Court fully allows utility company's small claims action for unpaid services, damages, and court costs against individual.

Lietas Nr. C32362413

Lietas arhīva Nr. C-0324-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļu rajona tiesas tiesnese I.Beitāne,

2014.gada 28.maijā izskatīja rakstveida procesā civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/ maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu,

Aprakstošā daļa

2013.gada 19.novembrī tiesā saņemta prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums/ maza apmēra prasība pret /pers.

A/ par naudas piedziņu.

Prasītājs lūdz piedzīt no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, parādu par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par laika periodu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 1. martam 158,91 LVL apmērā, pārskaitot līdzekļus uz

vienu no norēķinu kontiem; piedzīt no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/nosaukums/”, līgumsodu par laika periodu

no 2009. gada 3. janvāra līdz 2013. gada 1. novembrim 72,06 LVL apmērā, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem; piedzīt

no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, likumiskos procentus par laika periodu no 2009. gada 3.

februāra līdz 2013.gada l. novembrim 24,65 LVL apmērā, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem; atzīt tiesības prasītājam

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt no /pers. A/,

par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību/nosaukums/, visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 50,00 LVL

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 LVL apmērā.

Prasītājs norāda, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres R. Ritenbergas - Balodes 2010. gada 29. decembra

lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „/nosaukums B/" reorganizācija, nosakot, ka Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,/nosaukums B/" saistību un tiesību pārņēmēja ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību

/nosaukums/.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, kā Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums B/ saistību un

tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003. gada 29. decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr. DI-03-688-

1ī, kā arī 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā atbildētājam no 2007. gada 6. novembra līdz 2009. gada 8. janvārim reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.

2007. gada 10. decembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.

0023703(2)74171.

Saskaņā ar līguma 3.1. punktu, atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru

kārtējo mēnesi līdz mēneša beigām, bet prasītājam saskaņā ar līguma 3.6. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības

aprēķināt un saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus

konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par

periodu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 1. martam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem 158,91 LVL apmērā un līgumsods par periodu no 2009. gada 3. janvāra līdz 2013. gada 1. novembrim

(no kopējas nesamaksātās 72,06 LVL) - 72,06 LVL un likumiskos procentus par periodu no 2009. gada 3. februāra līdz 2013. gada

1. novembrim (no kopējas nesamaksātās 86,85 LVL) summas daļas- 24,65 LVL, kopā - 255,62 LVL.

Atbildētājs 2012. gada 29. augustā un 2013. gada 20. septembrī ir brīdināts par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas

brīdim parāds nav samaksāts.

Prasība pamatota uz Latvijas Republikas Civillikuma 1587., 1765., 1759., 1717., 1720.pantu.

Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2013.gada 27.novembrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas

dienas aizpildītas paskaidrojuma veidlapas par prasību iesniegšanai. Paskaidrojumus atbildētāja nav sniegusi.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Šis paziņojums pusēm nosūtīts 2014.gada 10.martā.

2014.gada 11.aprīlī tiesā saņemti prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums/ precizējumi 2013.gada 14.novembra

maza apmēra prasībai par naudas piedziņu, kuros norādīts, ka laika posmā no prasības iesniegšanas ir pieaudzis likumisko procentu

apmērs. Pamatparads uz 2009. gada 1. martu ir EUR 226,11, līgumsods uz 2014. gada 1.aprīli ir palicis nemainīgs EUR 102,53 un

likumisko procentu apmērs uz 2014. gada 1. aprīli ir EUR 38,15, pavisam kopā EUR 328,64, un atbilstoši Latvijas Republikas

Civilprocesa likuma 36. panta otrajai daļai un 418. panta otrās daļas 3. punktam tas ir uzskatāms par prasības pieaugumu. Saskaņā

ar Llatvijas Republikas Civilprocesa likuma 36. panta otrajā daļā noteikto izņēmumu valsts nodeva par pieaugumu nav maksājama,

kas atspoguļots arī Augstākās tiesas Senāta praksē. Ievērojot iepriekš minētos faktiskos apstākļus un minētās tiesību normas, lūdz

tiesu piedzīt no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, maksājumu parādu par īri un saņemtajiem

pakalpojumiem par dzīvokļa lietošanu - EUR 226,11 apmērā par laika periodu no 2008. gada 1.oktobra līdz 2009. gada 1.martam,

pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem; piedzīt no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību/nosaukums/,

līgumsodu EUR 102,53 apmērā par laika periodu no 2009. gada 3.janvāra līdz 2013. gada 1.aprīlim, pārskaitot līdzekļus uz vienu no

norēķinu kontiem; piedzīt no /pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums/, likumiskos procentus EUR 38,15

apmērā par laika periodu no 2009. gada 3.februāra līdz 2014. gada 1.aprīlim, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem; atzīt

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību/nosaukums/, tiesības saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei; piedzīt no

/pers. A/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību/nosaukums/, visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu

LVL 50,00, kas ir EUR 71,14 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, kas ir EUR 4,70 apmērā.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā atbildētājam no 2007. gada 6. novembra līdz 2009. gada 8. janvārim reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septīto daļu „pašvaldības pienākums ir pārvaldīt

un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai".

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un

apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

2007. gada 10. decembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.

0023703(2)74171, līguma 3.1.punkts nosaka, ka maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, un saņemtajiem

pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks saskaņā ar apsaimniekotāja izrakstītajiem rēķiniem veic pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi

līdz 30.datumam.

Likuma "Par dzīvokļa īpašumu" (spēkā līdz 31.12.2010.) 8. panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, minētā likuma 12. panta

pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti

veicamo pabaidīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet panta ceturtā daļa nosaka,

ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu". Kad mājas tāme ir sagatavota, prasītājs,

izrakstot rēķinu (parasti novembra rēķinā), norāda, kur var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu nākamajam gadam.

Savukārt norēķināšanas par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013

„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu".

Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem

rēķiniem.

Saskaņā ar līguma 3.1. punktu, atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru

kārtējo mēnesi līdz mēneša beigām, bet prasītājam saskaņā ar līguma 3.6. punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības

aprēķināt un saņemt no atbildētāja līgumsodu 0,2 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus

konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no Latvijas Republikas Civillikuma 1759. panta, un, proti,

"procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par

sevi būtu bezprocentīgs". Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par

periodu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 1. martam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem EUR 226,11 un līgumsods EUR 102,53 apmērā par laika periodu no 2009. gada 3.janvāra līdz 2013.

gada 1.aprīlim.

Prasītājs ir aprēķinājis arī likumiskos procentus EUR 38,15 apmērā par laika periodu no 2009. gada 3.februāra līdz 2014. gada

1.aprīlim.

Pēc prasības celšanas tiesā atbildētāja parādu nav atlīdzinājusi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 2107.pantu, ar piegādes līgumu viena puses (piegādātājs) uzņemas piegādāt

otrai(pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības

apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 2033.panta nosacījumiem, tad pircējam, kam tika piegādāta siltumenerģija, jāsamaksā

pirkuma maksa par šo komunālo pamatpakalpojumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1651.pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs

novilcinājums.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz

likumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1765.pantu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī

tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai

bezdarbību nodarījis

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu „katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība”.

Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsoda apmēru nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Šajā gadījumā līgumsods bija noteikts par neizpildīšanu īstā laikā.

Kā ir redzams no lietas materiāliem, tad atbildētāja savas saistības neizpildīja pienācīgi- nav norēķinājusies par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana), nav maksājusi mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu. Atbildētāja neveica maksājumus no 2008.gada

1.oktobra. 2007. gada 10. decembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr. 0023703(2)74171, 3.6..punkts

nosaka, ka maksas par dzīvojamās uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksājumu par pakalpojumiem kavējuma gadījumā par

katru nokavēto dienu dzīvokļa īpašnieks maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas. Atbildētāja, noslēdzot līgumu, ir

apņēmusies ciest līgumsodu sakarā ar savu saistību nepienācīgu izpildīšanu. Prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu par laika periodu no

2009.gada 3.janvāra līdz 2013.gada 1.novembrim 102,53 EUR(72,06 LVL) apmērā, ko lūdz piedzīt no atbildētājas. Saskaņā ar

Latvijas Republikas Civillikuma 1719.pantu, līgumsoda cietējs nevar izvēlēties starp līguma izpildīšanu un līgumsoda samaksu.

Ņemot vērā, ka 2014.gada 1.janvārī ir stājies spēkā Euro ieviešanas kārtības likums, piedzenamās summas apmērs nosakāms euro,

tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro= 0,702804 lati).

Atbildētāja nekādus iebildumus pret celto prasību tiesā nav iesniegusi, kā arī nav iesniegusi pierādījumus tam, ka parāds būtu

samaksāts. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma par galvenā parāda 226,11 EUR (158,91 LVL), likumisko procentu

38,15 EUR (26,81 LVL), līgumsoda 102,53 EUR (72,06 LVL) piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tāpēc ir apmierināms

prasītāja lūgums apstiprināt viņam tiesības saņemt 6% gadā no parāda pamatsummas EUR 226,11 līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam ir jāpiedzen tiesas izdevumi – valsts nodeva

71,14 EUR (50,00 LVL) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (Ls 3,30).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas pārsniedz

prasītāja samaksāto izdevumu 4,70 euro (Ls 3,30) summu, - 5,51 EUR (3,87 LVL) (kopējā izdevumu summa 10,21 EUR ( 7,18 LVL).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,15.,42.,97.,190.,250.25., 204.1.pantu, tiesa,-

nosprieda

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību/nosaukums/, reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/ maksājumu parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par

dzīvokļa lietošanu 226,11 EUR (divi simti divdesmit seši euro un vienpadsmit centi), līgumsodu 102,53 EUR (viens simts divi euro un

piecdesmit trīs centi), likumiskos procentus EUR 38,15 (trīsdesmit astoņi euro un piecpadsmit centi), kopā EUR 366,79 (trīs simti

sešdesmit seši euro un septiņdesmit deviņi centi), kā arī tiesāšanas izdevumus EUR 75,84 ( septiņdesmit pieci euro un astoņdesmit

četri centi), kopā 442,63 EUR (četri simti četrdesmit divi euro un sešdesmit trīs centi).

Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums/tiesības saņemt no atbildētājas /pers. A/ likumiskos 6 (seši) % gadā no

nenomaksātās pamatparāda summas 226,11 EUR no 2014.gada 28.maija līdz sprieduma izpildei, ievērojot 1763.pantā noteiktos

procentu ierobežojumus.

Parāda atmaksa prasītājam veicama ar pārskaitījumu vienā no kontiem: a) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 - SWEDBANK akciju

sabiedrība; b) LV83 PARX 0013 0443 8001 90013 0443 8001 9 - Citadele banka akciju sabiedrība; c) LV65 UNLA 0050 0171 8682

0 - SEB banka akciju sabiedrība; d) LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka akciju sabiedrība; e) LV57 NDEA 0000 0830 6955

0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle akciju sabiedrība.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,51 EUR ( pieci euro un

piecdesmit viens cents), kas atbilst 3,87 LVL, kas jāieskaita Tiesu administrācijai, NMR 90001672316, reģistrācijas

Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis:

kods 21499.

/pers. A/ noteikt termiņu piespriesto summu labprātīgai samaksai- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas -

2014. gada 28.maija Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Preiļu rajona tiesā.

Preiļu rajona tiesas tiesnese: I.Beitāne