Court convicts thief of theft and orders partial compensation for stolen phone while dismissing excess damages claim.

Lietas arhīva Nr. K30-1485-20/21

ECLI:LV:RVPT:2020:1103.11087002320.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Celms,

piedaloties prokuroram K.Tretjukam,

2020.gada 3.novembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā. Tiesa konstatēja, ka

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), un tieši:

2019.gada 1.novembrī, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, atrodoties Eiropas Savienības aģentūras /pers.B/biroja telpās /adrese/, /pers. A/

radās nodoms izdarīt Eiropas Savienības/pers. B/ office telefona Apple Iphone XR melnā krāsā ar 128 gigabaitu iebūvēto atmiņu iepakojuma zādzību.

Zādzības izdarīšanas nolūkā, rīkojoties tīši un prettiesiski, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, /pers. A/ paņēma Eiropas Savienības

aģentūrai Berec office piederošo mobilā telefona Apple Iphone XR melnā krāsā ar 128 gigabaitu iebūvēto atmiņu iepakojumu 730,47 EUR vērtībā, kas

atradās Eiropas Savienības aģentūras Berec office biroja telpās, IT kabinetā, uz galda, un aizgāja no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas.

Ar savām darbībām /pers. A/ cietušajai Eiropas Savienības aģentūrai Berec office nodarīja kaitējumu 730,47 EUR apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas atzina, izdarīto nožēloja un pieteica tiesai lūgumu neveikt

pierādījumu pārbaudi daļā par celto apsūdzību, taču cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina daļēji,

tas ir - 730,47 EUR (septiņi simti trīsdesmit euro, 47 centi) apmērā, pārējā daļā kaitējuma kompensāciju 2217,13 EUR (divi tūkstoši divi simti

septiņpadsmit euro, 13 centi) neatzina, un pieteica tiesai lūgumu veikt pierādījumu pārbaudi krimināllietā tikai jautājumā par pieteiktās kaitējuma

kompensācijas apmēru.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē liecināja, ka nekad nav noliedzis savu vainu. Nodarījums ir noticis. Ofisam bija brīvdiena, neviens nebija. Piekļuve

ofisam bija caur čipkarti. Viņam kā ēkas pārvaldniekam bija čips. Tajā pārbaudē pārbaudīja logu tīrību. 1.stāvā IT kabinetā pamanīja, ka brīvi pieejamā

vietā uz galda stāvēja divi vai trīs “Apple Iphone” mobilie telefoni. Vienu no tiem paņēma. Viņam kā pārvaldniekam bija tehnisko telpu atslēgas. Viņam

nebija piekļuves nomnieku dokumentiem, skapjiem. Visas kabinetu atslēgas bija nomniekam. Seifiem nebija piekļuves. Fiziski nevarēja uzlauzt. Telefoni

stāvēja uz galda. No viņa puses bija neapdomīgi paņemt telefonu. Naudas problēmas varēja risināt savādāk. Ar policiju sadarbojās. Sākumā tika minēts,

ka telefons nozagts no slēgtas telpas. Uzreiz atzinās, ka telefonu paņēma brīvi pieejamā vietā. Uz ko iebilda inspektore. Pirms dokumentu noformēšanas

inspektore teica, ka sazinājās ar cietušo firmu un cietušais apstiprināja, ka viņš telefonu paņēma brīvi pieejamā telpā, no galda. Vēlas atlīdzināt telefona

zaudējumu, bet diemžēl cietušais vēlas vairāk. Nav samērīgi, ka darbinieku laiks tiek noformulēts, kā materiālais zaudējums. Materiālais kaitējums pret

nodarīto nav samērīgs. Viņš ir pazaudējis darbu, šobrīd citu nevar atrast. Pēc telefona paņemšanas, ieķīlāja to lombardā “VITA”, kas atrodas uz Merķeļa

ielas. Ofisā viņam bija vieta, kur strādāja. Bet patstāvīgas vietas viņam nebija. Brīvdienā atradās birojā, jo tajā dienā notika logu mazgāšanas darbi un

paklāju tīrīšana. Vajadzēja ielaist darbiniekus un tos kontrolēt. IT telpā strādāja diezgan bieži apmēram 2 mēnešus, no 2019.gada marta līdz maijam,

strādāja diendienā. Viņš visu laiku saka, ka telefonu paņēma no brīvi pieejamas vietas, t.i., galda. Atzīst telefona materiālo vērtību, kuru ir gatavs segt.

Kaitējuma kompensāciju 3000 EUR apmērā neatzīstu, jo nav samērīgs pret noziedzīgo nodarījumu. Viņš nav citādi ietekmējis biroja materiālo stāvokli.

Šajā gadījumā ir tikai paņemts telefons. Apsekojot telpu dzirdēja ļoti dīvainu kondicioniera darbību. Viņam telpā bija jāpārbauda kondicioniera darbība.

Telpā iekļūt nevarēja. Kods ir četru ciparu garš. To nav grūti neatcerēties. Viņam ir jāzina telpu kodi. Viņa skatījumā, kondicioniera skaņa bija

definējama, kā avārija. Pēc stundas kondicioniera darbība nomierinājās un viņam nebija nepieciešams zvanīt IT darbiniekiem. Kopumā telpā bija 4 galdi.

Uz viena no galdiem atradās divi vai trīs telefoni. Telefoni bija iepakojumā. Viņš ir neprecējies, ar augstāko izglītību. Šobrīd nestrādā. Pēc šī gadījuma

savā sfērā darbu vairs nevar atrast. Viņam pagaidām nav brīvu līdzekļu, lai runātu ar cietušo par izlīgumu. Viņš ir gatavs kompensēt telefona zādzību

(lietas 1.sējuma 233.-234.lapa).

Bez apsūdzētā /pers. A/ sniegtās liecības viņa vaina viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ir

pierādīta ar zemāk norādītiem pierādījumiem un to vērtējumu.

- Ar cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja Marco De Santis tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kurā cietušās Eiropas

Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvis Marco De Santis liecināja, ka pamatā ir nozagts telefons Apple Iphone XR. Tas bija 2019.gada novembra

sākumā, kad ievēroja telefona pazušanu. Bija teikts, ka telefons bija uz galda, bet tā nebija. Telefons atradās mazā slēgtā istabā. Vienīgi IT darbinieki

zināja, kur atradās atslēga šai telpai. Apsūdzētais pie viņiem strādāja vairākus mēnešus, viņi apsūdzētajam uzticējās. Apsūdzēto pieņēma darbā mājas

saimnieks un viņi pieņēma apsūdzēto birojā kā kolēģi. Nebija par apsūdzēto nekādas aizdomas. Dienā, kad telefons tika nozagts, t.i., 1.novembrī,

pirmajā stāvā, bet tajā pašā dienā bija 17 mēģinājumi iekļūt servera telpā, kas atrodas otrajā stāvā, bet tie nebija veiksmīgi. Apsūdzētais izmantoja savu

kolēģu kodu, lai iekļūtu telpās. Bet ir dubultā drošības sistēma, kas neļāva iekļūt servera telpā. Servera telpa ir svarīga telpa, tur glabājas uzņēmuma

konfidenciālie dati. Tā ir tik svarīga, ka viņam pat nav piekļuves šai telpai. Ir piekļuves saraksti, kas apliecina, ka bija 17 mēģinājumi iekļūt telpā. Nezina

vai tas saistīts ar zādzību, bet tajā dienā nebija vajadzības iekļūt servera telpās. Telefona Apple Iphone XR vērtība ir 730,47 EUR apmērā. Darbinieku

darba laiks tika veltīts sadarbojoties ar policiju, atrisinot šo lietu. Viņu birojs tika uzlauzts. 2019.gada novembrī, kad telefons tika nozagts, pirmajā stāvā

nebija kameras. Kameru uzstādīja marta sākumā. Telpu atslēgas ir īpašniekam un apsaimniekotājam. IT telpā, kur notika zādzība, durvis atslēdzas ar

atslēgu, kas tiek glabāta noslēptā vietā - rakstāmgalda atvilktnē vienā no četriem galdiem. Telpā strādāja IT darbinieki un uz brīdi apsūdzētais. /pers. C/,

kurš ir atbildīgs par IT kabinetu, apstiprināja, ka šajā telpā bija telefons. Telpā, kur atradās telefons nav galds, bet ir plaukts. Kaitējums 2217,13 EUR

veidojas - viņi rēķināja cik stundas strādāja pie šīs lietas, aprēķins redzams viņa iesniegtajā pieteikuma 11.pielikumā. Tas ir aprēķins par darba laiku. Viņi

ir Eiropas Savienības iestāde, nepelna naudu. Pat viņa atrašanās tiesā prasa zināmus līdzekļus. Viņam ir jāpajautā direktora viedoklis, lai zinātu, kā tālāk

rīkoties, vai atteikties no morālās kompensācijas. Viņi pēc zādzības darbiniekiem sūtīja e-pastu, lai darbinieki sargā savas mantas. Viņiem ir aizsardzība,

jo viņiem ir pārstāvniecība un arī tas ir saistīts ar reputāciju. 730,47 EUR ir telefona vērtība. Piesaka 730,47 EUR kaitējuma kompensāciju par jauna

telefona cenu. Telefons, kuru nozaga, bija jauns, telefons bija vēl iepakojumā. Istabā, no, kuras telefonu nozaga, viņi uzglabāja rezerves tehniku. Ja darbā

tiek pieņemti jauni darbinieki, viņi darbiniekiem dod telefonus. Tas bija pilnīgi jauns telefons. Laimīgā kārtā telefons netika izmantots, tad būtu datu

pārkāpumi. 2217,13 EUR ir izdevumu, kas saitīti ar aģentūras darbinieku darbu (lietas 1.sējuma 194.-195.lapa).

- Ar liecinieces /pers. D/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kurās lieciniece liecināja, ka 2019.gada 28.decembrī vīrs viņai uzdāvināja mobilo

telefonu. Vīrs telefonu nopirka lombardā, kas atrodas /adrese/. Telefonu nopirka par 550 EUR. Par telefona pirkumu tika izsniegts čeks. Telefons bija

iepakots. Kad telefonu viņai uzdāvināja viņa to sāka lietot. 2020.gada 14.februārī viņai piezvanīja no policijas un izsauca uz nodaļu, lai telefonu

konfiscētu. Policijā viņai paskaidroja, ka telefons ir zagts. Viņas vīru sauc /pers. J/. Telefona modelis bija Apple Iphone XR (lietas 1.sējuma 194.-

195.lapa).

- Ar liecinieka /pers. C/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, kurās liecinieks liecināja, ka konstatēja telefona pazušanu. Ofisā mobilie telefoni glabājās

kopā, mazā noliktavas telpā. Vēlāk tika konstatēts, ka viens no telefoniem ir pazudis. 2019.gada 10.novembrī konstatēja, ka viens no mobilajiem

telefoniem ir pazudis. Bija vienam no darbiniekiem jāiedod mobilais telefons un atklājās, ka trūkst. Izgāja arī cauri inventarizācijas dokumentiem. Precīzi

neatceras, kad ofisā saņēma mobilos telefonus, viņuprāt 2019.gada 20.oktobrī. Telefoni tika glabāti IT telpā, mazā noliktavas telpā. Tā telpa ir slēdzama,

atslēga tajā brīdī atradās rakstāmgalda neslēgtajā atvilktnē. Darbiniekiem atslēga bija grūti pieejama. Pati telpa bija aizslēgta. Kā iegādājās jaunus

telefonus, tā uzreiz lika mazajā telpā. Piemēram, paņēma vienu telefonu, sagatavoja to un deva darbiniekam. Tas varēja būt jauns, atvērts telefons (lietas

1.sējuma 233.-234.lapa).

- Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. C/ 2020.gada 7.janvārī pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks liecināja, ka viņš ir informēts, ka par mobilā telefona zādzības faktu ir uzsākts kriminālprocess.

2019.gada 11.novembrī ap plkst.09.30 pēc adreses /adrese A/, viņš konstatēja, ka nozagts Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” piederošais

mobilais telefons iPhone Apple XR 128GB Black ar IMEI kodu 353073108550625. Mobilais telefons bija novietots nelielā 2x1m telpā, aiz aizslēgtām

durvīm, kas atradās IT kabinetā. Mazās telpiņas atslēgas glabājās IT kabinetā, rakstāmgalda pirmajā atvilktnē. IT kabinets ir aizslēdzams, taču viņi to

neslēdza ciet. No ielas cilvēki birojā nevar tikt, jo tur ir caurlaižu sistēma abās ieejās. Mobilā telefona zādzību konstatēja, jo sāka izdalīt darbiniekiem

jaunos mobilos telefonus, atlikuši bija vēl 10 darbinieki, kuriem bija jāiedod mobilie telefoni, taču 2019.gada 11.novembrī mazajā telpā, bija tikai 9

mobilie telefoni, 1 mobilais telefons tika nozagts. Var norādīt, ka kāds no darbiniekiem bez viņa saskaņošanas paņēma mobilo telefonu darba vajadzībām

nevar būt, jo par telefonu saņemot, to ir jāparakstās, kā arī viņiem ir bez vadu internets, kur viņš redz, kas ir pieslēdzies un lieto internetu. Taču var būt,

ka kāds no darbiniekiem paņēma mobilo telefonu, bet ne darba vajadzībām (nozaga). Kad konstatēja, ka ir nozagts mobilais telefons, viņš pārmeklēja

visu biroju salīdzināja ar pavadrakstiem, taču neatrada mobilo telefonu, tāpēc uzskata, ka tas ir nozagts. Kā arī pirms viņš darbiniekam deva telefonu pats

personīgi uz mobilā telefona uzlīmēja aizsargstikliņu, tā kā viens no desmit mobilajiem telefoniem tika nozagts, tad viens aizsargstikliņš palika pāri.

Mobilais telefons bija pavisam jauns, tas atradās kastītē orģinālajā un tam nebija ievietota SIM karte. Kurš varēja nozagt mobilo telefonu viņš norādīt

nevar, jo nezina, ne vienu personu aizdomās neturu. Mobilā telefona zādzības rezultātā Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” tika nodarīts

materiālais zaudējums 730,47 EUR, uz ko arī pieprasa kompensāciju. Par mobilo telefonu, kurš tika nozagts 2019.gada jūnija mēnesī viņš ne ko norādīt

nevar, jo nezina par to sīkāk var paskaidrot viņa kolēģis /pers. L/, kurš pašreiz ir uz slimības lapas. Var norādīt, ka Eiropas Savienības aģentūras “Berec

office”, tika nozagti divi mobilie telefoni, taču katrs tika nozagts dažādos mēnešos, respektīvi divi dažādi zādzības fakti (lietas 1.sējuma 7.-8.lapas).

- Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. C/ 2020.gada 5.martā pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks liecināja, ka mobilais telefons “iPhone XR”, kas tika nozagts no Eiropas Savienības aģentūras “Berec

office” ofisa, /adrese/, atradās kastītē ar citiem mobilajiem telefoniem un kasīte stāvēja uz galda IT kabinetā (lietas 1.sējuma 102.lapa).

- Liecinieks/pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības apstiprināja un liecināja, ka tam telefonam bija jābūt mazajā telpā. Telefons pazuda

no tās mazās telpas. Viņiem ir tāda procedūra, ka katru dienu vērtīgās ierīces jāatstāj mazajā telpā. Sanāca nesaprašanās ar inspektoru, ka it kā telefons

atradās uz galda, bet mazajā telpā galda nav. Uzziņā norādīts nepareizi. Telefons atradās mazajā telpā uz plaukta. Ar apsūdzēto viņš ir pazīstams.

Apsūdzētais bija mājas pārvaldnieks, bija ar apsūdzēto dažas tikšanās. Apsūdzētais dažas reizes bija jāielaiž servera telpā, lai to varētu apkalpot. IT

kabinetā apsūdzētais drīkstēja atrasties. Apsūdzētajam IT kabinetā iepriekš bija darba vieta. Lielās galvenās kabineta durvis netiek slēgtas ciet, bet

mazās kabineta durvis slēdz ciet. Mazajā kabinetā apsūdzētajam nebija tiesības atrasties (lietas 1.sējuma 233.-234.lapa).

- Tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. C/ 2020.gada 11.februārī pirmstiesas

izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks liecināja, ka personu vārdā /pers. A/ viņš pazīst. /pers. A/ līdz 2020.gada 15.janvārim bija mājas

pārvaldnieks, /adrese/. /pers. A/ bija “Berec birojs” ofisa telpām atbildīgā persona no VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. /pers. A/ bija pieeja visām ofisa

telpām, kā arī bija pieeja pie IT kabineta. /pers. A/ varēja atrasties ofisa telpās un IT kabinetā bez “Berec” biroja darbinieka klātbūtnes (lietas 1.sējuma

65.lapas).

- Liecinieks/pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības apstiprināja un liecināja, ka /pers. A/ IT lielajā telpā varēja atrasties. Mazajā telpā

/pers. A/ nedrīkstēja atrasties. IT kabinets ir lielais kabinets, kur atrodas darbinieki. Tajā dienā kad notika nesankcionēta iekļūšana servera telpā, nebija

nepieciešama tā apkopšana. Servera telpā piekļuve bija viņiem kā Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” darbiniekiem. /pers. A/ nebija piekļuve.

Lai atvērtu durvis, ir nepieciešama karte un kods. Viņš ar /pers. A/ kopā ir gājuši uz servera telpu. Tajā dienā, kad telefons tika nozagts /pers. A/

mēģināja piekļūt servera telpai ar karti. Tajā dienā nevajadzēja pārbaudīt servera telpu. Tajā dienā Eiropas Savienības aģentūras “Berec office”

darbinieki nebija darbā, jo bija brīvdiena. Mazajā telpā atrodas mazas lietas. Tā nav servera telpa. Visi telefoni stāvēja palīgtelpā iekš IT kabineta.

Telpiņā ir komunikāciju skapis, kreisajā pusē saliktas kastes (telefoni, datoru monitori). Kastes stāvēja uz zemes, bet viena virs otras. Apakšā stāvēja

portatīvie datori, virsū telefoni. Ejot garām telpai, telefoni bija redzami. /pers. A/ mēģināja iekļūt servera telpā, kas ir cita telpa (lietas 1.sējuma 233.-

234.lapa).

- Ar /pers. C/ 2020.gada 7.janvāra iesniegumu, kurā norādīts, ka 2019.gada 11.novembrī ap plkst.09.30, pēc adreses /adrese B/, viņš konstatēja,

ka ir nozagts Eiropas Savienības aģentūras “Berec ofiice” piederošais mobilais telefons iPhone Apple XR 128 GB Black ar IMEI kodu

353073108550625. Mobilais telefons bija jauns un tajā nebija nekādas SIM kartes. Policijā griezās, lai dotais fakts tiktu piefiksēts, vainīgā persona

saukta pie likumā paredzētās atbildības, Eiropas Savienības aģentūra “Berec office” tiktu atzīta par cietušo, kā arī tiktu uzsākts kriminālprocess (lietas

1.sējuma 6.lapa).

- Ar 2019.gada 17.decembra paziņojumu par Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” birojam piederoša inventarizēta aprīkojuma

zādzību/pazušanu, kurā norādīts, ka Informācijas paziņotājs - /pers. C/, zādzība notika 2019.gada 11.novembrī plkst.10.00 “Berec” biroja 1.stāva telpā.

Tā bija otrā nedēļa, kad viņi sagatavoja telefonus un tos izsniedza lietotājiem. Pēc sagatavoto ierīču (kas jau bija izsniegtas lietotājiem) un pavisam jauno

ierīču (kas bija neatvērtās kastēs) saskaitīšanas, viņi atklāja, ka viena ierīce (kas bija pavisam jauna) iztrūkst. Viņi pārbaudīja visas vietas viņu birojā 1. un

2.telpā un pirmā stāva koridoru, kur to varētu uzglabāt (skapīšus, galdus, servera telpu). Visas neatvērtās ierīces tika uzglabātas orģinālajā (sākotnējā)

piegādes kastē, kas bija ieslēgta mazā tehniskā telpā 1.birojā. Sagatavotās ierīces lietotājiem tika izsniegtas ar ekrāna aizsargstiklu, taču, kad atklāja

vienas ierīces pazušanu, konstatēja, ka salīdzinājumā ar neatvērto/nesagatavoto ierīču skaitu viens aizsargstikls ir lieks, tas ir, ka ir par vienu aizsargstiklu

vairāk nekā ir neatvērtās/ nesagatavotās ierīces (lietas 1.sējuma 14., 16., 18.lapa, tulkojums latviešu valodā lietas 1.sējuma 19.lapa).

- Ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatora iestādes Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” /pers. O/ direktora 2019.gada

20.decembra iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieka p.i. /pers. R/, kurā norādīts, ka 2019.gada

11.novembrī /pers. C/ ziņoja par mobilā telefona ierīces pazušanu no aģentūras telpām. Persona, kas viņa ievērībai ziņoja par šo epizodi, 2019.gada

17.decembrī ieradās Rīgas Centra policijas iecirknī un par šo situāciju ziņoja inspektoram, kā sakarā viņam kļuva zināms, ka Rīgas Centra policijas

iecirknī 2019.gada 17.decembrī ir uzsākta lieta Nr.ENŽ 9747. Ar šo viņš pilnvaro /pers. C/ sniegt policijas inspektoriem vairāk informācijas saistībā ar

mobilā telefona pazušanas apstākļiem, un lūdz veikt visas nepieciešamās darbības, lai virzītu pienācīgi izmeklēšanu (lietas 1.sējuma 13., 15., 17.lapa,

tulkojums latviešu valodā lietas 1.sējuma 20.lapa).

- Ar 2020.gada 8.janvāra apskates protokolu, kurā norādīts, ka klātesot /pers. C/ izdarīja /adrese/.stāvā “Berec office” telpas Nr.1 apskati. Ieeja

telpā notiek caur atvērtām durvīm, kuras ir slēdzamas ar atslēgām un nav atveramas ar magnētisko atslēgu. Telpas izmērs apmēram 7x7 metri. Telpas

labajā stūrī atrodas koka durvis, kuras apskates brīdī persona atslēdz ar atslēgu un durvis veras uz ārpusi no kreisās uz labo pusi, durvju slēdzene nav

bojāta. Atverot durvis redzama telpa 1x 1,8 metri plata, kur labajā stūrī atrodas datora serveris metāla kastē un blakus tam atrodas vairāki datoru kastu

iepakojumi, atvērta kaste, kurā atrodas telefoni, to piederumi. Apskates laikā konstatēts, ka telpā var iekļūt tikai caur durvīm un nekādi citi bojājumi

telpā nav konstatēti (lietas 1.sējuma 32.lapa).

- Ar plānu shēmu, no kuras redzams ēkas Rīgā, /pers. T/ bulvāra 14, 1.stāva “Berec office” telpu izkārtojums, ieeja uz telpu Nr.1, telpa no kuras

pazuda mobilais telefons (lietas 1.sējuma 33.lapa).

-Ar fototabulu, no kuras redzama telpa, datoru monitori. Telpā atrodas vēl viena mazāka telpa. Mazākā telpā redzamas kastes, servera kaste,

vienā no kastēm atrodas mobilie telefoni (lietas 1.sējuma 34.-39.lapa).

- Ar SIA “Vita Credit” 2020.gada 22.janvāra vēstuli Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļai, kurā

norādīts, ka mobilo telefonu iPhone XR ar IMEI kodu 353073108550625, 2019.gada 2.novembrī ir ieķīlājis /pers. A/, personas kods /personas kods/,

filiālē /adrese/, plkst.14.41. Ķīla nav izpirkta, prece izlikta pārdošanā un pārdota 2019.gada 26.decembrī (lietas 1.sējuma 52.lapa).

- Ar 2019.gada 2.novembra aizdevuma pret kustamas lietas ķīlu līgumu Nr.LV-27-00020306, kurā norādīts, ka kreditors SIA “Vita Credit”,

aizņēmējs /pers. A/, personas kods /personas kods/, aizdevuma summa 350,00 EUR, ķīla - mobilais telefons, lietota prece, ražotājs Apple, modelis

iPhone XR, IMEI kods 353073108550625 (lietas 1.sējuma 53.lapa).

- Ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatora iestādes “Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” /pers. O/ direktora 2020.gada

14.februāra vēstuli Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļai, kurā norādīts, ka ar šo vēstuli viņš iesniedz

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļai pieprasīto informāciju, kurā ir dati par personām, kas izmanto

elektroniskās kartes BEREC biroja telpās laikposmā no 2019.gada 1.novembra līdz 2019.gada 2.novembrim. Saraksts ir pievienots šīs vēstules

atsevišķā pielikumā (lietas 1.sējuma 70.lapa).

- Ar Informāciju par elektronisko ieejas karšu lietojumu Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” biroja 1.stāva telpās, kurā norādīts datums -

2019.gada 1.novembris, vieta, User Name - /pers. A/ (lietas 1.sējuma 71.lapa).

- Ar Informāciju par elektroniskās kartes lietojumu Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” biroja 2. stāva telpās, kurā norādīts datums -

2019.gada 1.novembris, 2019.gada 2.novembris, objekts, tips, kartes numurs, vieta (lietas 1.sējuma 72.-74.lapa).

- Ar papildus Informāciju par elektroniskās kartes lietojumu “Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” biroja 2.stāva telpās, kurā norādīts

datums - 2019.gada 1.novembris, objekts, tips, kartes numurs, vieta, komentāri - mēģinājums piekļūt servera telpai noskenējot pieejas kartiņu ar kartes

Nr.6583767 (/pers. A/), pieeja liegta; mēģinājums ievadīt PIN kodu 4685 servera telpas piekļuvei, pieeja liegta (PIN koda īpašnieks norādīts

UNKNOW, ka sistēmā nav šāda PIN koda), pieeja liegta. No komentāriem redzams, ka /pers. A/ vairākkārt mēģinājis iekļūt servera telpā (lietas

1.sējuma 75.lapa).

- Ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatora iestādes Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” /pers. O/ direktora 2020.gada

24.februāra vēstuli Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļai, kurā norādīts, ka “Berec” birojs pieņem

atpakaļ nozagto mobilā telefona ierīci iPhone XR sērijas Nr.SDX4ZLC2KXK6, kā norādīts pievienotajā rēķinā. Pirmkārt, drošības apsvērumu dēļ

“Berec” birojs nevar lietot ierīci, kas bijusi nozagta un var tikt kompromitēta. Sekojoši ierīce tiks iznīcināta saskaņā ar aģentūras iekšējām procedūrām.

iPhone bija nozagts tās oriģināliepakojumā, kas rada aģentūrai zaudējumus 730,14 eiro vērtībā. Tādēļ pieprasa ierīces pilnas cenas kompensāciju, kā

norādīts pievienotajā rēķinā. Otrkārt, “Berec” birojs ir cietis papildus materiālus zaudējumus sakarā ar darbinieku pavadīto laiku strādājot pie šīs lietas,

kas rezultējās 2217,13 euro apmērā. “Berec” birojam radītie materiālie zaudējumi ir 2947,60 eiro apmērā, kas pamatoti ar pievienotajiem dokumentiem

un aprēķinu, kas jāsedz personai, kas aģentūrai šos zaudējumus izraisīja (lietas 1.sējuma 76., 90.lapa, tulkojums latviešu valodā lietas 1.sējuma 76.,

89.lapa).

- Ar laika uzskaites aprēķinu, kurā norādīts darbinieka darba laika stundas, summas euro (lietas 1.sējuma 77., 92.lapa).

- Ar 2019.gada 10.oktobra rēķinu par ierīces iegādi, kurā norādīts, ka tika iegādāts mobilais telefons iPhone XR/128GB/Black/6.1, mobilā cena

730,47 EUR (lietas 1.sējuma 78., 91.lapa).

- Ar 2020.gada 14.februāra izņemšanas protokolu, kurā norādīts, ka klātesot /pers. AA//adrese/.kab., no /pers. D/ tika izņemts un pievienots lietai

mobilais telefons “Apple iPhone XR”, ar IMEI kodu 353073108550625 (lietas 1.sējuma 82.lapa).

-Ar 2020.gada 14.februāra apskates protokolu, kurā norādīts, ka izdarīja mobilā telefona Apple iPhone XR (IMEI kods: 353073108550625)

apskati. Mobilā telefona priekšējais panelis ir melnā krāsā. Augšējā daļā, pa vidu atrodas mikrofons 1cm garumā, kuram labajā pusē atrodas priekšējā

kamera.

Aizmugurējais panelis ir melnā krāsā, uz kura apakšējā daļā atrodas teksts “iPhone Designed by Apple in California Assembled in China”. Mobilā

telefona augšējā daļā, kreisajā pusē ir redzams objektīvs un zibspuldze. Mobilā telefona augšējā daļā, pa vidu atrodas “Apple” logotips. Mobilā telefona

sāna labajā pusē, atrodas viena poga, zem kuras atrodas viena atvere, kuru atverot tika konstatēts, ka SIM karte mobilajā telefonā nav ievietota.

Mobilā telefona sānā, kreisajā pusē, atrodas trīs pogas, no kurām pirmā poga ir 5mm gara, pārējās divas 1 cm garas. Mēģinot ieslēgt mobilo

telefonu, tas neizdodas (lietas 1.sējuma 85.lapa).

- Ar pielikumu - fototabulu pie 2020.gada 14.februāra apskates protokola, no kuras redzams mobilais telefons, melnā krāsā (lietas 1.sējuma

86.lapa).

Ar pārējiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Minētie pierādījumi ir savstarpēji saistīti un tiesai nav pamata tos apšaubīt.

Tiesa apsūdzētā /pers. A/ darbības atzīst par pareizi kvalificētām pēc Krimināllikuma (turpmāk - arī KL) 175.panta pirmās daļas un viņa vainu

viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā par pareizu ar sekojošu motivāciju.

Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteikts, ka pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Savukārt to, cik ticamas ir

pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā

sakarībā. Kriminālprocesa likuma 129.pants noteic, ka pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši

apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai

neiespējamību. Kriminālprocesa likuma 130.pants noteic, ka tikai tās kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā

pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa secina, ka gan ar paša apsūdzētā /pers. A/ sniegtajām liecībām, gan ar cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja

liecībām apstiprinās, ka /pers. A/ 1.stāvā IT kabinetā pamanīja, ka brīvi pieejamā vietā uz galda stāvēja divi vai trīs “Apple Iphone” mobilie telefoni.

Vienu no tiem paņēma. Viņam kā pārvaldniekam bija tehnisko telpu atslēgas. Vēlas atlīdzināt telefona zaudējumu, bet diemžēl cietušais vēlas vairāk. Nav

samērīgi, ka darbinieku laiks tiek noformulēts, kā materiālais zaudējums. Materiālais kaitējums pret nodarīto nav samērīgs. Pēc telefona paņemšanas,

ieķīlāja to lombardā “VITA”, kas atrodas uz Merķeļa ielas. Viņš ir gatavs kompensēt telefona zādzību.

Apsūdzētā liecības tiesa vērtē kā pašaizstāvības versiju un mēģinājumu izvairīties no atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Apsūdzētā

liecības tiesa vērtē kā ticamas tikai tādā apjomā, ciktāl tās apstiprinās ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem.

Tiesa vērtējot, visu kopumā un savstarpējā saistībā uzskata, ka cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja Marco De Santis,

liecinieku /pers. D/ un /pers. C/ liecības ir ticamas un konsekventas, tās arī nav pamats apšaubīt.

Tiesa piešķir ticamību cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja Marco De Santis, liecinieku /pers. D/ un /pers. C/ liecībām,

kas sniegtas tiesas sēdē un arī /pers. C/ liecībām, kuras nolasītas tiesas sēdē, jo tās ir konsekventas.

Tiesa, vērtējot cietušās pārstāvja, liecinieku liecības tos kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst tās par pietiekamām, lai izslēgtu jebkādas saprātīgas

šaubas par apsūdzētā vainojamību.

Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina ir pierādīta un noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija noteikta pareizi, t.i., noziedzīgo nodarījumu, ka

paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā.

Savukārt pārējos aizstāvības argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnesim ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņam nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai

skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta nosacījumiem tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu,

apsūdzētā personību, kā arī atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots - dzimis /datums/, Siguldā, Latvijas Republikas pilsonis, neprecējies, apgādībā esošu personu nav,

nestrādā, ziņas par deklarēto dzīvesvietu dzēstas 2017.gada 7.jūlijā, paziņotā dzīvesvieta /adrese C/, agrāk nav sodīts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. A/ ir izdarījis mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošais apstāklis, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu ir tas, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā un nožēlo izdarīto.

Apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošie apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu netika konstatēti.

Tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību un attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, atzīst, ka, lai

sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, uzskata, ka apsūdzētajam nosakāms piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas sankcijai.

Tiesa uzskata, ka šāds sods ir atbilstošs gan izdarītajam nodarījumam, gan arī apsūdzētā personībai.

Šī kriminālprocesa ietvaros /pers. AG/ Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā netika aizturēts.

/pers. A/ piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzeklis - dzīvesvietas maiņas paziņošana, atceļami pēc

sprieduma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ uzliekams par pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā no tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties Valsts probācijas dienestā soda izciešanai.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/, cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju

730,47 EUR (septiņi simti trīsdesmit euro, 47 centi) atzina. Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju 2217,13 EUR (divi tūkstoši divi simti septiņpadsmit

euro, 13 centi) neatzina.

Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz kompensāciju par radīto

kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts kriminālprocesa pamatprincips par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Tajā noteikts, ka

personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas

procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa kompensācijas apmēru nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot

vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu - kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā

panta otrā daļa nosaka, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma

pamata.

No Civillikuma 1770., 1772., 1773., 1775. un 1779.pantā ietvertā tiesiskā regulējuma izriet, ka ar zaudējumu ir jāsaprot katrs mantiski

novērtējams pametums un jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

Zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas (..) un katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir

jāatlīdzina. Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa secina, ka cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja pieteiktais kaitējums 2217,13 EUR (divi tūkstoši divi simti

septiņpadsmit euro, 13 centi) neatbilst ne Civillikumā, ne Kriminālprocesa likumā noteiktajiem kritērijiem, jo šajā situācijā kaitējums nav radies, jo tas ir

saistīts ar algas izmaksu darbiniekiem par darbu, kas nav ticis izdarīts, jo Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” algotie darbinieki savu darba laiku

veltīja kriminālprocesa jautājumu risināšanai.

No lietas materiāliem nav iespējams konstatēt, kāds darba apjoms tiktu izdarīts, ja Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” darbinieki veiktu

savus tiešos pienākumus. Šie izdevumi nav saistīti ar negūto peļņu, jo cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” organizācija nenodarbojas ar

komercdarbību, līdz ar ko negūst peļņu.

Tiesa secina, ka no kaitējuma kompensācijas pieteikuma nav iespējams konstatēt kādas tieši darbības tika veiktas un cik tās ir attiecināmas uz

konkrēto kriminālprocesu, jo cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvis norādīja, ka ofisā ir notikuši vairāki noziedzīgi nodarījumi,

ņemot vērā augstāk minēto nav iespējams nošķirt, kad Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” darbinieki veltīja laiku konkrētam notikumam.

Tiesa uzskata, ka pēc sava rakstura Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvja pieteiktā kaitējuma kompensācija 2217,13 EUR (divi

tūkstoši divi simti septiņpadsmit euro, 13 centi) vairāk atbilst Kriminālprocesa likuma 367.pantā noteiktajiem procesuālajiem izdevumiem, tomēr šo

procesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.754, Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas

kārtību un apmēru, tie nav piesakāmi kā kaitējums.

Tiesa uzskata, ka darbības par kurām cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pārstāvis pieteicis kaitējuma kompensāciju saistāma

nevis ar konkrētu kaitējumu, bet ar cietušās tiesību realizēšanu un ar iestādes vai uzņēmuma iekšējām neplānotām darbībām, kas nav tiešā cēloņsakarībā

ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Tā kā apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kuru rezultātā cietušajam radies mantiskais kaitējums, ir pilnībā pierādīta, tiesa atzīst, ka

cietušās pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju apmierināms tikai daļā par nozagto mobilo telefonu - 730,47 EUR (septiņi simti trīsdesmit euro,

47 centi) apmērā, pārējā daļā pieteiktā kaitējuma kompensācija 2217,13 EUR (divi tūkstoši divi simti septiņpadsmit euro, 13 centi) noraidāma, un

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam, no /pers. A/ piedzenama materiālā kaitējuma kompensācija par labu cietušajai

Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” 730,47 EUR (septiņi simti trīsdesmit euro, 47 centi).

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka procesuālie izdevumi ir samaksa ekspertiem, revidentiem, tulkiem un

speciālistiem par darbu, izņemot gadījumus, kad viņi piedalās procesā, izpildot savus dienesta pienākumus.

Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem, izņemot šā panta

trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos gadījumus.

Kriminālprocesa likuma 368.panta piektajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc

norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, kā arī samaksu par tulka darbu sedz no

valsts līdzekļiem.

No lietas materiāliem izriet, ka par tulkošanu no latviešu valodas uz angļu valodu ir iesniegti SIA “Polyglot tulkojumi” rēķins Nr.P20-34423 par

EUR 127,05, rēķins Nr.P20-34756 par EUR 31,76, rēķins Nr.P20-35838 par EUR 21,18, tas ir kopā EUR 179,99.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu procesuālos izdevumus piedzen no notiesātajiem. Procesuālie izdevumi EUR 179,99

apmērā lietā ir Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktā samaksa tulkam par darbu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma

368.panta pirmajai daļai, nekonstatējot minētā panta trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā norādītos pamatus apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo

izdevumu piedziņas, procesuālo izdevumi piedzenami no apsūdzētā /pers. A/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietisko pierādījumu - Apple Iphone XR ar IMEI kodu 353073108550625,

kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, iznīcināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 530.pantu, tiesa -

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta pirmajā

daļā, un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli - uzturēšanās noteiktā vietā un papildus drošības līdzekli - dzīvesvietas maiņas paziņošana, atcelt pēc

sprieduma spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu /pers. A/ ir pienākums ierasties un reģistrēties 10 (desmit) darba dienu laikā pēc

sprieduma stāšanās spēkā Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai piespriestā soda izciešanai.

Apmierināt daļēji cietušās Eiropas Savienības aģentūras “Berec office” pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju un piedzīt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, par labu cietušajai Eiropas Savienības aģentūrai “Berec office” materiālā kaitējuma kompensāciju 730,47 EUR (septiņi

simti trīsdesmit euro, 47 centi). Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju 2217,13 EUR (divi tūkstoši divi simti septiņpadsmit euro, 13 centi) noraidīt.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 528.panta 9.punktu, /pers. A/ noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas, un pienākumu iesniegt tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, EUR 179,99 (viens simts septiņdesmit deviņi euro 99 centi) apmērā samaksu par latviešu -

angļu valodas tulka darbu.

Noteikt 30 (trīsdesmit) dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās, sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksu.

Procesuālie izdevumi ieskaitāmi valsts budžetā: kontā Nr.LV51TREL2190458019000, PVN reģ. Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums krimināllietā Nr.11087002320. Procesuālo izdevumu samaksas apliecinošs dokuments

iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietisko pierādījumu - Apple Iphone XR ar IMEI kodu 353073108550625,

kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, pēc sprieduma stāšanās spēkā, iznīcināt.

Spriedumu 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt, protestēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Par pilna sprieduma pieejamības dienu tiek noteikts 2020.gada 27.novembris.

Tiesnesis A.Celms