Court allows small claims suit for heating energy debt based on property owner payment obligation.

Lietas Nr. C26126515

Lietas arhīva Nr. C-0199-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 10.februārī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena - Laizāne

izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24, civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr.

42403021332, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda 721,25 euro piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 11.jūnijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Rēzeknes enerģija” iesniedza Rēzeknes tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. A/ par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem pēc adreses /adrese/, par laiku no 01.11.2014. līdz 30.04.2015. 721,25 euro

piedziņu.

Prasības pieteikumā maza apmēra prasībā par naudas piedziņu (l.l. 4.-7.) norādīja, ka prasītāja sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus

Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08

nosacījumiem, tajā skaitā, atbildētājai piederošajam dzīvoklim Nr. 27, /adrese/. Atbildētājai izveidojies parāds par siltumenerģijas pakalpojumiem 721,25

euro apmērā par laiku no 01.11.2014. līdz 30.04.2015. Siltumenerģijas tarifa apmērus noteica Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko

pakalpojumu regulators.

Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36.punktu, un

pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai kā nekustamā īpašuma īpašniecei bija pienākums norēķināties par

iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz katra mēneša divdesmitajam datumam.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.10.1994. noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, siltumenerģijas piegāde

šai dzīvojamai mājai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” un dzīvojamās mājas /adrese/, pilnvaroto personu 01.04.2010. noslēgtā līguma Nr.242

“Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu” noteikumiem. Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.3.punktu, SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz

piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus - telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 3.1. punkts

paredz, ka abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam (SIA „Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā

esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tajā skaitā, apkuri.

Prasītāja savus pienākumus izpildīja godprātīgi, un no atbildētājas netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu

kvalitāti.

Pamatojoties uz Civillikuma 1811., 2107., 2108., 2109., 2033.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

3., 36.punktu, LR Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, LR Ministru

kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu un 3.punktu, prasītāja lūdza tiesu:

1) piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi 721,25 euro un tiesāšanās izdevumus 112,89 euro,

uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītājas kontu AS „Swedbank” LV81HABA0551022600432;

2) atzīt SIA „Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

2015.gada 15.jūnijā Rēzeknes tiesa nosūtīja atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā, parāda aprēķinu,

paskaidrojuma veidlapu un procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu (l.l. 30.). Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, 2015.gada 15.jūnijā tiesa pusēm rakstveidā izskaidroja viņu procesuālās tiesības, informēja par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l. 28.-30.). Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti. Atbildētāja nav

iesniegusi Rēzeknes tiesā rakstveida paskaidrojumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25, 250.26 pantu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Nav saņemts lūgums lietu izskatīt tiesas sēdē, un atbilstoši minētajā likumā noteiktajam tiesa nolēma izskatīt civillietu

rakstveida procesā. Tiesa 2015.gada 17.augustā nosūtīja pusēm paziņojumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un paziņoja datumu, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (l.l. 33., 34.).

Tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, uzskatāms, ka

atbildētājai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Dokumentu paziņošanas faktu pats par sevi neietekmē tas, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ

tiesai, jo atbildētāja nebija sastopama deklarētajā dzīvesvietā un uz pasta uzaicinājumu mēneša laikā neieradās pastā saņemt sūtījumu (l.l. 31., 35.).

Tiesas ieskatā minētais apstāklis nekavē lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma

sekojošu apsvērumu dēļ.

Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” ir siltumenerģijas ražotāja

un piegādātāja dzīvojamām mājām, ir komersanta reģistrācijas apliecības un izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08 siltumenerģijas realizācijai

kopijas (l.l. 12.-14.). Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 19.06.2013. padomes lēmumu Nr. 113 ir noteikti siltumenerģijas tarifi

iedzīvotājiem, lietā ir lēmuma kopija (l.l. 24.-27.). Lietā nav pierādījumu, ka šie tarifi būtu apstrīdēti vai pakalpojumu summas aprēķinātas, neievērojot

apstiprinātos tarifus.

Dzīvokļa Nr.27, /adrese/, īpašniece ir atbildētāja /pers. A/, ir zemesgrāmatas informācija par īpašumu (l.l. 22.-23.).

2010.gada 1.aprīlī SIA „Rēzeknes enerģija” kā piegādātājs un dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona /pers. B/ kā

lietotājs noslēdza līgumu Nr. 242 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu. Saskaņā ar līguma 1.1.punktu, piegādātājs apņēmās saražot un piegādāt

siltumenerģiju karstā ūdens veidā lietotājam dzīvojamai ēkai /adrese/, un lietotājs apņēmās saņemt un nodrošināt apakšlietotājus (abonentus) ar

piegādāto siltumenerģiju. Minētā līguma 3.1.punktā noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem abonenti -

dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam. Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākošā

mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto rēķinu, ir līguma un tā pielikumu kopijas (l.l. 16.-21.).

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un prasītājas sastādīto aprēķinu, parāds par piegādāto siltumenerģiju atbildētājas dzīvokļa īpašumam laikā

no 01.11.2014. līdz 30.04.2015. ir 721,25 euro (l.l. 5., 11.). Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu.

Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājai ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parāda piedziņu, bet atbildētājai kā

dzīvokļa īpašniecei ir pienākums samaksāt prasītājai par piegādātās siltumenerģijas pakalpojumiem dzīvoklim prasības summas apmērā. Prasība ir

pamatota un pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem.

Prasība par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem 721,25 euro piedziņu no atbildētājas apmierināma saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma

10.panta 3.punktu, ar kuru noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure).

Civillikuma 2109.pants noteic, ka piegādes tiesiskajās attiecībās, ja piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas

pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu (2107.pants) un saskaņā ar 1488.pantā

noteikto pusei, kura saistības izpildījusi, ir tiesības prasīt, lai otrā puse atlīdzina to, ko saņēmusi.

Atbilstoši Civillikuma 1811.pantā noteiktajam, naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas

liecinātu par parāda samaksu vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 6 % gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas,

nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa, 1763.panta 1.punkts).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen tiesas izdevumi 112,89 euro, ko veido

samaksātā valsts nodeva 108,19 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu piegādi un izsniegšanu

pusēm 4,70 euro (l.l. 8.-10.).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 93., 97., 189.-193., 195., 204.1 , 250.25, 250.27 pantu,

tiesa

no s pri e da :

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332, labā

parādu 721,25 euro (septiņi simti divdesmit vienu euro un 25 centus) un tiesas izdevumus 112,89 euro (viens simts divpadsmit euro un 89 centus), kopā

834,14 euro (astoņi simti trīsdesmit četrus euro un 14 centus).

Noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6 % (seši procenti no simta gadā) no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas 721,25 euro (septiņi simti divdesmit viena euro un 25

centiem), nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.

Parāda, likumisko procentu un tiesas izdevumu summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” norēķinu kontā

AS „Swedbank” LV81HABA0551022600432.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Tiesnese S.Rūtena – Laizāne