Court convicts defendant of illegal gun possession and imposes six-month suspended sentence due to disability.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of illegally purchasing and storing firearms and ammunition without authorization under Article 233 of the Criminal Law. Although the defendant argued that compulsory labor was inappropriate due to his status as a third-group invalid and his low income, the court rejected this defense. Consequently, the court sentenced the defendant to six months of imprisonment with a six-month probation period, noting that compulsory labor is not applicable to disabled persons.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 233. panta 2. daļa; Krimināllikuma 40. panta 2. daļa: The court established that while a third-group disability precludes the application of compulsory labor as a penalty, it does not exempt the individual from criminal conviction or the imposition of a suspended prison sentence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11353053012
Lietas arhīva Nr. K33-0363-14/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 5.augustā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese I.Biteniece
ar sekretāri persona
piedaloties prokurorei A.Valpēterei
atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās
daļas, un
konstatēja
/pers. A/ iegādājās un glabāja bez attiecīgas atļaujas šaujamieroci un šaujamieroču munīciju, un proti:
Pirmstiesas izmeklēšanās gaitā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā /pers. A/ iegādājās un pārkāpjot Ieroču aprites likuma prasības
līdz 2011.gada 1.janvāra, bet pēc tam spēkā stājušos Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma prasības, bez attiecīgas atļaujas,
ilgstoši savā dzīvesvietā nelikumīgi glabāja šaujamieroču munīciju. Neskatoties uz to, ka /pers. A/ nekad nebija izsniegtas attiecīgas
atļaujas šaujamieroča un attiecīgas munīcijas iegādei, ievešanai, nēsāšanai, kolekcionēšanai vai glabāšanai, /pers. A/ pretrunā
minētajos normatīvos aktos noteiktai šaujamieroču un to munīcijas likumīgai aprites kārtībai, bez attiecīgas atļaujas un precīzi
nenoskaidrotā laikā iegādāto šaujamieroci un šaujamieroču munīciju ilgstoši glabāja savā dzīvesvietā līdz 2012.gada 28.decembrim.
2012.gada 28.decembrī plkst.17.05 Ropažu novada Pašvaldības policijas darbinieki ierodoties /pers. A/ dzīvesvietā /adrese/ sakarā
ar izsaukumu par notiekošo ģimenes konfliktu un konstatējot notikuma vietā nelikumīgi glabātus šaujamieroci un šaujamieroču
munīciju to izņēma, bet konkrēti:
1) 6 gabalus rūpnieciski ražotas 16.kalibra medību patronas, kas ir gludstobru šaujamieroču munīcija, kas ir derīgas šaušanai
16.kalibra gludstobra šaujamieročos (un sporta-medību bisēs) un saskaņā ar Ieroču aprites likuma 5.panta piektās daļas
nosacījumiem, bet turpmāk no 2011.gada 1.janvāra ar spēkā esošā Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 5.panta 4. un 5.punktu,
6.panta ceturtās daļas nosacījumiem pieder pie D kategorijas šaujamieroču munīcijas;
2) 1 gabalu Krievijā (PSRS) rūpnieciski ražota 16.kalibra divstobru medību bise “TOZ mod. B” Nr.43885, kas izņemta izjauktā veidā,
bet saliekot tās sastāvdaļas kopā ir garstobra gludstobra viena šāviena šaujamierocis, kas saliktā stāvoklī ir derīga šāvienu
izdarīšanai ar 16.kalibra gludstobru šaujamieroču munīciju, tai skaitā notikuma vietā izņemtām sešām patronām, kas saskaņā ar
Ieroču aprites likuma 5.panta piektās daļas nosacījumiem, bet turpmāk no 2011.gada 1.janvāra ar spēkā esošā Ieroču un speciālo
līdzekļu aprites likuma 5.panta 4. un 5.punktu, 6.panta ceturtās daļas nosacījumiem pieder pie D kategorijas šaujamieročiem.
Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas
atzina pilnībā, atzina arī apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un uzturēja pirmstiesas
procesā izteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu
pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas.
Sakarā ar to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā
daļā, par kura izdarīšanu saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība, ka
tie apstiprina apsūdzētā vainu, procesā iesaistītās personas neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē visu
objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē to
pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar
Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz
trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu.
Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka dzimis Ērgļu pagastā, ar vidējo izglītību, šķīries, apgādībā
viena persona, strādā Z/S “/nosaukums/”, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese/., agrāk krimināli nesodīts (lietas 46.-47.lapa),
administratīvi nesodīts (lietas 45.-46.lapa), psihoneiroloģiskā un narkoloģiskā kabineta uzskaitē neatrodas (lietas 44.lapa), 3.grupas
invalīds.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas
atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, tiesa atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.
Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā
paskaidrojumus, izvērtējot prokurores viedokli par soda noteikšanu brīvības atņemšanas veidā, nosakot to nosacīti, kā arī, ņemot vērā
noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu, apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, to, ka agrāk nesodīts, atbildību mīkstinošus
apstākļus, to, ka nepastāv atbildību pastiprinoši apstākļi, ka ir trešās grupas invalīds, līdz ar to, izvērtējot lietas apstākļus kopumā,
tiesa atzīst, ka likumā noteikto mērķu sasniegšanai, apsūdzētajam sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā, nosakot to nosacīti.
Citu, sankcijā paredzēto pamatsodu piemērošanu, tiesa atzīst par soda mērķim un apsūdzētā personībai neatbilstošu.
Tiesa secina, ka nebūtu lietderīgi apsūdzētajam noteikt sodu reālas brīvības atņemšanas soda veidā, jo uzskata, ka apsūdzētais
turpinās likumpaklausīgu dzīvi un neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, līdz ar to viņa sodīšana ir iespējama, sodu nosakot nosacīti,
piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, jo tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs
likumpārkāpumus.
Kā izriet no Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā
nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, iegūstot pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot,
turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. No minētā panta jēgas izriet, ka nosacītas notiesāšanas pamats ir tiesas iegūtā pārliecība, ka
vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tādējādi, nekonstatējot lietā citus likumā noteiktos šķēršļus nosacītas brīvības
atņemšanas soda noteikšanai, tiesai attiecībā uz apsūdzētā personību rodas pārliecība, ka viņš turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs,
un uzskata, ka konkrētajā gadījumā brīvības atņemšanas sods nosakāms nosacīti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 6.punktu, uzliekams par pienākumu apsūdzētajam 10 darba dienu laikā pēc
sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc dzīves vietas.
Tiesa nepiemēro sankcijā paredzēto alternatīvo sodu – piespiedu darbu vai naudas sodu, izvērtējot lietas apstākļus un vainīgā
personību, tiesa atzīst par nelietderīgu un soda mērķim neatbilstošu, pie kam, piespiedu darbs nav piemērojams darba nespējīgām
personām, t.i. invalīdiem, kā arī naudas sods nav piemērojams, jo pēc apsūdzētā vārdiem viņa ienākumi mēnesī sastāda 200 euro un
viņa apgādība ir viena persona.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.pantu piespiedu darbs ir personas piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko
notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai
mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Krimināllikumā nav
paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām. Analizējot normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības,
sociālo aizsardzību, var secināt, ka noteikts vecums, slimība, invaliditāte, maternitāte pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju
strādāt, un tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku
veselības stāvokli. Ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir 3.grupas invalīds, tiesa uzskata, ka tas ir apstāklis, kas neļauj apsūdzētajam
izpildīt piespiedu darbu.
2014.gada 24.aprīlī apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 34.lapa).
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izspriežama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.
Procesuālo izdevumu lietā nav.
Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240., 499., 511., 512., 520., 527., 529., 530.pantu, tiesa
nosprieda
atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
233.panta otrajā daļā unsodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 6 (sešiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 6.punktu uzlikt par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā pēc
sprieduma spēkā stāšanās dienas reģistrēties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā pēc dzīves vietas.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Lietiskos pierādījumus:
-divstobru bises maksti, tīrāmo instrumentu, kas glabājas Valsts policijas Kriminālpārvaldes glabātuvē, pēc sprieduma spēkā
stāšanās dienas, atstāt Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes rīcībā;
-patronas 16 mm, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirknī, pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas,
iznīcināt;
-bisi, futlāri, slauķi, čaulas fragmentu, starpliku, kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirknī, pēc
sprieduma spēkā stāšanās dienas, iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas
apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto
sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.
Sprieduma pieejamības diena 2014.gada 5.augusts.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece