Court dismisses administrative penalty case due to reasonable doubt regarding driver identity and alcohol level.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative penalty case against the defendant, who denied driving the vehicle and claimed another person was at the wheel. The court found reasonable doubts based on witness testimony and video footage suggesting the defendant was not the driver at the time of the alleged offense. Consequently, the court ruled that the prosecution failed to prove the essential elements of the violation beyond a reasonable doubt.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 239.1. panta; LAPK 243. panta; LAPK 272. panta; LAPK 274. panta; LAPK 275.1.2. panta; LAPK 289.6.5. un 6. panta; LAPK 289.13.1. un 2. panta; LAPK 289.16. panta: In administrative penalty proceedings, if reasonable doubts exist regarding the identity of the person committing the violation or the facts constituting the offense, the proceedings must be terminated in favor of the accused.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.130076718
Lietvedības Nr.1-0767-18/26
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 8.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese K.Kraveca
ar tiesas sēžu sekretāri M.Kalpinovu,
atklātā tiesas sēdē, izskatot administratīvā pārkāpuma materiālus attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīves vieta – /adrese/,
konstatēja:
2018.gada 3.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC 362506 attiecībā pret /pers. A/ pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtās daļas.
Protokolā norādīts, ka 2018.gada 3.septembrī, plkst.5.07, Rīgā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Dacia Lodgy, reģistrācijas Nr./numurs/pa mājas
pagalmu virzienā no Nīcgales ielas 23 uz Purvciema ielu 53, atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālā alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā
1,89%0 promiles. Protokols sastādīts uz pašvaldības policijas ziņojuma pamata.
/pers. A/ tiesas sēdē norādīja, ka neatzīst vainu viņam inkriminētajā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Norādīja, ka tas nebija viņš, kas bija pie
transportlīdzekļa stūres un uzdevās par viņu, kad policijas darbinieki veica pārbaudi. Norādīja, ka mašīnu 2018.gada 2.septembra vakarā atstāja pie
drauga mājas pagalmā ar atslēgām un transportlīdzekļa vadītāja apliecību, un, iespējams, draugs vadīja transportlīdzekli.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ norādīja, ka tiesas zālē esošā persona, nav tā pati persona, kas bija pie transportlīdzekļa stūres 2018.gada
3.septembrī pēc adreses Nīcgales iela 23, Rīgā. Norādīja, ka pats veica pārrunas ar transportlīdzekļa vadītāju un labi viņu apskatīja, līdz ar ko var skaidri
apliecināt, ka tiesas zālē esošais /pers. A/ nebija pie transportlīdzekļa stūres. Papildus norādīja, ka visas formalitātes un transportlīdzekļa vadītāja
pārbaudi veica valsts policijas darbinieki, kuri tika izsaukti uz notikuma vietu.
Tiesas sēdē tika apskatīts videoieraksts, kas tika veikts notikuma vietā.
LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā
gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles.
LAPK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā
noteiktajā kārtībā.
Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas
un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme
lietas pareizā izlemšanā.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (skat. 2007.gada 25.aprīļa sprieduma lietā SKA 157/2007.) atzinis, ka administratīvā
pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta
administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība, ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas
puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās
atbildības, savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai
sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma
lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka pastāv pamatotas šaubas, ka /pers. A/ ir tā pati persona, kas 2018.gada 3.septembrī
plkst.5.07, Rīgā, vadīja transportlīdzekli Dacia Lodgy, reģistrācijas Nr.TQ 3512 pa mājas pagalmu virzienā no Nīcgales ielas 23 uz Purvciema ielu 53,
atrodoties alkoholisko dzērienu iespaidā ar minimālā alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,89%0.
Apskatot lietas materiāliem pievienoto videoierakstu no notikuma vietas, tiesai rodas šaubas, ka tajā ir fiksēts /pers. A/, arī liecinieks /pers. B/, kas
pirmais apturēja un veica transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi, tiesas sēdē apstiprināja, ka tiesas sēdē esošā persona nav tā pati persona, kas tika
apstādināta 2018.gada 3.septembrī, plkst.5.07, Rīgā, Nīcgales ielā 23.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību
aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē (Satversmes tiesas 20.06.2002. spriedums lietā Nr.2001-17-0106).
Līdz ar to jāievēro nevainīguma prezumpcija, ka nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav
pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu pārkāpējam.
Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai),
kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.
LAPK 239.panta 1.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis
notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma piemērojama konkrētajā gadījumā un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 243., 272., 274., 275.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas
3.punktu, 289.6panta piekto un sesto daļu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16 pantu
nosprieda :
Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par LAPK 14915.panta ceturtajā daļā
paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.
Pēc sprieduma spēkā stāšanās atdot /pers. A/, personas kods /personas kods/, izņemto transportlīdzekļa vadīšanas apliecību/numurs/
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums tiks sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 8.oktobrī.
Tiesnese K.Kraveca