Court dismisses complaint against traffic fine due to missed appeal deadline without valid grounds for extension.

Lietas Nr. 136011215

Lietas arhīva Nr. 1-0112-15

LĒMUMS

Talsos 2015.gada 28.oktobrī

Talsu rajona tiesa

tiesnese I.Valbaka

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību (iesniegumu) par Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes 2015.gada 26.augusta

lēmumu Nr.D57/04/511084094/1, un

konstatēja:

Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes (turpmāk – iestādes) inspektors E.Rancāns 2015.gada 7.jūlijā sastādījis administratīvā

pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.511084094 par to, ka 2015.gada 7.jūlijā plkst.13:50 transportlīdzeklis ŠKODA, valsts reģistrācijas Nr.

/numurs/, bija novietots stāvēšanai Stabu ielā 70, Rīgā, 326 ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN)

135.11.punktā noteiktās prasības. Vadītājam uzlikts naudas sodu 40 euro apmērā sakarā ar to, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā minēto administratīvo pārkāpumu.

2015.gada 9.augustā iestādē saņemta /pers. A/ sūdzība ar nosaukumu “iesniegums”, norādot, ka sods ir uzlikts nepamatoti un ir jāatceļ.

Ar iestādes priekšnieka 2015.gada 26.augusta lēmumu Nr.D57/04/511084094/1 nolemts atteikt atjaunot nokavēto procesuālo termiņu

sūdzības iesniegšanai un atstāt negrozītu ar administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.511084094 pieņemto lēmumu, sūdzību noraidīt.

2015.gada 14.septembrī /pers. A/ atkārtoti iesniedzis iestādes priekšniekam iesniegumu, kurā lūdz vēlreiz izskatīt viņa 09.08.2015.

iesniegumu.

2015.gada 28.septembrī tiesā no iestādes saņemti administratīvā pārkāpuma lietas materiāli kopā ar /pers. A/ 2015.gada 14.septembra

iesniegumu (sūdzību) par iestādes 26.08.2015.lēmumu Nr.D57/04/511084094/1.

Ar tiesas 2015.gada 2.oktobra lēmumu ierosināta lieta, nosakot, ka lietas dalībnieki līdz 2015.gada 16.oktobrim var iesniegt

paskaidrojumus. (skatīt lietas 2.lapā)

2015.gada 16.oktobrī tiesā saņemts Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojums, kurā norāda, ka izvērtējot sūdzību, konstatēts, ka pieteicējs nav

lūdzis atjaunot procesuālos termiņus. Ceļu satiksmes likuma 43.2pants nosaka īpatnības administratīvo pārkāpumu lietās sakarā ar apstāšanās vai

stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Ceļu satiksmes likuma 43.2panta septītā daļa nosaka, ka lēmums par naudas soda piemērošanu stājas spēkā šā

lēmuma sastādīšanas brīdī. Lēmumu par uzlikto naudas sodu 10 darba dienu laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākai iestādei

(amatpersonai). Augstākas iestādes (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Noteiktā 10 dienu ierobežojuma mērķis ir nodrošināt ātrāku

administratīvo pārkāpumu lietvedību gadījumos, kad pārkāpti transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi, tādējādi sekmējot procesuālo

ekonomiju. Turklāt tā mērķis ir nodrošināt efektīvāku un pilnīgāku administratīvo sodu piedziņu. Vienlaikus motivēt transportlīdzekļa īpašnieku rūpīgi

novietot transportlīdzekli, tādējādi mazinot iespēju, ka tiks pārkāpti transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumi un apdraudēta citu cilvēku

dzīvība, veselība vai manta. Pamatojoties uz Latvijas administratīva pārkāpuma kodeksa 282.pantu nokavēto procesuālo terminu var atjaunot iestāde,

kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo

termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās

adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas

dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams. Ievērojot Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 27.aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-74 7.punktā pausto, kā arī tiesību doktrīnā izteiktās atziņas, procesuālā

termiņa atjaunošanas institūta jēgu un mērķi, atzīstams, ka šķēršļiem, kas traucēja procesuālas darbības izpildi termiņā, ir jābūt objektīviem, neatkarīgiem

no administratīvā procesa dalībnieka. Pieteicējs attaisnojošus iemeslus termiņa nokavējumam nav minējis. Tā kā izskatāmā lietā nav strīds par to, ka par

administratīvā pārkāpuma protokolu Pieteicējam bija zināms tā sastādīšanas dienā, tad pārsūdzības termiņš sākas ar dienu, kad tika sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols. Ņemot vērā iepriekš minēto un lietas faktiskos apstākļus lūdz tiesu uzskatīt par nepamatotu un noraidīt /pers. A/

sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes 2015.gada 26.augusta lēmumu Nr.D57/04/511084094/1. (skatīt lietas 36.lapā)

Pēc lietas ierosināšanas /pers. A/ tiesai paskaidrojumus nav iesniedzis.

Lietas dalībnieki nav pieteikuši noraidījumu, nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Tiesa, pārbaudījusi sūdzību un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, savukārt Rīgas

pašvaldības policijas Latgales pārvaldes 2015.gada 26.augusta lēmums Nr.D57/04/511084094/1 atstājams negrozīts šādu apsvērumu dēļ:

Lietai pievienots Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes (turpmāk – iestādes) inspektora E.Rancāna 2015.gada 7.jūlijā sastādītais

administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.511084094 par to, ka 2015.gada 7.jūlijā plkst.13:50 transportlīdzeklis ŠKODA, valsts

reģistrācijas Nr. /numurs/, bija novietots stāvēšanai Stabu ielā 70, Rīgā, 326 ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk –

CSN) 135.11.punktā noteiktās prasības. Vadītājam uzlikts naudas sodu 40 euro apmērā sakarā ar to, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā minēto administratīvo pārkāpumu. (skatīt lietas 17.lapā)

2015.gada 13.jūlijā /pers. A/ iesniedzis iestādē iesniegumu, lūdzot pagarināt apstrīdēšanas periodu sakarā ar to, ka vēl gaida atbildi uz e-pastu no

Rīgas Domes satiksmes departamenta. Vēlamais termiņš – līdz 10.augustam 2015.gadam; norādīts, ka par iesnieguma atbildi lūdzu informēt viņu

telefoniski, ierakstītu vēstuli nosūtīt nav nepieciešams. (skatīt lietas 25.lapā)

2015.gada 14.septembrī iestādē saņemts /pers. A/ iesniegums (sūdzība), kurā lūdz vēlreiz izskatīt viņa 09.08.2015. iesniegumu; tam pievienojis

savu e-pasta saraksti ar Rīgas pilsētas pašvaldības Satiksmes departamentu. 2015.gada 8.jūlijā e-pasta vēstulē /pers. A/ norādījis, ka noticis atgadījums

Stabu ielā un bija nolikuši automašīnu uz Stabu ielas, netālu no stāvvietas iekšpagalmā, ka pusstundas laikā automašīnai izrakstīts sods par stāvēšanu zem

“apstāties aizliegts” zīmes. Pirms tam šāda zīme ielas garumā nav manīta. Uzskata, ka sods uzlikts nepamatoti, jo nezina, kurš, kad un kāpēc ir veicis

šādas izmaiņas ar ceļa zīmēm. /pers. A/ lūdzis informāciju atsūtīt ātrāk, vēlams, līdz mēneša beigām. 2015.gada 27.jūlija e-pasta vēstulē lūdzis sniegt

informāciju, kāpēc Stabu ielā 79 tikušas mainītas ceļa zīmes. (skatīt lietas 3., 6., 8.lapā)

Rīgas pilsētas pašvaldība 2015.gada 27.un 28.jūlijā, atbildot /pers. A/, nosūtījusi e-pasta atbildes vēstules; pirmajā no tām Rīgas domes

satiksmes departamenta pārstāvis norādījis, ka /pers. A/ e-pasta vēstulē nav norādīta konkrēta adrese, ielas posms, ne laiks un tādēļ nevar sniegt

skaidrojumu par konkrēto satiksmes organizāciju Stabu ielā. Tomēr norāda, ka jebkuram ceļu satiksmes dalībniekam ir pienākums ievērot Ceļu

satiksmes noteikumus un ceļa zīmes. (skatīt lietas 7.lapā); otrajā vēstulē norādīts, ka pēdējā laikā Departaments nav veicis satiksmes organizācijas

izmaiņas Stabu ielā pie ēkas 79. Šajā Stabu ielas posmā satiksme organizēta tā, ka vienā ielas pusē ierīkota maksas auto stāvvieta un otrā ielas pusē ir

aizliegts apstāties un stāvēt. (skatīt lietas 9.lapā)

Lietai pievienots Iestādes inspektores K.Jaunpuces ziņojums pārvaldes priekšniekam, kurā norādījusi, ka 2015.gada 13.jūlijā pārvaldē ticis

saņemts /pers. A/ iesniegums ar lūgumu pagarināt apstrīdēšanas periodu līdz 2015.gada 10.augustam par protokolu – paziņojumu sakarā ar to, ka viņš

gaida atbildi no Rīgas domes satiksmes departamenta. 2015.gada 20.jūlijā telefoniski informējusi /pers. A/, izskaidrojot, ka viņa iesniegumā minētais

pieņemts informācijai un uz jautājumu, vai viņam nepieciešams sniegt rakstisku atbildi uz 2015.gada 13.jūlija iesniegumu, viņš atbildējis, ka nē. (skatīt

lietas 18.lapā)

Lietai pievienota 2015. gada 9.augustā iestādē saņemtā /pers. A/ sūdzība (ar nosaukumu “iesniegums”), kurā norādīts, ka 2015.gada 7.jūlijā plkst.

13:50 Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektors sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu par automašīnas Škoda

Fabia, reģ. Nr. /numurs/novietošanu stāvēšanai 326.ceļa zīmes darbības zonā Stabu ielā 70, Rīgā. 2015.gada 3.jūlijā minētais auto tika atstāts

stāvlaukumā Stabu ielā 77 iekšpagalmā un pirmdien 2015.gada 7.jūlijā aptuveni 13:30 izbraukuši no minētā stāvlaukuma, atcerējušies, ka vajadzējis

izdarīt vēl dažus darbu, novietojuši auto stāvēšanai pie mājas Stabu ielā 70, netālu no Stabu ielas 77 iekšpagalma izbrauktuves. Gribējuši samaksāt par

stāvēšanu tuvējā kases aparātā (cik bija novērots, tad vienā ielas pusē ir maksas stāvvieta, bet otrā ielas pusē aizliegums stāvēt (326.ceļa zīme)).

Konstatējuši, ka tuvākais kases aparāts ir apsegts, nolēmuši, ka nemaksās, jo laiks, uz kuru auto tiks atstāts, noteikti nebūs ilgāk par pusstundu. Ap

13:50 /pers. F/ pamanījis, ka ap mašīnām notiek pašvaldības policistu rosība. /pers. F/ izgājis ārā un konstatējis, ka automašīnai ir sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā. Pēc soda uzlikšanas interesējies satiksmes

departamentā par iemeslu, kāpēc mainītas ceļa zīmes, kas regulē apstāšanos un stāvēšanu Stabu ielā soda uzlikšanas laikā. RDSD sniedza atbildi, ka tajā

laikā posmā un vietā nekādu satiksmes organizācijas izmaiņu nav bijis. Jautājums ir, kāpēc uzlikts šāds sods, ja teorētiski sodu par neapmaksātu

stāvēšanu maksas stāvvietā būtu jāuzliek stāvvietu apsaimniekotājam, konkrēti SIA “Rīgas satiksme”, izrakstot pēcapmaksas kvīti. Sods ir uzlikts

nepamatoti un ir jāatceļ. (skatīt lietas 26.lapā)

Iestādes priekšnieks ar 2015.gada 26.augusta lēmumu Nr.D57/04/511084094/1 nolēmis atteikt atjaunot nokavēto procesuālo termiņu

sūdzības iesniegšanai un atstāt negrozītu ar administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.511084094 pieņemto lēmumu, sūdzību noraidīt.

Lēmumā norādīts, ka, izskatot saņemto /pers. A/ (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu (turpmāk – sūdzība) saistībā ar RPP Latgales pārvaldes inspektora

E.Rancāna 2015.gada 7.jūlijā pieņemtā lēmuma par administratīvā pārkāpuma protokola – paziņojuma Nr.511084094 (turpmāk – Lēmums)

piemērošanas apstrīdēšanu, konstatēja: 1. RPP Latgales pārvaldē 2015.gada 9.augustā saņemta Iesniedzēja sūdzība, kurā tiek lūgts pārskatīt un anulēt

Lēmumu. Iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka 2015.gada 3.jūlijā novietoja automašīnu Stabu ielā 77, Rīgā, pagalmā, bet 2015.gada 7.jūlijā, izbraucot no

iepriekš minētā pagalma, novietoja automašīnu Stabu ielā 70, Rīgā. 2. No Lēmuma materiāliem noskaidrots, ka RPP Latgales pārvaldes inspektors

E.Rancāns ar Lēmumu piemēroja Iesniedzējam naudas sodu € 30,- (trīsdesmit euro, 00 c.) (šeit,- lēmumā, visticamāk, pieļauta acīmredzama

pārrakstīšanās kļūda, jo faktiski piemērots likuma normā paredzētais naudas sods 40 EUR apmērā – tiesnese I.Valbaka) par Ministru kabineta

29.06.2004. Noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.11.apakšpunkta pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 11.punktā. Lēmumā norādīts, ka to var apstrīdēt desmit darba dienu

laikā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākai institūcijai (amatpersonai), RPP Latgales pārvaldē Ludzas ielā 13/15, Rīgā, LV-1003, tālr.67181102. 3.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.2panta septīto daļu lēmums par naudas soda piemērošanu stājas spēkā šā lēmuma sastādīšanas brīdī. Lēmumu par

uzlikto naudas sodu desmit darba dienu laikā var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu augstākai iestādei (amatpersonai). Augstākas iestādes

(amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt tiesā. No minētā secināms, ka Iesniedzējam sūdzība par Lēmumu bija jāiesniedz desmit darba dienu laikā no

Lēmuma paziņošanas brīža. 4. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.2panta astoto daļu kārtību, kādā noformējams protokols-paziņojums par uzlikto

naudas sodu un nosūtāma informācija transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka

Ministru kabinets. Savukārt, saskaņā ar 07.03.2006. Ministru kabineta noteikumu Nr.182 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma

protokols-paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” piekto punktu protokolu-paziņojumu sastāda divos

eksemplāros (otrais eksemplārs ir no paškopējoša papīra). Protokolu-paziņojumu paraksta amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda

uzlikšanu. Vienu protokola-paziņojuma eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā vējstikla vadītāja pusē vai uz motocikla, tricikla vai

kvadricikla degvielas tvertnes tā, lai tas nepazustu vai netiktu sabojāts meteoroloģisko apstākļu dēļ un transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli pamanāms.

Otru protokola-paziņojuma eksemplāru glabā institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. No fotofiksācijām skaidri un

nepārprotami redzams, ka Lēmums bija piestiprināts pie transportlīdzekļa Škoda ar valsts reģistrācijas numuru /numurs/ priekšējā vējstikla vadītāja pusē,

līdz ar ko uzskatāms, ka Lēmums Iesniedzējam paziņots 2015.gada 7.jūlijā. Tādējādi secināms, ka iesniedzējs, iesniedzot sūdzību 2015.gada 9.augustā,

ir nokavējis likumā paredzēto sūdzības iesniegšanas termiņu (līdz 2015.gada 21.jūlijam). 5. Saskaņā ar LAPK 282.pantu nokavēto procesuālo termiņu

var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Nokavētā

procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas Iesniedzējam lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās

darbības likumā noteiktajos termiņos. Šajā gadījumā ir nepieciešama Iesniedzēja motivācija, kāpēc termiņa nokavējums uzskatāms par attaisnojošu.

Savukārt attiecībā uz procesuālo termiņu atjaunošanu, RPP Latgales pārvaldei ir piešķirta rīcības brīvība, kas saistīta ar termiņa nokavēšanas iemeslu

vērtēšanu. Tādējādi no procesuālā termiņa atjaunošanas institūta jēgas un mērķa secināms, ka šķēršļiem, kas Iesniedzējam traucēja procesuālas darbības

izpildi termiņā, ir jābūt objektīviem, neatkarīgiem no Iesniedzēja. Iesniedzējs savā sūdzībā nav norādījis nevienu objektīvu, no viņa gribas neatkarīgu

apstākli, kas viņam liedza apstrīdēt 2015.gada 7.jūlija Lēmumu noteiktajā termiņā. Pamatojoties uz iepriekšminēto un vadoties no LAPK 279., 280.,

282.panta, Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta septītās daļas, iestādes priekšnieks nolēmis atteikt /pers. A/ atjaunot nokavēto procesuālo termiņu sūdzības

iesniegšanai un atstāt negrozītu RPP Latgales pārvaldes inspektora E.Rancāna 2015.gada 7.jūlijā ar administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu

Nr.511084094 pieņemto lēmumu, bet sūdzību noraidīt; saskaņā ar LAPK 287.panta ceturtās daļas prasībām, lēmumu nosūtīt sūdzības iesniedzējam

/pers. A/ uz deklarēto dzīvesvietas adresi ,,Upmaļi” Balgales pag., Talsu nov. izskaidrots, ka atteikumu atjaunot procesuālo termiņu saskaņā ar LAPK

282.panta nosacījumiem var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas rajona (pilsētas) tiesā attiecīgajā tiesu namā pēc

deklarētās dzīvesvietas, sūdzību iesniedzot RPP Latgales pārvaldē Ludzas ielā 13/15, Rīgā. (skatīt lietas 27.- 28.lapā)

2015.gada 14.septembrī /pers. A/ iesniedzis iestādes priekšniekam iesniegumu (sūdzību), kurā, atsaucoties uz 2015.gada 26.augusta lēmumu

Nr.D57/04/511084094/1, lūdz viņu vēlreiz izskatīt 09.08.2015. rakstīto iesniegumu, ņemot vērā, ka 13.07.2015. rakstījis iesniegumu par apstrīdēšanas

perioda pagarināšanu, ka atzvanīts un pavēstīts, ka apstrīdēšanas termiņš ir pagarināts. Lūdz par atkārtoto lēmumu informēt, nosūtot ierakstītu vēstuli vai

elektroniski uz e-pastu. (skatīt lietas 3.lapā)

Tiesa konstatē, ka, ņemot vērā, ka sūdzība saistīta ar nokavētā procesuālā termiņa izvērtēšanu, /pers. A/ sūdzība izskatāma, ievērojot

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.panta nosacījumus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantā noteikts, ka lēmumu par atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt

rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses, iesniedzot sūdzību

iestādei, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un

lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas

(amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, .. . Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var

pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Vērtējot saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa konstatē, ka ar Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes

inspektora 2015.gada 7.jūlijā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.511084094 transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas

sods 40 euro apmērā par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 11.punktā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Kā redzams no lietas materiāliem, tajā skaitā /pers. A/ rakstveida iesniegumiem iestādei, lietā nav strīda par to, ka vadītājs par protokolu –

paziņojumu uzzināja 2015.gada 7.jūlijā, ka protokols paziņojums bijis novietots atbilstoši 07.03.2006. Ministru kabineta noteikumiem Nr.182 “Kārtība,

kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu” piekto

punktu, tas ir, protokols-paziņojums sastādīts divos eksemplāros (otrais eksemplārs ir no paškopējoša papīra), ka Protokolu-paziņojumu parakstījusi

amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Vienu protokola-paziņojuma eksemplāru piestiprina pie transportlīdzekļa priekšējā

vējstikla vadītāja pusē vai uz motocikla, tricikla vai kvadricikla degvielas tvertnes tā, lai tas nepazustu vai netiktu sabojāts meteoroloģisko apstākļu dēļ un

transportlīdzekļa vadītājam būtu viegli pamanāms. Otru protokola-paziņojuma eksemplāru glabā institūcijā, kuras amatpersona pieņēmusi lēmumu par

naudas soda uzlikšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 11.punkta par to, ka 2015.gada 7.jūlijā plkst.13:50

transportlīdzeklis ŠKODA, valsts reģistrācijas Nr. /numurs/, bija novietots stāvēšanai Stabu ielā 70, Rīgā, 326 ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot

Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 135.11.punktā noteiktās prasības. Vadītājam uzlikts likumā paredzētais naudas sods 40 euro apmērā

sakarā ar to, ka transportlīdzekļa vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas

11.punktā minēto administratīvo pārkāpumu. (skatīt lietas 17.lapā)

Administratīvā pārkāpuma protokolā – paziņojumā norādīts, ka to var apstrīdēt, iesniedzot sūdzību Rīgas pašvaldības policijas Latgales

pārvaldē 10 darba dienu laikā.

Saskaņā ar LAPK 281.pantu, kas nosaka termiņu, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē,

sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Paziņošanas likuma 8.pants nosaka dokumentu paziņošanas kārtību, izmantojot pasta pakalpojumus.

Kā izriet no administratīvās pārkāpumu lietas materiāliem, tad administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums 2015.gada 7.jūlijā tika

novietots pie transportlīdzekļa ŠKODA, valsts reģistrācijas Nr. /numurs/ priekšējā vējstikla vadītāja pusē, tātad neizmantojot pasta pakalpojumus. Līdz

ar to, šajā gadījumā nav piemērojams Paziņošanas likuma 8.pants un ir uzskatāms, ka administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.511084094

sūdzības iesniedzējam ir paziņots 2015.gada 7.jūlijā, par ko strīda nav.

Tiesa atzīst, ka iestādes priekšnieks pamatoti lēmumā norāda, ka /pers. A/ sūdzību iesniedzis pēc pārsūdzības termiņa, jo administratīvās

pārkāpumu lietas materiālos esošie pierādījumi norāda uz to, ka administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.511084094 ir paziņots

transportlīdzekļa vadītājam 2015.gada 7.jūlijā, un no šī datuma arī skaitāma pārsūdzība.

Līdz ar to par pēdējo pārsūdzības dienu uzskatāma 2015.gada 21.jūlijs (ieskaitot).

No administratīvās pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ sūdzība (iesniegums), ar kuru pārsūdzēts Rīgas pašvaldības

policijas Latgales pārvaldes inspektora 2015.gada 7.jūlijā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr. 511084094, sastādīta un

Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldē saņemta 2015.gada 9.augustā, tādā veidā nokavējot procesuālo termiņu, kāds noteikts administratīvā

pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzībai augstākā iestādē.

LAPK 245.2panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša

noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata. Panta otrajā daļā noteikts, ka nokavēto

procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavēšanas iemeslu par

attaisnojošu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka nokavētais procesuālais termiņš ir atjaunojams izņēmuma gadījumos, konstatējot, ka pastāvēja vērā

ņemami īpaši no procesa dalībnieka gribas neatkarīgi apstākļi, kas tam lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā noteiktajā termiņā.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzībās (iesniegumos) Iestādei, nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo, kā arī tiesai nav izteicis šādu lūgumu.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprina, ka iestāde būtu noteikusi viņam citu termiņu sūdzības

iesniegšanai. No iestādes priekšnieka lēmuma secināms, ka šāds cits termiņš sūdzības iesniegšanai viņam netika noteikts.

Izvērtējot /pers. A/ 2015.gada 9.augustā iestādē iesniegto sūdzību (ar nosaukumu “iesniegums”), tiesa uzskata, ka /pers. A/ tiesai nav

iesniedzis nekādus pierādījumus, kas jebkādi apliecinātu, ka viņam pastāvēja kādi objektīvi attaisnojoši iemesli procesuālā termiņa nokavējumam, kas

varētu radīt šķēršļus sūdzības savlaicīgai iesniegšanai un būtu par pamatu nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai.

Tiesa atzīst, ka šāds objektīvs, no /pers. A/ gribas neatkarīgs apstāklis nav novērtējams arī tas, ka viņam pēc protokola – paziņojuma sastādīšanas

bijusi e-pasta sarakste ar Rīgas pašvaldības Satiksmes departamenta darbiniekiem jautājumā par ceļa zīmju izvietošanu Stabu ielas posmā, kur tika

fiksēts pārkāpums, jo pēc būtības netiek apstrīdēts fakts, ka protokola – paziņojuma sastādīšanas brīdī 2015.gada 7.jūlijā notikuma vietā bija izvietota

326.ceļa zīme, kuras darbības zonā transportlīdzekļa vadītājs bija novietojis automašīnu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuālie termiņi ir noteikti tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai. Tiesiskā stabilitāte ir būtiska tiesiskas

valsts principa sastāvdaļa. Procesuālajās tiesībās tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai kalpo konkrētu procesuālo darbību veikšanai noteiktie termiņi.

Ikvienas procesuālās darbības veikšanai nepieciešams atbilstošs un noteikts laika ierobežojums. Šāda termiņa ierobežojuma mērķis ir nodrošināt lietas

atrisināšanu saprātīgā laikā. (Satversmes tiesas 2002.gada 26.novembra spriedums lietā Nr.2002-09-1, 1.punkts)

Tiesa, pastāvot šādiem apstākļiem, ievērojot minētos apsvērumus, atzīst, ka nav pamata uzskatīt, ka /pers. A/ sūdzību nevarēja iesniegt

likumā noteiktā termiņā, un sakarā ar to atzīst par nepamatotu un noraidāmu /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes

priekšnieka 2015.gada 26.augusta lēmumu Nr. D57/04/511084094/12015 un tiesai ka nav pamata atcelt 2015.gada 26.augusta lēmumu Nr.

D57/04/511084094/12015 jautājumā par procesuālā termiņa neatjaunošanu sūdzības iesniegšanai Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldē.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282.pantu,

tiesa

nolēma:

Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes 2015.gada 26.augusta lēmumu Nr.D57/04/511084094/1 atstāt negrozītu.

/pers. A/ sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pilns nolēmums lietā tiks sastādīts 2015.gada 9.novembrī.

Tiesnese I.Valbaka