Jelgava court fully supports child support claim via written procedure after defendant admits liability.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court fully granted the plaintiff's written procedure claim for child support against the defendant. The defendant admitted full liability in their written statement, and the court verified the children's identities using birth certificates. Consequently, the court ordered monthly payments calculated as percentages of the minimum wage until the children reach adulthood.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 177. un 179. panti: In written procedure cases where the defendant admits liability, the court may grant the claim without a hearing, establishing that written admission suffices for support orders.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15260715
Lietas arhīva Nr. C-2607-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2015.gada 11.decembrī
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško, izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja/pers.A/ iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret atbildētāju /pers. B/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai dēla /pers.
D/ uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, sākot no prasības pieteikumā iesniegšanas dienas līdz bērna
pilngadībai un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai meitas /pers. E/ uzturam ik mēnesi uzturlīdzekļus 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās darba algas, sākot no 7 gadu vecuma 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, sākot no prasības pieteikumā
iesniegšanas dienas līdz bērna pilngadībai. Lūdz noteikt, ka spriedums par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Prasībā norādīts, ka atbildētājas un atbildētāja kopdzīvē dzimuši bērni /pers. D/ un /pers. E/. Norādīts, ka no šā gada sākuma atbildētājs,
neko neapskaidrojot, no prasītājas aizgājis. Bērni dzīvo pie prasītājas un viņa nodrošina bērnu aizgādību. Bērnu tēvs nekādu materiālu palīdzību savu
bērnu audzināšanā un uzturēšanā nesniedz.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177. un 179.pantu.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma
norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Prasītāja nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām nosūtīts prasības pieteikums, kā arī paskaidrojuma veidlapas. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.22 panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājam tika nosūtīti uz
deklarēto dzīvesvietu, tad uzskatāms, ka atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.
Atbildētājs iesniedzis paskaidrojumu, kurā norāda, ka prasību atzīst pilnībā.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta
rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Motīvu daļa
Novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir
pamatota un apmierināma pilnīgi.
Ar lietā esošajām dzimšanas apliecību fotokopijām (lietas 6.-7.lapa) pierādīts, ka /pers. A/ un /pers. B/ ir 2007.gada 19.aprīlī dzimušā /pers.
D/ un 2010.gada 10.jūnijā dzimušās /pers. E/ vecāki.
Lietā nepastāv strīds, ka bērns dzīvo pie prasītājas un viņa īsteno bērna aizgādību.
Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai, garīgajai,
tikumiskajai un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnus,
gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju un finansiālo iespēju robežās.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Minētā likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko
un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta
pirmā un otrā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa
personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti,
ievērojot spējas un tieksmes.
Atbilstoši Civillikuma 179.pantam vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. (..) Minētā panta otrā daļa nosaka, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns
šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Tiesa uzskata, ka vecāku pienākums apgādāt bērnus ir absolūts, neatkarīgi no apgādībā esošo personu skaita vai personas ienākumiem.
Atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus par savu mantisko stāvokli.
Tiesa atzīst, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir valdības noteiktajā
minimālajā uzturlīdzekļu apmērā, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt saviem bērniem.
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta pirmo un ceturto daļu, līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Bērna aprūpe nozīmē viņa
uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās
attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1.punktu
un 2.2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt katram savam bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai minimālos uzturlīdzekļus – 25%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, un no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai minimālos
uzturlīdzekļus – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tiesa uzskata, ka nepilngadīgo bērnu interesēs ir piedzenami uzturlīdzekļi 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.37
“Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.1. un 2.2.punktā noteiktajā apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas mēnesī.
Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā (lieta Nr. SKC – 556)
saskaņā ar LR Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu, ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Katrai
fiziskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Iztulkojot šīs tiesību normas
savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tas ir, pielietojot tiesību normu tulkošanas sistēmisko
metodi, Senāts atzinis, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, proti, no 2015.gada
12.oktobra.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji –
prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasības summa prasībās
par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu.
Tādējādi, no atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu piedzenama valsts nodeva 329.74
euro, kas aprēķināta no prasības kopsummas 2376 euro. Tiesa izskaidro, ka valsts nodeva 329.74 euro apmērā maksājama Valsts kasē, NMR.
90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, 0539 valsts nodeva.
Tāpat no atbildētāja piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6.28 euro (lietas 2.lapa) par tiesas dokumentu piegādāšanu, kuru
iemaksa jāveic šādos rekvizītos: ekonomiskās klasifikācijas kods-21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR
90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. 90001672316, Saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Konta nr.
LV51TREL2190458019000.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas
izdevumu piedziņu. Savukārt, ievērojot prasītājas lūgumu un Civilprocesa 205.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, nosakāms, ka spriedums daļā par
uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. E/, personas
kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2015.gada 12.oktobra
līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas uzturlīdzekļus – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas ik mēnesi, līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. D/, personas kods
/personas kods/, uzturam ik mēnesi 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2015.gada
12.oktobra līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 329.74 euro un ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 6.28 euro.
Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par tiesas izdevumu
piedziņu, uzliekot par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā līdz 2016.gada 11.janvārim pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada
11.decembra Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško