Administrative court partially allows appeal, declaring a village council order void for lack of legal basis and reasoning.

Lieta Nr.A42568107 AA43-0492-10/3

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 21.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere, tiesneses M.Osmane un V.Zommere,

piedaloties pieteicējam J.P. un pieteicēja pārstāvim V.P., atbildētājas Daugavpils novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Daugavpils novada domes pārstāvim A.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.P. pieteikumu par Laucesas pagasta padomes un Daugavpils rajona padomes faktisko rīcību un Laucesas pagasta padomes 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.129 2.3.punkta atcelšanu, sakarā ar J.P. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Laucesas pagasta padomes 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.129 2.3.punktu J.P. tika uzdots novērst būvniecības sekas un legalizēt caurteku (turpmāk – Lēmums).

[2] J.P. (turpmāk arī – pieteicējs) iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, norādot, ka Lēmums un Laucesas pagasta padomes (turpmāk arī – padome) un Daugavpils rajona padomes faktiskā rīcība atzīstama par prettiesisku turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [2.1] Pieņemot Lēmumu, nav ņemts vērā SIA „Meliors Krauja” apliecinājums, ka 1991.gadā Daugavpils meliorācijas celtniecības valsts uzņēmums jeb Daugavpils pārvietojamā meliorācijas kolonna Nr.9 (turpmāk – meliorācijas uzņēmums) meliorācijas darbus zemes gabalā jaunuzbūvētajam /ciemats/ veica kvalitatīvi un koplietošanas nosusināšanas grāvjus un caurtekas–pārbrauktuves, kuras nodeva ekspluatācijā Laucesas pagastam, izbūvēja likumīgi saskaņā ar Latvijas PSR laikā apstiprināto titulsarakstu (projekta šifrs 22468). [2.2] Nav ņemti vērā liecinieku M.B., P.B. un Č.J. apliecinājumi, ka viņi 1991.gadā, strādājot meliorācijas uzņēmumā, veica meliorācijas darbus /ciemats/ un piedalījās caurtekas–pārbrauktuves izbūvē.

[2.3] No pieteicēja tiek prasīta nelikumīga un neiespējama rīcība novērst meliorācijas uzņēmuma būvniecības sekas un legalizēt valsts izbūvēto caurteku par saviem līdzekļiem. [2.4] Lēmums neatbilst vispārējiem tiesību principiem, administratīvā akta formai un sastāvdaļām, kā arī Administratīvā procesa likuma (turpmāk

– APL) prasībām, jo tas izdots, pamatojoties uz iekšējiem normatīvajiem aktiem – valsts iestāžu vēstulēm, meliorācijas pases kopiju, eksperta V.U. novērtējumu un citiem tamlīdzīgiem dokumentiem, līdz ar to tas nav spēkā. Padome, pieņemot lēmumu attiecībā uz 1991.gadā meliorācijas uzņēmuma uzbūvētajiem koplietošanas nosusināšanas grāvjiem un caurtekām, nepamatoti atsaukusies uz 2003.gada likumu „Par meliorāciju”, nevis uz tajā laikā – 1991.gadā spēkā esošajiem likumiem. [2.5] V.U., veicot būvprojekta ekspertīzi pēc Laucesas pagasta padomes priekšsēdētājas pieteikuma un iesniedzot savu novērtējumu, ir pārsniedzis savas pilnvaras, kas noteiktas būvprakses sertifikātā, līdz ar to padome nevarēja balstīties uz šo novērtējumu lēmuma pamatojuma daļā. [2.6] J.J. meliorācijas caurteku virs koplietošanas grāvja 2006.gada oktobrī uzbūvēja bez projekta un būvatļaujas, līdz ar to J.J. nav tiesiska pamata divu mēnešu laikā legalizēt izbūvēto caurteku un nodot to ekspluatācijā. Padome nav ņēmusi vērā Daugavpils rajona prokuratūras virsprokurora 2007.gada 7.maija norādi, ka J.J. nelikumīgi izbūvētās caurtekas būvniecības sekas nav novērstas, un to, ka Valsts būvinspekcija 2007.gada 8.maijā konstatējusi, ka J.J. nelikumīgi izbūvēja caurteku bez atbilstošas būvatļaujas, kā arī nav ņēmusi vērā faktu, ka J.J. izsniegtā Daugavpils rajona padomes būvvaldes 2006.gada 7.decembra būvatļauja Nr.36-06i nav derīga.

[3] Rakstveida paskaidrojumā pirmās instances tiesai Laucesas pagasta padome norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [3.1] Pieteikumā ir sagrozīti lietas faktiskie apstākļi. Padomes izveidotā komisija, saņemot pieteicēja telefonisku sūdzību, 2006.gada 17.oktobrī apsekoja J.J. zemes gabalu un konstatēja, ka meliorācijas grāvī J.J. ielikusi betona caurules bez melioratīvas būves likumību apliecinošiem dokumentiem. 2006.gada 27.oktobrī pieteicējs iesniedza padomei pretenziju, ka nav atrisināts jautājums par meliorācijas grāvi /adrese/. Padomes komisija 2006.gada 30.oktobrī sastādīja aktu par meliorācijas darbu pārtraukšanu sakarā ar to, ka J.J. nav saņēmusi saskaņojumu (projektu, būvatļauju). Daugavpils rajona padomes būvvalde 2006.gada 31.oktobrī sastādīja J.J. administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR800002 par meliorācijas cauruļvadu uzstādīšanu bez projekta un būvatļaujas.

No Daugavpils rajona būvvaldes 2006.gada 14.novembrī tika saņemts arhitektūras un plānošanas uzdevums atklātā grāvja un slēgtā cauruļvada rekonstrukcijai. J.J. pasūtīja sertificētai projektētājai projekta dokumentāciju, kas ir saskaņota ar Dienvidlatgales meliorācijas nodaļu par projekta atbilstību būvnormatīviem. Par veiktajiem pasākumiem tika paziņots pieteicējam, taču viņš turpināja sūdzēties par J.J. nelikumīgi veiktajām darbībām. [3.2] Padome 2007.gada 11.maijā saņēma Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcijas vēstuli Nr.02-2110, no kuras tika secināts, ka pieteicējs ir nelikumīgi izbūvējis caurteku, tādēļ ar Lēmumu pieteicējam uzdots to legalizēt. [3.4] Č.J., P.B. un M.B. sniegtās ziņas, kā arī pieteicēja iesniegtā SIA „Meliors Krauja” izziņa neatbilst Lauku atbalsta dienestā esošajiem meliorācijas būves pases datiem. Iesniegtā izziņa neatbilst arī lietvedības prasībām.

[4] Daugavpils rajona padome rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms šādu apsvērumu dēļ. [4.1] Pieteicējs ir maldinājis tiesu par lietas faktiskajiem apstākļiem. Daugavpils rajona padome 2006.gada 8.novembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR800002, J.J. uzlikts naudas sods

25 latu apmērā par neatļautu meliorācijas caurtekas būvniecību un uzlikts pienākums novērst neatļautās būvniecības sekas. J.J. ir pasūtījusi projekta dokumentāciju, ko izstrādāja sertificēta projektētāja R.P., saskaņojusi to ar Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes meliorācijas nodaļu un 2006.gada 7.decembrī saņēmusi Daugavpils rajona padomes būvvaldes būvatļauju Nr.36. Minētā būvatļauja tika atcelta sakarā ar to, ka meliorācijas objektu būvniecības būvatļauju izsniedz Dienvidlatgales reģionālā lauksaimniecības pārvalde, taču tas neatceļ R.P. izstrādāto projektu, ko apliecina dažādu speciālistu sastādīti caurtekas novērtējumi un apsekošanas akti. [4.2] Daugavpils rajona padome pieteicējam likumā noteiktajā kārtībā ir sniegusi atbildes uz visiem viņa iesniegumiem, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ir aizskartas pieteicēja tiesības vai intereses.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.aprīļa spriedumu noraidīts J.P. pieteikums daļā par Lēmuma atcelšanu un izbeigta tiesvedība daļā par Laucesas pagasta padomes 2007.gada 4.jūnija vēstules Nr.03- 12/314 atcelšanu. Tiesas spriedumā norādīti turpmāk minētie motīvi. [5.1] No lietas materiāliem tiesa konstatēja šādus faktiskos apstākļus: [5.1.1] padomes izveidotā komisija sakarā ar pieteicēja telefonisku sūdzību 2006.gada 17.oktobrī apsekoja J.J. zemes gabalu /adrese/ un konstatēja, ka meliorācijas grāvī J.J. ielikusi betona caurules bez melioratīvas būves likumību apliecinošiem dokumentiem, par ko viņa tika mutiski brīdināta.

Daugavpils rajona padomes būvvalde 2006.gada 31.oktobrī sastādīja J.J. administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CR800002 par meliorācijas cauruļvadu uzstādīšanu bez projekta un būvatļaujas. Daugavpils rajona būvvalde 2006.gada 27.oktobrī J.J. izsniedza arhitektūras un plānošanas uzdevumu atklātā grāvja un slēgtā cauruļvada rekonstrukcijai; [5.1.2] Valsts būvinspekcija, izskatot pieteicēja sūdzību par nelikumīgu caurteku būvniecību /adrese/, konstatēja, ka caurtekas /adrese/, /adrese/, /adrese/ un /adrese/ ir izbūvētas bez saskaņojuma, bez dokumentācijas un ir nelikumīgas.

Valsts būvinspekcija Laucesas pagasta padomei norādīja savas kompetences ietvaros veikt normatīvajos aktos paredzētās darbības būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanai meliorācijas objektos /adrese/, /adrese/, /adrese/ un /adrese/; [5.1.3] padome ar Lēmumu pieteicējam uzdeva līdz 2007.gada 1.novembrim novērst būvniecības sekas un legalizēt caurteku; [5.1.4] padome 2007.gada 28.jūnijā sniedza atbildi Nr.03-12/397 uz pieteicēja iesniegumu, kurā norādīja, ka dokumentācijas par caurtekas nodošanu ekspluatācijā nav, ka pieteicējam neviens nedraud un nevajā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka; [5.1.5] padome 2007.gada 4.jūnijā nosūtīja pieteicējam vēstuli Nr.03- 12/314, kurā aicināja divu nedēļu laikā ierasties Laucesas pagasta padomē, lai saskaņotu nosacījumus būvatļaujas saņemšanai; [5.1.6] Daugavpils rajona padome pieteicējam 2007.gada 18.jūlijā sniedza atbildi Nr.03.1-13/P-47/24, ka visus projektus, kas saistīti ar hidromeliorācijas sistēmām, uzrauga un kontrolē Lauku atbalsta dienests, ka Daugavpils rajona padome nav tiesīga ne izvērtēt, ne atcelt kāda pagasta padomes lēmumu.

Vienlaikus izskaidrots, ka pagasta padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. [5.2] Tiesa secināja, ka ir precizējami prasījumi lietā. Izvērtējot pieteikumā norādītos argumentus kopsakarā ar atbildēs uz iesniegumiem norādītajiem argumentiem, tiesa secināja, ka pieteicējs nepiekrīt tam, ka padome ar Lēmumu uzlikusi par pienākumu viņam legalizēt caurteku. Pieteicēja mērķis, vēršoties ar iesniegumu padomē un Daugavpils rajona padomē, bija panākt sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu, proti, lai pieteicējam nebūtu jālegalizē viņaprāt likumīgi izbūvētā caurteka.

Tādējādi pieteicējs vēlējies nevis iegūt iestādes viedokli vai informāciju, bet gan vēlējies sagaidīt no padomes Lēmuma atcelšanu un panākt sev labvēlīgu rezultātu, savukārt no Daugavpils rajona padomes vēlējies sagaidīt, lai tā atceļ viņam nelabvēlīgo Lēmumu. Saskaņā ar APL 89.pantu viena no faktiskās rīcības pazīmēm norāda uz to, ka faktiskā rīcība neizpaužas tiesību akta veidā un tā ir vērsta uz faktisko, nevis tiesisko, seku radīšanu.

Tā kā izskatāmajā gadījumā pieteicēja mērķis bija tiesisko seku radīšana, tiesa secināja, ka negatīvs iesniegumu risinājums nav faktiskā rīcība administratīvā procesa izpratnē un nav izskatāma kā atsevišķs prasījums. Līdz ar to prasījumi atcelt atbildes nav kvalificējamas kā iestādes faktiskā rīcība atbilstoši likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 1.pantam un nav izskatāmi kā atsevišķi prasījumi, bet vērtējami kopsakarā ar pieteikumā norādītajiem argumentiem par Lēmuma atcelšanu.

Tādējādi prasījums lietā ir atcelt Lēmumu. Tiesa uzskatīja, ka Laucesas pagasta padomes 2007.gada 4.jūnija vēstule ir uzaicinājums ierasties pašvaldībā jautājuma par caurtekas legalizēšanu tālākai risināšanai. Tā nav vērtējama ne kā administratīvais akts, ne iestādes faktiskā rīcība APL izpratnē. Saskaņā ar APL 282.panta 1.punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Līdz ar to tiesvedība lietā daļā ir izbeidzama, jo pieteikums daļā par Laucesas pagasta padomes 2007.gada 4.jūnija vēstules Nr.03-12/314 atcelšanu nav skatāms administratīvā procesa kārtībā. [5.3] Ar Lēmumu pieteicējam uzdots legalizēt caurteku, kas atrodas /adrese/.

Lietā nav strīda, ka pieteicējam pieder nekustamais īpašums /adrese/ un ka 1991.gadā /ciems/ tika veikti meliorācijas darbi, kā rezultātā tika izveidota hidromeliorācijas sistēma. Lietā ir strīds par to, vai 1991.gadā tika izbūvēta un pieņemta ekspluatācijā arī caurteka /adrese/ un vai padome pamatoti uzdeva pieteicējam novērst būvniecības sekas un legalizēt caurteku. Pieteicējs norāda, ka strīdus caurteku viņš nav būvējis, ka to būvēja meliorācijas uzņēmums, ka caurteka ir nodota ekspluatācijā, līdz ar to pieteicējam nav jālegalizē likumīga būve. [5.4] No Lauku atbalsta dienesta iesniegtās dokumentācijas par objekta nodošanu ekspluatācijā redzams, ka oficiāli pēc dokumentiem izbūvētas divas caurtekas.

Uz dokumenta (ierīkotas būves uz vaļējām gultnēm) ir arī pieteicēja paraksts, jo pieteicējs tajā laikā bija būvdarbu vadītājs. Arī nosusināšanas plānā paredzēts ierīkot divas caurtekas. Taču kā atzina Lauku atbalsta dienesta pārstāvji, viņu rīcībā esošā dokumentācija nav pilnīga, nav akta par meliorācijas objekta nodošanu ekspluatācijā. [5.4.1] Pieteicējs paskaidroja, ka bija vairāki tehniskā projekta izmaiņu akti un strīdus caurtekas izbūve notika uz izmaiņu akta pamata, ka bija drenāžas ierīkošanas plāns, kurā bija norādīta arī strīdus caurteka.

Lauku atbalsta dienesta pārstāvis paskaidroja, ka viņu rīcībā šādu dokumentu nav. Pieļāva iespēju, ka drenāžas akts un vēl viens tehniskā projekta izmaiņu akts varēja būt. Liecinieki P.B. un M.B. tiesas sēdē liecināja, ka strīdus caurteka tika izbūvēta 1991.gadā, veicot /ciems/ nosusināšanas darbus. Liecinieki arī liecināja, ka objekts, tai skaitā, arī strīdus caurteka, tika nodots ekspluatācijā. Liecinieks P.I. liecināja, ka bija klāt pie objekta nodošanas ekspluatācijā akta parakstīšanas, taču aktu neparakstīja, jo viņam sakarā ar viņa darba pienākumiem tas nebija jādara.

SIA „Meliors Krauja” apliecina, ka uz grāvja N-1 1991.gadā tika izbūvētas trīs caurtekas, ka meliorācijas objekts tika nodots ekspluatācijā 1991.gada rudenī. Tiesa atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka strīdus caurteka netika uzbūvēta meliorācijas darbu veikšanas /ciems/ ietvaros. [5.4.2] 1996.gada 9.februārī saimniecībai „/Nosaukums/” izsniegta saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pase Nr.27. Salīdzinot abu meliorācijas pasu oriģinālus, tiesa secināja, ka pēc būtības tās ir identiskas, izņemot pieņemšanas datumu (vienā ir 1997.gada 26.septembris, otrā ir 1996.gada 18.jūlijs), taču abām pasēm ir pievienots viens un tas pats Valsts zemes dienesta zemes izvietojuma plāns, kurā ir atzīmēts novadgrāvis N-1, taču strīdus caurteka nav atzīmēta.

Tiesa noraidīja pieteicēja argumentu, ka viņš meliorācijas sistēmas būvi nav pieņēmis īpašumā, jo, pirmkārt, pieteicēja rīcībā ir meliorācijas pases oriģināls, otrkārt, pieteicējs šo nodošanas aktu nav apstrīdējis, nav vērsies attiecīgās iestādēs ar iebildumiem par īpašumā nodoto būvi. Tādējādi pieteicējs to bez iebildumiem ir pieņēmis savā īpašumā. Tiesa atzina, ka lietā nav iegūti ticami pierādījumi, ka strīdus caurteka tika izbūvēta 1991.gadā, veicot nosusināšanas darbus /ciems/, kā arī tam, ka caurteku /adrese/ nelegāli ir izbūvējis pieteicējs. [5.5] Pieteicējam kā īpašniekam ir jārūpējas par savu īpašumu, kā arī jānes zināma apgrūtinājuma nasta, kas izskatāmajā gadījumā ir novadgrāvja N-1 pieteicēja īpašumā ietilpstošā daļa un uz tā esošā caurteka. [5.6] Ievērojot, ka nav dokumentālu pierādījumu tam, ka strīdus caurteka tika izbūvēta /ciems/ nosusināšanas plāna ietvaros 1991.gadā, taču to apliecina liecinieku liecības, kā arī nav dokumentālu pierādījumu tam, ka strīdus caurteku nelegāli izbūvējis pieteicējs, bet strīdus caurteka reāli dabā eksistē, pašvaldībai saskaņā ar likumā „Par pašvaldībām” noteiktajām funkcijām, jāveic pasākumi šādas būves seku novēršanai, proti, būvi legalizējot vai nojaucot.

Ņemot vērā Būvniecības likuma 30.panta piektajā daļā noteikto, tiesas ieskatā padome pamatoti pieņēma Lēmumu un deva iespēju pieteicējam kā zemes gabala īpašniekam sakārtot ar strīdus caurteku saistītos jautājumus, to legalizējot. Tiesa neanalizēja pieteicēja argumentus attiecībā uz J.J. darbībām, jo tas nav šīs lietas izskatīšanas priekšmets. [5.7] Tiesa atzina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.aprīļa spriedumu J.P. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot minēto tiesas spriedumu atcelt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [6.1] Ne padomes, ne Daugavpils rajona padomes pārstāvji nespēja minēt nevienu sagrozītu vai nepatiesu faktu no pieteicēja pieteikuma tiesai. [6.2] Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcijas vēstulē netika minēts pieteicēja uzvārds un tas, ka pieteicējs nelikumīgi izbūvējis caurteku, bet tika norādīts, ka zemes gabalā /adrese/ novadgrāvis pārbūvēts par caurteku. [6.3] Pietiecējam nav saprotams spriedumā minētais, ka SIA „Meliors Krauja” iesniegtā izziņa neatbilst Lauku atbalsta dienestā esošajiem meliorācijas būves pases datiem, kā arī lietvedības prasībām. [6.4] Daugavpils rajona padomes būvvaldes būvniecības inspektors A.R. 2006.gada 31.oktobrī, nevis 2006.gada 8.novembrī, J.J. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu. 2006.gada 8.novembrī Daugavpils rajona padomes administratīvā komisija pieņēma lēmumu, ar kuru J.J. sodīja ar 5 latu naudas sodu par Būvniecības likuma neievērošanu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta pārkāpšanu, kaut gan par būves patvaļīgu būvniecību paredzēts bargāks naudas sods – fiziskajām personām no 100 līdz 1000 latiem.

Tiesa nav vērtējusi Daugavpils rajona prokuratūras virsprokurora viedokli par to, ka valsts un pašvaldības amatpersonas ir atļāvušas legalizēt J.J. nelikumīgo būvi un Daugavpils rajona padomes administratīvā komisija 2006.gada 8.nevembrī pieņēma nepamatotu lēmumu. Prokuratūras lēmumi netika apstrīdēti. J.J. Daugavpils rajona padomes 2006.gada 7.decembra būvatļauja Nr.36-06i nebija derīga no izdošanas brīža, ko norādījusi Valsts būvinspekcija 2007.gada 8.maija vēstulē Nr.02-239. [6.5] Pieteicējs, atsaucoties uz Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 99.punktu, norāda, ka nav nekādas saistības ar dažādu speciālistu sastādītiem caurtekas novērtējumiem un apsekošanas aktiem. [6.6] Pieteicējs nepiekrīt, ka Daugavpils rajona padome, izskatot pieteicēja iesniegumus, ievēroja likumu un neaizskāra pieteicēja tiesības vai intereses, jo Daugavpils rajona prokuratūras virsprokurors vēstulē Nr.3/26-07-530 ir konstatējis, ka Daugavpils rajona padomes amatpersonas ir pārkāpušas likumu ,,Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās”. [6.7] Pieteicējs nepiekrīt Lauku atbalsta dienesta speciālistu apgalvojumam, ka atbilstoši dokumentācijai bija plānots uzbūvēt divas caurtekas.

Pieteicējs norāda, ka no Dienvidlatgales reģionālas lauksaimniecības pārvaldes materiāliem, kā arī no Laucesas pagasta zemes gabalam /Nosaukums/ nosusināšanas darba projekta galvenajiem rādītājiem redzams, ka tika plānots izbūvēt četras caurtekas 87 metru garumā. [6.8] Pieteicējs neizprot, kāpēc spriedumā minēts, ka Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pieņemšanas–nodošanas akta, kaut gan Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2007.gada 25.jūlija vēstulē Nr.P-94 minēts, ka pieņemšanas–nodošanas akts eksistē. [6.9] Pieteicējs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pieteicēja rīcībā esošā viena no divām meliorācijas pasēm bez pieteicēja paraksta ar dažādiem izdošanas gadiem un datumiem, ir pierādījums tam, ka pieteicējs ir pieņēmis meliorācijas sistēmas būvi savā īpašumā.

Nav noskaidrots, kuru no divām lietā esošajām meliorācijas pasēm var uzskatīt par oriģinālu. [6.10] Strīdus caurteka tika izbūvēta 1991.gadā pēc Laucesas pagasta kā pasūtītāja un būvētāja iniciatīvas, bet īpašumtiesības uz zemesgabalu (kadastra Nr./kadastra numurs/), uz kura atrodas minētā būve, pieteicējam tika piešķirtas tikai 1995.gadā saskaņā ar Laucesas pagasta padomes 1995.gada 16.novembra lēmumu Nr.312. [6.11] Tiesa nevarēja piemērot 1994.gada 9.jūnija likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 14.punktā noteikto kontekstā ar Būvniecības likuma 30.panta piekto daļu.

Tā kā strīdus caurteka tika izbūvēta 1991.gadā, 1995.gadā pieņemtajam Būvniecības likumam nav atpakaļejoša spēka. Laucesas pagastam kā 1991.gadā izbūvētās strīdus caurtekas pasūtītājam un būvētājam /ciems/ nosusināšanas plāna ietvaros bija jāuzņemas pilna atbildība par savu rīcību un lēmumiem saistībā ar iepriekšējos gados veikto būvniecību, kā arī par dokumentāro nesakārtotību, kā rezultātā tikai pēc sešpadsmit gadiem aktuāls kļuvis jautājums par vienu no daudzajām izbūvētajām caurtekām. [6.12] Tiesa nav noteikusi strīdus caurtekas ekspertīzi, nav ņemts vērā pieteicēja 2009.gada 10.februāra zvērests un pieteicēja 2009.gada 12.februāra paskaidrojums.

Vienlaikus pieteicējs lūdz pieaicināt lieciniekus V.S., P.P., A.S., I.P., kuri varētu sniegt liecības par nozīmīgiem faktiem un palīdzēt apstākļu noskaidrošanā par 1991.gada notikumiem.

[7] Laucesas pagasta padome un Daugavpils rajona padome rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai pieteicēja apelācijas sūdzību neatzina, norādot, ka nav uzrādīti jauni pierādījumi un nav atklāti jauni fakti par lietas būtību. Padome un Daugavpils rajona padome pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā minētajai argumentācijai.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2010.gada 9.februāra lēmumiem atbildētāji Daugavpils rajona padome un Laucesas pagasta pašvaldība aizstāti ar to tiesību un saistību pārņēmēju Daugavpils novada pašvaldību.

[9] Tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicējs un pieteicēja pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem pamatiem. Atbildētājas pārstāvis pieteicēja apelācijas sūdzību neatzina. Motīvu daļa

[10] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieki paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka J.P. apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums apmierināms daļā par Lēmuma atcelšanu. Savukārt pieteicēja apelācijas sūdzība noraidāma daļā par pirmās instances tiesas spriedumā ietvertā lēmuma par tiesvedības izbeigšanu atcelšanu.

[11] APL 302.panta pirmās un otrās daļas normas noteic, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un ka apelācijas instances tiesa izskata tikai tos prasījumus, kuri izskatīti pirmās instances tiesā. [11.1] Apgabaltiesa no lietas materiāliem konstatēja, ka, pamatojoties uz J.P. 2007.gada 30.jūlija pieteikumu (lietas 1.sējuma 5.-9.lapa), administratīvā lieta pirmās instances tiesā ir ierosināta par daļu no pieteikumā minētajiem prasījumiem. Proti, ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 6.augusta lēmumu (lietas 1.sējuma 2.-4.lapa) lieta ierosināta par šādiem pieteicēja prasījumiem:

1) Lēmuma (lietas 1.sējuma 11.-12.lapa) atcelšanu;

2) Laucesas pagasta padomes faktisko rīcību - Laucesas pagasta padomes priekšsēdētājas 2007.gada 28.jūnija lēmumu Nr.03-12/397 „Atbilde uz iesniegumu Nr.210/03-12” (lietas 1.sējuma 13.-14.lapa) un 2007.gada 4.jūnija lēmumu Nr.03-12/314 „Par nelikumīgu būvniecību” (lietas 16.lapa);

3) Daugavpils rajona padomes faktisko rīcību – Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja vietnieces 2007.gada 18.jūlija lēmumu Nr.03-1- 13/P-47/24 (lietas 1.sējuma 19.lapa). Ar minēto tiesneses lēmumu vienlaikus tika atteikts pieņemt J.P. pieteikumu daļā par Laucesas pagasta padomes 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.129 2.1.punktu, kas attiecās uz J.J., atcelšanu. Savukārt pieteikums daļā par pieteicēja prasījumiem attiecībā uz pienākuma uzlikšanu Laucesas pagasta padomei un Daugavpils rajona padomei atjaunot pieteicēja tiesisko stāvokli un nepieļaut nelikumīgu prasību izpildi, kā arī prasījums attiecībā uz Ģenerālprokuratūru tika atstāti bez virzības.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2007.gada 2.oktobra lēmumu (lietas 1.sējuma 174.-179.lapa) pieteicēja pārsūdzētais Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 6.augusta lēmums tika atstāts negrozīts un pieteicējam noteikts jauns termiņš trūkumu novēršanai pieteikumā. Tā kā pieteicējs nenovērsa trūkumus pieteikumā, ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007.gada 12.novembra lēmumu (lietas 1.sējuma 182.-183.lapa) tika uzskatīts par neiesniegtu J.P. pieteikums daļā par pienākuma uzlikšanu Daugavpils rajona padomei un Laucesas pagasta padomei atjaunot pieteicēja tiesisko stāvokli, nepieļaut nelikumīgu prasību izpildi, kā arī nepieļaut J.J. nelikumīgi un nekvalitatīvi uzbūvētās caurtekas legalizēšanu un nodošanu ekspluatācijā. [11.2] Ievērojot [11.1] minēto, apgabaltiesa secina, ka konkrētajā lietā pirmās instances tiesa pamatoti vērtēja pieteicēja prasījumu par Lēmuma atcelšanu.

Pirmās instances tiesa nevērtēja un apgabaltiesai nav pamata vērtēt tos pieteicēja apelācijas sūdzības argumentus, kas attiecas uz Laucesas pagasta padomes 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.129 2.1.punktu attiecībā uz J.J., kā arī argumentus, kas attiecas uz minētās personas veikto caurtekas būvniecību un iestāžu izdotajiem dokumentiem, kā arī šai personai piemēroto administratīvo sodu. [11.3] Pieteicējs apelācijas sūdzībā norādīja, ka spriedumu pārsūdz pilnībā. Tas nozīmē, ka arī daļā par tiesas spriedumā ietverto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā daļā par Laucesas pagasta padomes 2007.gada 4.jūnija vēstules Nr.03-12/314 atcelšanu.

Apgabaltiesa konstatē, ka apelācijas sūdzībā nav ietverti argumenti par sprieduma nepareizību šajā daļā. Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas secinājums attiecībā uz Laucesas pagasta padomes 2007.gada 4.jūnija vēstuli Nr.03-12/314, ar kuru pieteicējs tika uzaicināts ierasties padomē, kurā tika norādīts par lietā konstatētajiem apstākļiem un iespējamo nelabvēlīga lēmuma pieņemšanu par būves nojaukšanu, ir pareizs. Proti, minētā vēstule nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība APL izpratnē, bet ir uzskatāma par iestādes procesuālu lēmumu administratīvajā lietā, kurā attiecībā uz pieteicēju tika pieņemts Lēmums.

Ņemot vērā minēto, tiesas spriedumā ietvertais lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā daļā ir atstājams negrozīts. [11.4] Apgabaltiesa vienlaikus konstatē, ka pirmās instances tiesas spriedums nav taisīts par šādiem pieteicēja prasījumiem:

1) Laucesas pagasta padomes faktisko rīcību - Laucesas pagasta padomes priekšsēdētājas 2007.gada 28.jūnija lēmumu Nr.03-12/397 „Atbilde uz iesniegumu Nr.210/03-12” un 2) Daugavpils rajona padomes faktisko rīcību – Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja vietnieces 2007.gada 18.jūlija lēmumu Nr.03-1- 13/P-47/24. Tiesnese, ierosinot konkrēto administratīvo lietu, bija atzinusi, ka minētie lēmumi ir atbildes likuma „Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 1.panta izpratnē.

Apgabaltiesa no J.P. pieteikumā minētā konstatē, ka pieteicējs pēc padomes 2007.gada 22.jūnija sēdes, kurā tika pieņemts Lēmums, iesniedza iesniegumu, par kuru tika pieņemts Laucesas pagasta padomes priekšsēdētājas 2007.gada 28.jūnija lēmums Nr.03-12/397 „Atbilde uz iesniegumu Nr.210/03-12”. Savukārt 2007.gada 28.jūnijā pieteicējs vērsās ar iesniegumu Daugavpils rajona padomē un saņēma Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja vietnieces 2007.gada 18.jūlija lēmumu Nr.03-1- 13/P-47/24. Tā kā atbilstoši APL 302.panta otrajai daļai apelācijas instances tiesa var izskatīt tikai tos prasījumus, ko izskatījusi pirmās instances tiesa, J.P. pieteikums daļā par minētajiem prasījumiem ir nododams izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.

[12] Tiesai saskaņā ar APL 103.panta pirmo daļu ir jāveic tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu. Minētā panta trešā daļa noteic, ka tiesa administratīvajā procesā noskaidro, vai administratīvais akts atbilst tiesību normām. APL 250.panta otrā daļa noteic, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai tos apstākļus, uz kuriem iestāde ir atsaukusies administratīvā akta pamatojumā.

[13] Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, ar kuru viņam uzlikts pienākums konkrētā termiņā novērst būvniecības sekas un legalizēt caurteku. Lēmumā vienlaikus norādīts, ka pieteicējam jāvēršas Daugavpils rajona būvvaldē un Lauku atbalsta dienestā dokumentu saņemšanai. APL 11.pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Uz Lēmumu attiecas APL 67.panta noteikumi par administratīvā akta formu un sastāvdaļām. APL 67.panta otrās daļas 6.punkts noteic, ka administratīvajā aktā norāda tā pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus, bet APL 67.panta otrās daļas 7.punkts – atsevišķi piemēroto tiesību normu uzskaitījumu (norādot arī normatīva akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu). Lēmumā norādīta atsauce uz 2003.gada Meliorācijas likumu, Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr.1018 „Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība” un Būvniecības likuma 30.panta 6.punktu. Izvērtējot Lēmuma saturu, apgabaltiesa konstatē, ka rakstveidā izdotajā un pieteicējam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā faktiski nav darīts zināms, uz kāda pamata Lēmums pieņemts, jo dome, pārkāpjot APL 67.panta otrās daļas 7.punktu, nav norādījusi konkrētu normatīvā akta – Meliorācijas likuma un Ministru kabineta noteikumu pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu. Savukārt, tā kā Būvniecības likumam nav 30.panta 6.punkta, jo šim pantam ir vairākas daļas (savukārt daļām ir punkti), atzīstams, ka arī atsauce uz Būvniecības likumu neatbilst APL 67.panta otrās daļas 7.punktam. Minētais uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu. Turklāt Lēmumā gan ir ietverts vispārīgs faktu konstatējums - Lēmumā norādīts, ka administratīvais akts tiek balstīts uz informāciju, kas saņemta no Lauku atbalsta dienesta Dienvidlatgales reģionālās iestādes lauksaimniecības pārvaldes un Ekonomikas ministrijas Valsts būvinspekcijas (gan nenorādot dokumentu datumus un numurus), taču apgabaltiesas ieskatā dome nav ievērojusi APL 67.panta otrās daļas 6.punktu, kā arī minētā panta trešo daļu, kas noteic iestādes pienākumu norādīt pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi.

Apgabaltiesa atzīst, ka padomes izdotajā administratīvajā aktā nav vērtēti faktiskie apstākļi kopsakarā ar tiesību normām, nav izdarīti nekādi secinājumi vai apsvērumi attiecībā uz Lēmumu. Vērtējot kopsakarā šīs Lēmuma kļūdas, apgabaltiesa piekrīt pieteicējam, ka tie ir būtiski procesuālie pārkāpumi. Proti, no Lēmuma satura nav saprotams, pamatojoties uz kādām tiesību normām un faktiskajiem apstākļiem balstīts iestādes secinājums, ka pieteicējam ir jānovērš būvniecības sekas un jālegalizē caurteka.

[14] APL 74.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka administratīvais akts nav spēkā, ja rakstveidā izdotajā adresātam nelabvēlīgajā administratīvajā aktā nav piemēroto tiesību normu uzskaitījuma. Tā kā Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kurā nav norādītas tiesību normas, atzīstams, ka Lēmums saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu nav spēkā no tā pieņemšanas brīža.

[15] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nepietiekami izvērtēja lietas tiesiskos apstākļus, īpaši tos, kas attiecas uz adresātam nelabvēlīga administratīvā akta sastāvdaļām, tādēļ nonāca pie kļūdaina secinājuma, ka Lēmums ir tiesisks administratīvais akts.

[16] Tā kā J.P. pieteikums ir apmierināms daļā, atbilstoši APL 126.panta pirmajai daļai no atbildētāja par labu pieteicējam piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva, proti, valsts nodeva 10 latu apmērā par pieteikuma iesniegšanu administratīvajā tiesā (lietas 1.sējuma 10.lapa) un valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu 10 latu apmērā (lietas 2.sējuma 64.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 307., 309. un 323.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

J.P. pieteikumu apmierināt daļēji. Atzīt par spēkā neesošu no tā pieņemšanas dienas Laucesas pagasta padomes 2007.gada 22.jūnija lēmuma Nr.129 2.3.punktu, ar kuru J.P. uzlikts pienākums novērst būvniecības sekas un legalizēt caurteku. Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 23.aprīļa spriedumā ietverto lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā daļā par Laucesas pagasta padomes 2007.gada 4.jūnija vēstules Nr.03-12/314 atcelšanu.

Nodot izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā J.P. pieteikumu daļā par Laucesas pagasta padomes priekšsēdētājas 2007.gada 28.jūnija lēmumu Nr.03-12/397 „Atbilde uz iesniegumu Nr.210/03-12” un Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāja vietnieces 2007.gada 18.jūlija lēmumu Nr.03-1- 13/P-47/24. Uzlikt pienākumu Daugavpils novada pašvaldībai atlīdzināt J.P. 20 (divdesmit) latus par samaksāto valsts nodevu par pieteikumu un apelācijas sūdzību. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneši M.Osmane

V.Zommere