dots no 2020.gada 8.jūlija līdz

22.novembrim, kas ir pietiekami, lai AS /Nosaukums B/ noformulētu paskaidrojumus, kurus tiesnesis ir pieņēmis kā iebildumus, atsaucoties uz tiem

spriedumā, bet paskaidrojumi, kuri būtu ņemami vērā, bija jāiesniedz piecas dienas iepriekš.

[10.4] Uzsver, ka lietā ir tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas /pers. B/ atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa plāna atbilstību

likuma prasībām. Līdz tiesiskās aizsardzības procesa plāna iesniegšanai tiesā ne no viena kreditora netika saņemti iebildumi, tāpēc netika izmantots

zvērināta revidenta institūts.

Norāda, ka vienu dienu pirms sprieduma taisīšanas tiesā iesniegti AS /Nosaukums B/ paskaidrojumi, kuri balstās tikai uz šīs kreditores subjektīvo

viedokli. SIA /Nosaukums A/ šis ir otrais tiesiskās aizsardzības process. Pirmais tika pasludināts ar Zemgales rajona tiesas 2019.gada 26.jūlija

nolēmumu civillietā Nr.C73535918, process izbeigts ne pieteicējas rīcības dēļ. Arī šajā procesā AS /Nosaukums B/ tiesai sniedza iebildumus par

tiesiskās aizsardzības procesa plānu tieši ar tiem pašiem argumentiem par kreditores SIA ,,/Nosaukums S/” prasījumu. Lai kliedētu šaubas, saskaņā ar

Maksātnespējas likumā paredzētu tiesību normu, tika saņemts zvērināta revidenta slēdziens par kreditoru prasījumu pamatotību, kurš iesniegts arī AS

/Nosaukums B/. Kreditoru summas nav mainījušās, tikai daļā, kurā tās dzēstas, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Tāpēc uzskata, ka AS /Nosaukums B/ sniegta pietiekama informācija par kreditoru pamatotību, arī tiesai nebija jautājumu par kreditoru

pamatotību, bet papildus informācijas pieprasīšana no AS /Nosaukums B/ puses bija tikai procesa kavēšana ar mērķi panākt pieteikuma noraidīšanu.

Kreditores AS /Nosaukums B/ prasījums ir 100 063 EUR, kas ir 4,97 % no kopējās kreditoru summas, un jāvērtē vai tiesnesis ņēmis vērā vienlīdzības,

tiesību saglabāšanas un patvaļas aizlieguma principus.

[10.5] Secina, ka apelatores vienīgā iespēja atjaunot maksātspēju ir tiesiskās aizsardzības process. Uzņēmuma manta kalpo kā nodrošinājums

nodrošinātajiem kreditoriem, un maksātnespējas gadījumā nenodrošināto kreditoru intereses tiks būtiski aizskartas jeb netiks dzēstas. Tiesiskās

aizsardzības procesa izstrādes laikā ir panākta vienošanās ar visiem nodrošinātajiem kreditoriem un ar lielāko daļu nenodrošinātajiem kreditoriem par

tiesiskās aizsardzības procesa plāna īstenošanu.

Šajā sakarā norāda, ka piekrīt bijušās Maksātnespējas administrācijas speciālista /pers. G/ viedoklim. Plāns ilgstoši skaņots ar lielāko kreditori AS

,,/Nosaukums N/” un tās speciālistiem, kuri atzinuši, ka plāns ir skaidrs un reāls. Naudas plūsma ir pamatota un ticama ar iespēju gūt peļņu kreditoru

prasījumu nomaksai. Minētā kreditore plānu ir saskaņojusi, prasījuma summa ir 1 073 967 EUR. Plāns vairāku mēnešu laikā saskaņots arī ar Valsts

ieņēmumu dienesta speciālistiem, prasījuma summa ir 138 998 EUR. Nav pamata apšaubīt šo kreditoru pieredzi finanšu plānu analīzē.?

[10.6] Uzskata, ka ne tiesa, ne kreditore AS /Nosaukums B/ nav norādījušas, kādas tieši metodes ierobežo kreditoru tiesības vairāk kā tas

nepieciešams, kuras tiesības ir ierobežotas. Tiesiskās aizsardzības procesa plānā ir piemērotas metodes saskaņā ar Maksātnespējas likuma 38.pantu,

maksājumu saistību atlikšana, pamatparāda, līgumsoda, procentu samazināšana.

Ir ievēroti Maksātnespējas likuma 38.panta otrās daļas nosacījumi – pamatparāds, līgumsods un procenti katrai kreditoru grupai samazināti

proporcionāli. Ieskaits nav piemērots (Maksātnespējas likuma 38.panta trešā daļa). SIA /Nosaukums A/ nav darbinieku prasījumu (Maksātnespējas

likuma 38.panta ceturtā daļa).

Secina, ka minētās kreditores iebildumus tiesa vērtējusi virspusēji un formāli, pieņēmusi viedokli, ka šie paskaidrojumi ir pamatoti, savukārt visi

pārējie lietā un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iesniegtie pierādījumi un piekrišanas nav ņemti vērā.

[10.7] Paskaidro, ka tiesiskās aizsardzības procesa plānu ir saskaņojoši visi nodrošinātie kreditori 100 % apmērā, t. i., AS ,,/Nosaukums N/” ar

2020.gada 17.septembra vēstuli – 97,91 %, /Nosaukums R/ar 2020.gada 8.oktobra lēmumu – 2,09 %, nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summa

ir 1 096 842 EUR.

Vienlaikus norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa plānu saskaņojuši nenodrošinātie kreditori 78 % apmērā, t. i., ar 2020.gada 17.septembra

piekrišanu SIA /Nosaukums F/– 0,06 %, /Nosaukums E/ – 0,45 %, bārs /Nosaukums E/ – 2,89 %, SIA ,,/Nosaukums H/.” – 0,26 %, SIA

/Nosaukums G/ – 0,39 %, OU /Nosaukums I/ – 5,39 %, SIA /Nosaukums J/ – 2,18 %, SIA ,,/Nosaukums M/” – 4,18 %, /pers. A/ – 0,26 %, SIA

/Nosaukums C/ – 34,63 %, /Nosaukums P/– 1,06 %, /Nosaukums O/– 0,04 %, SIA /Nosaukums K/ – 0,40 %, ZS /Nosaukums L/ – 13,12 % un ar

2020.gada 8.oktobra piekrišanu Valsts ieņēmumu dienests – 12,67 %, prasījumu kopējā summa ir 714 757 EUR.

Līdz ar to secina, ka minētie kreditori ir iepazīstināti ar tiesiskās aizsardzības procesa plānu, nav pierādījumu, ka pārējie kreditori nav saņēmuši

tiesiskās aizsardzības procesa plānu. Ja šis ir būtisks arguments pieteikuma noraidīšanai, tiesai bija tiesības nozīmēt mutvārdu tiesas sēdi papildus apstākļu

noskaidrošanai.

[10.8] Ņemot vērā minēto, uzskata, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns ir izstrādāts atbilstoši Maksātnespējas likuma 40.panta nosacījumiem,

iekļaujot visu minētajā tiesību normā norādīto, jo visiem kreditoriem izsūtīts tiesiskās aizsardzības procesa plāns saskaņošanai.

Papildus norāda, ka SIA /Nosaukums A/ ir lielākais /vieta/uzņēmums, nodarbina 55 darbiniekus, likvidēšana būtiski ietekmēs pagasta finansiālo

situāciju, tas nav samērīgi ar viena kreditora interesēm, jo lielākā daļa kreditoru ir par uzņēmuma glābšanu.

[10.9] Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu: 1) apmierināt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu; 2) īstenot SIA /Nosaukums A/ tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plānu; 3) iecelt par SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu /pers. B/ (lietas 2.sējuma 19.–

27.lapa).

[11] Ar Zemgales apgabaltiesas 2021.gada 14.janvāra lēmumu mainīta civillietas izskatīšanas forma un noteikta civillietas izskatīšana 2021.gada

25.februārī rakstveida procesā (lietas 2.sējuma 53.–54.lapa).

Motīvu daļa

[12] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, apelācijas sūdzības motīvus, uzskata, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības

procesa ierosināšanu ir apmierināms.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību

un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Pieteicēja SIA /Nosaukums A/ pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzējusi pilnā apmērā, apelācijas sūdzībā norādot, ka apstrīd visus pirmās

instances tiesas secinājumus, kas bijuši par pamatu pieteikuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu noraidīšanai.

[14] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka trešās personas AS /Nosaukums B/ paskaidrojumi iesniegti pēc

termiņa 2020.gada 27.novembrī, uz tiem pieteicējai nebija iespējas sagatavot paskaidrojumus, tas arī ir iemesls, kāpēc lietā trūkst informācijas, uz ko

norādījusi tiesa.

Apelatores ieskatā kreditori ir iepazīstināti ar tiesiskās aizsardzības procesa plānu, nav pierādījumu, ka pārējie kreditori nav saņēmuši tiesiskās

aizsardzības procesa plānu. Ja šis ir būtisks arguments pieteikuma noraidīšanai, tiesai bija tiesības nozīmēt mutvārdu tiesas sēdi papildus apstākļu

noskaidrošanai.

[15] Maksātnespējas likuma 1.pants paredz, ka likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja

iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Maksātnespējas likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir

atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.

Tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi – veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma

intereses, savukārt tā īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku un kreditoriem par pasākumiem parādnieka maksātspējas atjaunošanai.

Lai tiesiskās aizsardzības process būtu sekmīgs, nepieciešami divi pamatelementi. Pirmkārt, ir jābūt skaidram un reālam plānam, kā panākt, lai

parādos iestigušais komersants atkal sāk strādāt ar peļņu. Un, otrkārt, nepieciešams kreditoru atbalsts komercdarbības turpināšanai, kuri ne tikai notic

komersanta dzīvotspējai, bet ir gatavi arī restrukturizēt savus prasījumus.

No praktiskā viedokļa iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā ir iesaistīti lielākie un

nozīmīgākie parādnieka kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība.

[16] Pirmās instances tiesa noraidījusi SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, atzīstot, ka parādniece nav ievērojusi

Maksātnespējas likuma 38.panta sesto daļu, ka 2020.gada 17.septembra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna otrajā redakcijā norādītās

metodes neatbilst Maksātnespējas likuma 38.panta piektās daļas prasībām, kā arī parādnieces tiesiskās aizsardzības procesa plāns nav saskaņots

atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām un uzskatāms par neatbilstošu minētā likuma prasībām, neskatoties uz to, ka tas atbalstīts Maksātnespējas

likuma 42.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

[17] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 32.panta pirmo daļu tiesiskās aizsardzības process ir piemērojams juridiskajām personām,

personālsabiedrībām, individuālajam komersantam, ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un

lauksaimniecības produktu ražotājiem (..).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka SIA /Nosaukums A/ ir atzīstama par tiesiskās aizsardzības procesa subjektu Maksātnespējas likuma 32.panta

pirmās daļas izpratnē.

[18] No pieteikumā norādītā un pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem secināms, ka parādnieces rīcībā nav finansiālo resursu, lai spētu

nekavējoties segt kreditoru prasījumus (lietas 1.sējuma 3.–4.lapa).

Maksātnespējas likuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka pēc tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas parādnieks nekavējoties

nosūta visiem kreditoriem aktuālo kreditoru sarakstu, norādot katra kreditora prasījuma apmēru un kontaktinformāciju, kā arī izstrādā

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, ko saskaņo ar kreditoriem šajā likumā noteiktajā kārtībā un iesniedz apstiprināšanai tiesā ne

vēlāk kā nākamajā dienā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

Minētā panta otrā daļa paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš ir divi mēneši no

dienas, kad tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes un saskaņošanas

termiņu var pagarināt par vienu mēnesi, ja tam piekrīt šā likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums, un par to nekavējoties

tiek informēta tiesa. Ja parādniekam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas

piekrišanu, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ar nodokļu administrāciju saskaņojams nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā

kārtībā.

Maksātnespējas likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu,

uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu.

Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots, ja to atbalsta:

1) nodrošināto kreditoru grupā – tie nodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido divas trešdaļas no kopējās

nodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu;

2) nenodrošināto kreditoru grupā – tie nenodrošinātie kreditori, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no kopējās

nenodrošināto kreditoru galveno prasījumu summas, ar parakstu apliecinot savu piekrišanu.

Apelācijas sūdzībā pieteicēja secinājusi, ka kreditores AS /Nosaukums B/ iebildumus tiesa vērtējusi virspusēji un formāli, pieņēmusi viedokli, ka šie

paskaidrojumi ir pamatoti, savukārt visi pārējie lietā un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā iesniegtie pierādījumi un piekrišanas nav ņemti

vērā.

No 2020.gada 27.novembrī Zemgales rajona tiesā saņemtajiem pieteicējas kreditores AS /Nosaukums B/ paskaidrojumiem redzams, ka kreditorei

ir šaubas par SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa plānu, parādnieces nodomu izpildīt savas saistības pret kreditoriem, kā arī plāna

saskaņošanas procesu, tāpēc iebilst pret SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa plānu (lietas 1.sējuma 183.–185.lapa).

[19] Lai īstenotu tiesiskās aizsardzības procesu, izstrādātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam ir jāatbilst Maksātnespējas likuma

prasībām, tostarp šā likuma 40.un 42.pantam.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns sastādāms atbilstoši Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtajā daļā noteiktajam, un tam

pievienojami minētā panta sestajā daļā norādītie dokumenti.

[20] Apelācijas instances tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas uzraugošās personas /pers. B/ 2020.gada 6.novembra atzinums par SIA

/Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu un īstenošanu, no kura izriet uzraugošās personas viedoklis, ka SIA /Nosaukums A/

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir pozitīvs un tas esošajā redakcijā atzīstams par apstiprināmu un īstenojamu, kā arī ir saņemts

Maksātnespējas likuma 40.panta otrajā daļā paredzēto kreditoru piekrišanas vairākums (lietas 1.sējuma 174.–178.lapa).

Vienlaikus konstatējams, ka lietā nepastāv strīds, ka situācijā, ja SIA /Nosaukums A/ netiks piemērota tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana,

tad uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšana kļūs neiespējama un tiesā būs jāiesniedz maksātnespējas pieteikums.

[21] Maksātnespējas likuma 44.pants noteic, ka attiecībā uz parādnieku tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ja:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns ir saskaņots šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;

2) tiesa ir apstiprinājusi tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un pieņēmusi nolēmumu par parādnieka tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanu.

Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi pieteicējas tiesiskās aizsardzības procesa lietas materiālus un pieteicējas iesniegto tiesiskās aizsardzības

pasākumu plānu otrajā (2020.gada 17.septembra) redakcijā, secina, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma

38. un 40.panta prasībām, tas ir saskaņots ar kreditoriem atbilstoši Maksātnespējas likuma 42.pantam.

[21.1] Pieteicēja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā 2020.gada 17.septembra redakcijā norādījusi: 1) visas savas maksājumu saistības;

2) maksājumu saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības

procesa laikā; 3) maksājumu saistību izpildes grafiks attiecībā uz katru kreditoru, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms tiesiskās aizsardzības

procesa uzsākšanas vai iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā; 4) tiesiskās aizsardzības procesa izmaksas un ieņēmumi; 5) tiesiskās aizsardzības

procesā piemērojamās metodes; 6) ieķīlātās mantas saraksts, kas nepieciešams tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai; 7) tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanas termiņš; 8) darījumu veidi, kurus komercsabiedrība drīkst veikt, nesaskaņojot ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu

un šo darījumu apmēri; 9) priekšrocības personām, kuras piešķir līdzekļus plāna īstenošanai; 10) tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošā persona; 11)

pamatojums tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna atbilstībai Maksātnespējas likumam; 12) komercsabiedrības darbību plāns tiesiskās

aizsardzības procesa laikā; 13) kreditoru informēšanas kartība par komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu.

Pielikumā pievienots saistību saraksts, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms vai tiesiskā aizsardzības procesa laikā – nodrošinātie un

nenodrošinātie kreditori, un naudas plūsmas grafiks par kreditoru saistību segšanu.

Atbilstoši tiesiskās aizsardzības procesa plānam 2020.gada 17.septembra redakcijā sabiedrības saistības ir 2 013 301 EUR, no kurām

nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa uz 2020.gada 27.jūliju ir 916 459 EUR. Sabiedrībai ir divi nodrošinātie kreditori par kopējo summu

1 096 842 EUR, un tie ir AS ,,/Nosaukums N/” – 1 073 967 EUR un Valsts ieņēmumu dienests – 22 875 EUR (lietas 1.sējuma 100.–120.lapa).

Par šo redakciju ir saņemti abu grupu vairākuma piekrišana, un konkrēti: no nodrošinātajiem kreditoriem par summu 1 096 842 EUR (100%), no

nenodrošinātajiem kreditoriem par summu 714 757 EUR (78%).

Ir ievērotas visas likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” speciālās tiesību normas, uz ko norāda Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 8.oktobra

lēmums piekrist SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanai (lietas 1.sējuma 124.–126.lapa).

No SIA /Nosaukums A/ sastādītā nenodrošināto kreditoru saraksta redzams, ka nenodrošināto kreditoru kopējais skaits ir 43 kreditori par

kopējo summu 916 459 EUR, no kuriem 15 kreditori devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai, kas atbilst 714 757

EUR jeb 78% (lietas 1.sējuma 153.lapa).

Vienlaikus konstatējams, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns otrajā (2020.gada 17.septembra) redakcijā nodots kreditoriem SIA

/Nosaukums F/, SIA ,,/Nosaukums D/””, SIA /Nosaukums G/, /Nosaukums E/AS /Nosaukums H/, OU /Nosaukums I/, SIA /Nosaukums J/, SIA

,,/Nosaukums M/”, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums K/, ZS /Nosaukums L/, AS ,,/Nosaukums N/”,/Nosaukums O/, /Nosaukums P/, kā arī

saņemtas minēto kreditoru 2020.gada 17.septembra piekrišanas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam (lietas 1.sējuma 86.–99.lapa, 124.–

126.lapa).

Pirmās instances tiesa, pārbaudot pieteikumam pievienotos dokumentus, atzina, ka nav pievienoti pierādījumi tam, ka tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāns ir nodots visiem kreditoriem.

Apelācijas sūdzībai pieteicēja pievienojusi jaunus pierādījumus, kas apliecina tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna gan pirmajā, gan

otrajā – 2020.gada 17.septembra redakcijā – nosūtīšanu visiem kreditoriem (lietas 2.sējuma 33.–48.lapa).

Līdz ar to ir ievērota Maksātnespējas likuma 42.panta pirmajā daļā noteiktā saskaņošanas kārtība.

[21.2] Pirmās instances tiesa atzinusi, ka parādniece pārkāpusi Maksātnespējas likuma 38.panta sestās daļas prasības, kas nosaka, ka tiesiskās

aizsardzības procesā ir aizliegts piemērot tādas metodes, kuras ierobežo kreditoru tiesības vairāk, nekā tas nepieciešams tiesiskās aizsardzības

procesa pasākumu plāna sekmīgai īstenošanai un šajā likumā minētā tiesiskās aizsardzības procesa mērķa sasniegšanai.

Vienlaikus pirmās instances tiesa secinājusi, ka 2020.gada 17.septembra tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna otrajā redakcijā norādītās

metodes neatbilst Maksātnespējas likuma 38.panta piektās daļas prasībām.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 38.panta piekto daļu nodokļu prasījumiem bez nodokļu administrācijas piekrišanas nav atļauta:

1) nodokļu pamatparāda dzēšana vai samazināšana;

2) nodokļu pamatparāda samaksas sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai termiņa atlikšana uz laiku, ilgāku par sešiem

mēnešiem;

3) nokavējuma naudas samazināšana vairāk par 50 procentiem vai dzēšana;

4) soda naudas samazināšana vairāk par 65 procentiem vai dzēšana;

5) kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšana termiņos, termiņa pagarināšana vai atlikšana uz laiku.

Apelācijas sūdzībā pamatoti uzsvērts, ka ne tiesa, ne kreditore AS /Nosaukums B/ nav norādījušas, kādas tieši metodes ierobežo kreditoru tiesības

vairāk kā tas nepieciešams, nav norādīts, kuras tiesības ir ierobežotas.

Attiecībā uz tiesas atsauci uz Maksātnespējas likuma 38.panta piektās daļas prasību neievērošanu apelācijas instances tiesa konstatē, ka nodokļu

administrācija ar 2020.gada 8.oktobra lēmumu piekritusi SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai un samazinājusi apturēto

nodokļu pamatparādu par 17,93 % jeb 24 927 EUR un nokavējuma naudu par 100 % jeb 28 396,80 EUR apmērā; sadalīt termiņos līdz 48 mēnešiem

apturēto nodokļu pamatparāda 114 070,41 EUR samaksu saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna pielikumu

Nr.1.1.; noteikt, ka kārtējie nodokļu maksājumi, kuru samaksas termiņi iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā, jāveic atbilstoši konkrētajos

nodokļu likumos noteiktajai kārtībai un termiņiem (lietas 1.sējuma 124.–126.lapa).

Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka, lai segtu kreditoru prasījumus, ir nepieciešams turpināt saimniecisko darbību un, ja SIA /Nosaukums A/

tiesiskās aizsardzības procesā turpinās saimniecisko darbību, gūs ienākumus, kā rezultātā saskaņā ar kreditoru prasījumu izpildes grafiku tiks segts Valsts

ieņēmumu dienesta kreditora prasījums 114 071,41 EUR apmērā, kura atgūšana tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna neatbalstīšanas gadījumā

un pēc tam uzsākto piedziņas darbību rezultātā būtu ierobežota. Nedodot iespēju realizēt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tiktu radītas

negatīvas sociālas sekas, gan papildus izdevumi valsts un pašvaldību budžetiem, ievērojot to, ka SIA /Nosaukums A/ 48 darbinieki, iespējams, kļūtu par

bezdarbniekiem.

Līdz ar to pirmās instances tiesas secinājums par Maksātnespējas likuma 38.panta piektās daļas prasību neievērošanu ir nepamatots.

Apelācijas sūdzībā pareizi norādīts, ka ir ievēroti Maksātnespējas likuma 38.panta otrās daļas nosacījumi – pamatparāds, līgumsods un procenti

katrai kreditoru grupai ir samazināti proporcionāli.

Ieskaits nav piemērots (Maksātnespējas likuma 38.panta trešā daļa).

SIA /Nosaukums A/ nav darbinieku prasījumu (Maksātnespējas likuma 38.panta ceturtā daļa).

[22] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6 panta trešo daļu tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu par tiesiskās aizsardzības

procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz uzraugošās personas atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī izvērtējot zvērināta revidenta

atzinumu, ja tāds pievienots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam, un kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāns:

1) atbilst Maksātnespējas likuma prasībām;

2) atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa atzīst, ka SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir apmierināms.

[23] Civilprocesa likuma 341.6 panta piektā daļa nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, tiesa apstiprina

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pieteicējas tiesiskās aizsardzības procesa plāna saturs atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un ir ievērota

kārtība un termiņi plāna izstrādei.

Tādējādi apelācijas instances tiesa atzīst, ka ir pamats īstenot SIA /Nosaukums A/ tiesiskās aizsardzības procesu un apstiprināt SIA /Nosaukums

A/ tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2020.gada 17.septembra redakcijā.

[24] Maksātnespējas likuma 48.panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš nosakāms ne ilgāks par

diviem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka šā panta pirmajā daļā minēto termiņu var pagarināt vēl par diviem gadiem, ja tam piekrīt šā

likuma 42.panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Šādā gadījumā uz parādnieku attiecas šā likuma 47.panta noteikumi par

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu.

Ņemot vērā minēto, apelācijas instances tiesa konstatē, ka parādniece lūgusi tiesiskās aizsardzības procesa termiņu noteikt uz četriem gadiem no

dienas, kad stāsies spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu.

Uzskatāms, ka tiesiskās aizsardzības procesa termiņš četri gadi ir samērīgs ar tiesiskās aizsardzības procesa plānā paredzētajām metodēm,

ievērojamo saistību apmēru, līdz ar to ir atbalstāms.

[25] Pirmās instances tiesa kļūdaini novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar materiālo tiesību normām. Tiesa nepamatoti

devusi priekšroku vienam pierādījumam, kreditores AS /Nosaukums B/ viedoklim, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns neatbilst Maksātnespējas

likuma nosacījumiem, līdz ar to pieteicējas iesniegtā apelācijas sūdzība ir apmierināma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6 panta trešo un piekto daļu, 432., 433., 434. 440.11 pantu, Zemgales

apgabaltiesa

no s pri e da

SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu apmierināt.

Īstenot SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesiskās aizsardzības procesu.

Apstiprināt SIA /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2020.gada

17.septembra redakcijā.

Noteikt /Nosaukums A/, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu – četrus gadus, termiņu

skaitot no 2021.gada 25.marta.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā tā sastādīšanas dienā 2021.gada 25.martā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese I.Skudra

Tiesneses S.Maršāne

I.Belicka