Court fully supports landlord's debt collection claim against absent tenant for unpaid property management fees.

Lietas Nr. C20225614

Lietas arhīva Nr. C-2256-14/15

A I ZM U G U R I S K S

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā, 2014. gada 11.novembrī

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese L.Vīksna

ar sekretāri Š.Štarku

piedaloties prasītāja, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

konstatēja:

2014. gada 8.jūlijā prasītājs cēlis tiesā prasību pret atbildētāju par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda EUR 2 912,53

piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1432., 1587., 1756., un 1765.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.,12. pantu, „Dzīvokļa īpašuma likuma” 10. un 13.

pantu.

Prasības pieteikumā (lietas 3.,4.lapa) norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, ar kopējo platību 29,1 m2.

Prasītājs pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/ kā SIA „Jaunliepāja” tiesību un saistību pārņēmējs. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu atbildētāja nav noslēgusi.

Atbildētājas parāds par laika periodu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam ir EUR 2 912,53, ko veido pamatparāds EUR 2 715,32 un

par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2014.gada 30.jūnijam aprēķinātie likumiskie 6% par maksājuma kavējumu EUR 197,21, ko prasītājs lūdzis

piedzīt no atbildētājas kopā ar prasītāja lietā samaksātajiem tiesas izdevumiem. Papildus prasības pieteikumā lūgts atzīt prasītāja tiesības saņemt

likumiskos 6% gadā no neatmaksātā pamatparāda līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību, atbilstoši Civilprocesa likuma 148. panta noteikumiem, tiesai nav sniegusi.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem, lūdza prasību apmierināt.

Uz tiesas sēdi atbildētāja nebija ieradusies, par tiesas sēdes norises laiku un vietu atbildētājai paziņots, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz

prasības pieteikumā norādīto adresi, kas atbilst atbildētājas deklarētajai dzīvesvietai (lietas 30.,31. lapa).

Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā noteiktos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, atzīst, ka lieta izskatāma bez atbildētājas

klātbūtnes, taisot aizmugurisku spriedumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem.

Noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, iepazinusies ar lietas materiāliem kopumā un pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

No Liepājas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. /numurs/ noraksta redzams, ka /adrese/, īpašniece ir /pers.A/, pirms uzvārda maiņas - /uzvārds/

(lietas 8.,30. lapa).

Likuma „Par dzīvokļu īpašumu” (likuma redakcijā līdz 2010.gada 1.janvārim) 8.pantā noteikts, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Minētā likuma 12.pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus,

kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava dzīvokļa

lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir vai nav izveidotās dzīvokļu īpašnieku

sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Dzīvokļu īpašuma likuma 10. pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, 3) norēķināties

par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)

(...).

Ar 2003.gada 22.decembra līgumu Liepājas pilsētas dome ir uzdevusi SIA „Jaunliepāja” pārvaldīt un apsaimniekot Liepājas pilsētas pašvaldības

īpašumā un valdījumā esošas dzīvojamās mājas vai to domājamās daļas, ar mājām funkcionāli saistītās ēkas un mājām piesaistītos zemes gabalus, tostarp,

daudzdzīvokļu māju /adrese/ (lietas 10.-20.lapa).

2010.gada 1.septembrī LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jaunliepāja”, sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Karosta” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vecliepāja” reorganizācija, reģistrēta reorganizācija – sabiedrība ar ierobežotu atbildība „Vecliepāja”,

pievienojot komersantu sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jaunliepāja”, sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Karosta”, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

„Vecliepāja” mainīts nosaukums uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” (lietas 23.-25.lapa).

Ar lietas materiāliem pievienotajiem rakstveida pierādījumiem tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītājs ir nodrošinājis apsaimniekošanas pakalpojumu

sniegšanu atbildētājai, kā arī atbildētājai bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt, Civillikuma 1759.panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī

bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus

sauc par nokavējuma procentiem.

No prasītāja parāda aprēķiniem (lietas 21.,22. lapa) apstiprinās, ka atbildētāja nav norēķinājusies par apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, atbildētājas parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies laika posmā no 2009.gada 1.oktobra un uz 2014.

gada 30.jūnijam ir aprēķināts EUR 2 912,53 apmērā, ko veido parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR

2 715,32 apmērā un prasītāja aprēķinātie likumiskie nokavējuma procenti par periodu no 2009.gada 1.novembra EUR 197,21 apmērā.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā (Civilprocesa) likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Iebildumus pret celto prasību atbildētāja tiesai nav iesniegusi, nav apstrīdējusi parāda summu un tā aprēķina pareizību, tiesai nav iesniegti pierādījumi

par parāda samaksu. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētājas parādu, un prasība ir apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Atbilstoši minētajam no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 351,24 (lietas 5.,6.lapa) un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumus EUR 4,70 (lietas 7.lapa), kopā EUR 355,94.

Ņemot vērā, ka faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu sastāda EUR 5,22, bet prasītājs,

iesniedzot prasības pieteikumu samaksājis EUR 4,70, tad no atbildētājas par labu valstij piedzenami nesamaksāto izdevumu starpība EUR 0,52.

Prasītājs lūdzis norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no pamatparāda.

Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā ir apmierināma, jo šādas prasītāja tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma

195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus 6% gada no nenomaksātās pamatparāda summas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 9., 10., 42., 74., 93.,97., 187.,189., 190., 192., 193., 194.,195., 199., 204.1 , 208. 1 -208. 5 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs”, vienotais

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, parādu 2 715,32 (divi tūkstoši septiņi simti piecpadsmit euro un trīsdesmit divi centi), likumiskos procentus EUR

197,21 (viens simts deviņdesmit septiņi euro un divdesmit viens cents), kopā EUR 2 912,53 (divi tūkstoši deviņi simti divpadsmit euro un piecdesmit trīs

centi), samaksātos tiesas izdevumus EUR 355,94 (trīs simti piecdesmit pieci euro un deviņdesmit četri centi), pavisam kopā EUR 3 268,47 (trīs tūkstoši

divi simti sešdesmit astoņi euro un četrdesmit septiņi centi).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda

līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 0,52 (piecdesmit divi euro).

Noteikt minēto maksājumu labprātīgas nomaksas termiņu 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Liepājas namu apsaimniekotājs” spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Kurzemes

apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

/pers. B/ var 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu

no jauna.

Tiesnese L.Vīksna