Court allows appeal against seizure order, awarding damages and costs to plaintiff company.

Lietas Nr. C28333803

Lietas arhīva Nr. CA-0398-17/34

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 14.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Māra Katlapa

tiesneši Ineta Ozola un Arnis Dundurs

ar sekretāri Evelīnu Švābi

piedaloties prasītājas SIA /Nosaukums A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Anitai Rasnačai,

izskatīja atklātā apelācijas instances tiesas sēdē civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar SIA

/Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 21.decembra spriedumu, un

k o ns t a t ē ja

Ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2003.gada 11.septembra lēmumu nodrošināta /pers. G/ prasība pret SIA /Nosaukums B/ par

atbildētāja atzīšanu par neesošu un likvidācijas kvotas Ls 11 788,16 apmērā piedziņu un cita starpā nolemts aizliegt atbildētājam atsavināt tam piederošu

kustamo mantu. 2003.gada 15.septembrī izsniegts izpildu raksts.

Zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka 2003.gada 17.septembrī sastādījusi SIA /Nosaukums B/ /adrese/ atrodošās mantas aprakstes aktu,

norādot, ka manta tiek nodota glabāšanā piedzinējas /pers. G/ pilnvarotajam pārstāvim /pers.E/un ka daļa mantas glabāsies /adrese A/, bet daļa –

/adrese/.

Ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2003.gada 24.septembra lēmumu nolemts apmierināt /pers. G/ pieteikumu par prasības papildus

nodrošināšanu un apķīlāt SIA /Nosaukums B/ piederošu kustamo mantu Ls 11 788,16 apmērā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2003.gada 17.decembra lēmumu tiesneša 2003.gada 11.septembra un 2003.gada 24.septembra

lēmumi atcelti.

/pers. H/ un /pers. I/ 2004.gada 11.februārī cēluši tiesā prasību pret SIA /Nosaukums B/, kurā lūguši piedzīt no atbildētāja nekustamā īpašumā

/adrese/ ieguldītos derīgos izdevumus Ls 7 943,13 apmērā.

Ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2004.gada 12.februāra lēmumu apmierināts /pers. H/ un /pers. I/ prasības nodrošināšanas

pieteikums un cita starpā nolemts apķīlāt SIA /Nosaukums B/ piederošo kustamo mantu Ls 7 943,13 apmērā.

Zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka 2004.gada 25.februārī sastādījusi SIA /Nosaukums B/ /adrese A/ atrodošās mantas aprakstes aktu,

norādot, ka manta tiek nodota glabāšanā /pers. E/.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 25.marta spriedumu /pers. H/ un /pers. I/ prasība noraidīta un atcelti ar tiesneša

2004.gada 12.februāra lēmumu noteiktie prasības nodrošinājumi.

SIA /Nosaukums A/ cēlusi tiesā prasību pret /pers. H/, /pers. I/, SIA /Nosaukums B/ ar trešo personu zvērinātu tiesu izpildītāju Rudīti Slivjuku par

tai piederošās mantas izslēgšanu no 2004.gada 25.februāra mantas aprakstes akta.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumu SIA /Nosaukums A/ prasība apmierināta pilnīgi.

SIA /Nosaukums B/ 2003.gada 23.oktobrī cēlusi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību, kas tiesvedības laikā vairākas reizes grozīta, - pret

/pers. G/, /pers. E/, zvērinātu tiesu izpildītāju Rudīti Slivjuku, kurā lūgusi solidāri piedzīt no atbildētājiem zaudējumus Ls 3 000 apmērā, kas sastāv no

negūtās peļņas (nesaņemtās nomas maksas) Ls 2 100 apmērā un naudas summas Ls 900 apmērā, kas samaksāta sakarā ar rokasnaudas līguma neizpildi.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

Zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka, apķīlājot SIA /Nosaukums B/ /adrese/ atrodošos mantu, ir apķīlājusi arī telpu nomniekam SIA

/Nosaukums A/ piederošu mantu un nodevusi to nevis SIA /Nosaukums B/ pārstāvja, bet /pers. G/ pilnvarotā pārstāvja /pers. E/ glabāšanā. Manta trīs

mēnešus glabāta /adrese/, tikai tad pārvesta uz adresi /adrese A/. Līdz ar to nomniekam traucēta telpu lietošana un tas atteicies par šo laiku maksāt

nomas maksu.

Tā kā ar tiesas 2003.gada 17.decembra lēmumu atcelti tiesneša 2003.gada 11.septembra un 2003.gada 24.septembra lēmumi par prasības

nodrošināšanu, zvērināta tiesu izpildītāja 2004.gada 15.janvārī informējusi /pers. E/ par mantas apķīlājuma noņemšanu. Arī SIA /Nosaukums B/

2004.gada 22.janvārī nosūtījusi /pers. E/ paziņojumu ar lūgumu nekavējoties atgriezt glabāšanā nodoto mantu, uz ko saņēmusi atbildi, ka mantu varēs

saņemt tikai 2004.gada 27.februārī, kad glabātājs būs atgriezies no ārzemēm. Faktiski /pers.E/šajā laikā no Latvijas nebija izbraucis.

Kad SIA /Nosaukums B/ pārstāvji 2004.gada 27.februārī ieradušies /adrese A/ pēc mantas, /pers. E/ to nav atdevis, uzrādot jaunu tiesu

izpildītājas Rudītes Slivjukas 2004.gada 25.februārī sastādīto aktu par mantas apķīlāšanu.

Tādējādi pārkāpts Civillikuma 1975.pants, kas nosaka, ka lietas glabātājam jāatdod lieta, tiklīdz to pieprasa, un radīti zaudējumi.

2004.gada 22.janvārī starp SIA /Nosaukums B/ un /pers. M/ noslēgts rokasnaudas līgums, saskaņā ar kuru SIA /Nosaukums B/ apņēmusies līdz

2004.gada 3.februārim pārdot /pers. M/ apķīlāto autoiekrāvēju „Baltkankar” par Ls 2 500, savukārt pēdējais samaksājis rokas naudu Ls 900 apmērā.

Sakarā ar to, ka prasītājs nav varējis savlaicīgi izpildīt rokasnaudas līgumu, /pers. M/ 2005.gada 14.janvārī paziņojis par līguma izbeigšanu,

savukārt SIA /Nosaukums B/ bijusi spiesta atgriezt viņam rokas naudu divkāršā Ls 1 800 apmērā, t.i., zaudēt Ls 900.

/pers. G/ un /pers. E/ savā rakstveida paskaidrojumā prasību nav atzinuši un 2005.gada 7.jūlijā cēluši tiesā pretprasību pret SIA /Nosaukums B/ ar

trešo personu /pers. M/, kurā lūguši atzīt par spēkā neesošu 2004.gada 22.janvāra rokasnaudas līgumu, norādot, ka tas ir viltots.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2005.gada 7.jūlija lēmumu lieta nosūtīta izskatīšanai pēc piekritības uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģiju.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2003.gada 27.oktobra lēmumu nolemts nodrošināt SIA /Nosaukums B/ prasību un ierakstīt

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/uz /pers. G/ piederošo dzīvokļa īpašumu /adrese B/ ķīlas tiesības atzīmi Ls 2 100 apmērā.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2004.gada 13.oktobra lēmumu nolemts apmierināt SIA /Nosaukums B/ papildus prasības

nodrošināšanas pieteikumu un ierakstīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/uz /pers. G/ piederošo dzīvokļa īpašumu /adrese B/ ķīlas

tiesības atzīmi Ls 1 800 apmērā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2006.gada 21.marta lēmumu lietā iepriekš piemērotais prasības nodrošinājums aizstāts ar

prasības summas Ls 3 000 iemaksu zvērināta tiesu izpildītāja depozītā un atcelti prasības nodrošinājumi, kas noteikti ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesas tiesneša 2003.gada 27.oktobra un 2004.gada 13.oktobra lēmumiem, dzēšot Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/nekustamam

īpašumam /adrese B/ ierakstīto ķīlas tiesības atzīmi Ls 3 900 apmērā.

2009.gada 5.novembrī starp SIA /Nosaukums B/ kā cedentu un SIA /Nosaukums A/ kā cesionāru noslēgts cesijas līgums, ar kuru cedents

nodevis cesionāram visas prasījuma tiesības pret /pers. G/, /pers. E/, zvērinātu tiesu izpildītāju Rudīti Slivjuku, /pers. H/ un /pers. I/.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 10.novembra protokollēmumu prasītāja SIA /Nosaukums B/, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 77.pantu, aizstāts ar tā tiesību pārņēmēju SIA /Nosaukums A/.

SIA /Nosaukums A/ 2010.gada 11.janvārī iesniegusi tiesā prasības pieteikuma grozījumus, kuros lūgusi piedzīt solidāri no /pers. G/, /pers. E/,

zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes Slivjukas, /pers. I/ un /pers.H/SIA /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums B/ radītos zaudējumus Ls 17 381,40 apmērā.

Prasītāja atsaukusies uz Civillikuma 1., 1670., 1671., 1770., 1773., 1779., 1968., 1972., 1973., 1975., 2300., 2309.pantu, Tiesu izpildītāju

likuma 39.panta otro daļu, 45.panta otro daļu, Civilprocesa likuma 143.pantu un prasību pamatojusi ar šādiem apstākļiem.

Tā kā mantas glabātājs /pers. E/ pēc mantas apķīlājuma atcelšanas nav labprātīgi atgriezis SIA /Nosaukums B/ un SIA "/Nosaukums A/ piederošo

kustamo mantu, tā tika saņemta ar zvērināta tiesu izpildītāja Andra Sladza starpniecību.

Par mantas izvešanu, piedaloties tiesu izpildītājam un glabātājam, sastādīti deviņi akti. SIA /Nosaukums A/, saņemot atpakaļ mantu, sastādījusi

aktus par bojāto un iztrūkstošo mantu un salīdzināšanas aktu, kurā norādītas bojātās un iztrūkstošās preces un aprēķināti zaudējumi.

Secināms, ka /pers. E/ ir izlietojis daļu no viņam glabāšanā nodotās mantas vai nav veicis pasākumus glabājumā nodotās mantas saglabāšanā, kā to

nosaka Civillikuma 1973., 1975.pants.

Zaudējumi sastāv no neatgriezto preču vērtības Ls 9 457,87, bojāto un nekvalitatīvo preču vērtības Ls 4 643,45, izdevumiem par preču izvešanu

Ls 1 030,53 apmērā, negūtās peļņas no autoiekrāvēja pārdošanas saskaņā ar rokasnaudas līgumu Ls 2 250,08 apmērā.

/pers. G/ un /pers. E/ pilnvarotais pārstāvis /pers. I/ rakstveida paskaidrojumos prasību nav atzinis, norādot, ka atbildētāji neatzīst ne zaudējumu

nodarīšanas faktu, ne apmērus, ne cēlonisko sakaru.

Bez tam, tā kā /pers. E/ apķīlāto mantu glabājis bez atlīdzības, viņš saskaņā ar Civillikuma 1972.panta otro daļu ir atbildīgs tikai par ļaunprātību vai

rupju neuzmanību, kas konkrētajā gadījumā nav konstatējama.

Apķīlātā manta tika glabāta /adrese A/ slēgtā, apsargājamā teritorijā un slēgtās telpās. Daļa no mantas nozagta un metāla skapis sabojāts

noziedzīga nodarījuma rezultātā – 2008.gada sākumā notikusi ielaušanās teritorijā un telpās, sakarā ar ko /pers. E/ griezies policijā un ticis uzsākts

kriminālprocess. Policijai adresētais iesniegums gan nav saglabājies.

Zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka rakstveida paskaidrojumos prasību nav atzinusi, norādot, ka izpildu darbības veikusi Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

/pers. M/ rakstveida paskaidrojumos izteicis viedokli, ka pretprasība par 2004.gada 22.janvāra rokasnaudas līguma atzīšanu par spēkā neesošu

nav pamatota.

/pers. H/ rakstveida paskaidrojumos prasību nav atzinis.

Atbildētāja/pers. G/ 2010.gada 21.maijā mirusi.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 21.decembra spriedumu tiesvedība SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. G/ izbeigta,

SIA /Nosaukums A/ prasība pret /pers. E/, zvērinātu tiesu izpildītāju Rudīti Slivjuku, /pers. I/ un /pers. H/ par zaudējumu piedziņu pilnīgi noraidīta. /pers.

E/ pretprasība par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu noraidīta. Atcelts prasības nodrošinājums, kas noteikts ar Rīga apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijas 2006.gada 21.marta lēmumu.

Spriedumā norādīti šādi apsvērumi.

Tiesvedība SIA /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. G/ izbeidzama, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223.panta 7.punktu, jo mirusi viena no

pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu.

SIA /Nosaukums A/ prasība pret pārējiem atbildētājiem /pers. E/, zvērinātu tiesu izpildītāju Rudīti Slivjuku, /pers. I/ un /pers. H/ par zaudējumu

piedziņu noraidāma, jo nav konstatējami priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai.

Nav pierādīts, ka nomniekam SIA /Nosaukums A/ nav bijis iespējams lietot iznomātās telpas /adrese/ un, ka tā rezultātā SIA /Nosaukums B/ radīti

zaudējumi negūtās peļņas veidā.

2004.gada 22.janvāra rokasnaudas līguma noteikumi nav attiecināmi uz atbildētājiem, kuri nav tā slēdzēji.

/pers. E/ apķīlātās lietas glabājis bez atlīdzības, līdz ar to viņš saskaņā ar Civillikuma 1972.panta otro daļu ir atbildīgs tikai par ļaunprātību vai rupju

neuzmanību, kas nav pierādīta. Nav konstatējams arī tas, ka /pers. E/ kā kā /pers. G/ pilnvarnieks būtu rīkojies pretēji pilnvardevējas norādījumiem.

Apstāklis, ka ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 2004.gada 12.februāra lēmumu nodrošināta /pers. H/ un /pers. I/ prasība pret SIA

/Nosaukums B/ par izdevumu piedziņu, bet ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 25.marta spriedumu prasība noraidīta, atceļot

prasības nodrošinājumu, pats par sevi nav pamats secinājumam, ka atbildētāji vainojami pie prasības nodrošināšanas rezultātā radītajiem zaudējumiem.

Lietā nav pierādījumu, ka zvērināts tiesu izpildītājs Andris Sladzs izpildu lietās būtu fiksējis faktu, ka apķīlātā un atpakaļ nodotā manta ir bojāta, ka

atgrieztās mantas (malkas, brikešu) stāvoklis nav tās dabiskais stāvoklis vai dabiskais nolietojums. Prasītājs iesniedzis tikai tā pārstāvju un darbinieku

sastādītus aktus, kas vērtējami kritiski, jo prasītājs lietā ir ieinteresēts. Nav arī fiksēts autoiekrāvēja tehniskais stāvoklis brīdī, kad tas nodots glabāšanā.

Jāņem vērā, ka no 2003.gada 17.septembra līdz 2009.gada jūnijam, kad manta atgriezta atpakaļ, pagājis ievērojams laika periods 5 – 6 gadi un,

ka prasītājs pēc mantas ieradies tikai 2009.gada jūnijā, lai gan mantas apķīlājums atcelts jau 2008.gada 16.janvārī un 25.martā, ka ir uzsākts

kriminālprocess sakarā ar zādzības faktu 2008.gada sākumā /adrese A/.

Tā kā nav konstatējama atbildētāju vaina zaudējumu nodarīšanā, nav arī pamata transportēšanas izdevumu piedziņai.

SIA /Nosaukums A/ iesniegusi apelācijas sūdzību, ar kuru pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu daļā, kurā noraidīta SIA /Nosaukums A/

prasība par zaudējumu Ls 17 381,40 apmērā piedziņu.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa nav vispusīgi izvērtējusi lietas apstākļus un nav pienācīgi izvērtējusi pierādījumus.

Nepamatoti apsvērusi jautājumu par nesaņemtās nomas maksas piedziņu, jo prasītājs šādu prasījumu, izskatot lietu pēc būtības, nav uzturējis

sakarā ar to, ka SIA /Nosaukums B/ dalībnieks /pers. R/ 2008.gada 31.oktobrī kļuvis par SIA /Nosaukums A/ dalībnieku un valdes locekli ar paraksta

tiesībām.

Tiesa nav ņēmusi vērā to, ka prasība pret /pers. E/ izriet ne tikai no viņa kā /pers. G/ pilnvarnieka rīcības, bet arī viņa kā mantas glabātāja rīcības,

un nepamatoti attiecībā pret viņu piemērojami Civillikuma 1774.pantu, atzīstot, ka zaudējumi ir nejauši.

Tiesa nepareizi piemērojusi Civilprocesa likuma 143.pantu, kas dod tiesības celt prasību par prasības nodrošināšanas rezultātā radīto zaudējumu

atlīdzību, ja prasība ir noraidīta.

Tiesa nepamatoti secinājusi, ka nav konstatējama atbildētāju vaina zaudējumu nodarīšanā.

Jāņem vērā, ka /pers. G/ nav uzturējusi tiesā savu prasību pret SIA /Nosaukums B/ par tās atzīšanu par spēkā neesošu un likvidācijas kvotas

piedziņu, kuras nodrošināšanai tika apķīlāta SIA /Nosaukums B/ un SIA "/Nosaukums A/ manta, ka ar Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 16.janvāra

spriedumu ir apmierināta SIA /Nosaukums A/ prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta un ka ar Rīgas apgabaltiesas 2008.gada 15.marta

spriedumu ir noraidīta /pers. H/ un /pers. I/ prasība pret SIA /Nosaukums B/ par nepieciešamo izdevumu piedziņu, kuras nodrošināšanai tika veikta

atkārtota SIA /Nosaukums B/ mantas aprakste.

Nepamatoti secinājusi, ka tiesu izpildītājs nevienā dokumentā nav fiksējis faktu, ka apķīlātā un atpakaļ nodotā manta ir bojāta, kas ir pretrunā ar

lietai pievienotajiem aktiem.

Nav ņēmusi vērā SIA /Nosaukums A/ paraksttiesīgo personu sastādītos dokumentus, kas apliecina zaudējumu esamību.

Noraidot prasību, tiesa nepamatoti atsaukusies uz kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar zādzības faktu. Kā izriet no lietai pievienotās policijas

izziņas, kriminālprocess uzsākts 2007.gada 12.aprīlī par zādzības faktu, saistītu ar pretlikumīgu iekļūšanu garāžās, kas atrodas /adrese A/ un seifa

uzlaušanu. Malka un briketes atradās nevis garāžās, bet šķūnī, no kurienes arī tika izvesta.

Tiesa bez jebkāda pamata secinājusi, ka prasītāji paši vainojami mantas savlaicīgā neizvešanā, atstājot bez ievērības faktu, ka tieši atbildētāji no

2003.gada septembra cēluši nepamatotas prasības, panākot nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu un nodarot zaudējumus.

/pers. H/ savos rakstveida paskaidrojumos apelācijas sūdzību nav atzinis, izsakot paskaidrojumos jau minētos apsvērumus.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 20.jūnija spriedumu SIA /Nosaukums A/ prasība pret /pers. E/ apmierināta daļēji un

nospriests piedzīt no /pers. E/ par labu SIA /Nosaukums A/ zaudējumus Ls 750,08, tiesas izdevumus Ls 51,90, kopā Ls 801,98, - pārējā daļā par

zaudējumu Ls 16 631,32 piedziņu prasību noraidīta. No /pers. E/ valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,63 apmērā.

Tiesvedība SIA /Nosaukums A/ prasībā pret zvērinātu tiesu izpildītāju Rudīti Slivjuku, /pers. I/, /pers. H/ par zaudējumu piedziņu izbeigta.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 26.septembra papildspriedumu no /pers.E/SIA /Nosaukums A/ labā piedzīti izdevumi

advokāta palīdzības samaksai 225,02 Ls.

Par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 20.jūnija spriedumu SIA /Nosaukums A/ iesniegusi kasācijas sūdzību. /pers. E/ iesniedzis

pretsūdzību.

Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 1.jūlija spriedumu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 20.jūnija spriedums

prasības noraidītajā daļā, kas attiecas uz no mantas aprakstes akta izslēgto, bet neatdoto mantu, atcelts un lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Rīgas

apgabaltiesā. Pārejā daļā spriedums un papildspriedums atstāts negrozīts, bet /pers. E/ pretsūdzība noraidīta.

Civillietu departaments atsaucies uz Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu, 193.panta piekto daļu, 189.panta trešo daļu un 190.pantu un atzinis,

k a spriedums neatbilst minēto tiesību normu prasībām, jo tajā trūkst izdarīto secinājumu pamatojuma. Tāpat tiesa nav norādījusi, kādēļ vieniem

pierādījumiem tā devusi priekšroku salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2003.gada 17.decembra lēmumu atcelti Rīgas Latgales

priekšpilsētas tiesas tiesneša 2003.gada 11.septembra un 24.septembra lēmumi, ar kuriem nodrošināta /pers. G/ prasība pret SIA /Nosaukums B/ par

sabiedrības atzīšanu par spēkā neesošu un likvidācijas kvotas 11 788,16 piedziņu. Lēmumā norādīts, ka prasībai daļā par sabiedrības atzīšanu par spēkā

neesošu nav mantisks raksturs. Savukārt prasība par likvidācijas kvotas piedziņu nav piekritīga izskatīšanai tiesā.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka /pers. E/ pēc lēmuma par mantas apķīlājuma atcelšanu pieņemšanas 2003.gada 17.decembrī prettiesiski

(pretēji Civillikuma 1975.pantam) novilcinājis glabājumā nodotās mantas atdošanu, kā rezultātā SIA /Nosaukums B/ manta 2004.gada 25.februārī ar

zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes Slivjukas kustamas mantas aprakstes aktu Nr. 124 apķīlāta atkārtoti, pamatojoties uz Rīgas Latgales priekšpilsētas

tiesas tiesneša 2004.gada 12.februāra lēmumu, ar kuru nodrošināta /pers. H/ un /pers. I/ prasība pret SIA /Nosaukums B/ par 7943,13 Ls piedziņu.

No minētā 2004.gada 25.februāra akta Nr. 124 (sk. lietas 1.sēj., 165.-166.lpp.) ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas likumīgā spēkā

stājušos 2008.gada 16.janvāra spriedumu tika izslēgta SIA /Nosaukums A/ piederošā manta ar aktā fiksētajiem numuriem – 1., 13., 14., 15., 16., 17.,

20., 21., 23. un 24.

Izpildot minēto Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumu, zvērināts tiesu izpildītājs Andris Sladzs ar

2009.gada 3.jūnija aktu Nr. 189, 2009.gada 10.jūnija aktu Nr. 196 un Nr. 197, 2009.gada 17.jūnija aktu Nr. 211, 2009.gada 6.jūlija aktu Nr. 234 un

Nr. 265, 2009.gada 9.jūlija aktu Nr. 243 un Nr. 244, 2009.gada 16.jūlija aktu Nr. 264 konstatējis nododamo SIA /Nosaukums A/ mantu (sk. lietas

2.sēj., 26.-34.lpp.).

Kā pamatoti norādīts kasācijas sūdzībā, apelācijas instances tiesas secinājums, ka zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes Slivjukas mantu aprakstes

aktos fiksētais neatšķiras no zvērināta tiesu izpildītāja Andra Sladza nododamās mantas aktā fiksētā, neatbilst lietas materiāliem.

2004.gada 25.februāra aktā Nr.124 ar Nr. 15 norādīts - 145 maisi ar malku, savukārt zvērināta tiesu izpildītāja Andra Sladza 2009.gada 6.jūlija

aktā norādīts, ka atgriezti 90 maisi ar malku, tātad iztrūkst 55 maisi. Tāpat 2004.gada 25.februāra aktā Nr. 124 ar Nr. 21 norādīti skaidu briketes

ķieģelīši 250 gabali maisos pa 20 kg, savukārt ar 2009.gada 6.jūlija aktu atgriezti skaidu briketes ķieģelīši - 43 maisi un 5 maisi.

No tiesas sprieduma redzams, ka apelācijas instances tiesa faktiski nav pievērsusies aprakstītās mantas un atgrieztās mantas sastāva vērtējumam.

Tiesas secinājums, ka zaudējumu aprēķins balstīts tikai uz prasītājas darbinieku vienpusīgi sastādītajiem aktiem, un tāpēc objektīvi nav iespējams

novērtēt zaudējumu aprēķina pamatotību, izdarīts bez pietiekama pierādījumu novērtējuma lietā.

Departaments norādījis, ka no lietas materiāliem redzams, ka aprakstītās mantas daudzums un vērtība norādīta 2004.gada 25.februāra mantas

aprakstes aktā Nr.124 un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumā par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ir

uzskaitīta manta, tās daudzums un vērtība. Līdz ar to nevar atzīt par pareizu tiesas secinājumu, ka nav iespējams noteikt mantas daudzumu un vērtību.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 632.pantam tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības var pārsūdzēt

tiesā parādnieks vai piedzinējs, par kādu nav atzīstama SIA /Nosaukums A/ strīdos starp SIA /Nosaukums B/ un citām personām, kā tas pamatoti

norādīts kasācijas sūdzībā.

Citu personu tiesību aizsardzību, izpildot nolēmumu, regulē Civilprocesa likuma 633.pants. Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai personai, kura

uzskata, ka tai ir tiesības uz aprakstīto kustamo mantu (..), jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. SIA /Nosaukums A/ saskaņā ar minēto

regulējumu arī cēlusi prasību tiesā par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, kura tika arī apmierināta un SIA /Nosaukums A/ piederošā nepamatoti

apķīlātā manta tika izslēgta no mantas aprakstes akta.

No lietas materiāliem izriet, ka aprakstītā manta saistībā ar atbildētāja komercdarbību tikusi uzglabāta slēgtā teritorijā /adrese A/. Apelācijas

instances tiesa atzinusi, ka no lietā esošajām 2010.gada 15.aprīļa un 2011.gada 3.marta Valsts policijas Rīgas Braslas iecirkņa izziņām konstatējams, ka

kriminālprocess uzsākts tikai par mantas zādzības faktu no seifa (metāla skapis), kas atradies garāžā /adrese A/.

Tādējādi no minētā tiesa nav secinājusi, ka aprakstītās mantas zudums saistāms ar zādzības faktu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā (katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība) noteiktajam atbildētājs savu iebildumu, ka apķīlātā

manta tikusi nozagta, pamatojumam pierādījumus nav iesniedzis.

Apelācijas instances tiesai, nekonstatējot autokrāvēja „Balkancar” dakšu zādzības faktu saistībā ar ierosināto kriminālprocesu, nebija pamata

atzīt, ka tās zudušas nejauša notikuma rezultātā, un tādēļ tiesa, Civillietu departamenta ieskatā, pamatoti nav piemērojusi Civillikuma 1774.panta

noteikumus, uz ko atsaucas pretsūdzības iesniedzējs.

Atbilstoši Civillikuma 1972.panta otrajai daļai, ja glabātājs uzņemas glabāt lietu bez atlīdzības, tad viņš atbild tikai par ļaunprātību vai rupju

neuzmanību.

Apelācijas instances tiesai atzīstot, ka autokrāvēja glabāšanā atbildētājs pieļāvis rupju neuzmanību, kas definēta Civillikuma 1645.pantā, bija

pamats prasību šajā daļā apmierināt.

Civillietu departaments, ņemot vērā šī sprieduma [12.1] un [12.2] punktā norādīto, atzinis, ka apelācijas instances tiesas spriedums prasības

noraidītajā daļā par zaudējumu piedziņu attiecībā par no mantas aprakstes akta izslēgtās mantas neatdošanu, ir pretrunīgs.

Apelācijas instances tiesa konstatējot, ka SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums A/ pēc mantas apķīlāšanas atcelšanas nav saņēmušas pilnībā

visu glabājumā nodoto mantu, secinājusi, ka atbildētājs savus glabātāja pienākumus nav pienācīgi pildījis un pieļāvis rupju neuzmanību, attiecinot to tikai

uz SIA /Nosaukums B/ piederošā autokrāvēja „Balkancar” dakšu pazušanu. Atzīstot, ka atbildētājs pildot glabātāja pienākumus pieļāvis rupju

neuzmanību attiecībā uz autokrāvēja glabāšanu, tiesa nav motivējusi, kāpēc tas neattiecas uz pārējo no mantas aprakstes akta izslēgto, bet neatgriezto

mantu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē prasītājas pārstāve prasību un apelācijas sūdzību uzturēja, atsaucās uz tajās norādītajiem

argumentiem.

Atbildētājs/pers. E/ tioesas sēdē nebija ieradies. Par neierašanās iemesliem tiesai nav paziņots.

Tiesas kolēģija atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo par tiesas sēdes laiku un vietu viņam paziņots Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā.

Tiesas kolēģija, noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi

pierādījumus un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 1.jūlija spriedumu izskatīšanas priekšmets apelācijas instancē ir prasības noraidītā

daļa, kas attiecas uz no mantas aprakstes akta izslēgto, bet neatdoto mantu.

Lietā nav strīda, ka prasība tiek uzturēta pret /pers. E/ ne tikai kā pret mantas glabātāju, bet arī kā pret /pers. G/ pilnvarnieku.

Ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2003.gada 11.septembra lēmumu nodrošināta /pers. G/ prasība pret SIA /Nosaukums B/ par

atbildētāja atzīšanu par neesošu un likvidācijas kvotas Ls 11 788,16 apmērā piedziņu un cita starpā nolemts aizliegt atbildētājam atsavināt tam piederošu

kustamo mantu. 2003.gada 15.septembrī izsniegts izpildu raksts.

No 2003.gada 17.septembra mantas aprakstes akta, kuru sastādījusi zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka, izpildu lietā Nr.717-10/03 (mantas

aprakste veikta, pamatojoties uz Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 2003.gada 15.septembrī izsniegto izpildu rakstu) redzams, ka SIA /Nosaukums B/

piederošās kustamās mantas aprakste notikusi /adrese/. Minētajā aktā norādīts, ka kases aparāts tiek nodots glabāšanā /pers. A/, poz. Nr.2-16

(ieskaitot) tiek nodoti glabāšanā piedzinēja pārstāvim /pers. E/, kas glabāsies /adrese A/, poz.17-31 tiek nodoti glabāšanā piedzinēja pārstāvim /pers. E/,

bet glabāsies /adrese/ (l.lpp.16.-18., pirmais sējums). Tātad /pers. E/ iecelts par mantas glabātāju un mantas aprakstes aktā norādītās pozīcijas Nr.2-16

(ieskaitot) glabāsies /adrese A/.

Ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2003.gada 24.septembra lēmumu nolemts apmierināt /pers. G/ pieteikumu par prasības papildus

nodrošināšanu un apķīlāt SIA /Nosaukums B/ piederošu kustamo mantu Ls 11 788,16 apmērā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2003.gada 17.decembra lēmumu Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese s 2003.gada

11.septembra un 2003.gada 24.septembra lēmumi atcelti.

/pers. E/ pēc lēmumu par mantas apķīlājuma atcelšanu pieņemšanas 2003.gada 17.decembrī prettiesiski (pretēji Civillikuma 1975.pantam)

novilcinājis glabājumā nodotās mantas atdošanu, kā rezultātā SIA /Nosaukums B/ manta 2004.gada 25.februārī ar zvērinātas tiesu izpildītājas Rudītes

Slivjukas kustamas mantas aprakstes aktu Nr. 124 apķīlāta atkārtoti, pamatojoties uz Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša 2004.gada

12.februāra lēmumu, ar kuru nodrošināta /pers. H/ un /pers. I/ prasība pret SIA /Nosaukums B/ par 7943,13 Ls piedziņu.

No minētā 2004.gada 25.februāra akta Nr. 124 (l.lpp.165.-166., pirmais sējums) ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas likumīgā spēkā

stājušos 2008.gada 16.janvāra spriedumu tika izslēgta SIA /Nosaukums A/ piederošā manta ar aktā fiksētajiem numuriem – 1., 13., 14., 15., 16., 17.,

20., 21., 23. un 24.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumā norādīta 2004.gada 25.februārī atkārtoti veiktās SIA /Nosaukums

A/ piederošās kustamās mantas aprakste un tās vērtība, kopā LVL 5565:

1. telefons – FAX „panasonic”1 gab., novērtējums LVL 10;

13. metāla skapis 1 gab., novērtējums LVL 10;

14. brūnas briketes fasētas, paletes 36 gab., novērtējums LVL 2520;

15. apses un bērza malka fasēta maisos, maisi – 145 gab., novērtējums LVL 145;

16. konteineri metāla (jūras) (18 pudi) ar malku, 2 gab., novērtējums LVL 400;

17. skaidu briketes maisos, maisi 400 gab., novērtējums LVL 400;

20. „Cēsu” skaidu briketes, paletes 40 gab., novērtējums LVL 1600;

21. skaidu briketes – ķieģelīši, maisi 250 gab., novērtējums LVL 250;

23. jūras konteiners 28 pudi, metāla, 1 gab., novērtējums LVL 200;

24. metāla skapis, 1 gab., novērtējums LVL 30.

Saskaņā ar iesniegto pieteikumu par prasījuma daļas precizēšanu, prasītāja uztur prasījumu par EUR 21159,05 piedziņu - par autoiekrāvēju

“Balkan” EUR 3201,58; 55 maisus ar malku un 404 maisi ar skaidu briketēm pa 10 kg – izņemto 202 maisu pa 20 kg vietā realizācijas starpību EUR

447,12; bojāto seifu EUR 643,14; briketēm (neatgrieztā manta 5,32 paletes ar 340, 48 maisiem) par kopējo vērtību EUR 1406,52; iztrūkstošās malkas

vērtība EUR 6032,07; neatgrieztie 361 maiss ar briketēm EUR 1284,14; par neatgriezto metināšanas aparātu EUR 71,14; par zaudējumu piedziņu EUR

6607,03 apmērā par zaudējumiem no atgrieztās bojātās un nekvalitatīvās mantas (briketēm, malkas) realizācijas salīdzinājumā ar tās iegādes vērtību; par

aprakstītās un izvestās mantas atgriešanu atpakaļ prasītājai piederošajā teritorijā EUR 1466,31.

Tiesas kolēģija konstatē sekojošo:

1) attiecībā par autoiekrāvēju “Balkan” EUR 3201,58 apmērā:

2004.gada 22.janvārī starp /pers. M/ un SIA “STING” noslēgts rokas naudas līgums, saskaņā ar kuru rokas naudas ņēmējs apņēmies rokas

naudas devējam pārdot autoiekrāvēju “Balkankar” par pirkuma maksu LVL 2500 (l.lpp.43., otrais sējums). Minētais rokas naudas līgums noslēgts

periodā, kad ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2003.gada 17.decembra lēmumu Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2003.gada

11.septembra un 2003.gada 24.septembra lēmumi tikuši atcelti un citi prasības nodrošinājumi vēl netika piemēroti.

Saskaņā ar 2009.gada 3.novembra pavadzīmi /NR./minētais autoiekrāvējs utilizēts par LVL 249,92. Līdz ar ko starpība starp rokas naudas līgumā

ietverto autoiekrāvēja vērtību un utilizāciju sastāda LVL 2250,08 (EUR 3201,58), kas piedzenama no atbildētāja par labu prasītājai.

2) attiecībā par 55 maisiem ar malku un 404 maisiem ar skaidu briketēm pa 10 kg – izņemto 202 maisu pa 20 kg vietā, realizācijas starpību EUR

447,12:

2004.gada 25.februāra aktā Nr.234 norādīts, ka atbildētājs nodot prasītājai pēc akta Nr.124 pozīciju Nr.14 - brūnas fasētas skaidu briketes

maisos, kopā 278 maisi; pozīcija Nr.21 – skaidu briketes ķieģelīši maisos 43 maisi; pozīcija Nr.15 – apses bērza malka fasēta maisos 90 maisi; pozīcija

Nr.21 skaidu briketes ķieģelīši 5 maisi; pozīcija Nr.24 – metāla skapis neatvērts (l.lpp.30., otrais sējums).

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumā 2004.gada 25.februāra aktā norādīta pozīcija Nr.15

apses un bērza malka fasēta maisos, maisi – 145 gab., novērtējums LVL 145; pozīcija Nr.21 skaidu briketes – ķieģelīši, maisi 250 gab., novērtējums

LVL 250.

Tātad pozīcijai Nr.15 iztrūkts 55 maisi, pozīcijai Nr.21 iztrūkst 202 maisi, kuru vērtība mantas izņemšanas brīdi sastādīja EUR 914,20. Atbildētājs

par šo mantu samaksāja EUR 467,08 un par šādu summu prasītāja to realizēja. Tādējādi zaudējumi sastāda EUR 447,12, kas piedzenami no atbildētāja

par labu prasītājai.

3) bojāto seifu EUR 643,14:

Prasītāja bojātā seifa vērtību noteikusi pēc internetā pieejamā sludinājumā norādītās vērtības tā atgriešanas brīdī – LVL 452 jeb EUR 643,14

(l.lpp.37., otrais sējums).

2009.gada 16.jūlija aktā Nr.265 norādīts, ka atbildētājs nodod prasītājai pēc akta Nr.124 pozīcija Nr.13 – metāla skapis 1 gabals, skapis

uzlauzts, dokumenti, kā norāda /pers. R/, sadeguši, vizuāli redzama pelnu kaudze, metināmais aprāts 1 gabals pozīcija Nr.18 (l.lpp.34., otrais sējums).

4) briketēm (neatgrieztā manta 5,32 paletes ar 340,48 maisiem) par kopējo vērtību EUR 1406,52:

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumā 2004.gada 25.februāra aktā norādīta pozīcija Nr.14.

brūnas briketes fasētas, paletes 36 gab., novērtējums LVL 2520.

Saskaņā ar tiesu izpildītāja 2009.gada 17.jūnija un 6.jūlija, aktiem Nr. 211., 234. atbildētājs atgriezis prasītājai - pozīcija Nr.14 brūnas skaidu

briketes 18 paletes uz katras 64 maisi brūnas skaidu briketes, 2 maisi katrā aptuveni 2 maisi sabērtas brūnās skaidu briketes, 6 bojāti maisi ar brūnām

skaidu briketēm; (..) brūnas fasētas skaidu briketes maisos, kopā 278 maisi (..) (l.lpp.29.-30., otrais sējums). Tātad iztrūkst 874 maisi (36x64=2304 –

18x64 = 1152– 278), tajā skaitā 2 maisi katrā aptuveni 2 maisi sabērtas brūnās skaidu briketes, 6 bojāti maisi ar brūnām skaidu briketēm.

Prasītāja atsaukusies uz 2009.gada 10.jūnija aktu Nr.197, taču tiesas kolēģija konstatē, ka tajā nav ietverta pozīcija Nr.14., saskaņā ar kuru

atbildētājs prasītājai būtu atgriezis briketes.

Prasītāja norādījusi, ka nav atgrieztas 5,32 paletes ar 340,48 maisiem par kopējo vērtību EUR 1406,52.

5) iztrūkstošās malkas vērtība EUR 6032,07:

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumā 2004.gada 25.februāra aktā norādīta pozīcija Nr.16.

konteineri metāla (jūras) (18 pudi) ar malku, 2 gab., novērtējums LVL 400. Pēc akta Nr.124 pozīcijā Nr.16 norādīts Jūras metāla konteineri divi gabali,

vērtība LVL 400, (28 pudi) ar malku (l.lpp.165., pirmais sējums).

2009.gada 9.jūlija aktā Nr.243 norādīts, ka atbildētājs nodod prasītājai pēc akta Nr.124 pozīcija Nr.16 jūras metāla konteineri divi gabali ar

malku un briketēm (l.lpp.31., otrais sējums).

2003.gada 31.oktobra konstatācijas aktā norādīts, ka (..) /adrese/ notika izkraušana no pelēka jūras konteinera (..) izkrauj briketes (skaidu)

iepakojumā astoņas briketes, iepakojums sver 16 kg, no ārpuses tumši brūnas ar vienu caurumu pa vidu briketei. Uz konstatācijas akta brīdi no

konteinera ir izņemti četri padoni ar briketēm. Pēc /pers.B/vārdiem briketes ir izvestas. Aprakstīto brikešu glabātājs ir /pers. E/ (l.lpp.41., otrais

sējums).

Iztrūkstošās malkas vērtība prasītājas ieskatā ir EUR 6032,07 (LVL 4239,36).

6) neatgrieztie 361 maiss ar briketēm EUR 1284,14:

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 16.janvāra spriedumā 2004.gada 25.februāra aktā norādīta pozīcija Nr.17.

skaidu briketes maisos, maisi 400 gab., novērtējums LVL 400.

Prasītāja norādījusi, ka atgriezti 39 maisi ar briketēm, 361 maiss ar briketēm nav atgriezts (viena maisa cena LV 2,50), kopējā vērtība 1284,14

(LVL 902,50).

7) par neatgriezto metināšanas aparātu EUR 71,14:

2004.gada 25.februāra aktā norādīta pozīcija Nr. 19 metināšanas aparāts “Rodeo” 60x50x20 viens gabals, vērtība LVL 50 (l.lpp.165., pirmais

sējums).

Minētais metināšanas aprāts netika atgriezts. Prasītāja uztur prasījumu par EUR 71,14 par neatgriezto metināšanas aparātu.

8) par zaudējumu piedziņu EUR 6607,03 apmērā par zaudējumiem no atgrieztās bojātās un nekvalitatīvās mantas (briketēm, malkas) realizācijas

salīdzinājumā ar tās iegādes vērtību.

9) par aprakstītās un izvestās mantas atgriešanu atpakaļ prasītājai piederošajā teritorijā EUR 1466,31.

Civillikuma 1980.pants noteic, ka glabājumā nodotās lietas jāatdod tur, kur tās atrodas. Ja glabājuma devējs prasa, lai tās atdod citā vietā, tad to

nogādāšanas izdevumi jānes viņam. Bet ja glabātājs ļaunprātīgi pārved lietas uz citu vietu, kamēr to devējs vēlas tās saņemt agrākā vietā, tad tās jānogādā

turp uz glabātāja rēķinu.

No lietas materiāliem redzams, ka SIA “Viadors”, reģ.Nr.LV40003634288, izrakstījusi SIA /Nosaukums A/ vairākus faktūrrēķinus par

autotransporta pakalpojumiem - 2009.gada 3.jūnijā 60,50 LVL; 2009.gada 10.jūnijā LVL 72,60; 2009.gada 17.jūnijā LVL 72,60; 2009.gada 6.jūlijā

LVL 72,60; 2009.gada 9.jūlijā LVL 133,10; SIA “ASA-AUTO”, reģ. Nr.40003783119, izrakstījusi faktūrrēķinu par autoceltņa pakalpojumiem LVL

96,80 (otrais sējums, l.lpp.57.-61.). Minēto faktūrrēķinu kopējā summa ir LVL 508,20.

Starp SIA /Nosaukums A/ kā darba devēju un /pers. AF/, /pers. AG/, /pers. AH/ kā darbiniekiem 2009.gada jūnijā un jūlijā noslēgti vairāki

uzņēmuma līgumi, saskaņā ar kuriem darbiniekiem uzdots izpildīt skaidu brikešu un citas preces pārvietošanu no /adrese A/ C uz /adrese/ (otrais sējums,

l.lpp.62.-79.). Noslēgto uzņēmuma līgumu kopēja summa ir LVL 522,33.

Tiesas kolēģija atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu par aprakstītās un izvestās mantas atgriešanu atpakaļ prasītājai piederošajā teritorijā EUR

1466,31 apmērā, jo no lietas materiāliem redzams, ka mantas aprakste veikta /adrese/ un daļa aprakstītās mantas izvesta uz /adrese A/. Līdz ar ko

prasītājai radušies izdevumi par aprakstītās un izvestās mantas atgriešanu atpakaļ /adrese/ un saskaņā ar Civillikuma 1480.pantu minētie izdevumi

piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma saskaņā ar iesniegto pieteikumu par prasījuma daļas precizēšanu 21 159,05 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības no atbildētāja saņemt likumiskos procentus – 6 % (seši procenti) gadā no

zaudējumu kopsummas 21 159,05 euro, par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. (..).

Prasītāja, ceļot prasību, samaksājusi valsts nodevu LVL 137,50, LVL 130, LVL 180,87 (kopā LVL 448,7 jeb EUR 637,37), par apelācijas

sūdzību LVL 224,05, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 10,79.

Prasības kopējā summa ir 24731,50 euro, tā apmierināta par 21159,05 euro, kas atbilst 85,56% procentiem no 24731,50 euro.

Tiesas kolēģija atzīst, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 864,31

euro (545,52 euro par pirmās instances tiesu (637,59x85.56%) un 318,79 par apelācijas instances tiesu).

Iesniedzot apelācijas sūdzību 2011.gada 3.februārī (pastā iesniegts 2011.gada 31.janvārī) bija spēkā Civilprocesa likuma 34.panta ceturtā daļa,

kas noteic, ka par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās

tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā. Taču prasītāja

samaksājusi valsts nodevu par apelācijas sūdzību LVL 224,05, kas atbilst 50% no maksājamās valsts nodevas apmēra. Līdz ar ko valsts nodeva par

prasības noraidīto daļu piedzenama no prasītājas par labu valstij, proti, 92,07 euro apmērā, savukārt par prasības apmierināto daļu nesamaksātā valsts

nodeva piedzenama no atbildētāja par labu valstij – 226,73 euro (637,59-318,79-92,07).

Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pēc Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas 2013.gada 20.jūnija

sprieduma ir 105,19 euro, kas piedzenami no pusēm proporcionāli prasījuma apmierinātai daļai par labu valstij, proti, no atbildētāja 90 euro (105,19 x

85,56%) un 15,19 euro no prasītājas par labu valstij (105,19-90).

Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums

ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

apmierinājis.

Saskaņā ar minētā panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros - izdevumi advokāta

palīdzības samaksai- atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro

līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,

Minētā panta piektā daļa noteic, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai, ievērojot taisnīguma un

samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas

izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājai bijuši izdevumi saistībā ar zvērināta advokāta pakalpojumiem LVL 1815 apmērā (EUR 2582,51). Ar

Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas 2013.gada 20.jūnija spriedumu no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti EUR 320,17. Tiesas kolēģija atzīst, ka

no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 2262,34 apmērā (2582,51-320,17), ņemot vērā, ka lieta tikusi

ierosināta 2003.gadā, lieta ir sarežģīta un apjomīga, kā arī lietā ir bijušas vairākas tiesas sēdes un apelācijas instancē lieta tikusi skatīta atkārtoti, pēc

apelācijas instances sprieduma atcelšanas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem prasītājam un atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193.pantu, 430., 432., 434.pantu, tiesas kolēģija

n o s p ri e da

SIA /Nosaukums A/ prasību pret /pers. E/ par zaudējumu piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus 21 159,05

euro, tiesas izdevumus 864,31 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 2262,34 euro, kopā 24285,70 euro (divdesmit četri tūkstoši divi simti

astoņdesmit pieci euro un 70 centi).

Noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus – 6 % (seši procenti) gadā, no 21 159,05 euro, par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 226,73 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 90

euro, kopā 316,73 euro (trīs simti sešpadsmit euro un 73 centi).

Piedzīt no SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij valsts nodevu 92,07 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 15,19 euro, kopā 107,26 euro (viens simts septiņi euro un 26 centi).

Noteikt /pers. E/ un SIA /Nosaukums A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Izskaidrot, ka

šajā termiņā Rīgas apgabaltiesā iesniedzami dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valstij.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama sekojošā kontā, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs tiesu administrācija, konta

numurs LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka Valsts kase, kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, ja atbildētājs ir fiziska persona, vai juridiskas personas

nosaukums).

Valsts nodevas samaksa valstij veicama sekojošā kontā: saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, Konta Nr.

LV55TREL1060190911200 Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22 Iemaksas mērķis: šeit ierakstāmi dati lietas identificēšanai.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentam 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas apgabaltiesā, iemaksājot drošības naudu EUR 300.

Pilns motivēts spriedums sastādīts 2017.gada 28.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Katlapa

Tiesnese I.Ozola

Tiesnesis A.Dundurs