Supreme Court vacates eviction judgment due to lack of procedural participation rights for tenant and child.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia vacated the lower court's eviction judgment and remanded the case for retrial. The General Prosecutor argued that the tenant and her adult son were denied procedural participation rights because they could not effectively challenge the eviction order. The Court agreed that the tenant was detained and the son was in a social institution, preventing them from receiving documents or contesting the case, while noting the building's poor condition did not excuse the lack of service. Consequently, the judgment was overturned to ensure the tenants' right to a fair trial was respected.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 74. pants; Civilprocesa likums 485. pants: Procedural participation rights are fundamental to a fair trial; if a party cannot receive documents or contest the case due to detention or institutional placement, the resulting judgment must be vacated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28433211
Lietas arhīva Nr. SPC-0005-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 30.aprīlī
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese referente Ļ. Kušnire
tiesnese A. Briede
tiesnesis V. Jonikāns
izskatīja rakstveida procesā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta
virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 16.janvāra spriedumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”
prasībā pret /pers. D/ un /pers. E/ par dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, īres maksas un maksas par saņemtajiem
pakalpojumiem piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” 2011.gada 28.oktobrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. D/ un viņas pilngadīgo dēlu /pers. E/ par
dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanu, izlikšanu, dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem
piedziņu.
[2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 16.janvāra spriedumu apmierināta SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība.
Tiesa nosprieda:
- izbeigt 2005.gada 5.maija dzīvojamās telpas īres līgumu, kurš noslēgts ar /pers. D/ par dzīvojamās telpas /adrese/, īri;
- izlikt /pers. D/, viņas pilngadīgo dēlu /pers. G/ un nepilngadīgo meitu /pers. H/ no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās
telpas ierādīšanas;
- piedzīt no /pers. D/ un viņas pilngadīgā dēla /pers. E/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pamatparādu 1 953,88 Ls, līgumsodu
1 293,26 Ls un tiesāšanās izdevumus 311,68 Ls, kopā piedzenot 3 558,82 Ls.
Tiesa konstatēja, ka atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies nezināmu iemeslu dēļ, kaut gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņiem
paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Atbildētāju neierašanos tiesa atzina par neattaisnojošu un nolēma lietu skatīt bez atbildētāju klātbūtnes.
[3] Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 16.janvāra spriedums kā nepārsūdzēts stājies likumīgā spēkā 2012.gada
7.februārī.
[4] Par minēto spriedumu Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedzis protestu,
kurā lūdzis spriedumu atcelt un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai.
Protestā norādīti šādi argumenti.
[4.1] No Ieslodzījumu vietu pārvaldes 2013.gada 30.oktobra izziņas redzams, ka /pers. D/ 2009.gada 4.novembrī aizturēta
Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā un 2009.gada 8.decembrī ievietota Iļģuciema cietuma izmeklēšanas nodaļā.
2013.gada 29.augustā /pers. D/ atbrīvota no Iļģuciema cietuma.
Pēc /pers.D/ aizturēšanas viņas dēls /pers. E/, kurš tobrīd bija nepilngadīgs, tika ievietots Rīgas bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūcijā „/Nosaukums/”, kurā atradās līdz 2011.gada 25.februārim, kad sakarā ar pilngadības sasniegšanu
tika noņemts no Rīgas pašvaldības bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas „/Nosaukums/” uzskaites.
Pēc izrakstīšanās no Rīgas pašvaldības bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas „/Nosaukums/” /pers.
E/ tika ierādīta dzīvesvieta /adrese/, tomēr šajā dzīvesvietā viņš nevarēja dzīvot, jo saskaņā ar Rīgas domes 2010.gada 11.maija
lēmumu ēka /adrese/, tika atzīta par dzīvošanai neatbilstošu tehniskā stāvokļa dēļ.
[4.2] Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2012.gada 16.janvārī konstatēja, ka atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus un nav
ieradušies uz tiesas sēdi, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņiem paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 2.janvārī atbildētājiem uz deklarēto dzīvesvietu nosūtītas pavēstes par ierašanos uz
tiesas sēdi 2012.gada 16.janvārī. Pasta sūtījumi ar minētajām pavēstēm atgriezti tiesā 2012.gada 8.februārī. No pasta sūtījumiem
redzams, ka 2012.gada 5.janvārī adresāti nav bijuši mājās, bet viņiem atstāti pasta aicinājumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas 2.punktu par procesuālo tiesību normu pārkāpumu, kas varēja novest pie
lietas nepareizas izspriešanas uzskatāms tas, ka tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu
paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu.
Civilprocesa likuma 59.panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā lietas izskatīšanas laikā) noteica, ka atbildētājs, kura
dzīvesvieta nav zināma vai kuru nevar sastapt dzīvesvietā, aicināms uz tiesu ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ko tiesa
konkrētajā gadījumā nedarīja.
Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas laikā /pers. D/ atradās brīvības atņemšanas vietā, viņai tika liegta iespēja realizēt Civilprocesa
likuma 74.pantā paredzētās tiesības uz paskaidrojumu došanu, pierādījumu iesniegšanu un tiesas sprieduma pārsūdzēšanu. Pirmās
instances tiesas spriedumu /pers. D/ un /pers. E/ nevarēja pārsūdzēt no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ, jo sprieduma noraksts viņiem
tika nosūtīts uz adresi /adrese/.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījis lietas materiālus un apsvēris protestā norādītos argumentus, Augstākās tiesas Civillietu departaments atzīst, ka
protests apmierināms šādu apsvērumu dēļ.
[5.1] Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās
intereses taisnīgā tiesā.
Tiesības uz taisnīgu tiesu ietver tiesības būt klāt tiesas sēdē. Minētās tiesības ietver personas tiesības būt savlaicīgi un pienācīgi
informētai par tiesas sēdes norises laiku un vietu, un tiesības ierasties uz tiesas sēdi un pilnvērtīgi piedalīties tiesas sēdē veiktajās
procesuālajās darbībās pašai vai ar pārstāvja starpniecību.
Tas attiecīgi uzliek valstij pienākumu nodrošināt attiecīgu procesuāltiesisko regulējumu, kā arī aizliegumu tiesai izskatīt lietu, ja
procesa dalībnieks nav ieradies, jo viņam par tiesas sēdi nav paziņots (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri VII nodaļa
Cilvēka pamattiesības, sagatavojis autoru kolektīvas prof. R.Baloža zinātniskajā redakcijā. Latvijas Vēstnesis, 2011., 137.lpp.).
[5.2] Civilprocesa likuma 6.nodaļā reglamentēta tiesas paziņojumu, izsaukumu un tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas
kārtība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 54.panta pirmo daļu lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai
atsevišķas procesuālas darbības laiku un vietu.
Paziņojums lietas dalībniekam par tiesas sēdes vietu un laiku ir priekšnosacījums tam, lai tiesas sēde varētu notikt un lieta tiktu
iztiesāta pēc būtības. Ja kādam lietas dalībniekam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, lietas izskatīšana jāatliek (sk.
Civilprocesa likuma komentāri. I daļa, sagatavojis autoru kolektīvas prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra,
2011., 162.lpp.).
Kā redzams no lietas materiāliem (sk. lietas 70.lpp.) tiesas pavēste /pers. D/ tika nosūtīta uz adresi /adrese/, kuru norādīja SIA „Rīgas
Namu pārvaldnieks” un kura tajā laikā bija arī atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese (saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta
piekto daļu redakcijā uz 02.01.2012.).
No lietas materiālos esošās Ieslodzījumu vietu pārvaldes izziņas (sk. lietas 131.lpp.) redzams, ka laikā no 2009.gada 8.decembra līdz
2013.gada 29.augustam /pers. D/ izcieta sodu Iļģuciema cietumā. Tādējādi objektīvu iemeslu dēļ atbildētājai nebija iespējams
saņemt tiesas nosūtīto pavēsti un ierasties uz tiesas sēdi.
To apstiprina arī lietā esošie pierādījumi (sk. lietas 70.lpp.) no kuriem redzams, ka 2012.gada 8.februārī pasta sūtījums ar pavēsti
atgriezts tiesā, jo 2012.gada 5.janvārī atbildētāja /adrese/, nebija sasniedzama.
Kaut arī uz lietas izskatīšanas brīdi tiesa nebija saņēmusi atpakaļ atbildētājai adresēto pavēsti par tiesas sēdi, ņemot vērā
iepriekšminēto, atzīstams, ka tiesa bez pietiekama pamata secināja, ka atbildētājai ir zināms par tiesas tiesvedībā esošo lietu un tās
izskatīšanas laiku un vietu, jo tās rīcībā nebija nekādu pierādījumu, kas to apliecinātu (sal. Senāta 2009.gada 25.novembra
spriedumu lietā Nr.SPC -107).
[5.3] Kā to pamatoti norādījis Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors savā protestā,
/pers. D/ tika liegtas iespējas realizēt arī Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās tiesības uz paskaidrojumu došanu, pierādījumu
iesniegšanu un tiesas spriedumu pārsūdzēšanu.
Kā tas atzīts tiesību doktrīnā, procesuālās līdzdalības princips ir būtisks tiesību uz taisnīgu tiesu elements un vienlaikus arī tiesiskās
vienlīdzības principa īpaša izpausme, kas attiecināma uz visu kategoriju tiesai pakļautajām lietām.
Procesuālā līdzdalība ir nodrošināta, ja procesa dalībniekiem ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas izmantot procesā paredzētos
procesuālos līdzekļus, piemēram, iepazīties ar lietas materiāliem, izteikties par pārējo procesa dalībnieku sniegtajiem argumentiem,
pārsūdzēt tiesas nolēmumus (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri VII nodaļa Cilvēka pamattiesības, sagatavojis autoru
kolektīvas prof. R.Baloža zinātniskajā redakcijā. Latvijas Vēstnesis, 2011., 135.lpp.).
Konkrētajā situācijā procesuālā līdzdalība netika nodrošināta, jo atbildētājai nebija iespējams sniegt paskaidrojumus saistībā ar
iesniegto prasības pieteikumu, kā arī pārsūdzēt viņai nelabvēlīgo tiesas spriedumu.
[5.4] Attiecībā uz /pers. E/ Civillietu departaments nesaskata procesuālo tiesību normu pārkāpumus no tiesas puses.
Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora ieskatā, /pers. E/ pēc pilngadības
sasniegšanas nebija iespējas dzīvot /adrese/, jo konkrētā dzīvojamā ēka saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 11.maija lēmumu tika
atzīta par dzīvošanai neatbilstošu tehniskā stāvokļa dēļ. Tādēļ /pers. E/ nebija iespējas arī saņemt uz šo adresi piegādātos tiesas
dokumentus.
Tomēr no lietas materiālos esošā Tiesībsarga atzinuma (sk. lietas 134. - 138.lpp.) redzams, ka dzīvojamā māja /adrese/, nebija
cietusi stihiskās nelaimes un avārijas rezultātā, un nebija atzīta par avārijas stāvoklī esošu.
Dzīvojamā ēka bija tikai morāli novecojusi un vairs neatbilda mūsdienu prasībām līdz ar to tika nolemts ar laiku izvietot īrniekus no tās.
/pers. E/ pēc pilngadības sasniegšanas faktiski bija iespēja dzīvot /adrese/, un saņemt uz šo adresi sūtītās tiesas pavēstes un citus
tiesas dokumentus. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka /pers. E/ Civilprocesa likuma 74.panta otrajā daļā paredzētās tiesības būtu
bijušas pārkāptas.
Neraugoties uz to atceļams viss spriedums, jo prasījums par izlikšanu pakārtots prasījumam par īres līguma izbeigšanu.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē izīrētājs nevar izlikt personas no dzīvojamās telpas,
neizbeidzot tās tiesiskās attiecības, uz kuru pamata personas ir ievietojušās dzīvojamā telpā, proti, īres līgumu (sk. Senāta 2013.gada
29.novembra spriedumu lietā Nr.SKC - 405).
Īres līguma izbeigšana ar izīrētāju konkrētajā situācijā kalpo kā priekšnoteikums ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvojamās telpas.
Tādējādi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu nav pamata uzskatīt par tiesisku un tas atceļams gan attiecībā uz /pers.
D/, gan arī attiecībā uz /pers. E/ un /pers. H/.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 485.pantu un 448.panta pirmās daļas 2.punktu, Augstākās tiesas Civillietu departaments
nosprieda
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012.gada 16.janvāra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesnese Ļ. Kušnire
Tiesnese A. Briede
Tiesnesis V. Jonikāns