Court convicts police officer for negligence and imposes suspended sentence with disqualification from public office.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant, a state official, of negligent inaction under Article 319(3) of the Criminal Law for failing to report a threat to a minor. The prosecution requested a suspended sentence and disqualification from public office, which the court granted based on established judicial practice. The decision emphasizes that while the defendant's position requires strict adherence to duties, a suspended sentence with specific disqualification serves the legislative goals of rehabilitation and prevention.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 319. panta 3. daļa; Krimināllikuma 55. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 520. un 530. panti: The court may impose a suspended sentence for negligent inaction by a state official when the defendant shows signs of reform, provided the penalty includes disqualification from public office to ensure public safety and deter future offenses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K69-0109-23/19
ECLI:LV:KURT:2023:0306.12703001421.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2023.gada 6.martā
Kurzemes rajona tiesa,
tiesnese Ilze Apse,
piedaloties prokuroram Kasparam Didzim,
aizstāvei Lindai Elsberģei,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. B/, būdams valsts amatpersona, nepildīja valsts amatpersonas pienākumus, tas ir, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma
un uzlikta uzdevuma jāizdara, ar to izraisot smagas sekas (valsts amatpersonas bezdarbība).
/pers. B/ kā valsts amatpersonai, tas ir, Valsts policijas /amats/, likumdevējs saskaņā ar likuma “Par policiju” 3.pantu bija uzdevis garantēt personu
un sabiedrības drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, atklāt noziedzīgus nodarījumus, likumā paredzētajā kārtībā sniegt
palīdzību iestādēm, privātpersonām un personu apvienībām to tiesību aizsardzībā un ar likumu noteikto pienākumu realizācijā.
Saskaņā ar Valsts policijas /amats/ amata aprakstu /pers. B/ bija sekojoši amata pienākumi:
- Saskaņā ar 5.4.punktā noteikto, jāuzsāk un jāveic resoriskās pārbaudes, resoriskās pārbaudes laikā konstatējot, ka noticis noziedzīgs
nodarījums, jārīkojas saskaņā ar tiešā priekšnieka rīkojumu par materiālu nodošanu Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonām.
- Saskaņā ar 5.6.punktu noteikto, jāveic individuālās prevencijas pasākumi.
- Saskaņā ar 5.13.punktu noteikto, jāpiedalās noziedzīgo nodarījumu atklāšanā, jāsadarbojas ar kriminālpolicijas nodaļas operatīvajiem
darbiniekiem.
- Saskaņā ar 5.14.punktā noteikto, saņemot ziņas par iespējamu notikušu vai plānotu noziedzīgu nodarījumu, jāiegūst visu iespējamo informāciju
par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, informēt par to tiešo priekšnieku un rīkoties saskaņā ar priekšnieka norādījumiem.
- Saskaņā ar 5.15.punktu, nekavējoties jāraksta ziņojums tiešajam priekšniekam par saņemto vai iegūto informāciju, kas var būt noderīga
noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanai un atklāšanai, sabiedriskās drošības, kārtības un personas likumīgo interešu aizsardzībai.
Saskaņā ar Valsts policijas /amats/ amata apraksta 11.1. punktu /pers. B/ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā bija atbildīgs par amata
pienākumu kvalitatīvu, savlaicīgu un rezultatīvu izpildi.
2020.gada 13.jūnijā plkst.10.07 Valsts policijas /Nosaukums/iecirknī tika saņemts /pers. C/ 2020.gada 13.jūnija iesniegums, kurā /pers. C/
norādīja, ka 2020.gada 13.jūnijā ap plkst.01.00 viņas dzīvesvietā /adrese/ ieradies /pers. D/ un vēlējies satikt viņas nepilngadīgo meitu /pers. B/ (dzimušu
/datums/). Kad /pers.C/ liedza /pers. D/ tikties ar /pers. B/, /pers. D/ izvilcis nazi un ar to draudējis, pēc kā /pers. G/ nazi /pers. D/ atņēmis, pēc kā /pers.
C/ izsaukusi policiju. Turklāt iesniegumā /pers. C/ norādīja, ka /pers. D/ iepriekš ir draudējis /pers. B/ ar fizisku vardarbību-draudējis viņu nogalināt un
pielietojis pret viņu fizisku vardarbību, vēlas, lai pret /pers. D/ tiktu uzsākts kriminālprocess.
Turklāt 2020.gada 16.jūnijā /pers. C/ Valsts policijas/Nosaukums/priekšniekam iesniedza iesniegumu, kurā norādīja sekojošo:
No šā gada (2020.gada) marta mēneša manu meitu /pers. B/ terorizē un dažādi šantažē /pers. D/, kurš, būdams pilngadīgs, izmanto savu autoritāti,
iespējams, cenšas pakļaut manu meitu seksuāla rakstura attiecībām. Visas darbības, kas tiek veiktas pret manu nepilngadīgo meitu, izskatās saskaņotas
un labi atstrādātas. Ir pamats uzskatīt, ka /pers. D/ meklē sociāli neaizsargātas personas, kuras ir viegli pakļaujamas, lai apmierinātu savas seksuālās
vajadzības. Lūdzu veikt preventīvos pasākumus, lai noskaidrotu, cik jau šādi ir cietušas personas. Kā arī izvērtēt šis personas psihisko un garīgo veselību,
jo šobrīd notiek mūsu ģimenes vajāšana, par ko jau ir rakstīti iesniegumi Valsts policijā.
Turklāt 2020.gada 15.jūnijā /pers. C/ Valsts policijai iesniedza iesniegumu, kurā norādīja, ka /pers. D/ ir nosliece uz pedofīliju.
Tādējādi /pers.C/iesniedza izmeklēšanas iestādei iesniegumus, kas saturēja ziņas, kuras norāda uz /pers. D/, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem
nodarījumiem pret viņas nepilngadīgo meitu /pers. B/ un citām personām.
Augstāk minētie /pers. C/ iesniegumi tika nodoti izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā Valsts policijas
//Nosaukums/ iecirkņa / amats/ /pers.B/.
/pers. B/, pildot savus amata pienākumus, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā datumā, telefoniski uzaicināja /pers. C/ papildus paskaidrojumu
sniegšanai saistībā ar viņas iesniegumiem ierasties Valsts policijas /Nosaukums/s iecirknī /adrese/ 2020.gada 19.jūnijā. 2020.gada 19.jūnijā savā darba
vietā /adrese/, /pers. B/, pildot savus amata pienākumus, pieņēma no /pers. C/ paskaidrojumu un pretēji tam, lai no /pers. C/ iegūtu papildus un precīzāku
informāciju par /pers. D/, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pret viņas nepilngadīgo meitu /pers. B/ un citām personām, paskaidrojuma
pieņemšanas laikā maldināja /pers. C/, ka viņai ir pienākums iesniegt pierādījumus /pers. D/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, vienlaicīgi
tendenciozi norādot /pers. C/, ka pret viņu pašu var tikt ierosināts kriminālprocess par /pers. D/ apmelošanu un neslavas celšanu, ja viņai nav pierādījumi
/pers. D/ izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un, ja viņa neatsauks savus iepriekš uzrakstītos iesniegumus. Tādā veidā /pers. B/ panāca, ka /pers.
C/ savā paskaidrojumā norāda, ka iesniegumus Valsts policijai par /pers. D/ draudiem viņas meitai /pers. B/ rakstījusi informācijas nolūkā, to, ka /pers.
D/ ir persona ar noslieci uz pedofīliju rakstījusi dusmu uzplūdā, šim faktam nekādu pierādījumu viņai nav, izņemot Valsts policijai adresēto iesniegumu
/pers. D/ par pedofīlu nekur citur nav nosaukusi un šādas ziņas nav publicējusi, nevēlas kriminālprocesa uzsākšanu. Tādējādi /pers.B/, apzinoties, ka
/pers. C/ nav juridisku zināšanu un izpratnes par materiālu izskatīšanas gaitu iestādē, paskaidrojumā fiksēja tikai tādu informāciju, kas viņam pēc tam
atvieglotu pabeigt šī materiāla (/pers. C/ iesniegumu) izskatīšanu, neveicot nekādas papildus darbības un pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsākt
kriminālprocesu.
/pers.B/ /pers.C/ iesniegumu izskatīšanas gaitā, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, neveica nekādas darbības iesniegumos minēto faktu
objektīvai un vispusīgai pārbaudei:
- nepārbaudīja sodu reģistrā esošo informāciju par /pers. D/, tādējādi nekonstatēja, ka /pers. D/ kriminālprocesā Nr.11250031719 2019.gada
3.oktobrī atzīts par aizdomās turēto Krimināllikuma 159.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 160.panta sestajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā un viņam piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā, vienlaicīgi nosakot, ka /pers. D/ no plkst.23.00 līdz 06.00 jāatrodas savā
dzīvesvietā-/adrese//adrese/;
- paskaidrojuma pieņemšanas laikā no /pers. C/ neieguva un necentās iegūt visu iespējamo informāciju par /pers. D/, iespējams, izdarīto noziedzīgo
nodarījumu apstākļiem;
- nepieņēma paskaidrojumu par lietas apstākļiem no nepilngadīgās /pers. B/;
- nepieņēma paskaidrojumus no /pers. D/, neveica individuālās prevencijas pasākumus pret /pers. D/;
- neveica nekādas citas darbības, lai objektīvi un vispusīgi pārbaudītu /pers. C/ iesniegumos norādīto informāciju par /pers. D/, iespējams,
izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Tādējādi /pers.B/ nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, neveica /pers. C/ iesniegumos norādītās informācijas objektīvu un vispusīgu pārbaudi,
kā rezultātā 2020.gada 26.jūnijā Valsts policijas /Nosaukums/s iecirknī /adrese/ /pers.B/ izskatot /pers. C/ iesniegumus, pamatojoties uz Kriminālprocesa
likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta 8.punktu, pieņēma lēmumu atteikt uzsākt kriminālprocesu.
Tādējādi /pers.B/ neskatoties uz likuma “Par policiju” 3.pantā noteiktajām un iepriekš norādītajām amata pienākumu aprakstā noteiktajām
prasībām, nolaidīgi pildīja savus amata pienākumus, pieļāva noziedzīgu nevērību, jo neievēroja normatīvajos aktos noteiktās amata pienākumu izpildes
prasības, proti-neveica /pers. C/ iesniegumos norādītās informācijas objektīvu un vispusīgu pārbaudi, kā rezultātā neieguva visu iespējamo informāciju par
/pers. D/ iepriekš izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo /pers. B/:
- pēc Krimināllikuma 159.panta trešās daļas-par mazgadīgās /pers. B/ izvarošanu 2019.gada 30.septembrī, tas ir-par sevišķi smaga nozieguma
izdarīšanu;
- pēc Krimināllikuma 166.panta ceturtās daļas-par sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušas personas-/pers. B/-izmantošanu pornogrāfiska
materiāla izgatavošanā 2019.gada 30.septembrī, tas ir-par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu;
- pēc Krimināllikuma 166.panta otrās daļas-par pornogrāfiska materiāla apriti, kas satur bērnu pornogrāfiju, tas ir-par mazāk smaga nozieguma
izdarīšanu;
- pēc Krimināllikuma 161.panta-par dzimumaktu ar personu (/pers. B/), kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, laika posmā no 2019.gada
31.decembra līdz 2020.gada 19.jūnijam, tas ir-par smaga nozieguma izdarīšanu,
kā rezultātā šī informācija nekļuva zināma arī citām Valsts policijas /Nosaukums/ iecirkņa amatpersonām un līdz ar to netika lemts par
kriminālprocesa uzsākšanu pret /pers. D/.
Turklāt, /pers. B/, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, neveica darbības, lai pārtrauktu /pers. D/ noziedzīgās darbības pret nepilngadīgo /pers.
B/, viņa nolaidības dēļ to nevarēja izdarīt arī citas Valsts policijas/Nosaukums/ iecirkņa amatpersonas, jo netika informētas par /pers. D/ noziedzīgajām
darbībām, kā rezultātā pret /pers. D/ savlaicīgi netika uzsākts kriminālprocess un netika veikta /pers. D/ noziedzīgo darbību izmeklēšana atbilstoši
Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai, netika veiktas Kriminālprocesa likumā paredzētās procesuālās darbības, lai pārtrauktu /pers. D/ noziedzīgās
darbības pret nepilngadīgo /pers. B/, kā rezultātā 2020.gada 19.jūnijā un 2020.gada 30.jūlijā /pers. D/ attiecībā pret nepilngadīgo /pers. B/ izdarīja
Krimināllikuma 161.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, tas ir-izdarīja dzimumaktus ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu,
tādējādi izdarot divus smagus noziedzīgus nodarījumus, bet 2020.gada 9.augustā /pers. D/ izdarīja nepilngadīgās /pers. B/ izvarošanu, tādējādi izdarot
Krimināllikuma 159.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kurš atzīstams par sevišķi smagu noziegumu.
/pers. B/, nolaidīgi pildot savus amata pienākumus, nenodrošināja nepilngadīgās /pers. B/ Bērnu tiesību aizsardzības likumā aizsargāto interešu
ievērošanu, un proti:
- 6.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, ka “Tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām
attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī
tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses”.
- 9.panta otrajā daļā noteikto, ka “Pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu”.
- 15.panta otrajā daļā noteikto, ka “Bērnam ir tiesības būt pasargātam no fiziskas un garīgas ekspluatācijas, no seksuālas ekspluatācijas un
pavedināšanas, kā arī no citiem ekspluatācijas veidiem, kas jebkā varētu viņam kaitēt”.
- 50.panta piektajā daļā noteikto, ka “Bērnu aizliegts iesaistīt pornogrāfiska rakstura materiāla izgatavošanā vai izplatīšanā, kā arī pornogrāfiska
priekšnesuma sagatavošanā vai demonstrēšanā”.
- 51.panta pirmajā daļā noteikto, ka “Par vardarbību pret bērnu, par bērna pamudināšanu vai piespiešanu piedalīties seksuālās darbībās, par bērna
izmantošanu vai iesaistīšanu prostitūcijā vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības”.
Tādējādi /pers.B/ kā valsts amatpersonas bezdarbības rezultātā tika radīts smags kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm, proti,
nepilngadīgās /pers. B/ interesēm, jo /pers. B/ bezdarbība, nolaidīga amata pienākumu pildīšana izraisīja smagas sekas-netika konstatēti un
Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā netika uzsākta /pers. D/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pret nepilngadīgo /pers. B/ izmeklēšana, netika
pārtrauktas /pers. D/ noziedzīgās darbības pret nepilngadīgo /pers. B/, kā rezultātā /pers. D/ pret viņu izdarīja divus smagus noziegumus un vienu sevišķi
smagu noziegumu, kuri vērsti pret nepilngadīgās /pers. B/ ar likumu aizsargātām tiesībām uz dzimumneaizskaramību.
Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā.
Motīvu daļa
[2] Kriminālprocesā/pers.B/ (turpmāk-/pers. B/), aizdomās turētā statusā liecinājis, ka dienestā Valsts policijā esot kopš 2012.gada, bet no
2013.gada strādājis / / amats amatā. /pers. C/ (turpmāk-/pers. C/) pārmetumi un izteiktie apvainojumi esot pilnīgi nepatiesi. /pers. C/ sākotnēji vērsusies
/Nosaukums/ iecirknī ar iesniegumu par to, ka /pers. D/ (turpmāk-/pers. D/) pret viņas nepilngadīgo meitu /pers. B/ (turpmāk-/pers. B/) pielietojis
vardarbību, atņēmis mobilo telefonu, ar varu centies ievilkt automašīnā. Minēto /pers. C/ iesniegumu izskatījis /Nosaukums/ /pers.H/. Nezinot, kādas
darbības tobrīd veicis /pers. H/. Šobrīd zinot, ka 13.06.2020. /pers. H/ pieņēmis paskaidrojumu no /pers. C/, ka viņai telefons atdots, kaut gan savā
iesniegumā, viņa bijusi arī norādījusi par draudiem no /pers. D/ puses. 13.06.2020. /pers. H/ pieņēmis no /pers. C/ iesniegumu, kuru vēlāk iecirkņa
vadība novīzējusi izskatīšanai viņam (/pers. B/), kaut gan iecirkņa dežūrdaļa iedevusi /pers. C/ /pers. H/ telefonu, jo /pers. H/ lietvedībā atradusies /pers.
C/ iesnieguma izskatīšana, un, cik sapratis, šo /pers. C/ iesniegumu vajadzējis novīzēt arī /pers. H/. Uzskatot, ka /pers. C/ 09.06.2020. iesniegumā
norādītie fakti par draudu izteikšanu, kur pārbaudi veicis un lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņēmis /pers. H/, esot vistiešākā veidā
saistīti ar /pers. C/ 13.06.2020. iesniegumu, kuru izskatījis viņš (/pers. B/). Saņemot /pers. C/ abus iesniegumus savā lietvedībā, veicis to apvienošanu,
pēc kā, sazinājies ar /pers. C/ un uzaicinājis uz iecirkni paskaidrojuma sniegšanai, lai noskaidrotu un precizētu iesniegumos norādītos apstākļus. Par /pers.
C/ Iekšējās drošības birojam iesniegtajā iesniegumā norādītajiem faktiem un viņam (/pers. B/) izteiktajiem pārmetumiem /Nosaukums/ iecirkņa
Disciplinārās uzraudzības grupā veikta pārbaude, kas pārkāpumus viņa (/pers. B/) rīcībā neesot saskatījusi. Paskaidrojuma sniegšanas laikā piedāvājis
/pers. C/ pašrocīgi uzrakstīt paskaidrojumu, bet viņa atteikusies, norādot, ka pēc paskaidrojuma pabeigšanas to izlasīšot un parakstīšot. Jautājis /pers. C/
vai viņai ir informācija, ka viņas nepilngadīgā meita /pers. B/ stājusies dzimumattiecībās ar /pers. D/, uz ko viņa (/pers. C/) atbildējusi noliedzoši. Šo
informāciju paskaidrojumā neesot fiksējis. /pers. C/ paskaidrojuma sniegšanas laikā norādījusi, ka apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu, ka /pers. D/
netuvojas viņas ģimenei, viņa vērsīšoties tiesā, lai tā nosaka aizsardzību pret konkrētās personas tuvošanos viņas dzīvesvietai un personai. Jautājis /pers.
C/, vai viņai ir pierādījumi vai mazākās norādes uz to, ka /pers. D/ ir tendence uz pedofiliju, uz ko viņa atbildējusi, ka neesot. Jautājis /pers. C/ vai kādam
no ģimenes 13.06.2020. notikušā incidenta rezultātā nodarīti miesas bojājumi, uz ko viņa atbildējusi, ka neesot.
Minēto apstiprinot arī /Nosaukums/pilsētas Pašvaldības policijas darbinieki /pers. J/ un /pers. I/, kuri devušies uz izsaukumu 13.06.2020. Tāpat
/pers. C/ pajautājis, kādas darbības /pers. D/ veicis ar nazi, uz ko viņa atbildējusi, ka /pers. D/ pēc tam, kad viņa paziņojusi, ka neļaus satikties ar
nepilngadīgo /pers. B/ izvilcis nazi un turējis to rokās pie sāniem, neveicot nekādas aktīvas darbības (šo informāciju paskaidrojumā neesot norādījis).
Tāpat viņa (/pers. C/) neesot vēlējusies, lai par iesniegumos norādītajiem faktiem tiktu uzsākts kriminālprocess. Pēc paskaidrojuma noformēšanas,
nolasījis /pers. C/ paskaidrojuma tekstu, pēc tam viņa pati izlasījusi paskaidrojumu un labprātīgi to parakstījusi. Iesniegumos bez paskaidrojuma
pieņemšanas sastādījis arī uzziņu, kā arī veicis NŽ izdrukas par /pers. D/, kā arī analizējis informācijas datus. /pers. C/ neesot iesniegusi nekādus datus,
kā arī neesot informējusi, ka viņas rīcībā būtu tādi dati, kas norādītu, ka /pers. D/ ir pedofils.
Nepiekrītot 13.09.2021. lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto norādītajam, lēmums esot uzrakstīts apsūdzošā formā, bez
apstiprinātiem pierādījumiem, varbūtības formā. Uzskatot, ka, izskatot /pers. C/ iesniegumu, veicis nepieciešamās darbības, neesot pieļāvis bezdarbību un
lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņēmis pamatoti, balstoties uz /pers. C/ sniegto informāciju. Sastādījis atbildi-paziņojumu /pers. C/,
kurā informējis par pieņemto lēmumu un pārsūdzēšanas kārtību. Materiāls, t.sk., viens atbildes eksemplārs, iesniegts tiešajai priekšniecei, savukārt, otrs
atbildes eksemplārs iesniegts kopā ar šo materiālu un pēc parakstīšanas nodaļas vadība to nogādājusi Dokumentu pārvaldības nodaļā un tas nosūtīts
adresātam. Nezinot kādā formā tas izdarīts. Iecirknī bijis dots vadības rīkojums gadījumos, ja iesniegumā figurē iesniedzēja e-pasta adrese, atbilde uz
iesniegumu sūtāma uz šo e-pasta adresi.
/pers. C/, norādot nepatiesas ziņas par viņa (/pers. B/) darbību, proti, ka viņš (/pers. B/) slēpis pierādījumus, par to, ka /pers. D/ uzbrucis viņas
ģimenei ar nazi, kas neatbilstot patiesībai, jo to apstiprinot arī /pers. C/ pati un Pašvaldības policijas darbinieki, tāpat /pers. C/ nepamatoti norādot, ka
pēc pāris dienām ir izvarota viņas meita. Neesot norādījis, kas rakstāms paskaidrojumā, nekādus draudus neesot izteicis, neesot draudējis /pers. C/ ar
kriminālatbildību. Esot runājuši par neslavas celšanu, un bez pierādījumiem, ka otra persona ir pedofils, nav pamata tajā viņu vainot. /pers. C/ šo visu
sapratusi pa savam un uzskatījusi kā draudus. /pers. C/ IDB adresētā iesniegumā norādījusi, ka noziegums ir atstājis neatgriezeniskas sekas uz mūžu-kaut
gan viņš (/pers. B/) nezinot, vai ir taisīta ekspertīze un ir noskaidrotas, kādas sekas noziedzīgs nodarījums ir atstājis uz nepilngadīgo /pers. B/, jo abas šīs
personas regulāru dzimumdzīvi dzīvojot jau no 2019.gada (lietas 175.-176.lapa).
[2.1] Saņēmis apsūdzības kopiju un uzklausījis apsūdzības būtības skaidrojumu /pers. B/ norādījis, ka savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzīst
un liecību sniegt nevēlas (lietas 186.lapa).
[2.2] /pers. B/ tiesas sēdē, paužot attieksmi pret apsūdzību, savu vainu viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas neatzina
un liecināja, ka 2020.gada 16.jūnijā Valsts policijas /amats/nodaļas priekšnieka vietniece /pers. V/ likusi atrakstīt materiālus, kas reģistrēti NŽ notikuma
žurnālā ar Nr./numurs/, ar norādi lemt Kriminālprocesa likuma kārtībā. Saņēmis arī iesniegumu, kurš reģistrēts VP /Nosaukums/ ar Nr.20-19/148302, to
pievienojis notikuma žurnālā reģistrētam ar Nr./numurs/ materiālam. Abos norādītajos materiālos iesniegumu rakstījusi /pers. C/. 2020.gada 19.jūnijā VP
/Nosaukums/ iecirknī uzaicināta /pers. C/, lai noskaidrotu lietas apstākļus par notikušo. Kopā ar /pers. C/ caurskatījuši iesniegtās īsziņas jeb sarakstes.
Norādījis, ka nesaskatot īsziņu sarakstēs, kas iesniegtas kopā ar 2020.gada 13.jūnija iesniegumu, ka tās atbilstu Krimināllikuma 132.pantā norādītajam.
/pers. C/ norādījusi, ka citas īsziņas vai kāda cita informācija par draudiem ģimenei viņas rīcībā neesot. Vēl /pers. C/ norādījusi, ka viņai neesot cita
informācija, izņemot to, ko norādījusi minētajos divos iesniegumos un vēl vienā iesniegumā, kas atrodoties izskatīšanā pie cita/amats/ /pers. C/
izskaidrojis, ka, ja īsziņās jeb sarakstēs ir izteikti draudi, kas atbilst Krimināllikumā norādītajam, tad viņa var vērsties tiesā par pagaidu aizsardzību pret
vardarbību. /pers. C/ iesniegumu esot detalizēti izvērtējis. Pēc sarunas ar /pers. C/ par rakstīto iesniegumos un notikušā apstākļiem, aicinājis /pers. C/
pašrocīgi rakstīt paskaidrojumu, kurā tiktu fiksēts sarunā noskaidrotais, un /pers. C/ skatījums par iesnieguma tālāko virzību. /pers. C/ atteikusies
pašrocīgi rakstīt paskaidrojumu un norādījusi, lai viņš (/pers. B/) rakstot paskaidrojumu viņas vietā, un fiksējot viņas teikto. 2020.gada 19.jūnijā /pers. C/
paskaidrojumā norādījusi, ka Valsts policijā ar iesniegumu vērsusies informācijas sniegšanas nolūkā. /pers. C/ skaidrojusi, ka /pers. D/ nevienam no viņas
ģimenes locekļiem neesot nodarījis miesas bojājumus. Paskaidrojumā norādīts, ka /pers. C/ vērsīsies tiesā pret /pers. D/ par pagaidu aizsardzību pret
vardarbību, kas vērsta pret viņas meitu /pers. B/, rakstot īsziņas. Īsziņas materiālam jau bijušas pievienotas. Lūdzis /pers. C/ norādīt tieši kurās īsziņās ir
norādīti šie draudi. Paskaidrojumā /pers. C/ norādījusi, ka nevēlas, lai par iepriekš minētajiem gadījumiem tiktu uzsākts kriminālprocess. Paskaidrojumā
minējusi, ka to, ka /pers. D/ ir persona ar noslieci uz pedofiliju, tomēr tā neuzskatot, pierādījumu šim faktam viņai neesot, kā arī norādījusi, ka
/pers.D/nevienam viņas ģimenes loceklim neesot nodarījis miesas bojājumus. /pers. C/ paskaidrojusi, ka iesniegumā iepriekš to norādījusi dusmu uzplūdā
tāpēc, ka /pers. D/ 2020.gada 9.jūnijā meitai atņēmis telefonu un ar varu gribējis meitu aizvest. 2020.gada 19.jūnija sarunā /pers. C/ norādījusi, ka
2020.gada 13.jūnija iesniegumā norādīto par 2020.gada 9.jūnija notikumiem izskatot cits /amats/, kurš šo lietu jau esot atrisinājis, tādēļ 2020.gada
9.jūnija notikumi 2020.gada 13.jūnija iesniegumā neesot jāņem vērā.
2020.gada 9.jūnija iesniegumā /pers. C/ norādījusi, ka viņas dzīvesvietā /pers.D/draudējis viņas meitai, lauzis rokas. Tajā laikā /pers.D/ meitai
atņēmis telefonu un teicis, lai /pers.E/ kāpjot automašīnā, taču meitai izdevies aizbēgt. /pers.D/ ar īsziņām draudēja nogalināt /pers.E/. /pers. C/ vēlējusies,
lai pret /pers.D/ uzsāk kriminālprocesu. Šo iesniegumu izskatījis/amats/
/pers.H/ kurš izprintējis īsziņu saraksti un, pieņemot /pers. C/ iesniegumu pārnesis visu šo tekstu uz 2020.gada 13.jūnija iesniegumu. 2020.gada
26.jūnijā VP /Nosaukums/ iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa
likuma 373.panta pirmo daļu, 377.panta 8.punktu. Lēmums nosūtīts /pers. C/, kuru viņa varējusi pārsūdzēt. Komunicējot ar /pers. C/, ievērojis ētikas un
uzvedības pamatprincipus, bijis pret viņu laipns, situāciju izprotošs un atsaucīgs. Kategoriski noliedzot, ka būtu jebkādā veidā draudējis /pers. C/ ar
kriminālprocesa uzsākšanu, pret viņu par neslavas celšanu vai apmelošanu, vai draudējis kā savādāk. Neesot bijis pret /pers. C/ uzbrūkošs, neesot
ņirgājies par viņu, neesot izteicis vēlmi vai kā savādāk norādījis, ka /pers. C/ būtu jāatsauc Valsts policijai rakstītie iesniegumi. Izskatot /pers. C/
2020.gada 13. un 15.jūnija iesniegumus, pieņemot lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, rīkojies savas kompetences ietvaros un atbilstoši uz
to brīdi pieejamiem faktiem. Saistībā ar 2021.gada 7.aprīlī disciplinārās uzraudzības grupas uzsākto faktu pārbaudi sniedzis paskaidrojumus, norādījis
2020.gada 13., 15.jūnijā reģistrēto iesniegumu izskatīšanas kārtību un pieņemto lēmumu pamatotību. 2021.gada 15.aprīlī disciplinārās uzraudzības grupas
lēmumā norādīts, ka viņa (/pers. B/) rīcībā nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, līdz ar ko nekonstatējot disciplināro pārkāpumu pazīmes. Pieprasot
minētās faktu pārbaudes lietas materiālu kopijas, konstatējis, ka /amats//pers.H/ izskatījis /pers. C/ iesniegumu NŽ 015382 par to, ka 9.jūnijā /pers. C/
nepilngadīgai meitai /pers. B/ draudējis /pers.D/, pieņēmis nepamatotu lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. 2020.gada 13.jūnijā /pers. C/
sazinājusies ar /amats/ /pers.T/, kurš nosaucis /amats//pers.K/telefona numuru uz kuru sazināties par iespēju papildināt 9.jūnija iesniegumu. /amats/
/pers.H/ pieņēmis /pers. C/ jaunu iesniegumu un pārnesis 9.jūnija iesnieguma tekstu uz 13.jūnija iesniegumu. Pieņēmis no /pers. C/ paskaidrojumu, ka
telefons ir atdots un pretenziju nav. Par to, ka pastāv trešais iesniegums šajā lietā vairākkārt norādījis /amats/ /per.F/, taču tas neesot ņemts vērā.
2021.gada 12.augusta liecībā, /pers. C/ norādījusi, ka 13.jūnijā viņas dzīvesvietā konflikta laikā /pers. E/ tēvs iesitis /pers.D/ pa seju un pēc tam tikai
/pers.D/ izvilcis nazi. 2020.gada 13.jūnija iesniegumā /pers. C/ norādījusi, ka /pers.D/ uzbrucis ar nazi, viņa mērķis bijis nodarīt miesas bojājumus. /pers.
C/ norādījusi, ka /pers.D/ regulāri rakstījis īsziņas, draudējis visai ģimenei, tai pat laikā šādas īsziņas neesot pievienotas iesniegumiem. No īsziņu satura
neizrietot, ka ģimenei izteikti draudi. Īsziņas caurskatījis kopā ar /pers. C/. Tobrīd /pers. C/ pret /pers.D/neesot bijušas citas pretenzijas, kā tikai šīs
īsziņas. /pers. C/ atteikusies pati rakstīt paskaidrojumu, tādēļ rakstījis viņas vietā, taču šo paskaidrojumu /pers. C/ izlasījusi.
Izdarījis visu, kas bijis viņa kompetencē un izvērtējis visu pieejamo informāciju.
[2.3] Atbildot uz aizstāvības jautājumiem norādīja, ka sākotnēji saņemts viens iesniegums, pēc tam pievienots vēl viens iesniegums, lai lemtu par
iesniegumu tālāko virzību, uzaicināta /pers. C/ sniegt paskaidrojumu, lai konstatētu kas ir noticis. Ņemot vērā /pers. C/ paskaidrojumu, pieņemts lēmums
par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Materiāls nodots tiešajai priekšniecei /pers. V/, kura šo materiālu pilnībā kontrolējusi un pārbaudījusi. Preventīvs
pasākums bijis jāveic, ja tiešām iesniedzējs norāda, ka vēlas, lai veiktu ar kādu personu preventīva rakstura pārrunas, lai kaut kādas darbības
neatkārtotos. Šajā gadījumā /pers. C/ noliegusi to, iesniegumā aprakstītie fakti notikuši, līdz ar ko neesot bijis pamats veikt preventīva rakstura pārrunas.
Ja /pers. C/ būtu norādījusi informāciju, kas pēc tam atspoguļota Iekšējās drošības birojā kriminālprocesā tad viņam (/pers. B/), kā iecirkņa/amats/ tas
atvieglotu darbu. Operatīvie darbinieki visu laiku sekojot līdzi notikuma žurnāla notikumiem. Tā kā /pers. C/ norādījusi, ka viņai pret šo cilvēku pretenziju
nav, tad neesot bijis pamats vērsties pie Operatīvajiem darbiniekiem. Visus materiālus atdevis uz pārbaudi /pers. V/. Ja priekšnieks saskatītu darbībās
kaut ko nepamatotu, vai kaut kas būtu neizdarīts, tad priekšniekam ir tiesības atdot atpakaļ šo materiālu, lai lemtu par tālāko virzību-vai to papildināt, vai
nodot izskatīšanai kriminālpolicijai. Aptuveni pirms diviem gadiem /Nosaukums/ iecirknī bijusi sapulce, kurā norādīts, ka stājies spēkā Personu datu
aizsardzības likums un bez reāla pamata nedrīkst datu bāzēs skatīties ne par vienu personu, ja tam nav pamatojuma. NŽ izdrukas bijušas pievienotas
materiāliem, tās izvērtējis un neesot saskatījis draudus sabiedrībai.
[2.4] Atbildot uz prokurora jautājumiem norādīja, ka /pers. C/ stāstīto esot izvērtējis objektīvi no visas pieejamās informācijas, taču, ņemot vērā,
ka /pers. C/ pret /pers.D/ vairs neesot bijušas pretenzijas, tad neesot bijis pamata šo personu vērtēt.
[2.4.1] Tiesas sēdē apskatīta NŽ izdruka, no kuras izriet, ka /pers.D/m reģistrēts pārkāpums (lietas 15.lapa), proti, ka viņš nav ievērojis drošības
līdzekļa-nodošana policijas uzraudzībā nosacījumus. /pers. B/ paskaidroja, ka NŽ esot pamanījis, ka/pers.D/m ir piemērots drošības līdzeklis.
[3] Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500.pantu tika pārbaudīti pierādījumi.
[3.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē nolasīta liecinieces /pers. C/ kriminālprocesā sniegtā liecība, kurā viņa
liecinājusi, ka 2020.gada 13.jūnijā vērsusies Valsts policijas/Nosaukums/s iecirknī ar iesniegumu par to, ka 13.jūnija naktī viņas dzīvesvietā /adrese/
ieradies /pers.D/ kurš vēlējies runāt ar liecinieces nepilngadīgo meitu un ar lieliem pūliņiem atdevis uz /pers. C/ vārda reģistrēto mobilo telefonu, kuru
faktiski lietojusi viņas nepilngadīgā meita /pers. B/. Viņai (/pers. C/) bijis zināms, ka /pers.D/ tiekoties ar mazgadīgām un nepilngadīgām meitenēm, lai
apmierinātu savas seksuālās tieksmes. Tāpat zinājusi, ka /pers.D/ ir policijas uzraudzība un aizliegums naktī atrasties ārpus savas dzīvesvietas. Lai
nepieļautu /pers. D/ tikšanos ar nepilngadīgo meitu, /pers. B/ tēvs izgājis ārā un teicis /pers.D/, lai viņš netuvojas meitenei, abu starpā sācies konflikts,
kura laikā /pers. B/ tēvs iesitis /pers.D/ pa seju, bet /pers.D/ izvilcis nazi, to redzot centušies /pers.D/ nazi atņemt. Ņemot nost nazi, savainojusi rokas
pirkstus. Par šo faktu izsaukuši policiju. Ieradusies pašvaldības policija. Tobrīd M/pers.D/jau bijis aizbēdzis. Pašvaldības policisti neesot veikuši nekādus
pasākumus, iesniegumu neesot pieņēmuši, arī nazi neesot gribējuši ņemt. Dzirdējusi, ka pašvaldības policists kādam pa rāciju jautājis: “Kur lai es to
iesniegumu pēc tam lieku?”.
Kad pateikusi, ka bijis ieradies /pers.D/ radies iespaids, ka policijas darbiniekiem šī persona bijusi zināma, bet neviens neko šai sakarā nevēlas
darīt, tādēļ 13.jūnija rītā ieradusies /Nosaukums/ policijas iecirknī un iesniegusi iesniegumu par notikušo naktī. Iesniegumā norādījusi, ka /pers.D/regulāri
rakstot īsziņas viņas (/pers. C/) meitai, draudot meitu un ģimeni nogalināt, ja meita ar /pers.D/ nesatiksies un nebūs kopā./pers.D/izmatojis draugu
palīdzību, lai izdabūtu viņas (/pers. C/) meitu no dzīvesvietas. Iesnieguma izskatīšanas laikā neviens no policijas darbiniekiem neesot prasījis uzrādīt vai
pievienot lietai šīs draudus saturošās īsziņas. Iepriekš meita esot tikusies ar /pers.D/ taču naktīs vienmēr bijusi mājās. Zinājusi, ka /pers.D/ ir vecāks par
viņas (/pers. C/) nepilngadīgo meitu, aptuveni 17-18 gadus vecs. Kad uzzinājusi, ka /pers.D/ iespējams veic seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgām
meitenēm, pārrunājusi to ar /pers. B/ un piekodinājusi ar /pers.D/netikties, tāpat /pers.D/ vairākkārt teikts, lai viņš nerādoties acīs un no/Nosaukums/
pazūdot. Zinājusi, ka /pers.D/ dzīvo /Nosaukums A/, taču /Nosaukums/ viņam esot dzīvoklis-stacijas rajonā. /pers. D/ Facebook profilā redzējusi meitas
bildes, kurās meitene bijusi gandrīz kaila, bildes pēc brīža izņemtas. Tādējādi /pers.D/šantažējis meiteni, norādot, ka, ja nebūs tā kā viņš vēloties, tad
bildes varēšot aplūkot visi. Ņemot vērā visu notikušo, 2020.gada 15.jūnijā caur portālu latvija.lv iesniegusi policijai iesniegumu, kurā norādījusi, ka
/pers.D/ cenšas pakļaut viņas (/pers. C/) meitu seksuālai vardarbībai un seksuālām attiecībām. Pēc ierakstiem Facebook sapratusi, ka /pers.D/ šādi
rīkojies arī ar citām nepilngadīgām meitenēm /Nosaukums B/ tādēļ arī to norādījusi savā iesniegumā, ka ir pamats uzskatīt, ka /pers.D/ meklē sociāli
neaizsargātas personas savu seksuālo vajadzību apmierināšanai. Kad iesniegusi šo iesniegumu, vēlējusies, lai policija sāk pārbaudīt minētos faktus, lai
tiktu veikti preventīvie pasākumi, lai turpmāk tiktu pasargāta gan viņas (/pers. C/) meita, gan citas nepilngadīgās meitenes, jo /pers.D/ ne tikai veicis
seksuāla rakstura darbības ar meitenēm, bet arī fotografējis viņas kailas un fotoattēlus ievietojis sociālajos tīklos publiskai apskatei, tādējādi šantažējis
meitenes un piespiedis pakļauties viņa turpmākām iegribām.
Dažas dienas pēc iesnieguma iesniegšanas viņai (/pers. C/) piezvanīts no Valsts policijas un palūgts ierasties papildus paskaidrojuma sniegšanai.
Kabinetā atradies vīrietis Valsts policijas formas tērpā. Jau no paša sākuma viņš centies atšūt-sācis analizēt katru teikumu, kas norādīts iesniegumā,
katram vārdam bijis viņa pretarguments-vai esot konkrēti pierādījumi faktiem, vai kādam no ģimenes nodarīti miesas bojājumi, vai viņai (/pers. C/) esot
pierādījumi tam, ka/pers.D/ ir nosliece uz pedofiliju. Ieteicis kaut kur griezties, lai tiktu pieņemts lēmums, kas aizliegtu /pers.D/ tuvoties viņas ģimenei, bet
pats policijas darbinieks nekādu lēmumu neesot pieņēmis. Policijas darbinieks viņai (/pers. C/) vārdiski uzbrucis, draudējis, ka apvainojot /pers.D/ bez
pierādījumiem, pret pašu varot tikt piemērota atbildība, ka /pers.D/varot viņu (/pers. C/) iesūdzēt tiesā. Izskatījies, ka/amats/ir /pers.D/ pusē. Iesniedzot
iesniegumu vēlējusies, lai policija veic kaut kādus profilaktiskus pasākumus, pārrunas ar /pers.D/ neesot vajadzējis, lai /pers.D/ liek cietumā, jo tobrīd tie
bijuši tikai viņas (/pers. C/) pieņēmumi /pers.D/prettiesiskajai darbībai, tiešu pierādījumu neesot bijis, uzskatījusi, ka policijai ir visas iespējas pierādījumus
savākt. Pēc /amats/ sniegtajām atbildēm, radies iespaids, ka viņš neko nevēlas šajā lietā darīt un vēlas to pēc iespējas ātrāk izbeigt. Radies iespaids, ka
/amats/ nav runājis ar /pers.D/ par šiem faktiem un nemaz negrasās to darīt vai veikt citas darbības. /amats/ teicis, ka jebkas, ko viņa teikusi, varot tikt
vērsts pret pašu (/pers. C/), viņas argumentus neesot uzklausījis, tādēļ sapratusi, ka neko nepanāks, paskaidrojumu parakstījusi, norādot, ka nevēloties,
lai tiktu uzsākts kriminālprocess. Jūlijā saņēmusi atbildi no policijas, īsti neesot sapratusi par ko tas bijis, tajā norādīts, ka pieņemts lēmums par
atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Neesot sapratusi, vai atteikums bijis par uzbrukumu ar nazi, draudu īsziņu sūtīšanu vai arī par /pers. D/ iespējamiem
centieniem pakļaut seksuālām attiecībām nepilngadīgās meitenes. Tāpat neesot sapratusi to, ka viņai (/pers. C/) bijušas tiesības šo lēmumu pārsūdzēt,
saprotot, ka tāpat neko nepanāks, lēmumu neesot pārsūdzējusi. Aptuveni mēnesi pēc šī lēmuma pieņemšanas viņas (/pers. C/) meitu /pers. B/
/pers.D/izvarojis, to uzzinājusi no meitas, par ko /pers.D/ arī ticis aizturēts (lietas 80.-82.lapa).
Lieciniece /pers. C/ uzturēja savu iepriekš sniegto liecību. Tiesai paskaidroja, ka pie policijas/amats/ jutusies ļoti neērti, katru viņa vārdu uztvērusi
kā uzbrukumu sev.
[3.1.1] Atbildot uz aizstāvības jautājumiem, papildus norādīja, ka policijā ar iesniegumiem vērsusies, lai tiktu pārbaudīts /pers.D/, lai tiktu uzsākts
kriminālprocess pret viņu. Otru iesniegumu uz policiju nosūtījusi caur latvija.lv. Iesniegumā lūgusi veikt preventīvos pasākumus, lai noskaidrotu, cik
personas cietušas. Pēc /amats/ uzaicinājuma ieradusies policijā, tur sniegusi paskaidrojumu saistībā ar uzrakstīto iesniegumu par /pers.D/. Lēmumu par
kriminālprocesa izbeigšanu neesot pārsūdzējusi, jo domājusi, ka nav vērts to darīt.
[3.2] Lieciniece/pers. V/ (turpmāk-/pers. V/) kriminālprocesā liecinājusi, ka 2020.gada 13.jūnijā VP /Nosaukums/ iecirkņa NŽ ar Nr./numurs/
saņemts un reģistrēts /pers. C/ iesniegums, kurā viņa norādījusi, ka uz viņas dzīvesvietu atnācis /pers.D/ un draudējis ar nazi. 2020.gada 16.jūnijā
iesniegums atrakstīts /pers. B/ kā konkrētās teritorijas iecirkņa /amats/./Nosaukums/ iecirknī iesniegumi tiekot atrakstīti /amats/ pēc viņu apkalpojamām
teritorijām. Ja šī pati iesniedzēja iesniegusi vēl vienu iesniegumu, bet notikums noticis citur, tad šis iesniegums atrakstīts citam i/amats/, kuram bijusi
konkrētā teritorija.
Saņemot iesniegumu, /amats/to izskatot Kriminālprocesa likuma noteiktā kārtībā, bet, ja iesnieguma rakstītājs konkrēto iesniegumu atsauc vai
paskaidro, ka iesniegumu sniedzis informatīvā nolūkā, tad nekādas izmeklēšanas darbības netiekot veiktas. /pers. V/ kā VP /Nosaukums/ iecirkņa
kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietniece parakstot atbildes. Viņas pakļautībā esot /Nosaukums/ iecirkņi, bet 2020.gada jūnijā pildījusi arī
/amats/pienākumus, līdz ar to nācis klāt vēl /Nosaukums/ iecirknis un /amats/ materiāli.
Saņemot uz parakstu, visu neesot izpētījusi, jo uzticējusies/amats/ godaprātam un darbam. Izlasījusi /pers. C/ iesniegumu un paskaidrojumu, kurā
/pers. C/ norādījusi, ka vēloties, lai iesniegumus tālāk netiktu izskatīts, ka to rakstījusi informatīvā nolūkā, kā arī, ka viņai neesot pierādījumu par
pedofilijas faktu. /pers. V/ uzticējusies /pers. B/, jo viņš sevi pierādījis kā godīgs darbinieks, kurš neietekmē iesnieguma sniedzēju, lai iesniegums tiktu
atsaukts. Tādēļ mierīgu sirdi parakstījusi atbildi, jo iesniedzēja vairs neko neesot vēlējusies. Izskatot šo matreriālu, neesot /pers. B/ devusi nekādus
rīkojumus, kas būtu jādara. Arī pati neesot iepazinusies ar pilnībā visu materiālu, proti, neesot to pārlasījusi. Tobrīd neesot bijusi informācija par /pers. D/
citiem nodarījumiem, vai to, ka pret /pers.D/uzsākts kriminālprocess par netiklu darbību veikšanu ar nepilngadīgo meiteni, vai arī to bijusi piemirsusi, jo
caur rokām izejot daudz atteikuma materiālu un visus uzvārdus neiegaumējot. /pers. C/ bijusi norādījusi, ka /pers.D/ir nosliece uz pedofiliju, bet pēc tam
savā paskaidrojumā norādījusi, ka pierādījumu tam neesot, līdz ar to /pers. V/ neesot iedziļinājusies informācijas patiesīgumā. /pers. B/ neesot bijis
pienākums šādu informāciju zināt, bet saņemot iesniegumu viņš varējis to pārbaudīt. Kādēļ /pers. B/ to neesot izdarījis-nezinot, iespējams, viņam tobrīd
bijuši citi steidzami darbi. Iesnieguma izskatīšanas brīdī pildījusi priekšnieka pienākumus, Kriminālpolicijas nodaļas sapulcēs neesot piedalījusies.
Sakarā ar atbilžu sniegšanu, varot norādīt, ka, ja persona norādījusi, ka atbildi vēlas saņemt pa pastu, tad tas parasti tiekot ievērots, citos
gadījumos tas notiekot caur e-pastu-līdzekļu taupīšanas nolūkā. Par cik /pers. C/ otru iesniegumu iesniegusi caur latvija.lv, tad /amats/ atbildi izvēlējies
sniegt uz e-pastu. Ņemot vērā, ka ne visas personas varot atvērt ar e-parakstu parakstītus dokumentus, tad konkrētajā gadījumā /amats/ uzrakstījis
atbildi, kuru iedevis /pers. V/ parakstīt, ko parakstījusi ar roku. Tad viss materiāls aiznests uz lietvedību, tur ieskenēts un ieskenētā veidā nosutīts uz e-
pastu (lietas 84.-86.lapa).
Lieciniece /pers. V/ tiesas sēdē uzturēja savu iepriekš sniegto liecību.
[3.2.1] Atbildot uz aizstāvības jautājumiem papildus norādīja, ka 2020.gadā bijusi VP /amats/ vietniece, /pers. B/ bijis viņas pakļautībā.
Parakstījusi /pers. B/ izskatītos materiālus. Diennakts laikā ienākošie materiāli sadalīti iecirkņa /amats/ attiecīgi par apkalpojamām teritorijām. Tālāk ar
materiālu strādājot /amats/ viņa darbu uzrauga un konsultē /amats/vai arī priekšnieki. Pēc materiāla izskatīšanas, tas tiekot nodots vecākajam/amats/, kurš
to pārbauda, izskata un sniedz konsultācijas. Pēc tam materiāls nonākot pie viņas (/pers. V/). Materiālus pārbaudījusi un uzraudzījusi. Konkrētajam
materiālam pastiprinātu uzmanību neesot pievērsusi, jo iesniegums bijis vairāk par cietušajai izteiktiem draudiem, materiālos bijis arī cietušās
paskaidrojums, kurā viņa savu iesniegumu atsaukusi, līdz ar ko pamatoti pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt kriminālprocesu. Neesot radušās
aizdomas, ka /pers. B/ cietušo būtu piespiedis atsaukt iesniegumu. Liekot parakstu uz atteikuma, izvērtējusi cietušās paskaidrojumu. Policijā nav vienota
instrukcija materiāla izskatīšanai, katrs /amats/to darot pēc saviem ieskatiem.
[3.2.2] Atbildot uz prokurora jautājumiem papildus norādīja, ka iecirknī esot liels darba apjoms, materiālā neesot jāpārlasa no a-z tur esošie
dokumenti, konkrētajā situācijā redzējusi personas paskaidrojumu ar atsaukumu, kas bijis pilnīgs pamats pieņemt lēmumu atteikt ierosināt procesu. /pers.
C/ paskaidrojumu izlasījusi. Neatceroties, vai paskaidrojumā /pers. C/ norādījusi, ka lūdz izskatīt informāciju par seksuāla rakstura darbībām pret meitu.
Iesniegumā norādīto par iespējamo pedofiliju neesot vērtējusi, jo bieži esot gadījumi, kad cilvēki viens par otru slikti izsakās pat bez pamata un vēlāk
šādus iesniegumus atsauc. NŽ izdruku par /pers.D/ neesot apskatījusies. Neatceroties, vai materiālā redzējusi /pers. C/ iesniegumu par /pers. D/
iespējamiem seksuāla rakstura noziegumiem. Atteikums pieņemts saistībā ar draudiem, ja /amats/ būtu radušās aizdomas par iespējamu seksuālu
noziegumu, tad tas būtu jāreģistrē kā jauns notikums /amats/ parasti izskaidrojot iesniedzējam kā jārīkojas katrā konkrētajā situācijā.
[3.2.3] Tiesas sēdē lieciniecei /pers. V/ uzrādīts /pers. C/ 2020.gada 15.jūnija iesniegums (lietas 10.lapa) un sūdzība (lietas 11.lapa).
Lieciniece /pers. V/ tiesai paskaidroja, ka šāds iesniegums pieņemts informācijas sniegšanas nolūkā, uz to nav reaģēts, bet tas bija jānodod /amats/
darbiniekiem, tas esot pārvaldes priekšnieka /pers. M/ kompetencē.
Lieciniece /pers. V/ skaidroja, ka šie iesniegumi izdrukāti no informācijas sistēmas, kurā atrodas no latvija.lv saņemtie iesniegumi. Tie sākotnēji
nonākot pie pārvaldes priekšnieka, kurš tālāk tos novīzējot citām amatpersonām. Rezolūcijas esot redzamas sistēmā, ne uz papīra izdrukāta dokumenta
atvasinājuma.
Bez jau minētajiem pierādījumiem, apsūdzētā vaina pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.
[3.3] 2021.gada 27.februārī /pers. C/ vērsusies “Iekšējās drošības birojā” ar sūdzību par policijas darbinieku bezdarbību. Sūdzībā /pers. C/ lūgusi
veikt pārbaudi un policijas darbinieka /pers. B/ darbību izvērtējumu, jo viņa bezdarbības un faktu slēpšanas rezultātā ir noticis smags noziegums pret viņas
(/pers. C/) meitu, kas atstās neatgriezeniskas sekas uz visu mūžu. Lūgusi izvērtēt /pers. V/ atbildību, šā nozieguma atbalstīšanā, kā /pers. B/ priekšniecei,
kas parakstīja atbildi, nesaredzot nekādu policijas darbinieka bezdarbību, jo ticis pieņemts lēmums par iesnieguma izbeigšanu tādējādi atbalstot šī smagā
nozieguma izdarīšanu, jo policijas darbiniekiem bijis jāizvērtē un jāiedziļinās lietas būtībā, redzot ka ir iesaistīta nepilngadīga persona. Policijas darbinieku
nolaidība un neprofesionālā rīcība, sākot jau no nereaģēšanas un beidzot ar /amats/ klajo paņirgāšanos, sekmējusi šī smagā nozieguma pastrādāšanu
(lietas 3.-4.lapa).
[3.4] No Materiāla Nr./numurs/par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu izriet sekojošais:
[3.4.1.] 13.jūnijā reģistrēts notikums NŽ 015787-saņemta vēstule par to, ka 2020.gada 13.jūnijā ap plkst.01/adrese/pie /pers. C/ atnācis /pers.D/,
kurš vēlējies runāt ar nepilngadīgo /pers. B/. Sarunas laikā /pers.D/ draudējis ar nazi. /pers. B/ ilgstoši uz savu telefonu saņemot draudus saturošas īsziņas
no /pers. D/-draudus noslepkavot /pers. B/.
[3.4.2] No uz NŽ izdrukas redzamajām rezolūcijām izriet, ka 2020.gada 16.jūnijā materiāls nodots /pers. B/, izlemšanai Kriminālprocesa likuma
kārtībā, 2020.gada 26.jūnijā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta 8.punktu /pers. B/ atteicis uzsākt
kriminālprocesu, 2020.gada 30.jūnijā materiālu pārbaudījusi /pers. V/ (lietas 8.lapa).
[3.4.3] 2020.gada 13.jūnijā /pers. C/ vērsusies VP /Nosaukums/ iecirknī ar iesniegumu par viņas nepilngadīgajai meitai izteiktajiem draudiem
nogalināt no /pers. D/ puses, norādījusi, ka vēloties, lai pret /pers.D/ tiek uzsākts kriminālprocess (lietas 9.lapa).
[3.4.4] 2020.gada 15.jūnijā /pers. C/ vērsusies VP KRP ar iesniegumu, kurā norādījusi, ka no šā gada marta mēneša viņas (/pers. C/) meitu /pers.
B/ terorizē un dažādi šantažē /pers.D/, kurš būdams pilngadīgs izmantojot savu autoritāti, iespējams, cenšoties pakļaut /pers. C/ meitu seksuāla rakstura
attiecībām. Visas darbības, kas tiekot veiktas pret nepilngadīgo meitu, izskatoties saskaņotas un labi atstrādātas. Esot pamats uzskatīt, ka /pers.D/ meklē
sociāli neaizsargātas personas, kuras ir viegli pakļaujamas, lai apmierinātu savas seksuālas vajadzības. /pers. C/ lūgusi veikt preventīvos pasākumus, lai
noskaidrotu cik jau šādi ir cietušas personas, kā arī izvērtēt šīs personas psihisko un garīgo veselību, jo notiekot viņas (/pers. C/) ģimenes vajāšana, par
ko jau rakstīti iesniegumi Valsts policijā. Sūdzībā par /pers.D/norādījusi, ka viņš ir persona ar noslieci uz pedofiliju (lietas 10., 11.lapa).
[3.4.5] No 2020.gada 19.jūnija paskaidrojuma, kad /pers. C/ tika izsaukta uz policijas iecirkni papildus informācijas iegūšanai, izriet, ka /pers. C/
Valsts policijā ar sākotnējiem iesniegumiem vērsusies informācijas nolūkā, nevēloties, lai pret /pers. D/ tiktu uzsākts kriminālprocess (lietas 12.lapa).
[3.4.6] Izdrukā no Notikumu reģistrācijas žurnāla esošās informācijas un uzziņas par iesaistītajām personām NŽ /numurs/ izriet, ka VP KRP
reģistrēti vairāki notikumi, kas saistīti ar /pers. D/ (lietas 13.-15.lapa).
[3.4.7] 2020.gada 19.jūnija uzziņā /pers. B/ norādījis, ka 2020.gada 13.jūnijā Valsts policijas /Nosaukums/ Integrētā iekšlietu informācijas sistēmā
„Elektroniskais notikumu žurnāls” ar Nr./numurs/reģistrēts materiāls par to, ka 2020.gada 13.jūnijā ap plkst.01./adrese/ pie /pers. C/ atnācis /pers. D/,
kurš vēlējies runāt ar nepilngadīgo /pers. B/. Sarunas laikā /pers. D/ draudējis ar nazi. /pers. C/ ilgstoši uz savu telefona numuru no /pers. D/ saņemot
draudus saturošas īsziņas par to, ka viņš vēlas noslepkavot /pers. B/. 2020.gada 19.jūnijā paskaidrojumā /pers. C/ norādījusi, ka iesniegumu Valsts
policijā rakstījusi informācijas sniegšanas nolūkā. Skaidrojusi, ka miesas bojājumi ģimenes locekļiem nav nodarīti, nevēloties, lai par minēto gadījumu tiktu
uzsākts kriminālprocess. Paskaidrojumā /pers. C/ skaidrojusi, ka vērsīsies tiesā ar prasību par pagaidu aizsardzību no vardarbības, lai /pers. D/ nevarētu
tuvoties ģimenei (lietas 17.lapa).
Lietas materiāliem pievienotas naža un /pers. C/ grieztās brūces fotogrāfijas (lietas 18., 19.lapa).
[3.4.8] Telefona sarakstes izdruka apstiprina faktu, ka starp /pers. D/ un /pers. B/ notikusi sarakste, tostarp arī seksuāla rakstura (lietas 20.-
76.lapa).
[3.5] Kā izriet no paziņojuma /pers. C/-2020.gada 26.jūnijā, izskatot /pers. C/ iesniegumus, VP /Nosaukums/ iecirkņa Kārtības policijas nodaļā,
pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta 8.punktu, pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (lietas
77.lapa).
[3.6] No pārskata par personām, kuras laika posmā no 2020.gada 9.jūnija līdz 2020.gada 1.jūlijam, izmantojot Centra Integrētās informācijas
sistēmas pieprasījušas informāciju par /pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/ redzams, ka konkrētajā periodā /pers. B/ informāciju par šīm personām nav
pieprasījis, kas norāda uz viņa neieinteresētību un bezdarbību (lietas 89.-95.lapa).
[3.7] 2020.gada 17.augustā pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.11270007620 uzsākšanu (lietas 126.lapa). 2021.gada 19.februārī /pers.
D/ minētajā kriminālprocesā saukts pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Par cietušo atzīta
/pers. B/. Ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 12.maija spriedumu /pers. D/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 159.panta trešās daļas, 161.panta,
166.panta ceturtās daļas un 166.panta otrās daļas. Spriedums stājies spēkā 2022.gada 24.maijā (lietas 96.-97., 98.-105., 130.-131., 132.-133., 138.-
140.lapa).
[3.8] Ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 9.februāra un 2021.gada 5.novembra spriedumiem /pers. D/ notiesāts par noziegumiem pret tikumību
un dzimumneaizskaramību, galīgais sods pēc spriedumu kopības noteikts brīvības atņemšana uz 19 gadiem un probācijas uzraudzība uz 5 gadiem (lietas
108.-120., 123.-125.lapa).
[3.9] Saskaņā ar VP /Nosaukums/ iecirkņa Kārtības policijas nodaļas i/amats/ amata aprakstu /pers. B/ bija sekojoši amata pienākumi-jāuzsāk un
jāveic resoriskās pārbaudes, resoriskās pārbaudes laikā konstatējot, ka noticis noziedzīgs nodarījums, jārīkojas saskaņā ar tiešā priekšnieka rīkojumu
par materiālu nodošanu Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonām, jāveic individuālās prevencijas pasākumi, jāpiedalās noziedzīgo nodarījumu atklāšanā,
jāsadarbojas ar kriminālpolicijas nodaļas operatīvajiem darbiniekiem, saņemot ziņas par iespējamu notikušu vai plānotu noziedzīgu nodarījumu, jāiegūst
visu iespējamo informāciju par noziedzīga nodarījuma apstākļiem, informēt par to tiešo priekšnieku un rīkoties saskaņā ar priekšnieka norādījumiem,
nekavējoties jāraksta ziņojums tiešajam priekšniekam par saņemto vai iegūto informāciju, kas var būt noderīga noziedzīgu nodarījumu un citu
likumpārkāpumu novēršanai un atklāšanai, sabiedriskās drošības, kārtības un personas likumīgo interešu aizsardzībai (lietas 145.-146.lapa).
Saskaņā ar VP /Nosaukums/ iecirkņa Kārtības policijas nodaļas /amats/ amata apraksta 11.1.punktu /pers. B/ normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā un apjomā bija atbildīgs par amata pienākumu kvalitatīvu, savlaicīgu un rezultatīvu izpildi.
[3.10] No Pavēles un Uzziņām/Izziņām redzama /pers. B/ dienesta gaita Valsts policijā (lietas 153., 154., 156.-157., 158., 159.lapa).
[4] Neskatoties uz /pers. B/ savas vainas noliegšanu, tiesa atzīst, ka viņa vaina valsts amatpersonas bezdarbībā, kas izraisīja smagas sekas, tas ir,
būdams valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras viņam pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, ir pierādīta pilnībā ar faktiem,
kas izriet no paša apsūdzētā, liecinieku liecībām un pārējiem lietas materiālos fiksētajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un
savstarpējā saistībā, viņa noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 319.panta trešās daļas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmo daļu pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā
formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo
apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta otro daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus
kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva
pazīmes. Lai personu atzītu par vainīgu Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir jākonstatē, ka noziedzīgo
nodarījumu izdarījusi valsts amatpersona, un ka valsts amatpersona nav izdarījusi darbības, kuras tai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, un
pienākumu neizpildīšanas rezultātā ir izraisītas smagas sekas, šo pienākumu neizpildīšana ir cēloniskā sakarā ar smagajām sekām.
[4.1] Tiesa uzskata, ka apsūdzētā bezdarbības rezultātā tika radīts smags kaitējums ar likumu aizsargātajām interesēm,-nepilngadīgās /pers. B/
interesēm, jo /pers. B/ bezdarbība, nolaidīga amata pienākumu pildīšana izraisīja smagas sekas-netika konstatēti un Kriminālprocesa likumā noteiktajā
kārtībā netika uzsākta /pers. D/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu pret nepilngadīgo /pers. B/ izmeklēšana, netika pārtrauktas/pers.D/ noziedzīgās darbības
pret nepilngadīgo /pers. B/, kā rezultātā /pers.D/pret viņu izdarīja divus smagus noziegumus un vienu sevišķi smagu noziegumu, kuri vērsti pret
nepilngadīgās /pers. B/ ar likumu aizsargātām tiesībām uz dzimumneaizskaramību.
Lai inkriminētu Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā ietverto kvalificējošo pazīmi-smagas sekas, jāņem vērā likuma “Par Krimināllikuma spēkā
stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.pantā norādītie smagu seku kritēriji. Bez minētā smagu seku esamība jau pati par sevi vērtējama arī kā būtisks
kaitējums konkrētām ar likumu aizsargātām interesēm un konstatēt apdraudējumu vēl kādām citām interesēm nav nepieciešams.
Gan tiesību teorijā, gan judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka Krimināllikuma 319.pantā paredzētā nozieguma pamatsastāvā ietvertā norāde uz būtisku
kaitējumu un smagas sekas kā kvalificējošā pazīme apzīmē noteiktu kaitējumu ar likumu aizsargātajām interesēm, smagas sekas atzīstot par kaitējumu ar
augstāku kaitīguma pakāpi salīdzinājumā ar būtisku kaitējumu. Tā kā katrs no šiem vērtējuma jēdzieniem apzīmē noteiktas smaguma pakāpes kaitējumu,
domājams, nav nepieciešamības, konstatējot nozieguma rezultātā izraisītās smagās sekas, papildus visos gadījumos konstatēt būtisku kaitējumu, turklāt
grūti iedomāties situāciju, kurā, izraisot smagas sekas, vienlaikus netiktu radīts būtisks kaitējums. [..] Krimināllikuma Sevišķās daļas normu veidošanā ir
izmantots arī tāds konstruktīvs paņēmiens, ka panta pirmajā daļā kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses pazīme norādīts būtisks kaitējums, bet kā
kvalificējoša pazīme citā tā paša panta daļā – citi apstākļi. Ja tās ir smagas sekas, tad problēmu nav, jo nodarījums jākvalificē saskaņā ar attiecīgā panta
daļu, kurā paredzētas smagākās sekas. Būtu neloģiski vēl prasīt, lai konstatētu panta pirmajā daļā paredzēto būtisko kaitējumu.” (D. Hamkova, V.
Liholaja Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse. Jurista Vārds, Nr. 2, 2012, 10. janv., U. Krastiņš Vērtējuma jēdzieni
Krimināllikuma normās. Jurista Vārds, Nr. 24, 2012, 12. jūn., Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē 2015.gada
4.februārī akceptēts apkopojums “Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas, 318. panta otrās daļas un 319.
panta otrās daļas”).
Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 24.panta prasībām atbildība par Krimināllikumā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi
vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, nodarīts mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis
mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām
interesēm.
Lai prettiesisko bezdarbību varētu atzīt par kaitīgo seku cēloni, bez citiem apstākļiem, ir jākonstatē arī apstāklis, ka iestājušās sekas ir tieši darbības
vai bezdarbības rezultāts (U.Krastiņš Noziedzīgs nodarījums, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2000).
[4.2] Nepilngadīgās /pers. B/ māte /pers. C/ vērsās pēc palīdzības policijā savas nepilngadīgās meitas aizsardzībai, taču Valsts policijas
amatpersona neveica savus pienākumus, atrunāja cietušo, viņas vārdā uzrakstot paskaidrojumu, ka /pers. C/ nevēlas, lai par iesniegumos minētajiem
faktiem tiktu uzsākts kriminālprocess.
Tiesa ņem vērā, ka valsts pienākums veltīt bērniem īpašas rūpes izriet no tai saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem par nepilngadīgo
aizsardzību, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencijas, kuras 19.panta pirmā daļa noteic:
„Dalībvalstis veic visus attiecīgos likumdošanas, administratīvos, sociālos un izglītošanas pasākumus, lai ikvienu bērnu aizsargātu pret fizisku
vai psiholoģisku vardarbību, miesas bojājumiem vai nežēlīgu, nevērīgu vai nolaidīgu izturēšanos, sliktu izturēšanos vai ekspluatāciju, tostarp
pret seksuālu vardarbību, kamēr viņš ir vecāku, aizbildņu vai jebkuras citas par bērnu atbildīgas personas aprūpē.”
Bērna tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību garantē Latvijas Republikas Satversmes 110.pants, kurā noteikts, ka „Valsts
aizsargā un atbalsta laulību-savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem,
bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.pantu bērnam ir tiesības uz personas neaizskaramību un brīvību, pret bērnu nedrīkst izturēties
cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. Šā likuma 24.panta ceturtajā daļā likumdevējs noteicis, ka „Par vecāku
pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki
saucami pie likumā noteiktās atbildības”, savukārt 51.pantā norādīts, ka pie likumā noteiktās atbildības saucamas vainīgās personas par vardarbību
pret bērnu, par bērna pamudināšanu vai piespiešanu piedalīties seksuālās darbībās.
Vardarbība ir cilvēka personiskās drošības prettiesisks apdraudējums, fiziski vai psihiski iedarbojoties uz cilvēka ķermeni (orgāniem, audiem,
fizioloģiskajām funkcijām, psihi). Plašāks vardarbības pret bērnu skaidrojums rodams Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1.panta 9.1 punktā, kur
skaidrots, ka vardarbība pret bērnu ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud
vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.
[4.3] Saskaņā ar tiesību doktrīnā norādīto, bezdarbība tāpat ir apzināta personas gribas izpausme, kas rada kaitējumu ar likumu aizsargātām
interesēm. Apzināšanās nozīmē to, ka persona saprot nodarījuma kaitīgumu noteiktām interesēm, balstoties uz dzīves pieredzi, erudīciju, izglītību,
vispārējo kultūras līmeni, tiesisko apziņu. Bezdarbība krimināltiesiskā nozīmē ir apzināta personas gribai atbilstoša pasīva kaitīga un prettiesiska uzvedība,
kas izpaudusies noteiktu tiesisku pienākumu neizpildīšanā, pastāvot reālai iespējai tos izpildīt, kā rezultātā tiek izdarīts Krimināllikumā paredzēts
apdraudējums tiesiski aizsargātām interesēm (U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Rīga, 1999).
[4.4] Tiesai nav šaubu, ka /pers. B/, būdams valsts amatpersona, nepildīja valsts amatpersonas pienākumus, tas ir, neizdarīja darbības, kuras pēc
likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, ar ko radīja ar likumu aizsargātām personas
tiesībām ievērojamu apdraudējumu un izraisīja smagas sekas (valsts amatpersonas bezdarbība), tiesai nav šaubu par /pers. B/ vainu noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā.
Lietā nav strīda, ka /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī bija valsts amatpersona-strādāja VP /Nosaukums/ iecirkņa Kārtības policijas
nodaļas /amats/ amatā.
Saskaņā ar likuma “Par policiju” 3.pantu viens no policijas uzdevumiem ir garantēt personu un sabiedrības drošību. Minētā likuma 9.pants noteic,
ka jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja
pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu
notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu
konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.
Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā noteikts, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi
apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais-fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus,
kā arī normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam, kā tas pamatoti norādīts apsūdzībā, bija jāpilda likumā “Par policiju” un amata aprakstā noteiktie uzdevumi un
pienākumi. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta 4. un 5.punktam /pers. B/ zināja un viņam vajadzēja zināt savus profesionālos un amata
pienākumus, kā arī normatīvajos aktos paredzētos pienākumus.
[4.5] No subjektīvās puses valsts amatpersonas bezdarbība raksturojas ar tiešu nodomu, jo valsts amatpersona apzinās, ka neizpilda tai ar īpašu
uzdevumu uzliktos pienākumus vai neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai cita normatīva akta ir jāveic, un to apzināti pieļauj.
[5] Tā kā ir konstatētas visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Turklāt, noziedzīga nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar
Krimināllikuma 319.panta trešās daļas sastāva pazīmēm, ir pamats atzīt, ka /pers. B/ inkriminētā noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma
319.panta trešās daļas ir pareiza un par izdarīto noziegumu apsūdzētais ir sodāms.
[5.1] Tiesa uzskata, ka /pers. B/ vainas neatzīšana un sniegtā liecība, sniegta ar mērķi izvairīties no atbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesai nerodas nekādas šaubas par to, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis tieši pie tādiem apstākļiem, kā tie ir norādīti celtajā
apsūdzībā, tiesa apsūdzību uzskata par pilnībā pierādītu.
[5.2] Tiesai nav pamata apšaubīt liecinieces /pers. C/ norādīto gan iesniegumos, gan liecībās, jo visu viņas sākotnēji norādīto informāciju
apstiprina likumā noteiktā kārtībā spēkā stājušies tiesas spriedumi.
[5.3] Pretēji aizstāvības viedoklim, tiesa atzīst, ka arī tad, ja /pers. C/ sniegtā informācija pieņemta informatīvos nolūkos, tā tomēr bija
jāpārbauda padziļināti, jo tā saturēja informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgām personām.
[5.4] Argumentus par to, ka /pers. C/ izskaidrots par tiesībām vērsties tiesā ar iesniegumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, tiesa
vērtē kā kārtējo bezdarbību, jo saskaņā ar Civilprocesa likumā noteikto, minēto pieteikumu tiesā var iesniegt arī ar policijas starpniecību.
[5.5] Attiecībā par aizstāvības argumentiem, ka /pers. B/ nemaz nebija tiesību strādāt ar bērniem, jo bijis beidzies sertifikāts (lietas 213.lapa),
tiesa vērš uzmanību, ka tādā gadījumā viņam bija jāinformē vadība par šo faktu, lai tādējādi iesniegums tiktu nodots izskatīšanai citam policijas/amats/
Tas, ka /pers. B/ ir atšķirīgs tiesas sēdē pārbaudīto pieradījumu novērtējums, kurš satur subjektīvo viedokli nevar būt par pamatu attaisnojoša
sprieduma taisīšanai.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti pamatoti ar viņu atšķirīgo viedokli par lietā iegūto pierādījumu ticamību un pietiekamību.
Pārējos aizstāvības argumentus un lūgumus, kas izteikti iztiesāšanas gaitā, tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā
vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums
argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa
spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums
detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem
no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).
[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā
likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šī likuma vispārīgās daļas noteikumus.
Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot
taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus
un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu, apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu.
Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā) paredzēts brīvības atņemšanas
sods uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku
līdz pieciem gadiem.
[6.1] Pārbaudot apsūdzētā /pers. B/ personību, konstatēts, ka viņš nav sodīts, viņam ir deklarēta dzīvesvieta, precējies, apgādībā nepilngadīgs
bērns, šobrīd bezdarbnieks, ir trešās grupas invaliditāte (lietas 239.lapa). /pers. B/ VP /Nosaukums/ iecirkņa /amats/ vietnieka p.i. /pers. BC/ raksturojis
pozitīvi. /pers. B/ savus tiešos pienākumus veicis apzinīgi un profesionāli. Ir pierādījis sevi kā iniciatīvas bagātu, zinošu un atsaucīgu policijas darbinieku.
/pers. B/ sistemātiski veicis darba plānošanu, organizējis darbu konkrētu izvirzīto mērķu sasniegšanai, spējis pieņemt pastāvīgus lēmumus, pamatot savus
lēmumus un darbību vajadzību, spējis uzklausīt un pieņemt citu cilvēku viedokli, izskaidrot cilvēkam viņa tiesības un pienākumus, citu nepieciešamo
informāciju. Ikgadējās amatpersonas novērtēšanās /pers. B/ novērtēts kā-atbilst noteiktajām prasībām. /pers. B/ disciplināri nav sodīts (lietas 144.lapa).
[6.2] Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa atzīst, ka piemērotākais konkrētajā lietā ir brīvības atņemšanas sods,
kādu lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs.
[6.3] Nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus
apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta nosacījumiem, apsūdzētā rīcībā atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem, apsūdzētā rīcībā atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.
Saprotot noziedzīgo nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un
piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (skat. Judins A. Kriminālsods nav valsts
atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp.).
Tiesas ieskatā-atbildību pastiprinoša apstākļa neesamība ir pamats soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un dod tiesai
tiesības /pers. B/, piespriest sodu tuvu minimālai robežai (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā
lietā Nr.SKK01-74/06).
[6.4] Tiesa gūst pārliecību ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc viņu iespējams notiesāt nosacīti, piemērojot
Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, nosakot pārbaudes laiku uz termiņu, kas nepārsniedz pamatsoda termiņu.
Tiesas ieskatā pats soda noteikšanas fakts ietekmēs apsūdzēto un jauna noziedzīga nodarījuma recidīva iespējamības risks ir niecīgs, speciālās
prevencijas uzdevuma izpilde attiecībā uz apsūdzēto ir iespējama bez viņa izolācijas no sabiedrības. Sodot apsūdzēto ar nosacītu brīvības atņemšanas
sodu, tiks panākta gan taisnīguma atjaunošana, gan noziedzīgā nodarījuma recidīva novēršana, kā arī netiks apdraudēta sabiedrības drošība, jo visu
pārbaudes laiku apsūdzētā uzvedību kontrolēs Valsts probācijas dienesta amatpersonas. Turklāt, Krimināllikuma 55.panta nosacījumus apsūdzētajam
lūdza piemērot arī valsts apsūdzības uzturētājs.
Tā kā papildsods-aizliegums ieņemt noteiktu amatu, panta sankcijā ir paredzēts kā obligāts, tad tas ir piemērojams tādā apmērā kā to lūdza
piemērot prokurors.
Tiesa pievienojas prokurora lūgtajam soda mēram.
Tiesa ņem vērā vienveidīgas tiesu prakses nozīmi tiesību stabilitātes nodrošināšanā, proti, augstākas instances tiesas nolēmumus līdzīgās lietās par
soda noteikšanu amatpersonām (Latvijas Republikas/pers. BF/ tiesas 2014. gada tiesu prakses apkopojumu krimināllietās pēc Krimināllikuma
317. panta otrās daļas, 318. panta otrās daļas un 319. panta), un ļauj tiesai iegūt pārliecību par to, ka vainīgais ir izdarījis pozitīvus secinājumus un
turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut, kā arī ievērot tiesas likumīgās prasības. Bez minētā pirmstiesas process ar visām procesuālajām
darbībām un iztiesāšanas process arī ir jau paveikuši apsūdzētā audzinošo un labošanas darbu, lai tiesai rastos pamatota pārliecība, ka šis ir viens no
retajiem gadījumiem, kad valsts vārdā apsūdzētajam var nepiespriest reālu brīvības atņemšanas sodu.
Tiesa atzīst, ka būtiska ir ne tikai policistu darba motivācijas, atlīdzības un policijas materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams
personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums un racionāls un mērķtiecīgs tā pielietojums, lai nepieļautu šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Pamatojoties uz spriedumā noskaidroto raksturojošo informāciju par apsūdzēto, tiesa uzskata, ka apsūdzētajam dodama iespēja izvērtēt notikušo,
mainīt attieksmi pret savu dzīvi, laboties un neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, turpmāk atturēties no likumpārkāpumu izdarīšanas, nosakot brīvības
atņemšanas sodu uz 1 (vienu) gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.
Ņemot vērā valsts amatpersonas pienākumu un atbildības apjomu, tiesa atzīst, ka /pers. B/ piemērojamais papildsods-tiesības ieņemt amatus valsts
un pašvaldību institūcijās, saistītus ar lēmumu pieņemšanu, uzraudzības un kontroles funkcijām, nosakāms uz 2 (diviem) gadiem.
Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.
Drošības līdzeklis /pers. B/ nav piemērots, tiesas ieskatā, to šobrīd piemērot nav nepieciešams.
Lietisko pierādījumu lietā nav.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520., 530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. B/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 319.panta trešajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
1 (vienu) gadu, atņemot uz 2 (diviem) gadiem tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldības institūcijās, saistītus ar lēmumu pieņemšanu, uzraudzības,
kontroles, izmeklēšanas un sodīšanas funkcijām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.
Uzdot par pienākumu /pers. B/ 10 darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas dienestā atbilstoši
deklarētajai dzīvesvietai.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2023.gada 30.martā.
Tiesnese I.Apse