Court convicts defendant of theft and imposes eight-month prison sentence despite plea.

Krimināllietas Nr.11091017314

Arhīva Nr.K30-0753-14/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014. gada 8. oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs,

ar tiesas sēdes sekretāri N.Rubeni, tulci V.Potapenko,

piedaloties prokurorei I.Zepai, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēta noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā. Izskatot lietu, tiesa

A p r a k s t o š ā d a ļ a

konstatēja

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) šādos apstākļos.

2014.gada 31.janvārī ap pl.20.14 /pers. A/, ar nodomu izdarīt svešas kustamas mantas zādzību, iegāja SIA „Sportland” veikalā „Sportland”

Rīgā, Brīvības gatvē 372. Realizējot savu nodomu, /pers. A/ no veikala „Sportland” izvietotajiem stendiem paņēma vairākas preces, tostarp „The North

Face” sieviešu jaku 313,02 euro vērtībā un „The North Bend” vīriešu jaku 135,16 euro vērtībā un devās uz pielaikošanas kabīni. Turpinot realizēt savu

nodomu, /pers. A/, atrodoties veikala „Sportland” pielaikošanas kabīnē, ielika „The North Face” sieviešu jaku 313,02 euro vērtībā un „The North

Bend” vīriešu jaku 135,16 euro vērtībā savā somā, pēc tam, nesamaksājot par tām, izgāja ar somu no veikala „Sportland”. Tādējādi /pers.A/slepeni

nozaga SIA „Sportland” piederošu kustamo mantu 448,18 euro vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā.

M o t ī v u d a ļ a

Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem, uzklausījusi prokurora viedokli, tiesa uzskata, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu

pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama. Līdz ar to pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.

Tiesa, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, ņem vērā to, ka apsūdzētā atzīst savu vainu viņai izvirzītajā

apsūdzībā, apsūdzētā piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajai tiesas sēdē

ir izskaidrotas, un tās apsūdzētajai ir saprotamas. Kā arī tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētās vaina viņai celtajā apsūdzībā ir pierādīta ar visiem lietas

materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par apsūdzētās vainu.

Vērtējot apsūdzētās izdarīto darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa secina, ka apsūdzētās izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificēti pareizi pēc

Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas. Apsūdzētās vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

kā arī vainīgās personību, bet saskaņā ar šī panta trešo daļu, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētās atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli.

Tiesa secina, ka apsūdzētās izdarītais nodarījums apdraudēja cietušā mantiskās intereses, jo bija vērsts pret īpašumu. Mantiskais zaudējums

netika nodarīts no apsūdzētās neatkarīgu iemeslu dēļ, jo nozagtā manta tika atgūta un atgriezta cietušajam nebojāta un derīga turpmākai tirdzniecībai.

Apsūdzētā izdarījusi mazāk smagu noziegumu.

Par apsūdzētās personību noskaidrots, ka viņa Latvijas Republikas nepilsone, neprecējusies, ir nepilngadīga bērna māte, bet aprūpes tiesības uz

laiku apturētas, apgādībā esošu personu nav, nestrādā sakarā ar to, ka ir smagi slima, līdz apcietināšanai dzīvoja viena deklarētajā dzīvesvietā, īrējot

dzīvokli. Agrāk ir sodīta vairākas reizes, sodāmība nav dzēsta. Pēdējo reizi sodīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2014.gada 16.aprīlī pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, spriedums stājies spēkā 2014.gada 27.maijā. Attiecībā uz apsūdzēto 2014.gada 5.septembrī taisīts spriedums

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā un 2014.gada 18.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, bet šie spriedumi nav stājušies spēkā.

Apsūdzētā kopš 2006.gada 24.marta atrodas narkologa uzskaitē ar diagnozi opioīdu atkarība. Apsūdzētā tiesas sēdē izdarīto nožēloja. Pēc apsūdzētās

vārdiem pēc narkologa palīdzības vērsusies pēc savas iniciatīvas, ir bijusi atzīta par trūcīgu personu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst apsūdzētās savas vainas pilnīgu atzīšanu un

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētās atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētajai sods nosakāms Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētās brīvības atņemšanas sankcijas

ietvaros. Tiesa, nosakot soda veidu un tā mēru, ņem vērā, ka apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi nedzēstas sodāmības laikā, turklāt izdarīts

līdzīgs mantiska rakstura nodarījums, par kādu jau apsūdzētā bijusi iepriekš sodīta un par kuru sodāmība nebija dzēsta. Minētais ir pamats uzskatam, ka

apsūdzētā, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu nedzēstas sodāmības laikā, nebija pārvērtējusi savas pretlikumīgās rīcības sabiedrisko kaitīgumu. Līdz ar

to apsūdzētajai jāsaņem pietiekami bargs sods, lai apsūdzēto vienlaikus sodītu, turpmāk atturētu no jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un

resocializētu apsūdzēto, kā arī, lai aizsargātu sabiedrības drošību, jo īpaši nepieļaujot sabiedrības locekļu mantisko interešu apdraudējumu. Tiesa uzskata,

ka tikai brīvības atņemšanas sods var panākt Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi. Ņemot vērā, ka apsūdzētā savu vainu ir atzinusi un

nožēlojusi, kā arī ņemot vērā, ka apsūdzētās darbību rezultātā netika nodarīts mantisks zaudējums cietušajam, tiesa atzīst, ka soda mērs apsūdzētajai var

tikt noteikts zemāk par vidējo sankciju, kāda paredzēta Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajai piemērojamais brīvības

atņemšanas sods ir taisnīgs un samērīgs ar izdarīto nodarījumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajai par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nevar tikt piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods (piespiedu darbs vai

naudas sods), jo, galvenokārt, apsūdzētās personība un nodarījuma raksturs norāda uz to, ka apsūdzētajai jāsaņem pietiekami bargs sods, lai turpmāk

viņu atturētu no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa uzskata, ka tikai brīvības atņemšanas sods var panākt soda mērķi. Par apsūdzētās

personību un nevērīgo attieksmi pret likumpārkāpumu nepieļaujamību liecina apstāklis, ka apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu izdarījusi laikā, kad bija

atbrīvota pēc soda izciešanas nedzēstas sodāmības laikā. Tas norāda uz to, ka apsūdzētā nav pārvērtējusi savas iepriekšējās sodāmības, nav izdarījusi

pareizos secinājumus, un turpina izdarīt jaunus noziedzīgos nodarījumus.

Tiesa uzskata, ka piespiedu darbs un naudas sods nepasargās sabiedrību no jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Turklāt naudas soda

piemērošana nav lietderīga un samērīga ar apsūdzētās materiālo stāvokli, jo tikai pasliktinātu apsūdzētās materiālo stāvokli un nesekmētu soda mērķa

sasniegšanu.

Tiesa atzīst, ka apstāklis, ka apsūdzētā ir nepilngadīga bērna māte, nevar būt pamats, lai nepiemērotu brīvības atņemšanas sodu, jo kā

paskaidroja pati apsūdzētā, viņai ir uz laiku atņemtas bērna aizgādības tiesības. Turklāt kā redzams, tad apstāklis, ka apsūdzētā ir nepilngadīga bērna

māte, nav atturējis viņu no jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Attiecībā uz apsūdzētās smago veselības stāvokli tiesa secina, ka lietā nav gūts

apstiprinājums, ka apsūdzētās veselības stāvoklis nepieļauj brīvības atņemšanas soda izciešanu. Turklāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes attiecīgajās brīvības

atņemšanas iestādēs apsūdzētajai nepieciešamības gadījumā var tikt nodrošināta atbilstoša medicīniskā palīdzība. Minētais pienākums izriet no Latvijas

Sodu izpildes kodeksa 78.panta, kura pirmajā daļā noteikts, ka ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu

medicīniskie dienesti valsts garantēto medicīnisko palīdzību sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Lai nodrošinātu, ka apsūdzētā neizvairīsies no tiesas un sprieduma izpildes, apsūdzētajai piemērojams drošības līdzeklis – apcietinājums saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu un 272.panta pirmo daļu. Apcietinājums atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Ņemot vērā, ka apsūdzētā atrodas apcietinājumā, nav lietderīgi turpināt piemērot drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, un šis

drošības līdzeklis ir atceļams.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu glabājams pie krimināllietas materiāliem lietiskais pierādījums CD disks ar videoierakstu no veikala

„Sportland”, bet lietiskais pierādījums folija maisu ar sākotnējo iepakojumu iznīcināms kā manta bez vērtības.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520., 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 175.panta

pirmajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz astoņiem mēnešiem.

Piemērot /pers.A/, personas kods /personas kods/, drošības līdzekli – apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas zālē. Apcietinājumu atcelt pēc

sprieduma spēkā stāšanās.

Atcelt /pers.A/piemēroto drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā vietā.

Glabāt pie lietas materiāliem lietisko pierādījumu – CD disku ar videoierakstu no veikala „Sportland”.

Iznīcināt lietisko pierādījumu – folija maisu ar sākotnējo iepakojumu.

Spriedumu daļā par sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2014.gada 9.oktobris.

Tiesnesis Z.Dundurs