Court dismisses administrative penalty case due to reasonable doubt regarding driver identity and alcohol level.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.130076718

Lietvedības Nr.1-0767-18/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 8.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese K.Kraveca

ar tiesas sēžu sekretāri M.Kalpinovu,

atklātā tiesas sēdē, izskatot administratīvā pārkāpuma materiālus attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīves vieta – /adrese/,

konstatēja:

2018.gada 3.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 362506 attiecībā pret /pers. A/ pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtās daļas.

Protokolā norādīts, ka 2018.gada 3.septembrī, plkst.5.07, Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Dacia Lodgy, reģistrācijas Nr./numurs/pa mājas

pagalmu virzienā no Nīcgales ielas 23 uz Purvciema ielu 53, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālā alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā

1,89%0 promiles. Protokols sastādīts uz pašvaldības policijas ziņojuma pamata.

/pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka neatzīst vainu viņam inkriminētajā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Norādīja, ka tas nebija viņš, kas bija pie

transportlīdzekļa stūres un uzdevās par viņu, kad policijas darbinieki veica pārbaudi. Norādīja, ka mašīnu 2018.gada 2.septembra vakarā atstāja pie

drauga mājas pagalmā ar atslēgām un transportlīdzekļa vadītāja apliecību, un, iespējams, draugs vadīja transportlīdzekli.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ norādīja, ka tiesas zālē esošā persona, nav tā pati persona, kas bija pie transportlīdzekļa stūres 2018.gada

3.septembrī pēc adreses Nīcgales iela 23, Rīgā. Norādīja, ka pats veica pārrunas ar transportlīdzekļa vadītāju un labi viņu apskatīja, līdz ar ko var skaidri

apliecināt, ka tiesas zālē esošais /pers. A/ nebija pie transportlīdzekļa stūres. Papildus norādīja, ka visas formalitātes un transportlīdzekļa vadītāja

pārbaudi veica valsts policijas darbinieki, kuri tika izsaukti uz notikuma vietu.

Tiesas sēdē tika apskatīts videoieraksts, kas tika veikts notikuma vietā.

LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā

gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.

LAPK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā

noteiktajā kārtībā.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007.gada 25.aprīļa sprieduma lietā SKA 157/2007.) atzinis, ka administratīvā

pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta

administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība, ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas

puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās

atbildības, savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai

sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma

lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka pastāv pamatotas šaubas, ka /pers. A/ ir tā pati persona, kas 2018.gada 3.septembrī

plkst.5.07, Rīgā, vadīja transportlīdzekli Dacia Lodgy, reģistrācijas Nr.TQ 3512 pa mājas pagalmu virzienā no Nīcgales ielas 23 uz Purvciema ielu 53,

atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālā alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,89%0.

Apskatot lietas materiāliem pievienoto videoierakstu no notikuma vietas, tiesai rodas šaubas, ka tajā ir fiksēts /pers. A/, arī liecinieks /pers. B/, kas

pirmais apturēja un veica transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi, tiesas sēdē apstiprināja, ka tiesas sēdē esošā persona nav tā pati persona, kas tika

apstādināta 2018.gada 3.septembrī, plkst.5.07, Rīgā, Nīcgales ielā 23.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē (Satversmes tiesas 20.06.2002. spriedums lietā Nr.2001-17-0106).

Līdz ar to jāievēro nevainīguma prezumpcija, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav

pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu pārkāpējam.

Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai),

kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.

LAPK 239.panta 1.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma piemērojama konkrētajā gadījumā un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 243., 272., 274., 275.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas

3.punktu, 289.6panta piekto un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16 pantu

nosprieda :

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par LAPK 14915.panta ceturtajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās atdot /pers. A/, personas kods /personas kods/, izņemto transportlīdzekļa vadīšanas apliecību/numurs/

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums tiks sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 8.oktobrī.

Tiesnese K.Kraveca