Court convicts multiple defendants for shoplifting and orders joint and several civil compensation payments.

Lieta Nr. K 40-0227-15, 11151022615

/K 40-0228-15, 11151065915;

K 40-0235-15, 11151068715/

SMUDE I RP S

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2016. gada 15. februārī

Ventspils tiesa: tiesnese Olga Macpane

piedaloties prokurorei Solvitai Liepājniecei

un aizstāvjiem, advokātiem Ērikam Caram, Ingunai Marikai Celmai, Anatolijam Gļanenko, Edmundam Dadzim, Ilonai Sipjagovai, Agitai Šamai

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā apsūdzēti:

/pers.I/, personas kods /personas kods/, 13 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā, 2 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma

175. panta trešajā daļā;

/pers. J/, personas kods /personas kods/, 6 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā;

/pers. K/, personas kods /personas kods/, 11 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā;

/pers. L/, personas kods /personas kods/, 10 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā - 176. panta pirmajā daļā;

/pers. M/, personas kods /personas kods/, 6 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā;

/pers. N/, personas kods /personas kods/, 2 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā;

/pers.I/, personas kods /personas kods/, noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un

k o n s t a t ē j a

[1] /pers. N/, /pers. K/, /pers.I/, /pers. J/ un /pers.I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2014. gada 24. novembrī ap plkst. 16.30 /pers. K/, /pers.I/, /pers. N/, /pers. J/ un /pers.I/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par veikala

preču zādzību, mantkārīgu motīvu vadīti, iegāja SIA „VTB Rudens” veikalā „Saule” Saules ielā 116, Ventspilī, kur izklīda pa veikala telpu, lai pārdevēja

nevarētu sekot viņu darbībām, katrs paņēma dažādas veikala preces, kuras nesamaksājot aiznesa no veikala.

Konkrēti /pers. K/, /pers.I/, /pers. N/, /pers. J/ un /pers.I/ personu grupā slepeni nolaupīja šādas preces:

- mazgāšanas līdzekli „Ariel Liguid Color tabs” 5,51 euro;

- mazgāšanas līdzekli „Ariel Liguid tabs Montain Spring” 2 vienības, 1,15 euro vērtībā par katru;

- zemesriekstus 500 g 2 vienības 1,51 euro par katru;

- pistācijas riekstus 200 g 2 vienības 3,09 euro vērtībā par katru;

- ne mazāk kā vienu „Baron” šokolādi 250 g 1,92 euro vērtībā;

- ne mazāk kā vienu „Milka” šokolādi 100 g, ne mazāk kā 1,10 euro vērtībā;

- vīriešu zeķes 1 pāri 1,26 euro vērtībā;

- vīriešu zeķes 2 pārus 1,51 euro vērtībā katru;

- vienu iepakojumu ar halvu, ne mazāk kā 300 g, ar vērtību ne mazāk kā 1 euro,

- šķiltavas ar nenoteiktu vērtību.

Līdz ar to /pers. N/, /pers. K/, /pers.I/, /pers. J/ un /pers.I/ personu grupā nolaupīja veikala preci kopējā vērtībā ne mazāk kā 25,31 euro, ar to

nodarot SIA „VTB Rudens” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. K/, /pers.I/, /pers. N/, /pers. J/ un /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā

daļā.

[2] Turklāt /pers. L/, /pers. M/ un /pers. K/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 16. martā plkst. 12.10 /pers. M/, /pers. L/ un /pers. K/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties SIA „Rimi Latvia” veikalā

„Rimi” Poruka ielā 5, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, saskaņoti darbojoties, ar vienotu nodomu izdarīt preču zādzību piegāja

pie plaukta, kur atrodas konfekšu kārbas, un katrs paņēma no plaukta 1 iepakojumu konfektes „Ferrero Rocher” 375 g 8,52 euro vērtībā, aizlika aiz

virsjakas un nesamaksājot no veikala izgāja, tādējādi personu grupā nolaupot 3 iepakojumus konfektes par kopējo vērtību 25,56 euro, ar to nodarot

SIA „Rimi Latvia” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/, /pers. M/ un /pers. K/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[3] Turklāt /pers. L/, /pers. M/, /pers. K/ un /pers.I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 8. martā plkst. 17.10 /pers. L/ personu grupā ar /pers. K/, /pers.I/ un /pers. M/, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties SIA „Rimi

Latvia” veikalā „Rimi” Poruka ielā 5, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, ar mērķi izdarīt veikala preču zādzību, piegāja pie plaukta,

kura atrodas mazgāšanas līdzekļi, kur katrs paņēma no plaukta vienu iepakojuma mazgāšanas līdzekli, aizlika aiz virsjakas un nesamaksājot no veikala

izgāja, tādējādi personu grupā nolaupot 4 iepakojumus dažāda veida mazgāšanas līdzekļus, konkrēti:

„Ariel Liqvid tabs Color 8 Style” 7,59 euro vērtībā;

„ Ariel Liqvid tabs Mountain Spring” 7,59 euro vērtībā;

„ Ariel Liqvid tabs Touch of Lenor” 2 vienības 13,50 euro vērtībā par katru.

Līdz ar to /pers. M/, /pers. L/, /pers.I/ un /pers. K/ personu grupā nolaupīja veikala preci par kopējo vērtību 42,18 euro, ar to nodarot SIA „Rimi

Latvia” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/, /pers. M/, /pers. K/ un /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[4] Turklāt /pers. L/ un /pers.I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 6. aprīlī ap plkst. 16.40 /pers.I/ un /pers. L/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties AS „Diāna” veikalā „mini top!” Saules

ielā 102, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, slepeni nolaupīja 6 aromātiskās sveces „AW Mountan Berry Blosom” 3,19 euro

vērtībā par katru, 4 aromātiskās sveces „AW Multicolor Red ruby apples” 4,97 euro vērtībā par katru un 2 aromātiskās sveces „Pink Sweet” 3,19 euro

vērtībā par katru, nolaupot veikala preci par kopējo summu 45,40 euro, ar to nodarot AS „Diāna” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/ un /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[5] Turklāt /pers. L/, /pers. K/ un /pers. M/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 9. aprīlī, pirmstiesas procesā konkrēti nenoskaidrotā laikā, /pers. L/, /pers. K/ un /pers. M/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti,

atrodoties AS „Diāna” veikalā „mini top!” Saules ielā 102, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, slepeni nolaupīja 3 iepakojumus ar

malto kafiju „Jacobs Kronung” 500 g, kuru vērtība ir 5,29 euro par katru, ar to nodarot AS „Diāna” materiālo zaudējumu 15,87 euro vērtībā.

Ar savu rīcību /pers. L/, /pers. K/ un /pers. M/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[6] Turklāt /pers. I/ un /pers. M/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 10. aprīlī, pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā /pers.I/ un /pers. M/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties AS

„Diāna” veikalā „top!” Poruka ielā 16, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, katrs paņēma no plaukta 2 iepakojumus malto kafiju

„Jacobs Kronung” 500 g 5,29 euro vērtībā par katru, aizlika aiz virsjakas un nesamaksājot no veikala izgāja, personu grupā nolaupot 4 iepakojumus

kafiju par kopējo vērtību 21,16 euro, ar to nodarot AS „Diāna” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers.I/ un /pers. M/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[7] Turklāt /pers. L/ un /pers. K/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 10. aprīlī ap plkst. 16.50 /pers. L/ un /pers. K/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties SIA „MAXIMA Latvija” veikalā

„MAXIMA” Aleksandra ielā 16, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, vienoti darbojoties, nolūkā veikt preču zādzību piegāja pie

plaukta, kur atrodas elektropreces. Tad /pers. L/ un /pers. K/, vienoti darbojoties, no kastes izņēma plauktā paņemtu bārdas skūšanas aparātu „Philip”,

aizlika aiz virsdrēbēm, pēc tam kasti aizvēra un nolika plauktā un, par preci nesamaksājot, no veikala aizgāja./pers. L/ un /pers. K/ personu grupā slepeni

nolaupīja bārdas skūšanas aparātu „Philip” 35,56 euro vērtībā, ar to nodarot SIA „MAXIMA Latvija” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/ un /pers. K/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[8] Turklāt /pers. L/, /pers. N/ un /pers. K/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 12. aprīlī ap plkst. 14.50 /pers. L/, /pers. N/ un /pers. K/, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties SIA „Rimi Latvia” veikalā

„Supernetto”, Tārgales ielā 62, Ventspilī, pēc iepriekšējas vienošanās un ar nolūku izdarīt kafijas zādzību, saskaņoti rīkojoties, no plaukta paņēma un

nesamaksājot no veikala iznesa 2 iepakojumus kafiju „Jacobs Kronung” malta 500 g, 6,69 euro vērtībā par katru.

Līdz ar to /pers. N/, /pers. K/ un /pers. J/ personu grupā nolaupīja veikala preci par kopējo vērtību 13,38 euro, ar to nodarot SIA „Rimi Latvia”

materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/, /pers. N/ un /pers. K/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[9] Turklāt /pers. I/ un /pers. M/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 15. aprīlī plkst. 15.40 /pers. M/ un /pers.I/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties AS „Volts-1” veikalā „Volts-1”

Dzirnavu ielā 43, Ventspilī, izmantojot to, ka viņu darbības neviens neredz, piegāja pie plaukta, kurā atradās elektroinstrumenti, kur nolūkā veikt zādzību

/pers.I/ paņēma no plaukta elektrisko perforatoru „Bosch” GBM 2600, abi aizgāja aiz veikala stenda, kur /pers. M/ iedeva /pers.I/ virsjaku, kurā abi

ietina paņemto preci, tad /pers.I/ paņēma jakā satīto elektropreci padusē un abi nesamaksājot no veikala izgāja. Ar savu rīcību /pers.I/ un /pers. M/

personu grupā nolaupīja veikala preci 185,53 euro vērtībā, ar to nodarot SIA „Volts-1” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers.I/ un /pers. M/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[10] Turklāt /pers. L/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 20. aprīlī ap plkst. 20.30 /pers. L/, mantkārīgu motīvu vadīts, atrodoties SIA „MAXIMA Latvija” veikalā „MAXIMA” Aleksandra

ielā 16, Ventspilī, izmantojot to, ka viņa darbības neviens neredz, no plaukta pie veikala kases paņēma 2 gaisa atsvaidzinātājus „Vanilla”, aizlika aiz

virsjakas un nesamaksājis no veikala aizejot, tādējādi slepeni nolaupot veikala preci par kopējo vērtību 6,80 euro, ar to nodarot SIA „MAXIMA

Latvija” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[11] Turklāt /pers. K/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 21. aprīlī ap plkst. 14.50 /pers. K/, mantkārīgu motīvu vadīts, atrodoties SIA „Rimi Latvia” veikalā „Supernetto” Tārgales ielā 62,

Ventspilī, izmantojot to, ka viņa darbības neviens neredz, slepeni nolaupīja 1 iepakojumus ar malto kafiju „Jacobs Kronung” 6,69 euro vērtībā, ar to

nodarot SIA „Rimi Latvia” materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. K/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[12] Turklāt /pers. L/ izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā, ignorējot

vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms).

2015. gada 22. aprīlī ap plkst. 15.45 /pers. L/, atrodoties Andreja ielā 7, Ventspilī, ēkā, kurā atrodas tirdzniecības veikali un biroji, piegāja pie

nepazīstamā /pers.T/ un paprasīja cigareti. Tā kā /pers.T/ uztvēra to kā joku un cigareti nedeva, /pers. L/ kļuva agresīvs, izvilka no kabatas saliekamo

nazi un atvērtā veidā, asmeni pavēršot pret /pers.T/ paprasīja viņam iedot cigareti. Savas huligāniskās darbības /pers. L/ neizdevās turpināt, jo izmantojot

brīdi, kad /pers. L/ atkāpās, lai palaistu garām garāmgājēju, /pers.T/ aizbēga.

Ar savu rīcību /pers. L/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 231. panta pirmajā daļā.

[13] Turklāt /pers. K/, /pers. J/ un /pers.I/ un izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 22. aprīlī ap plkst. 18.35 /pers. K/, /pers.I/ un /pers. J/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties SIA „Rimi Latvia” veikalā

„Supernetto”, Tārgales ielā 62, Ventspilī, pēc iepriekšējas vienošanās un ar nolūku izdarīt kafijas zādzību, saskaņoti rīkojoties no plaukta paņēma un

nesamaksājot no veikala iznesa 2 iepakojumus kafiju „Jacobs Kronung” malta 500 g, 6,69 euro vērtībā par katru.

Līdz ar to /pers.I/, /pers. K/ un /pers. J/ personu grupā nolaupīja veikala preci par kopējo vērtību 13,38 euro, ar to nodarot SIA „Rimi Latvia”

materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. K/, /pers.I/ un /pers. J/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[14] Turklāt /pers. L/, /pers. J/ un /pers.I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 31. maijā ap plkst. 15.40 /pers. L/, /pers. J/ un /pers.I/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, izmantojot to, ka viņu darbības

neviens neredz, slepeni nolaupīja restorāna „Baltika” ārējā teritorijā izvietoto koka galdu 200 euro vērtībā un divus koka solus, katru 50 euro vērtībā, ar

to nodarot mēbeļu īpašniecei /pers. A/ materiālo zaudējumu 300 euro vērtībā.

Ar savu rīcību /pers. L/, /pers. J/ un /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[15] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas atklātu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 29. maijā ap plkst. 19.28 /pers.I/, mantkārīgu motīvu vadīts, atrodoties SIA „LUKoil Baltija R” degvielas uzpildes stacijā „Ventspils-

1” Inženieru ielā 2, Ventspilī, atklāti nolaupīja sekojošas preces:

Mobilā telefona lādētāju „Nokia N6” 2,70 euro vērtībā;

5 gaisa atsvaidzinātājus „Dr. Marcus Sonic Nev Car” 0,79 euro vērtībā par katru;

7 gaisa atsvaidzinātājus „Dr.M.Fresh Bag Vanilla” 2,35 euro vērtībā par katru;

6 gaisa atsvaidzinātājus „Dr.M.Fresh Bag OC Breeze” 2,35 euro vērtībā par katru;

6 gaisa atsvaidzinātājus „Dr.M.Fresh Bag Red Frut” 2,35 euro vērtībā par katru;

2 gaisa atsvaidzinātājus „Dr. Marcus Lux.Black” 3,79 euro vērtībā par katru;

5 gaisa atsvaidzinātājus „Dr. Marcus Speakers.Lem” 0,79 euro vērtībā par katru;

4 gaisa atsvaidzinātājus „Dr. Marcus Speakers.OK” 1,55 euro vērtībā par katru;

1 gaisa atsvaidzinātāju „Wunderbaum Ābols” 1,17 euro vērtībā.

Kopumā /pers. I/ nolaupīja SIA „LUKoil Baltija R” preci par kopējo vērtību 66,25 euro, ar to nodarot materiālo zaudējumu cietušajam par minēto

summu.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[16] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī.

2015. gada 12. jūnijā ap plkst. 16.25 /pers.I/, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā veikt svešas mantas nolaupīšanu, caur neaizslēgtām durvīm iekļuva

dzīvojamajā mājā, kas atrodas /adrese/, kur, izmantodams to, ka viņu neviens neredz, guļamistabā no spoguļgaldiņa paņēma /pers. B/ piederošo zelta

ķēdīti 800 euro vērtībā, no naktsgaldiņa paņēma /pers. B/ valdījumā esošo planšetdatoru „APPLE iPad Mini 2” 671,76 euro vērtībā, kas atradās /pers.

B/ piederošos ādas vāciņos, kuru vērtība ir 15 euro, no /pers. C/ piederošās rokas somas, kas bija novietota guļamistabā uz kumodes izņēma naudas

maku, no kura nolaupīja /pers. C/ piederošo naudu 50 euro, bez tam mājas dzīvojamā istabā no plauktā novietotā naudas maka paņēma /pers. B/

piederošās 3 viena eiro monētas, pēc tam no mājas aizgāja, paņemtās mantas nolaupot. /pers.I/ no mājas Pļavas ielā slepeni nolaupīja svešu mantu par

kopējo vērtību 1539,76 euro.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

[17] Turklāt /pers. L/, /pers. J/ un /pers. K/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 21. jūnijā ap plkst. 14.50 /pers. L/, /pers. J/ un /pers. K/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties AS „Diāna” veikalā „mini

top!” Lielajā prospektā 26, Ventspilī, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par veikala preču zādzību piegāja pie plaukta, kur atrodas konfekšu

kārbas, un paņēma piecas 200 g konfekšu kārbas „Ferrero Rocher” 4,99 euro vērtībā par katru, aizlika aiz drēbēm un nesamaksājot no veikala iznesa.

Līdz ar to /pers. L/, /pers. K/ un /pers. J/ personu grupā nolaupīja veikala preci par kopējo vērtību 24,95 euro, ar to nodarot AS „Diāna”

materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/, /pers. J/ un /pers. K/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[18] Turklāt /pers. J/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 28. jūnijā ap plkst. 13.50 /pers. J/ iegāja viesnīcā „Dzintarjūra” Ganību ielā 26, Ventspilī, kur foajē telpā, izmantojot to, ka viņu neviens

neredz, mantkārīgu motīvu vadīts, no reģistratūras galda slepeni nolaupīja /pers. D/ piederošo mobilo telefonu „Nokia Lumia 630” 167,76 euro vērtībā,

kopā ar telefona maciņu 7 euro vērtībā un „TELE2” SIM karti, tādējādi nolaupot /pers. D/ mantu 174,76 euro vērtībā, nodarot cietušajai zaudējumu par

minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. J/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[19] Turklāt /pers. L/ un /pers.I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 29. jūnijā ap plkst. 11.30 /pers. L/ un /pers.I/ personu grupā, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties SIA „Selīna K” veikalā „XXL”

Kuldīgas ielā 23-74, Ventspilī, nolūkā izdarīt zādzību, piegāja pie statīva, uz kura karājās kleitas, kur savstarpēji saskaņoti darbojoties, /pers. L/ ar

sarunu novērsa pārdevējas uzmanību, bet /pers.I/ tajā laikā no pakarināmā noņēma vienu kleitu, kuru aizlika aiz virsjakas, pēc tam abi, par preci

nesamaksājot, no veikala aizgāja.

/pers. L/ un /pers.I/ personu grupā slepeni nolaupīja SIA „Selīna K” piederošo kleitu 55,50 euro vērtībā, ar to nodarot uzņēmumam materiālo

zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. L/ un /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[20] Turklāt /pers. K/, /pers. J/ un /pers.I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 14. jūlijā ap plkst. 11.40 /pers. K/, /pers.I/ un /pers. J/, mantkārīgu motīvu vadīti, atrodoties AS „DROGAS” veikalā Kuldīgas ielā 21,

Ventspilī, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par veikala preču zādzību piegāja pie plaukta, kur atrodas skūšanās piederumi, un paņēma

6 iepakojumus skūšanās piederumus - GL vīriešu skūšanās kasetes „Fusion Pover” 24,17 euro vērtībā par katru un nesamaksājot no veikala iznesa.

Līdz ar to /pers.I/, /pers. K/ un /pers. J/ personu grupā nolaupīja veikala preci par kopējo vērtību 145,02 euro, ar to nodarot AS „Drogas”

materiālo zaudējumu par minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. K/, /pers. J/ un /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[21] Turklāt /pers. K/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 15. jūlijā ap plkst. 15.43 /pers. K/, mantkārīgu motīvu vadīts, atrodoties SIA „Maxima Latvija” veikalā „Maxima” Aleksandra ielā 16,

Ventspilī, slepeni nolaupīja skūšanās piederumus „Gillette Mach3” 5,68 euro vērtībā, ar to nodarot SIA „Maxima Latvija” materiālo zaudējumu par

minēto summu.

Ar savu rīcību /pers. K/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[22] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību).

2015. gada 14. septembrī ap plkst. 11.30 /pers.I/, mantkārīgu motīvu vadīts, atrodoties i/k „Intelcom” veikalā, kas atrodas Tirgus laukumā 10,

Ventspilī, izmantodams mirkli, kad pārdevēja apkalpo citu pircēju un ir novērsusies, no atvilktnes, kas atrodas aiz tirdzniecības letes, slepeni nolaupīja

i/k „Intelcom” piederošo mobilo tālruni „HTC One Mini” 431,76 euro vērtībā kopā ar ādas maciņu 28 euro vērtībā. Ar savu rīcību /pers.I/ nolaupīja i/k

„Intelkom” piederošo mantu par kopējo vērtību 459,76 euro.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā.

[23] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī.

2015. gada 23. septembrī ap plkst. 14.45 /pers.I/, mantkārīgu motīvu vadīts, aizgāja uz māju /adrese/, kur nolūkā izdarīt svešas mantas

nolaupīšanu, ar atslēgu, kura atradās mājas ieejas durvīs, atslēdza mājas ārdurvis un caur tām iekļuva mājā, kur no virtuves slepeni nolaupīja /pers. F/

piederošo naudas maku, kurā atradās nauda 10 euro papīra naudas zīmēs un 10 euro monētās, no dzīvojamās istabas galdiņa nolaupīja dažādas

eirocentu monētas, kopumā 10 euro, kā arī mobilo telefonu „Samsung E 200” kura vērtība ir 10 euro, telefona lādētāju 9 euro vērtībā, no plaukta istabā

paņēma 6 sporta suvenīrus (piemiņas medaļas), kuru vērtība ir 8 euro par katru. Ar paņemtajām mantām /pers.I/ devās prom, neraugoties uz to, ka mājā

bija ienākusi un viņu ieraudzījusi saimniece. Viens no paņemtajiem sporta suvenīriem /pers.I/ no rokām izkrita, līdz ar to konkrētās mantas zādzību viņam

līdz galam īstenot neizdevās no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ. Pārējās paņemtās mantas par kopējo vērtību 50 euro un naudu kopā 30 euro,

/pers.I/ no mājas aiznesa slepeni nolaupot un nodarot /pers. F/ materiālo zaudējumu par 89 euro.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā.

[24] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 17. septembrī ap plkst. 16.10 /pers.I/, atrodoties SIA „Tirdzniecības nams „Kurši”” veikalā Rūpniecības ielā 16, Ventspilī, mantkārīgu

motīvu vadīts, paņēma no tirdzniecības stenda skrūvgriežu uzgaļu komplektu 34,39 euro vērtībā, pabāza sev zem drēbēm un nesamaksājis no veikala

izgāja, preci slepeni nolapot un nodarot SIA „Tirdzniecības nams „Kurši”” materiālo zaudējumu 34,39 euro apmērā.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[25] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas atklātu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 25. septembrī ap plkst. 13.10 /pers.I/, atrodoties Ventspilī uz Saules ielas, netālu no krustojuma ar Bērzu ielu, mantkārīgu motīvu

vadīts, pārvietojoties ar velosipēdu pa ietvi, no mugurpuses pietuvojās pa ietvi ejošajai /pers. G/ un, braucot tai garām, izrāva no rokām sievietei

piederošo rokas somiņu, pēc tam steidzīgi aizbrauca tālāk, somiņu ar tajā esošajām mantām atklāti nolaupot.

/pers.I/ atklāti nolaupīja /pers. G/ piederošo mantu par kopējo vērtību 285,76 euro, konkrēti, rokas somiņu 115 euro vērtībā, kurā atradās:

- naudas maks 30 euro vērtībā;

- nauda kopumā 35 euro;

- mobilais telefons „Samsung Trend 2” 95,76 euro vērtībā kopā ar telefona maciņu 10 euro vērtībā;

- personas apliecība, veikalu atlaižu kartes, cietušās medicīnas dokumenti bez noteiktas vērtības.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[26] Turklāt /pers. I/ izdarīja svešas kustamas mantas atklātu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2015. gada 30. septembrī ap plkst. 10.50 /pers.I/, atrodoties Ventspilī uz Inženieru ielas, netālu no krustojuma ar Ganību ielu, mantkārīgu motīvu

vadīts, pārvietojoties ar velosipēdu pa ietvi, no mugurpuses pietuvojās pa ietvi ejošajai /pers. H/ un, braucot tai garām, izrāva no rokām sievietei

piederošo rokas somiņu, pēc tam steidzīgi aizbrauca tālāk, somiņu ar tajā esošajām mantām atklāti nolaupot.

/pers.I/ atklāti nolaupīja /pers. H/ piederošo mantu par kopējo vērtību 169,39 euro, konkrēti, rokas somiņu 43 euro vērtībā, kurā atradās:

- naudas maks 10 euro vērtībā;

- nauda kopumā 70 euro;

- mobilais telefons „Nokia” 40 euro vērtībā, kurā atradās priekšapmaksas sarunu karte 6,39 euro vērtībā;

- kosmētikas maciņš bez noteiktas vērtības, kurā atradās AS „Swedbank” bankas karte, žurnāls „Ieva”, „Ceļamaize”, mājas un vārtu atslēgas,

kopā 3, veikalu atlaižu kartes bez noteiktas vērtības.

Ar savu rīcību /pers.I/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētie /pers. L/, /pers. M/, /pers. K/, /pers. J/ un /pers.I/ uzturēja savu pirmstiesas procesā pieteikto lūgumu iztiesāt krimināllietu,

neizdarot pierādījumu pārbaudi apsūdzības daļā, kurā viņi savu vainu atzina pilnībā, kā arī neapstrīdēja cietušo pieteiktās kaitējuma kompensācijas, un

konkrēti:

- /pers. L/, /pers. M/ un /pers. K/ par 2015. gada 16. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas

(2. nodarījums);

- /pers. L/ un /pers.I/ par 2015. gada 6. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (4. nodarījums);

- /pers. L/ par 2015. gada 20. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (10. nodarījums);

- /pers. K/ par 2015. gada 21. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (11. nodarījums);

- /pers. L/, /pers. J/ un /pers.I/ par 2015. gada 31. maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas

(14. nodarījums);

- /pers.I/ par 2015. gada 12. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas (16. nodarījums);

- /pers. J/ par 2015. gada 28. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēcKrimināllikuma 180. panta pirmās daļas (18. nodarījums);

- /pers. L/ un /pers.I/ par 2015. gada 29. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (19. nodarījums);

- /pers. K/ par 2015. gada 15. jūlijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (21. nodarījums);

- /pers.I/ par 2015. gada 14. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas (22. nodarījums);

- /pers.I/ par 2015. gada 17. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (24. nodarījums);

- /pers.I/ par 2015. gada 25. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (25. nodarījums);

- /pers.I/ par 2015. gada 30. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas (26. nodarījums).

Cietušie /pers. C/, /pers. B/, /pers. A/, /pers. D/, /pers. F/, /pers.T/ un cietušo SIA „VTB Rudens”, SIA „Rimi Latvia”, SIA „MAXIMA

Latvija”, AS „Diāna”, SIA „Selīna K”, i/k „Intelcom” pārstāvji tiesas sēdē neieradās un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 469. panta otro daļu lieta tika

iztiesāta bez šo cietušo un cietušo pārstāvju klātbūtnes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesas sēdē tika pieņemts lēmums neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi apsūdzības daļā attiecībā uz

/pers. L/, /pers. M/, /pers. K/, /pers. J/ un /pers.I/ celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas, kā arī /pers.I/ - pēc Krimināllikuma

175. panta pirmās un trešās daļas, to noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, kur apsūdzētie pilnībā atzina savu vainu un atzina kaitējuma kompensācijas, kam

apsūdzētie, viņu pārstāvji, aizstāvji, cietušās /pers. G/ un /pers. H/, kā arī SIA „Tirdzniecības nams „Kurši”” pārstāvis /pers. O/ un prokurore piekrita.

Tāpat tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzēto vainu šajā apsūdzības daļā, viņu vaina pierādīta pilnībā un noziedzīgo nodarījumu

kvalifikācija ir pareiza.

Tiesas sēdē apsūdzētie /pers.I/, /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/ un /pers.I/ liecināt atteicās un viņu pirmstiesas procesā sniegtās

liecības, paustā attieksme pret celto apsūdzību tika pārbaudītas nolasot.

/pers.I/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 10. jūlijā izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas 4. sējuma

16. lapa):

1. nodarījums - mazgāšanas līdzekļu zādzība - savu vainu atzīst pilnībā;

2. nodarījums - sveču zādzība - savu vainu atzīst pilnībā;

3. nodarījums - kafijas zādzība veikalā „top!” - savu vainu atzīst pilnībā;

4. nodarījums - elektriskā urbja zādzība - savu vainu atzīst pilnībā;

5. nodarījums - gaisa atsvaidzinātāju un telefona lādētāja zādzība degvielas uzpildes stacijā - savu vainu atzīst daļēji, atsvaidzinātājus nozadzis tikai

10, mājās tos pārskaitījis, bet telefona lādētāju nav ņēmis;

6. nodarījums - galda un solu zādzība no restorāna „Baltika” teritorijas - savu vainu atzīst pilnībā;

7. nodarījums - kleitas zādzība veikalā „XXL” - savu vainu atzīst pilnībā;

8. nodarījums - zādzība no mājas Pļavas ielā - savu vainu atzīst pilnībā.

Norādīja, ka kopumā apstiprina liecības, kuras sniedzis policijā, kas nav pretrunā ar šobrīd izteikto vainas atzīšanu. Papildus var norādīt, ka 7

nodarījumos, kuros savu vainu šobrīd atzinis pilnībā, apsūdzībā norādītos apstākļus neapstrīd, piekrīt, ka bija tā, kā norādīts apsūdzībā. Daļēji nepiekrīt

tikai apsūdzībā norādītajam par degvielas uzpildes staciju.

/pers.I/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 11. septembrī izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas

4. sējuma 23. lapa):

1. nodarījums - zādzība veikalā „Saule” 2014. gada novembrī - savu vainu atzīst pilnībā, paņēmuši visas tās mantas, kas ir apsūdzībā norādītas;

2. nodarījums - mazgāšanas līdzekļu zādzība 18. martā - savu vainu atzīst pilnībā;

3. nodarījums - sveču zādzība 6. aprīlī - savu vainu atzīst pilnībā;

4. nodarījums - kafijas zādzība veikalā „top!” 10. aprīlī - savu vainu atzīstu pilnībā;

5. nodarījums - elektriskā urbja zādzība 16. aprīlī - savu vainu atzīst pilnībā;

6. nodarījums - kafijas zādzība veiklā „Supernetto” 22. aprīlī - savu vainu atzīst pilnībā;

7. nodarījums - gaisa atsvaidzinātāju un telefona lādētāja zādzība degvielas uzpildes stacijā – savu vainu atzīst daļēji, atsvaidzinātājus nozadzis tikai

10, bet telefona lādētāju nav ņēmis;

8. nodarījums - galda un solu zādzība no restorāna „Baltika” teritorijas - savu vainu atzīst pilnībā;

9. nodarījums - kleitas zādzība veikalā „XXL” - savu vainu atzīst pilnībā;

10. nodarījums - zādzība no mājas Pļavas ielā - savu vainu atzīst pilnībā;

11. nodarījums - zādzība veiklā „Drogas” - savu vainu atzīst pilnībā, bijis tā, kā norādīts apsūdzībā, kopā nozaguši 6 komplektus ar žiletēm.

Norādījis, ka kopumā apstiprina liecības, kuras sniedzis policijā, kas nav pretrunā ar šobrīd izteikto vainas atzīšanu. Neko papildus liecināt nevēlas,

papildus var norādīt, ka nodarījumos, kuros savu vainu šobrīd atzinis pilnībā, apsūdzībā norādītos apstākļus neapstrīd, piekrīt, ka bija tā, kā norādīts

apsūdzībā. Daļēji nepiekrīt tikai apsūdzībā noradītajam par degvielas uzpildes staciju.

/pers.I/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 18. septembrī norādīja (lietas 4. sējuma 10. lapa), ka savu vainu zādzībā veikalā „Saule” 2014.

gada 24. novembrī atzīst pilnībā, apstiprina iepriekš policijā sniegto liecību.

/pers. K/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 9. jūlijā norādīja (lietas 4. sējuma 76. lapa), ka apstiprina policijā sniegtās liecības,

1. nodarījums - konfekšu zādzība veikalā „Rimi” 18. martā - savu vainu atzīst pilnībā; 2. nodarījums - mazgāšanas līdzekļu zādzība - savu vainu atzīst

pilnībā; 3. nodarījums - kafijas zādzība 9. aprīlī - savu vainu atzīst pilnībā; 4. nodarījums - bārdas aparāta zādzība - savu vainu atzīst daļēji, jo bārdas

aparātu tikai apskatījies, nav zadzis; 5. nodarījums - kafijas zādzība 21. aprīlī - savu vainu neatzīst.

/pers. K/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 8. septembrī izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas

4. sējuma 79. lapa):

1. nodarījums - zādzība veikalā „Saule” - savu vainu atzīst daļēji, atzīst, ka kopā ar Ruslanu, Saimonu, Arni un Saimontu biju šajā veikalā, atzīst, ka

paņēmis tikai divus iepakojumus ar mazgāšanas līdzekli, ko ņēma citi, pateikt nevar. Vienošanās, ko zagt, nav bijis, arī pēc aiziešanas no veikala nav

redzējis, ko citi ir paņēmuši;

2. nodarījums - zādzība veikalā „Rimi” 18. martā - savu vainu atzīst pilnībā;

3. nodarījums - zādzība veikalā „Rimi” 18. martā - savu vainu atzīst pilnībā.

4. nodarījums - kafijas zādzība 9. aprīlī – vainu atzīst daļēji, paņēmis vienu kafiju, ko ņēma citi - nevar pateikt, neatzīst, ka zādzība izdarīta grupā,

zaguši katrs pats par sevi;

5. nodarījums - bārdas aparāta zādzība - savu vainu atzīst daļēji, jo bārdas aparātu apskatījies, bet nenozadzis;

6. nodarījums - kafijas zādzība veikalā „Supernetto” 12. aprīlī - savu vainu atzīt daļēji, jo neatzīst, ka zaguši personu grupā, nozadzis tikai vienu

kafiju, kuru aizlicis sev zem jakas. Ko paņēma pārējie, nezina. Bijis kopā ar /pers. N/ un /pers. L/.

7. nodarījums - kafijas zādzība no veikala „Supernetto” 21. aprīlī - savu vainu neatzīst, jo šādu gadījumu neatceras.

8. nodarījums - kafijas zādzība no veikala „Supernetto” - savu vainu neatzīst, jo pats neko tajā reizē veikalā nav paņēmis, vai kāds cits kaut ko

paņēma, nezina;

9. nodarījums - konfekšu zādzība veikalā „mini top!” - savu vainu atzīst daļēji, bijis kopā ar /pers.J/ un /pers.L/, paņēmis no plaukta tikai vienu

konfekšu kārbu, kuru pēc kādām 10 minūtēm nolicis plauktā atpakaļ, vai citi kaut ko paņēma, nezina;

10. nodarījums - zādzība no veikala „Drogas” - savu vainu atzīst daļēji, paņēmis tikai vienu iepakojumu, kuru nesamaksājot iznesis no veikala, ko

darīja /pers.I/ un /pers.J/, nezina. Viena iepakojuma zādzībā savu vainu atzīst;

11. nodarījums - skūšanās piederumu zādzība no veikala „Maxima” 2015. gada 15. jūlijā - savu vainu atzīst pilnībā.

/pers. K/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 16. septembrī norādīja (lietas 4. sējuma 82. lapa), ka 2014. gada 24. novembrī izdarītajā

zādzībā savu vainu atzīstu daļēji, jo pats paņēmis tikai divus iepakojumus mazgāšanas līdzekli, nezina vai kāds vēl kaut ko ņēma. Atcerējies par kafijas

zādzību 21. aprīlī veikalā „Supernetto”, tāpēc savu vainu atzīst pilnībā. Par pārējiem nodarījumiem attieksmi nav mainījis un tā paliek tāda, kādu bija

izteikta 8. septembrī.

/pers. N/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 3. septembrī norādīja (lietas 4. sējuma 38. lapa), ka savu vainu apsūdzībā zādzībā veikalā

Saules ielā atzīst pilnībā, pats ņēmis šķiltavas un šokolādi, bet ko citi ņēma – nevar pateikt, neko neapstrīd, kas norādīts apsūdzībā. Savu vainu kafijas

zādzībā neatzīst, jo kafiju no veikala neiznesa,vai iznesa kāds cits – nezina.

/pers. N/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 17. septembrī norādīja (lietas 4. sējuma 41. lapa), ka uzrādītā apsūdzība viņam ir skaidra un

saprotama, ir izskaidrots, ka šis lēmums no izsniegtā 2015. gada 7. septembra lēmuma (apsūdzības) atšķiras tikai par apsūdzības apstākļiem nodarījumā,

kas izdarīts 2014. gada 24. novembrī (lēmumā nodarījums Nr. l). Attieksme par šo nodarījumu - zādzību veikalā „Saule” – nav mainījusies, savu vainu

atzīst pilnībā. Savu vainu kafijas zādzībā 2015. gada 12. aprīlī neatzīst.

/pers. M/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 9. jūlijā izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas

4. sējuma 113. lapa):

1. nodarījums - konfekšu zādzību veikalā „Rimi” 18. martā - savu vainu atzīst pilnībā;

2. nodarījums - mazgāšanas līdzekļu zādzību - savu vainu atzīst daļēji, jo miglaini atceras, ka paņēmis mazgāšanas līdzekli, bet ar ko bijis kopā un

kad tas bija - neatceras;

3. nodarījums - kafijas zādzību 9. aprīlī - savu vainu atzīst daļēji, video redzējis, ka paņēmis kafiju, bet pats to neatceras, tāpēc navar atzīt, ka

ņēmis grupā;

4. nodarījums - kafijas zādzību veikalā „top!” 10. aprīlī - savu vainu neatzīst, jo to neatceras;

5. nodarījums - bārdas aparāta zādzību - savu vainu neatzīst, jo neatceras;

6. nodarījums - perforatora zādzību - savu vainu neatzīst, jo urbi paņēmusi cita persona, kuru negrib nosaukt.

/pers. J/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 9. jūlijā norādīja (lietas 4. sējuma 47. lapa), ka savu vainu uzrādītajā apsūdzībā par galda un solu

zādzību atzīst pilnībā, tos paņēmuši pie „Baltikas” kafejnīcas, nevis pie konteineriem, kā iepriekš liecinājis policijā.

/pers. J/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 7. septembrī izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas

4. sējuma 54. lapa):

1. nodarījums - zādzība veikalā „Saule” - savu vainu atzīst, ka kopā ar /pers.M/, /pers.I/, /pers.N/, /pers. bijis šajā veikalā, gājuši, lai kaut ko

nozagtu, domājuši ņemt, ko varēs paņemt. Pats paņēmis šķiltavas, cepumus, riekstus vienu paciņu, ko konkrēti paņēma pārējie, nezina. Atceras, ka

Saimons bija paņēmis „Ariel” kapsulas. To, vai šajā reizē tika paņemtas pārējās apsūdzībā norādītās mantas, nevar pateikt, jo tās nav redzējis. Tā kā par

visām mantām pateikt nevar, tad savu vainu atzīst daļēji;

2. nodarījums - zādzība veikalā „Supernetto” aprīlī - savu vainu atzīst daļēji, jo pats paņēmis vienu kafiju, vai kāds cits kaut ko paņēma, nezina.

Kad gājuši veikalā, nebija sarunājuši ņemt kafiju, tāda doma radusies tikai veikalā, norunājuši nozagt kafiju;

3. nodarījums - zādzība „Baltikā” - savu vainu atzīst pilnībā;

4. nodarījums - konfekšu zādzība veikalā „mini top!” - savu vainu atzīst daļēji, bijis kopā ar Kostju un Janeku. Sarunājuši zagt konfektes, kad

piegājuši pie plaukta. Pie plaukta bijuši visi trīs. Pats paņēmis no plaukta 2 konfekšu kārbas un aizlicis aiz jakas, bet Janeks - vienu kastīti. Nav redzējis,

ka ņēma Kostja. Tāpēc atzīst, ka paņēmuši tikai 3 kastes ar konfektēm;

5. nodarījums - zādzība viesnīcā „Dzintarjūra” - savu vainu atzīst pilnībā;

6. nodarījums - zādzība veikalā „Drogas” - savu vainu atzīst pilnībā.

/pers. J/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 17. septembrī norādīja (lietas 4. sējuma 58. lapa), ka 2014. gada 24. novembrī izdarītajā

zādzībā savu vainu atzīst daļēji, sīkāk attieksme norādīta 2015. gada 7. septembrī, arī par pērējiem nodarījumiem attieksme jau izteikta 2015. gada

7. septembrī, tā nav mainījusies.

/pers. L/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 10. jūlijā izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas

4. sējuma 97. lapa):

1. nodarījums - konfekšu zādzība veikalā „Rimi” 18. martā - savu vainu atzīst pilnībā;

2. nodarījums - mazgāšanas līdzekļu zādzība - atzīst pilnībā;

3. nodarījums - sveču zādzība - atzīst pilnībā;

4. nodarījums - kafijas zādzība veikalā „mini top!” - atzīst pilnībā;

5. nodarījums - bārdas skūšanas aparāta zādzība - savu vainu atzīst, bijis tā, kā norādīts apsūdzībā;

6. nodarījums - gaisa atsvaidzinātāju zādzība - savu vainu atzīst pilnībā;

7. nodarījums - galda un solu zādzība no restorāna „Baltika” teritorijas - savu vainu atzīst pilnībā.

8. nodarījums - kleitas zādzība veikalā „XXL” - savu vainu atzīst pilnībā;

9. nodarījums - laupīšanas mēģinājums, piedraudot ar nazi - atzīst daļēji, konkrēti, atzīst, ka piegājis klāt vīrietim „Andrejnamā” pie lifta, bet nav

prasījis naudu, prasījis cigareti. Atzīst, ka bija rokā nazis, bet ar to nav draudējis, vienkārši turējis rokās. Norādīja, ka kopumā apstiprina liecības, kuras

sniedzis policijā.

/pers. L/ apsūdzības izsniegšanas gaitā 2015. gada 10. jūlijā izteica viedokli par apsūdzību par katru uzrādīto noziedzīgo nodarījumu (lietas

4. sējuma 100. lapa):

6. nodarījums - zādzība veikalā „Supernetto” 2015. gada 12. aprīlī - savu vainu atzīst daļēji, jo atzīst, ka paņēmis no plaukta vienu kafiju, aizlicis to

aiz jakas un iznesis no veikala. Vai vēl kāds kaut ko paņēma - nezina, par pārējiem neatbild, bijis kopā ar Arni un Kostju;

9. nodarījums - konfekšu zādzība no veikala „mini top!” - savu vainu atzīst daļēji, atzīst, ka bijis kopā ar Kostju un Ruslanu, paņēmis 2 kārbas ar

konfektēm, aizlicis aiz jakas un iznesis no veikala. Ko darīja pārējie, nevar atbildēt. Norādīja, ka par pārējiem nodarījumiem jau tika uzrādīta apsūdzība

un par to jau savu viedokli izteicis, par tiem attieksme nav mainījusies, pilnīgi savu vainu atzīst visās zādzībās, bet daļēji atzīst vainu par laupīšanas

mēģinājumu - vīrietim naudu nav prasījis, bet prasījis cigareti, bija rokā nazis, bet to vienkārši turējis rokās, ar to nav draudējis.

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka 2014. gada 24. novembrī izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [1] /pers. N/, /pers. K/, /pers.I/,

/pers. J/ un /pers.I/ vaina pierādīta ar viņu pašu liecībām, liecinieču /pers. P/ un /pers. R/ liecībām, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem - SIA „VTB

Rudens” sniegto izziņu par nozagto preču vērtību (lietas 1. sējuma 43. lapa) un videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 1.

sējuma 51.-52. lapa).

/pers.I/ kā aizdomās turētais 2015. gada 1. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 61.- 62. lapa), ka 2014. gada rudenī, precīzu laiku neatceras, kopā ar

/pers. L/, /pers. K/, /pers. J/, /pers. N/ un /pers.I/ iegājuši veikalā „Saulīte” Saules ielā, Ventspilī, jo gribējuši nopirkt sērkociņus, bet neatceras, vai tos

nopirkuši. Nebija vienošanās kaut ko zagt. Veikalā bija viena pārdevēja, kas strādāja aiz kases. Pārdevēja izgājusi arī ārpus kases, nezina, kāpēc viņa tā

darīja. Tad nākusi pie viņiem. Veikalam ir divas tirdzniecības telpas. Visi pieci staigājuši pa veikalu kopā, sadalījušies - kāds bijis pirmajā telpā un kāds

otrajā telpā. Pats veikalā nozadzis „Ariel” mazgāšanas līdzekli vienu iepakojumu, ko ielicis sev zem virsjakas aiz muguras, neatceras, ka būtu vēl kaut ko

zadzis. Pārdevēja ieraudzījusi, ka aizbāzts kaut kas aiz muguras, neatceras - vai pats pārdevējai parādījis, kas ir zem jakas, vai viņa „Ariel” izvilkusi no

jakas apakšas. Pārdevējai nav atdevis nozagto „Ariel”, pasakot, ka nopircis to citur, kam viņa laikam noticējusi. Nevarējis čeku uzrādīt, ka būtu to pircis

citā veikalā. Nezina, ko pārējie zaga veikalā. Izejot no veikala, nav maksājis ne par vienu preci, viens otram nav rādījuši, kas nozagts. Nevienam nav

parādījis nozagto „Ariel”, viņi zinājuši, ka to nozadzis. Uzrādītajā video sevi atpazinis - bijis ģērbies tumšas krāsas virsjakā ar baltas krāsas joslu krūšu

daļā. Savu vainu atzīst daļēji, jo nav zadzis alkoholu un pārtikas preces, nezina, kurš to zaga. Taču nevar būt pārliecināts, ka kāds to arī nenozaga, kamēr

pārdevēja bija telpā, kurā atradies viņš (/pers.I/).

/pers.I/ kā aizdomās turētais 2015. gada 9. septembrī liecināja (lietas 4. sējuma 4. lapa), ka 2014. gada 24. novembrī kopā ar /pers.I/, /pers. N/,

/pers. K/ un /pers. J/ nolēmuši iet zagt uz veikalu deviņstāvu mājās, netālu no slimnīcas. Iepriekš nav sarunājuši, ko katrs ņems veikalā, bet gājuši un

zaguši, ko katrs varējis paņemt, izmantojuši situāciju. Veikalā iegājuši visi pieci, tas bijis pēcpusdienā. Veikalā ir divas telpas, tad strādājusi viena

pārdevēja. Visi aizgājuši uz telpu, kur ir „Ariel”, lai to paņemtu, taču tas nav izdevies, jo veikalniece sekojusi. Redzējis, ka citi zog. Visi viens otram

palīdzot – piesedzot, ja vajag. Redzējis, ka vienu paku „Ariel” nozaga /pers. I/, pats nozadzis vienu pāri melnas zeķes, tās maksāja 1,35 euro, un halvu,

kas maksāja apmēram 1,50 euro. Liekas, ka /pers. K/ paņēma šokolādi „Famili”, kas maksāja 2 euro, vienam bijusi parasta šokolāde, un vienam bijusi

kaste ar šokolādi, precīzāk neatceras. Visi pārvietojušies pa abām veikala telpām. Kad izgājuši no veikala, viens otram uzrādījuši, kas nozagts, salikuši

kopā. Atceras, ka bija: viens pāris melnas zeķes, viens gabals halvas, „Ariel” mazgāšanas līdzeklis viens iepakojums, viena īsta šokolāde un viena kastīte

ar šokolādēm. Liekas, ka kastīte bija /pers. K/, bet plāksnīte – /pers. N/. Šokolādes un halvu apēduši paši, zeķes kādam no pieciem atdevis, „Ariel”,

iespējams, palika pie /pers. K/. Nekādu naudu par šo zādzību nav dabūjis, bet zina, ka citās reizēs nozagtās mantas tika pārdotas. Izteiktajām aizdomām

piekrīt daļēji, jo nevarēja būt tik liela summa 86,54 euro par nozagtajām precēm. Piekrīt, ka gājuši zagt kopā grupā, jo nolēmuši to darīt visi kopā un

izmantojuši nozagtās preces kopā.

/pers. J/ kā aizdomās turētais 2015. gada 10. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 67. lapa), ka 2014. gada rudenī, precīzu datumu neatceras,

kopā ar /pers. K/, /pers.I/, /pers.I/ un /pers. N/ iegājuši veikalā netālu no kapiem deviņstāvu mājā, iespējams, bija nosaukums „Lats”. Šo notikumu

neatcerējies, bet pēc video uzrādīšanas sevi atpazinis video un atcerējies notikumu. Veikalā bijušas divas tirdzniecības telpas, strādājusi viena pārdevēja.

Sadalījušies pa abām tirdzniecības telpām, un pārdevēja staigājusi līdzi pa telpām. Bijušas tādas situācijas, kad pārdevēja ienāca telpā, kur stāv

saimniecības preces, bet daļa no viņiem atrodas telpā, kur tirgo pārtikas preces. Gājuši uz veikalu, jo gribējuši tur kaut ko nozagt, visi vienojušies, ka

zags, tas tika darīts sarunu laikā un nevar norādīt, kurš tieši ierosināja to darīt. Kas ko zags, nebija sarunāts, katrs zog, ko var paņemt un rīkojas pēc

situācijas. Neviens nepamudināja tā darīt. Pats veikalā nozadzis vienu šokolādi „Milka” no plaukta, kas ir pie saldējumiem un tuvu pie ieejas durvīm

veikalā. Ko citi zaga un ko pēc tam ar nozagtajām mantām darījuši – neatceras, šokolādi apēdis.

/pers. J/ kā apsūdzētais 2015. gada 7. septembrī liecināja (lietas 4. sējuma 55. lapa), ka pagājušā gada rudenī gājuši gar veikalu „Saule” un

izdomājuši, ka vajag iet kaut ko nozagt. Bijis kopā ar /pers.I/, /pers. K/, /pers. N/ un /pers.I/. Konkrēti nav norunājuši, ko zags. Sarunājuši, ka ņems, ko

varēs paņemt. Pats paņēmis šķiltavas, cepumus, riekstu paciņu, ko konkrēti paņēma pārējie, nezina. Atceras, ka /pers. I/ bija paņēmis mazgāšanas

līdzekļa „Ariel” kapsulas. To, vai šajā reizē tika paņemtas pārējās apsūdzībā norādītās mantas, nevar pateikt, jo tās nav redzējis. Visi bija izklīduši pa

veikalu, tāpēc nav redzējis, ko ņem citi, neviens nav rādījis, ko ir paņēmis.

/pers. K/ kā aizdomās turētais 2015. gada 10. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 72. lapa), ka 2014. gada rudenī, precīzu datumu neatceras, kad

kopā ar /pers.I/, /pers.I/, pārējos vairs neatceras, iegājuši veikalā, kur ir uzraksts „Lats”, veikals atrodas deviņstāvu mājās. Bijuši netālu, tāpēc vienkārši

tāpat iegājuši iekšā veikalā. Nezina, vai kāds gribēja kaut ko pirkt. Nebija sarunājuši neko zagt pirms ieiešanas veikalā. Veikalā bijusi viena pārdevēja,

un veikalā ir divas telpas - pārtikai un līdzekļiem mājai. Puse palikusi pirmajā telpā, bet otra puse iegājusi otrā telpā. Pārdevēja iznākusi no kases un

staigājusi visiem pakaļ pa telpām. Veikalā nozadzis divus iepakojumus „Ariel” kapsulas, vairāk neko nav nozadzis, nav redzējis, ko zog citi, pēc tam

neviens nav parādījis, ko ir nozadzis. No veikala izgājuši visi reizē, tad devies mājās un pa ceļam nozagtās kapsulas pret zemi izšķaidījis.

/pers. N/ kā aizdomās turētais 2015. gada 12. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 77. lapa), ka pēc video uzrādīšanas atcerējies pagājušā gada

notikumu, kad kopā ar saviem draugiem /pers. J/, /pers.I/, /pers. K/ un čigānu tautības jaunieti, kuru sauc par Poni, iegājuši veikalā „Saulīte” Saules ielā

pie deviņstāvu mājām. Gājuši veikalā zagt, varbūt kāds gribēja kaut ko pirkt, bijušas kādas 50 kapeikas, pašam naudas nav bijis. Kad iegājuši veikalā,

tur bijusi viena pārdevēja, veikalam bijušas divas telpas, no kurām vienā bijuši pārtikas produkti, bet otrā - veļas produkti. Veikalā visi sadalījušies pa

abām šīm telpām. Pārdevēja izgājusi no kases un gājusi uz otru telpu. Liekas, ka zadzis tajā brīdī, kad pārdevēja izgājusi uz blakus telpu, tad nozadzis

vienu lielo šokolādi un vienu mazo šokolādi, un šķiltavas. Nav redzējis, ko zaga citi. Katrs ņēmis, ko var, cik paiet zem „pufaikas”. Ir bijušas reizes, kad,

lai palīdzētu citiem nozagt, kāds novērš pārdevējas uzmanību, tikmēr pārējie var zagt. Šajā reizē neviens ne par ko nav maksājis. Kad izgājuši no veikala,

pārējie rādījuši, kas ir nozagts, bet neatceras, kas tur bija un kur pēc tam preces palika. Daļa no nozagtā parasti tiek pārdota uz ielas nepazīstamam

cilvēkam, ēdamās lietas tiek apēstas. Parasti katrs ar savējo mantu rīkojies, kā grib. Žēl, ka tagad būs jāatmaksā nauda, nožēlo nodarīto.

Lieciniece/pers. P/ liecināja, ka strādājusi veikalā „Saule” par pārdevēju. Datumu neatceras, kad ap plkst. 16.00 veikalā ienākuši pieci puiši,

veikalā strādājusi viena. Divi puiši palikuši pie durvīm, bet trīs aizgājuši uz saimniecības preču telpu. Tad, apkalpojot pircējus, kamerā ieraudzījusi, ka

viens no puišiem no augšējā plaukta paņem un liek aiz apģērba kādu preci. Aizgājusi uz blakus telpu un likusi visiem iet ārā, taču šo prasību viņi

ignorējuši. Puisim, kas ņēma preces, likusi atvērt jakas rāvējslēdzēju, viņš atvēris līdz vidum, parādījis, ka nekā nav. Tad ieraudzījusi, ka viņam mugurā ir

vairāki džemperi. Kad aizgājusi atpakaļ pie pircējiem, visi trīs puiši palikuši, nav klausījuši lūgumam atstāt telpas. Ejot ārā, mazākajam no trim puišiem

ieraudzījusi, ka kaut kas ir aizlikts aiz virsjakas mugurpusē. Piegājusi viņam klāt un izvilkusi ārā kastīti ar 15 „Ariel” kapsulām. Tā kā puisis pateicis, ka šo

mazgāšanas līdzekli nopircis citur, izraujot kastīti no rokām, neraugoties uz to, ka čeku viņš nevarēja uzrādīt, to nav atņēmusi. Puiši izklīduši pa veikalu,

pārvietojušies pa abām tirdzniecības telpām, tāpēc nav varējusi izsekot viņiem līdzi. Kad puiši aizgājuši, izsaukusi apsardzi, kā arī par notikušo informējusi

veikala vadītāju /pers. R/. Vēlāk tikusi veikta inventarizacija un konstatēts iztrūkums.

Lieciniece /pers. P/ apstiprināja pirmstiesas procesā 2015. gada 10. septembrī sniegto liecību (lietas 1. sējuma 55. lapa), ka par zādzības faktu

veikalā „Saule” pagājušā gada novembrī pēc veikala novērošanas kameru videoierakstu noskatīšanās, vadoties no iesniegtā veikalam nozagto preču

saraksta, var norādīt konkrēto preču atrašanās vietu veikalā, lai precīzi konstatētu katras preces zādzības brīdi redzamajā videoierakstā.

Skatoties videoierakstu, var norādīt, ka 2. failā var novērot, ka plkst. 16:31 viens puisis kaut ko aiztiek stendā, kas atrodas blakus kasei. Šajā

stendā stāv šķiltavas, to vērtība ir no 0,30 līdz 1 euro. Pēc zādzības netika konstatēts, ka kādas ir pazudušas, bet to varēja arī nepamanīt. Pēc brīža cits

puisis plkst. 16:31:28 pieiet pie vitrīnas starp kasi un logu, kur stāv saldumi, un paņem un aizliek aiz virsjakas kaut kādu priekšmetu. Plkst. 16:30:45 šis

pats puisis pieiet pie stenda pie ārdurvīm un paņem vienu vai divas lielās šokolādes. Tās varētu būt brūnās „Baron” šokolādes 250 g. Tad vēl viens puisis

pienāk šeit un paņem cita veida šokolādi, kas izskatās platāka un īsāka. Plkst. 16:31:49 cits puisis, kas nāk no saimniecības preču zonas izejas virzienā

garāmejot no plaukta, kas atrodas pretī kasei, paņem kaut ko. Šajā plauktā stāvēja saldumi, varētu būt halva, kuras vērtība ir dažāda, atkarībā no

iepakojuma. Parasti halva tiek fasēta no 300 līdz 500 g un tās cena ir apmēram no 1 līdz 1,70 euro. Plkst. 16:32 redzama situācija, kur notiek saruna ar

puisi, kurš bija paņēmis zaļās „Ariel” kapsulas, par ko jau liecinājusi, nozagto preču sarakstā tās ir kā pirmās ar vērtību 5,51 euro.

Apskatot videoieraksta 3. failu, ir redzams, ka vienā brīdī viens puisis paņem vienu kasti zaļās „Ariel” kapsulas, tas ir tas pats puisis, kuram pie

ieejas gribēja tās paņemt nost. Tālāk redzams, kā cits garāks puisis paņem 2 iepakojumus kaut kādu mazgāšanas līdzekli. Tajā pašā laikā redzams, ka

sākumā viens, pēc tam jau divi puiši atrodas pie plaukta, kas ir pretī kasei tuvāk saimniecības preču nodaļai. Šajā laikā viņi varēja paņemt no plaukta

saldumus un riekstus, jo tur stāv cepumi, rieksti, šokolādes tāfelītes, kafija. Skatoties 4. failu, papildus mazgāšanas līdzekļu paņemšanai var redzēt, kā 2

puiši ņem zeķes, viens ņem gaišās, otrs - tumšās. Papildus var paskaidrot, ka ierakstā nav redzams stends, kas ir tieši pretī ārdurvīm, kur ir maize,

putraimi, cepumi. Atrodoties pie šī plaukta, kas nav redzams ierakstā, var pasniegties un paņemt preces, kas atrodas plaukta otrajā pusē, jo plauktam

nav starpsienas. Iespējams, ka tieši šajā laikā tika paņemti gan rieksti, gan kafija.

Izziņā par zaudējumiem ir norādīts daudzums, kas trūka pēc inventarizācijas datiem, tomēr, izskatot videoierakstu, konstatējusi, ka netika paņemts

tik daudz, cik norādīts zaudējumu sarakstā. Pieļauj, ka kāda no norādītajām precēm ir nozagta iepriekš, jo šie čigānu tautības jaunieši ir nākuši uz veikalu

arī iepriekš, viņi vienmēr tikai staigā pa veikalu un neko neiegādājas, un viņu rīcībai nav iespējams izsekot.

Lieciniece/pers. R/ liecināja, ka par veikalā notikušo zādzību uzzinājusi no pārdevējas /pers. P/ tajā pašā dienā, bet video noskatījusies nākamajā

dienā. Pēc redzētā ticis pieņemts lēmums rakstīt iesniegumu par zādzību. Tāpat veikalā tikusi veikta inventarizācija un konstatēts iztrūkstošais preču

daudzums. Vēlāk, apsekojot tās vietas, kur bija atradušies jaunieši, ticis noskaidrots mazāks iztrūkstošo preču daudzudums. Atceras, ka nozagtas bijušas

vīriešu zeķes, mazgāšanas līdzekļu kapsulas, šokolādes, rieksti.

Lieciniece/pers. R/ apstiprināja pirmstiesas procesā 2015. gada 10. septembrī sniegto liecību (lietas 1. sējuma 56. lapa), ka strādā veikalā „Saule”

par vecāko pārdevēju. 2014. gada 24. novembrī pēc darba aizgājusi mājās, un pēcpusdienā piezvanījusi veikala pārdevēja /pers. P/ un informējusi, ka

viņai liekas, ka čigānu tautības puiši veikalā ir nozaguši kapsulas. Nākamajā dienā pārskatījusi video un redzējusi, ka puiši nozog ne tikai kapsulas, bet arī

citas veikala preces. Veikalā tikusi veikta inventarizācija, kuras rezultātā atklātais preču iztrūkums, uzskaitot konkrētās preces, ticis iesniegts policijā,

neveicot tā salīdzināšanu ar video redzamo. Nopratināšanas laikā vēlreiz noskatoties ierakstus no veikala novērošanas kamerām, var secināt, ka video

nav redzams, ka puiši paņem visas preces, kas norādītas iesniegtajā nozagto preču sarakstā. Tāpat redzams, ka divi iepakojumi mazgāšanas līdzekļa, ko

paņem viens no garākajiem puišiem, ir ar citādu nosaukumu, nekā norādīti sarakstā.

Pēc videoieraksta ir redzams, ka jaunieši paņem vienu kasti „Ariel” kapsulas 5,51 euro vērtībā, nevis divas, kā tas norādīts sarakstā. Tāpat skaidri

redzams, ka viens no jauniešiem paņem vienu vai divas lielās šokolādes „Baron”, bet ne piecas, kā norādīts sarakstā. Redzams, ka tiek paņemta

viena „Milka” šokolāde, zeķes divas baltas un vienas melnas, viens jaunietis paņem divus iepakojumus ar mazgāšanas līdzekli. Vēl skaidri redzams, ka

viens no jauniešiem, tas pats, kurš nozog lielo šokolādi, paņem kaut ko pie vitrīnas, kas ir līdzās kasei. Vēl redzams, ka viens puisis kaut ko paņem no

plaukta, kas ir pretī kasei, iespējams, tā ir fasētā halva. Iespējams, ka ir paņemtas arī šķiltavas, jo gar to plauktu preces tiek cilātas. Puisis, kas bija

aizgājis pie plaukta pretī durvīm, zonā, kura nav redzama novērošanas kamerās, varēja paņemt, caur plauktu izsniedzoties, gan kafiju, gan mazās

šokolādes tāfelītes un riekstus, tāpat īsti nav redzama puiša darbība, kas atrodas pie konfekšu un cepumu plaukta, laikā, kamēr citi un pārdevēja ir

saimniecības nodaļā.

Tiesas ieskatā apsūdzēto darbības kvalificētas pareizi pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas un viņu vaina pierādīta ar visiem pirmstiesas

procesā gūtiem un tiesā pārbaudītiem pierādījumiem. Nolaupīto preču daudzums un vērtība pierādīta ar lietā iesniegto preču inventarizācijas aktu,

liecinieču /pers. P/ un /pers. R/ liecībām un paskaidrojumiem par precizēto nozagto preču uzskaitījumu, kā arī videoierakstu. Kaut arī /pers.I/ un /pers. K/

liecināja, ka nav bijis nodoma izdarīt zādzību, tādējādi mēģinot mīkstināt atbildību par izdarīto, /pers. J/ un /pers. K/ savu vainu nodarījumā atzina daļēji,

liecinot tikai par tām mantām, ko ņēmuši paši, tomēr pārējie apsūdzētie vainu atzina pilnībā un viņu liecības vērtējamas kā pierādījums gan viņu pašu, gan

arī līdzapsūdzēto vainai. /pers. N/, /pers. J/ un /pers.I/ atzina, ka gājuši uz veikalu ar mērķi zagt, norādot, ka vienojušies iegūt preces, ko konkrētajā

situācijā būs iespējams paņemt.

Ar apsūdzēto liecībām kopumā un videoierakstā fiksēto minētais apstiprinās un ir redzams, ka apsūdzētie darbojās grupā, viņiem bija vienots

nodoms, vērsts uz kopīga mērķa sasniegšanu un līdz ar to visi apsūdzētie ir atbildīgi par visām mantām, kas tika veikalā nolaupītas. Uz to, ka bijis vienots

noziedzīgs nodoms, norāda veids, kā apsūdzētie darbojās, proti, – veikalā ieradās visi vienlaicīgi, ieejot nepaņēma iepirkumu grozus, uzreiz sadalījās pa

abām veikala telpām, tādējādi izklīstot pa veikalu un liedzot iespēju izsekot tam, ko katrs dara, vēroja, kur atrodas pārdevēja, novērsa pārdevējas

uzmanību ar jautājumiem, pārcilāja plauktos preces, radot iespaidu, ka nekas netiek paņemts, tādā veidā radot viens otram labvēlīgus apstākļus, lai

varētu netraucēti paņemt preces. Uz šo apsūdzēto apzināto rīcību norāda arī apstākļi, ka neviens no apsūdzētajiem veikalā nekādas preces neiegādājās,

visi praktiski vienlaicīgi izgāja no veikala, kas redzams no videoieraksta un par ko liecināja arī pārdevēja /pers. P/.

2015. gada 8. martā izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [3] /pers. L/, /pers. M/, /pers. K/ un /pers.I/ vaina pierādīta ar viņu pašu liecībām,

liecinieka /pers. S/ liecībām, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem - SIA „Rimi Latvia” sniegto izziņu par nozagto preču vērtību (lietas 1. sējuma 126. lapa)

un videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 1. sējuma 131. lapa).

/pers. K/ kā aizdomās turētais 2015. gada 4. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 148. lapa), ka neatceras datumu, bet tas varējis būt pavasarī, kad

kopā ar /pers.I/, /pers. M/ un /pers. L/ aizgājuši uz „Rimi”, kas ir blakus slimnīcai. Uz veikalu gājis, lai zagtu. Ar citiem nebija sarunājis par zagšanu. Pa

veikalu staigājuši kopā visi četri. Piegājuši pie plaukta, kurā bija mazgāšanas līdzekļi. Paņēmis vienu iepakojumu „Ariel” un palicis sev zem jakas. Nezina,

kurš vēl paņēma mazgāšanas līdzekļu iepakojumus. Izgājis no veikala, nesamaksājot par paņemto preci. Pēc zādzības nav atrādījuši viens otram nozagto.

Mazgāšanas līdzekli pārdevis uz ielas nepazīstamam cilvēkam par 3 euro.

/pers. L/ kā aizdomās turētais 2015. gada 20. maijā liecināja (lietas 1. sējuma 142.-143. lapa), ka 2015. gada pavasarī, precīzu laiku neatceras, pa

dienu kopā ar /pers. M/, /pers.I/ un /pers. K/ iegājuši veikalā „Rimi”, netālu no bērnu pilsētiņas. Ieejot veikalā, bija sarunājuši zagt, neatceras tikai vai bija

sarunājuši, kas konkrēti tiks zagts. Uzreiz gājuši pie mazgāšanas līdzekļiem, paņēmis vienu iepakojumu ar mazgāšanas līdzekli, kas maksājis ap 7 euro, to

aizlicis aiz virsjakas un iznesis no veikala, nesamaksājot par to. Nav redzējis, ka pārējie paņem mazgāšanas līdzekļu iepakojumus. No veikala izgājuši visi

reizē, neviens pie kases ne par ko nav norēķinājies. Kad vēlāk šķīrušies, uz ielas nepazīstamai sievietei pārdevis nozagto veļas mazgāšanas līdzekli.

Nožēlo, ka zadzis mantu.

/pers. M/ kā aizdomās turētais 2015. gada 5. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 153. lapa), ka 2015. gada pavasarī, varētu būt 8. marts, bijis veikalā

„Rimi”, neatceras ar ko bijis kopā. Veikalā iegājis pārējiem līdzi, gājuši pēc adrenalīna. Iepriekš nav sarunājuši zagt, tikai veikalā izdomājuši paņemt kaut

ko, tad redzētu - vai kāds aptur, vai nē. Ir bijušas arī citas reizes, kad kopā ar saviem pazīstamiem gājis veikalā, lai meklētu adrenalīnu. Pie mazgāšanas

līdzekļu plaukta piegājuši visi kopā barā, neatceras, vai visi ņēma mazgāšanas līdzekļus. Liekas, ka iepakojuma cena bija ap 12 euro. Mazgāšanas

līdzekli paņēmis rokās, bet, kā iznesis no veikala – neatceras, par to nav samaksājis. Izejot no veikala, nav uzrādījuši viens otram, ko veikalā nozaguši.

Savu nozagto mazgāšanas līdzekļa iepakojumu atdevis vienam savam paziņam, ar kuru bijis kopā veikalā zagt. Nožēlo izdarīto.

/pers.I/ kā aizdomās turētais 2015. gada 12. maijā liecināja (lietas 1. sējuma 136.-137. lapa), ka 2015. gada pavasarī, precīzu datumu neatceras,

kopā ar /pers. L/, /pers. K/ un /pers. M/ iegājuši veikalā „Rimi”, kas atrodas pie „Diānas” - pāri ielai. Bija sarunājuši zagt mazgāšanas līdzekļus „Ariel”,

vienojušies, ka katrs ņems, bet par iepakojumu skaitu vienošanās nav bijusi. Neatceras, kurš pirmais zaga, kurš vēl paņēmis, bet pats paņēmis vienu

iepakojumu mazgāšanas līdzekļu, tā cena bijusi ap divpadsmit vai četrpadsmit eiro. Nav redzējis, ko citi dara, kamēr ņēmis mazgāšanas līdzekli. Pēc tam

visi kopā izgājuši no veikala, par precēm nesamaksājot. Pēc tam nozagtos iepakojumus pārdevuši nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas.

Liecinieks/pers. S/ liecināja, ka strādā par apsargu veikalā „Rimi” Poruka ielā 5, Ventspilī. Aptuveni pirms pusgada, datumu neatceras, atradies

darbā, kad pienācis viens pircējs un pateicis, ka redzējis, kā pieci čigānu puiši iziet no veikala, paņem kaut ko no jakas un ieliek maisiņā. Aizgājis pie

monitora, lai apskatītos, kur viņi bija atradušies un ko paņēma. Redzējis, ka viņi paņem konfektes. Kad puiši atnākuši nākamajā reizē, aizturējis viņus un

izsaucis policiju. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad veikalā konstatētas viņu izdarītas zādzības. Konkrēti mazgāšanas līdzekļu zādzību konstatējis, skatoties

novērošanas kameru video ierakstu.

Liecinieks /pers. S/ apstiprināja pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas tiesā tika pārbaudīta nolasot. 2015. gada 18. martā /pers. S/ liecināja

(lietas 1. sējuma 127. lapa), ka ir SIA „Rimi Latvia” Poruka ielā 5, Ventspilī apsargs. Šajā dienā ap plkst. 18.00 veikalā ienākuši trīs čigānu tautības

jaunieši, kurus atpazinis pēc videoieraksta par iepriekš no veikala izdarītu zādzību. Visi šie jaunieši un vēl viens bija ienākuši 8. martā un pēc

videoieraksta redzams, ka zādzība tiek izdarīta ap plkst. 17.12, kad jaunieši iziet no veikala, par preci nesamaksājot. Pēc videoieraksta redzams, ka

līdzko viņi ieiet veikalā, tūlīt visi pieiet pie mazgāšanas līdzekļu plaukta un nozog no tā – 1 iepakojumu kapsulas „Ariel Liqvid tabs Color 8 Style” 7,59

euro vērtībā, 1 iepakojumu kapsulas „ Ariel Liqvid tabs Mountain spring” 7,59 euro vērtībā un 2 iepakojumus kapsulas „Ariel Liqvid tabs Touch of

Lenor” 13,50 euro vērtībā. Pēc ieraksta redzams, ka jaunieši darbojas kopā un preci paslēpj sev zem virsjakas, viens otru piesedzot.

Neraugoties uz to, ka /pers. K/ neatzina, ka būtu vienojies ar pārējiem apsūdzētajiem par mazgāšanas līdzekļu zādzību, norādot, ka tikai viens pats

bija nolēmis to darīt, bet /pers.I/, /pers. L/ un /pers. M/ atzina šādas vienošanās esamību, taču paskaidroja tikai par savām veikatajām darbībām, tiesa

uzskata, ka visu apsūdzēto vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta. To tiesa konstatē, vadoties no liecinieka /pers. S/ liecībām un lietas

materiālos esošā videoieraksta, kur redzams, ka visi četri apsūdzētie uzreiz mērķtiecīgi un kopā pieiet pie stenda un redzot ņem viena veida preci, katrs

paņem pa vienam mazgāšanas līdzeklim un paslēpj zem apģērba. Uz savstarpēju vienošanos nolaupīt konkrētas preces neapšaubāmi norāda arī

apsūdzēto minētie apstākļi, ka veikalā iegājuši kopā, par paslēpto preci pie kases nav norēķinājušies un visi kopā izgājuši no veikala.

2015. gada 9. aprīlī izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [5] /pers. L/, /pers. M/ un /pers. K/ vaina pierādīta ar viņu pašu liecībām, cietušā pārstāves

/pers. T/ liecību, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem - AS „Diāna” sniegto izziņu par nozagto preču vērtību (lietas 1. sējuma 182.-183. lapa) un

videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 1. sējuma 191. lapa).

/pers. M/ kā aizdomās turētais 2015. gada 5. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 199.-200. lapa), ka neatceras notikušo faktu. Pēc videoieraksta

uzrādīšanas sevi atpazinis, bet neatceras faktu, ka būtu veikalā bijis, un neatceras, kurš veikals tas ir. Bija ģērbies melnā jakā ar kapuci. Neatceras, ko

darījis veikalā. Arī personā, kas paņem kafijas iepakojumu veikalā, atpazīst sevi, bet faktu neatceras. Neatceras arī, kā no veikala izgājis, vai par kādu

preci samaksājis. Iekšēji sevī nožēlo izdarīto.

/pers. L/ kā aizdomās turētais 2015. gada 8. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 206. lapa), ka neatceras zādzības faktu no veikala „mini top!”, bet pēc

video uzrādīšanas sevi atpazinis gan video, kur ieiet veikalā, gan arī brīdī, kad no plaukta paņem kafijas paku un aizliek sev zem drēbēm. Kafiju droši

vien pēc tam pārdevis, bet sīkāk par notikušā apstākļiem neko nevar pateikt. Pēc video noskatīšanās nav arī atcerējies, ar ko kopā bija iegājis veikalā.

/pers. K/ kā aizdomās turētais 2015. gada 4. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 211. lapa), ka 2015. gada pavasarī kopā ar /pers. M/ un /pers. L/

aizgājuši uz „mini top!”, kas ir pie deviņstāvu mājām pilsētā. Uz veikalu gājis tāpat, bez mērķa. Ar citiem nebija sarunājis par zagšanu, neviens zagt nav

pamudinājis. Pie kafijas plaukta piegājis kopā ar /pers. M/, paņēmis vienu iepakojumu kafijas un palicis to sev zem jakas. Nav redzējis, vai arī /pers. M/

paņēma kafiju. /pers. L/ pa veikalu staigājis atsevišķi, no veikala izgājuši visi trīs kopā, par preci nesamaksājot. Izejot no veikala, nav atrādījuši viens

otram, ko nozaguši. Nozagto preci pārdevis nepazīstamam cilvēkam.

Cietušā - AS „Diāna” - pārstāve /pers. T/ liecināja, ka strādā AS „Diāna” veikalā Saules ielā 102, Ventspilī, notikušās zādzības apstākļus precīzi

neatceras, iespējams, veikalā tikušas nozagtas 3 kafijas. Zādzību konstatējusi, skatoties video novērošanas kameru ierakstus, tāpat tikusi veikta

inventarizācija.

Pārstāve /pers. T/ apstiprināja pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas tiesā tika pārbaudīta nolasot. 2015. gada 12. maijā /pers. T/ liecināja (lietas

1. sējuma 189. lapa), ka ir AS „Diāna” veikala „mini top!” Saules ielā 102, Ventspilī vadītāja un pilnvarotā persona. 2015. gada 10. aprīlī pārbaudot

tirdzniecības zālē esošās preces, konstatējusi, ka trūkst kafijas „Jacobs Kronung” trīs 500 g iepakojumu. Apskatot videonovērošanas kameru ierakstu,

konstatējusi, ka 9. aprīlī ap plkst. 19.54 veikalā vienlaicīgi ienākuši trīs romu tautības jaunieši, kuri, nepaņemot iepirkumu grozus, iegājuši tirdzniecības

zālē. Ap plkst. 19.55 viens no jauniešiem paņēmis no plaukta maltās kafijas „Jacobs Kronung” 500 g iepakojumu un paslēpis zem virsjakas. Ap

plkst. 19.56 pie tā paša plaukta piegājuši pārējie divi jaunieši un katrs paņēmis vienu maltās kafijas „Jacobs Kronung” 500 g iepakojumu un paslēpis zem

virsjakas. Ap plkst. 19.57 pirmais jaunietis, atrodoties pie kases, samaksājis par sērkociņiem, un tajā brīdī pie viņa pienākuši pārējie divi jaunieši.

Neviens no viņiem nav samaksājis par paņemto kafiju, kā arī tā nebija atstāta kādā citā vietā, tātad bija nozagta. Sakarā ar to, ka veikalā uz vietas

apsardzes darbinieku nav, bet veikala darbinieki notikušo zādzību nepamanīja, līdz ar to vainīgās prsonas notikuma vietā netika aizturētas. Kafijas

zādzības rezultātā nodarīts materiālais zaudējums par kopējo summu 15,87 euro.

Kaut arī /pers. L/ un /pers. K/ atzina, ka katrs paņēmis vienu kafijas iepakojumu, uzsverot, ka nezina, ko citi ņēmuši, savukārt /pers. M/

paskaidroja, ka, kaut arī videoierakstā pats redz, ka paņēmis kafiju, taču šo notikumu neatceras, tiesa atzīst par pierādītu visu apsūdzēto vainu

konkrētajā noziedzīgajā nodarījumā. Kā liecināja cietušā pārstāve /pers. T/, tad saskaņā ar veikto inventarizāciju tika konstatēts tieši trīs kafijas paku

iztrūkums. No lietai pievienotā videoieraksta nepārprotami redzams, ka visi trīs apsūdzētie mērķtiecīgi bez iepirkumu groziem pieiet pie kafijas plaukta un

katrs paņem kafijas paku, veikalā atrodas tikai dažas minūtes. Šāda apsūdzēto uzvedība veikalā viennozīmīgi liecina par viņu savstarpēju vienošanos

zādzības izdarīšanā un saskaņoto rīcību. Kā jau tiesa iepriekš norādīja, apsūdzēto argumenti par to, ka nav redzējuši, ko ņem pārējie, nemaina katra

apsūdzētā atbildību par personu grupā izdarīto zādzību, arī šajā nodarījumā visi apsūdzētie ir atbildīgi par visām mantām, kas tika iegūtas.

2015. gada 10. aprīlī izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [6] /pers. M/ un /pers.I/ vaina pierādīta ar viņu pašu liecībām, /pers. J/ un /pers. N/

liecībām, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem – AS „Diāna” sniegto izziņu par nozagto preču vērtību (lietas 1. sējuma 219. lapa) un videonovērošanas

sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 1. sējuma 227. lapa).

/pers. M/ kā aizdomās turētais 2015. gada 2. jūlijā liecināja (lietas 1. sējuma 238. lapa), ka neatceras laiku, bet varēja būt 2015. gada 10. aprīlī,

kad gājis zagt uz veikalu „top!”, kas ir pie augstskolas. Notikumu atceras miglaini. Pēc uzrādītā video sevi atpazīst. Bijis kopā ar /pers.I/, /pers. J/ un

/pers. N/. Neatceras, ko kopā ar draugiem darījis veikalā, domā, ka veikalā nozadzis tikai vienu iepakojumu kafijas. Video ieraudzījis, ka paņēma divas

kafijas pakas, bet pats to neatceras. Neatceras, ko šajā reizē darījuši ar nozagto kafiju. Citās reizēs visas nozagtās mantas tiek atdotas vienam no savējo

vidus, tas vienmēr ir viens un tas pats cilvēks, bet neteiks, kurš tas ir. Tas cilvēks kaut kur nozagtās mantas pārdod, un iegūtā nauda tiek sadalīta visiem.

Naudu tērējis klonazepāmam, bijusi atkarība. Tagad nelieto, sporto, kopš vairāk nezog. Uz veikaliem gājuši ar mērķi zagt, lai iegūtu naudu narkotiku

iegādei. Iepriekš sarunājuši noteiktā laikā tikties, un gājuši zagt. Nožēlo izdarīto.

/pers.I/ kā aizdomās turētais 2015. gada 1. jūnijā liecināja (lietas 1. sējuma 232.-233. lapa), ka 2015. gada pavasarī kopā ar /pers. M/, /pers. J/,

/pers. N/ iegājis veikalā „top!”, pie slimnīcas. Visi četri sarunājuši zagt kafiju, bet ne to, kurš konkrēti zags un cik daudz. Pats nozadzis divus iepakojumus

kafijas „Jacobs”, laikam tās aizlicis sev aiz jakas. Neatceras, ar ko kopā stāvējis pie kafijas plaukta un kurš vēl paņēma kafiju. Par kafiju nav samaksājis,

izejot no veikala. Nozagtās abas kafijas pakas uz ielas pārdevis nepazīstamam cilvēkam. Uzrādītajā video sevi atpazīst - ģērbies tumšā virsjakā ar zilu

uzrakstu uz krūtīm kreisajā pusē.

/pers. N/ apstiprināja pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas tiesā tika pārbaudīta nolasot. 2015. gada 12. jūnijā /pers. N/, nopratināts kā

liecinieks, liecināja (lietas 1. sējuma 224. lapa), ka 2015. gadā, datumu neatceras, kopā ar /pers. J/, /pers.I/ un /pers. M/ iegājis veikalā „top!”, kas

atrodas pie deviņstāvu mājām. Kādu brīdi pa veikalu staigājuši kopā, bet tad ievērojis, ka viņi iet gar kafijas plauktiem, un sapratis, ka viņi gatavojas

zagt, tāpēc nav gribējis būt ar viņiem kopā un gājis prom. Ārā no veikala gājis pirmais, pārējie tūlīt pēc tam, neviens neko kasē nav maksājis. Nezina, vai

tajā dienā kāds kaut ko nozaga, un nav redzējis, ko draugi dara pie kafijas plauktiem.

/pers. J/ apstiprināja pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas tiesā tika pārbaudīta nolasot. 2015. gada 12. jūnijā /pers. J/, nopratināts kā liecinieks,

liecināja (lietas 1. sējuma 225. lapa), ka 2015. gada pavasarī, datumu neatceras, kopā ar /pers. N/, /pers. M/ un /pers.I/ iegājuši veikalā „top!”, kas

atrodas pie deviņstāvu mājām. Veikalā gājis, jo /pers. M/ un /pers. I/ gribējuši zagt kafiju „Jacobs” lielo zaļo paku. Visi piegājuši pie kafijas plaukta, kur

/pers. M/ un /pers. I/ aizlikuši sev aiz virsjakām kafijas pakas. Ārā no veikala gājuši visi kopā, neviens ne par ko nav maksājis. Pašam nav bijis mērķis

zagt, vienkārši gājis līdzi pārējiem.

Tiesa uzskata, ka ar lietā esošo videoierakstu, kur redzams, ka abi apsūdzētie paņem katrs divus kafijas iepakojumus, un /pers.I/ liecībām par

veiktajām darbībām veikalā un savas vainas atzīšanu, kā arī /pers. J/ detalizētām liecībām par redzēto zādzību, ir pilnībā pierādīta apsūdzēto vaina. Šie

pierādījumi saskan arī ar /pers. N/ liecībām par novēroto. Apstāklis, ka /pers. M/ notikušo pilnībā neatceras, lietā nerada šaubas par viņa vainu. Viņa

faktiskās darbības konstatējamas gan no pārējo liecībām, gan videoieraksta, ko viņš pats arī neapstrīd.

2015. gada 10. aprīlī plkst. 16.50 izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [7] /pers. L/ un /pers. K/ vaina pierādīta ar /pers. L/ liecībām, liecinieka /pers.

U/ liecību, kā arī lietā esošo videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 2. sējuma 14. lapa).

/pers. L/ kā aizdomās turētais 2015. gada 20. maijā liecināja (lietas 2. sējuma 23.-24. lapa), ka 2015. gada pavasarī kopā ar /pers. M/ un /pers.

K/ iegājuši veikalā „Maxima”. Ieejot veikalā, nebija sarunāts, kas un kā tiks zagts. /pers. M/ pa veikalu staigājis atsevišķi, bet pats staigājis kopā ar /pers.

K/, piegājuši pie plaukta, kurā stāv bārdas mašīna. Neatceras, kurš paņēmis pirmais kasti ar bārdas mašīnu rokās. Pats izņēmis bārdas mašīnu ārā no

kastes, aizlicis sev aiz jakas, džemperis bija ielikts biksēs, tāpēc tā nekrita ārā no jakas apakšas. Tad izņēmis no kastes ārā vadu un arī to aizlicis aiz

virsjakas. /pers. K/ to redzējis. Tad tukšo kasti iedevis /pers. K/, lai viņš to liek atpakaļ plauktā. /pers. K/ tukšo kasti taisījis ciet, pats tajā laikā no

plaukta paņēmis vienu kasti ar matu mašīnu, pagrozījis to rokās un atlicis atpakaļ plauktā. Arī /pers. K/ nolicis tukšo kasti plauktā. Tad gājuši ārā no

veikala, par bārdas mašīnu nesamaksājot. Pilnībā piekrīt izteiktajām aizdomām par to, ka nozadzis bārdas mašīnu, nožēlo izdarīto. Uz ielas pēc tam

pārdevis nozagto bārdas mašīnu nepazīstamam cilvēkam pa 15 euro.

Liecinieks/pers. U/ liecināja, ka strādā SIA „Security technology” par apsargu, apsargā veikalu „Maxima”. Datumu neatceras, sēdējis pie monitora

un ievērojis, ka veikalā ienāk trīs aizdomīgas personas. Sekojot līdzi pa kamerām, redzējis, ka visi virzās pa veikalu, kur saimniecības preces, iziet cauri,

tad garām maizes plauktam un pēc tam atgriezušies vietā, kur ir saimniecības preces un elektropreces. Tur viens no viņiem paņēmis iepakojumu ar

bārdasmašīnu, tad visi trīs nostājušies un atvēruši to vaļā. Viens izņēmis ārā bārdasmašīnu un iepakojumu atdevis otram savam līdzdalībniekam. Pēc tam

abi paskatījušies uz kamerām un pieliekušies, pēc brīža piecēlušies un aiztaisījuši kastīti ciet, un nolikuši. Kad visi izgājuši ārā, devies pie plaukta, kur bija

iepakojums ar bārdasmašīnu, un secinājis, ka iepakojums ir tukšs. Liecinieks norādīja uz /pers. K/, /pers. L/ un /pers. M/ kā tām personām, kuras

atradās veikalā.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. L/ un /pers. K/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta pilnībā ar /pers. L/

liecībām un savas vainas atzīšanu, kā arī ar lietai pievienoto veikala novērošanas kameru videoierakstu. Kaut arī /pers. K/ savu vainu atzina daļēji, sakot,

ka tikai paskatījies konkrēto preci, bet nav zadzis, no videoieraksta ir skaidri redzamas apsūdzēto saskaņotās darbības, kas liecina par personu grupu.

Proti, videoierakstā redzams, ka /pers. K/ palīdz veikt darbības /pers. L/, ik pa brīdim paceļot acis uz novērošanas kamerām, viņa kustības un rīcība,

atrodoties cieši blakus /pers. L/ un darbojoties ar preces iepakojumu, kas tika atlikts atpakaļ plauktā ar mērķi maldināt veikala darbiniekus, ka prece

atrodas uz vietas, liecina par to, ka viņš ir iesaistīts zādzības veikšanā. Līdz ar to, ievērojot arī liecinieka /pers. U/ liecības par to, kā apsūdzētie gāja pa

veikalu, ko vēlāk videoierakstā noskatījies un fiksējis, un par to, ka pārbaudes gaitā konstatējis, ka bārdas skūšanas aparāta nav, tiesai nav šaubu par

abu apsūdzēto - /pers. K/ un /pers. L/ vainu.

Pirmstiesas procesā šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā tika apsūdzēts arī /pers. M/ un konkrēti, ka laikā, kad /pers. L/ un /pers. K/ vienoti

darbojoties no kastes izņēma plauktā paņemtu bārdas skūšanas aparātu, aizlika aiz virsdrēbēm, tad kasti aizvēra un nolika plauktā, /pers. M/ stāvēja cieši

klāt /pers. L/ un /pers. K/, nodrošinot aizsegu abu minēto personu darbībām, pēc tam visi par preci nesamaksājot no veikala aizgāja.

Novērtējot lietā noskaidroto, tiesa nonāk pie atzinuma, ka /pers. M/ vaina šajā apsūdzības daļā nav pierādīta turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ. No

videoieraksta redzams, ka /pers. M/ vienkārši stāv līdzās pārējiem diviem apsudzētajiem, nekas neliecina par to, ka viņš vērotu apkārtni vai

videokameras, tāpat redzams, ka viņš necenšas aizsegt pārējo darbības ar savu augumu, viņš ne reizes nepieskārās ne nolaupītajai precei, ne tās

iepakojumam. Arī šī ieraksta apskates protokolā fiksēts vienīgi tas, ka /pers. M/ ienāk veikalā un pēc tam kopā ar pārējiem iziet, taču nav norāžu ne uz

kādām darbībām, ko viņš būtu veicis, kas liecinātu par dalību noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Līdz ar to, neatkarīgi no tā, ka /pers. M/ savu vainu

neatzina vien tāpēc, ka notikušo neatceras, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519. panta 2. punktu šajā apsūdzības daļā attiecībā pret apsūdzēto /pers.

M/ taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņa piedalīšanās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta.

2015. gada 12. aprīlī izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [8] /pers. L/, /pers. N/ un /pers. K/ vaina pierādīta ar /pers. L/ un /pers. N/ liecībām,

liecinieka /pers. V/ liecību, kā arī lietā esošo videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 2. sējuma 42.-44. lapa).

/pers. L/ kā aizdomās turētais 2015. gada 8. jūnijā liecināja (lietas 2. sējuma 50. lapa), ka neatceras precīzu datumu, iespējams 2015. gada

12. aprīlī, kopā ar /pers. N/ un /pers. K/ iegājis veikalā „Supernetto” Pārventā. Veikalā gribējuši pirkt kafiju, visiem bijusi nauda. Pa veikalu staigājuši visi

trīs kopā, visi piegājuši pie kafijas plaukta, kur paņēmis vienu kafiju, arī /pers. N/ paņēmis vienu paku kafijas, /pers. K/ laikam nav ņēmis nevienu paku

kafijas. Staigājot pa veikalu, nolēmuši kafiju tomēr nepirkt. Savu kafijas paku nolicis citā plauktā, kaut kur pie saldumiem, bet /pers. N/ savu paku

aiznesis un nolicis atpakaļ kafijas plauktā. Neatceras, vai par kaut ko maksājis, ejot ārā no veikala. Šajā reizē neko nav nozadzis. Aiz veikala kasēm

apsargs visus trīs paaicinājis uz dienesta telpām un prasījis, kur ir kafijas, teikuši, ka gribējuši tās pirkt, bet nolikuši atpakaļ. Tad pēc apsarga lūguma

parādīt kabatas izņēmis visu no kabatām. Attaisījis virsjakas rāvējsslēdzēju un pastiepis virsjaku no sevis nost, tad pacēlis arī džemperi uz augšu un

pakratījis. Arī /pers. N/ un Kostja parādījuši savas drēbes, arī pie viņiem nekas netika atrasts.

/pers. N/ kā aizdomās turētais 2015. gada 12. jūnijā liecināja (lietas 2. sējuma 55. lapa), ka atceras gadījumu, kad 2015. gada pavasarī kopā ar

draugiem /pers. K/ un /pers. L/ iegājuši veikalā „Supernetto” Pārventā. Neatceras, kāpēc gājuši uz veikalu. Piegājuši pie kafijas plauktiem, kur paņēmis

divus lielos iepakojumus zaļo kafiju un Janeks paņēmis tādus pašus divus iepakojumus kafiju. Izstaigājuši veikalu, turot abus iepakojumus rokās, varbūt

kādā brīdī arī sadalījušies. Neatceras, kur Janekam bija kafija. Vienu kafijas iepakojumu ielicis plauktā pie cepumiem, bet otru iepakojumu iedevis /pers.

K/, kur /pers. K/ to nolika - nezina. Nezina, kur /pers. L/ licis savus divus iepakojumus kafijas. Kafijas ņēmuši, lai tās nozagtu, pats pārdomājis, tāpēc

savas divas kafijas nolicis plauktā. No plaukta divas kafijas nav ņēmis un nav licis tās atpakaļ ar mērķi novērst apsarga uzmanību. Ne par ko nav

maksājuši, izej?t no veikala. Aiz kasēm aizturējis apsargs un ieaicinājis savā kabinetā. Kabinetā apsargs licis izvilkt visu no kabatām, attaisīt jakas. Visi

trīs attaisījuši jakas, parādījuši savu apģērbu. /pers. L/ mugurā bijušas trīs jakas, bet nav pārliecināts, ka viņš visas trīs attaisījis un parādījis, kas zem tām

atrodas. Tā kā apsargs neko nav atradis, visus atlaidis vaļā.

Liecinieks/pers. V/ liecināja, ka aizturējis /pers. L/, /pers. N/ un /pers. K/, kad viņi gribējuši nozagt divas „Jacobs kronung” 500 g kafijas. Tā kā

zinājis, ka viņi ir nepilngadīgi, prasījis attaisīt jakas un parādīt, kas ir kabatās, taču neko nav atradis un palaidis viņus vaļā. Pēc tam, paskatoties rūpīgāk

videoierakstu, redzējis, ka no plaukta viņi paņēma nevis 2, bet 4 kafijas, plaukstā paņemot nevis 1, bet 2 kafijas. Pēc tam viņi aizgājuši uz citu vietu, tad

atgriezušies atpakaļ un divas kafijas pakas, viens otram nododot, nolikuši atpakaļ plauktā. Tādējādi divas kafijas tika noliktas atpakaļ, bet divas iznestas

ārā. Veikalā „Supernetto” nav tāda liela groza, kur stāv kafijas, tāds nav bijis arī zādzības izdarīšanas brīdī. Tā kā kafijas ir stingrā uzraudzībā, tās tiek

liktas zināmā skaitā, ja kāds pircējs noiet garām, tās atkal tiek saskaitītas.

/pers. V/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības tika pārbaudītas nolasot. 2015. gada 4. jūnijā viņš liecināja (lietas 2. sējuma 40. lapa), ka

2015. gada 12. aprīlī kā apsargs veicis savus dienesta pienākumus veikalā „Supernetto” un novērošanās kamerā ievērojis, ka viens čigānu tautības

jaunietis ar izskūtiem sāniem frizūrā noliek plauktā vienu iepakojumu kafijas, tad viņam vienu iepakojumu kafijas iedod jaunietis, kuru pēc vārda zina kā

Kostju, arī šo kafiju jaunietis nolicis plauktā. Ātrumā attinot ierakstu, izskatījies, ka tiek paņemtas divas kafijas, ko viņi nolika atpakaļ. Pārskatot video,

licies, ka jaunieši nozog saldumus, tāpēc aiz kases zonas pasaucis viņus uz dienesta telpām, tad bijuši trīs jaunieši, kur konstatējis, ka viņi ir nepilngadīgi,

tāpēc palūdzis, lai viņi paši parāda kabatās esošo, kā arī apģērbu. Trešajam jaunietim viena jaka bijusi salikta biksēs, šo jaku viņš no biksēm nav izvilcis,

tāpēc nevar apgalvot, ka tur nebija aizlikta garām kafija. Tā kā nav bijis pārliecināts, ka viņi nozaga kafiju, visus palaidis vaļā. Pēc brīža piegājis pie

kafijas plaukta un konstatējis, ka iztrūkst divi iepakojumi kafijas – kafija plauktā ir uz skaita.

2015. gada 24. augustā /pers. V/ papildus liecināja (lietas 2. sējuma 41. lapa), ka vēlas papildināt iepriekš sniegto liecību. Vēlas precizēt, ka

pārskatot kamerās brīdi, kad 2015. gada 12. aprīlī veikalā ieradās trīs čigānu tautības jaunieši, viņam izskatījies, ka viņi, iespējams, zog cepumus, jo viņi

visi uzkavējušies pie cepumu plaukta. Kad visi trīs jaunieši bija aizgājuši prom no veikala, tūlīt gājis pārbaudīt cepumu plauktus, jo, lai arī pie viņiem

apskates laikā atradušās tikai šokolādes, bet pie šokolādes plaukta viņi nebija piegājuši, un cepumu zem jakām un kabatās nebija, vēlējies pārliecināties,

vai kaut kas nav nozagts. Pārbaudot cepumu plauktus, konstatējis, ka no tiem nekas nav nozagts, kā arī tur nebija nolikta neviena kafijas paka. Izstaigājis

tirdzniecības zāli pa vietām, kur pārvietojās šie jaunieši, bet nekādas preces, kas būtu novietotas ne savā plauktā, nav redzējis. Pārskaitot plauktā kafijas,

konstatējis divu 500 g paku kafijas „Jacobs Kronung” iztrūkumu. Kafijas plauktā stāv „uz skaita”, pēc katra pircēja tiek sakārtotas, lai varētu vieglāk

kontrolēt situāciju. Tūlīt devies pārskatīt video un konstatējis, ka jaunieši sākotnēji paņēma četrus iepakojumus kafijas, bet pēc tam divus iepakojumus

kafijas nolika atpakaļ plauktā, bet divi iepakojumi tiek iznesti no tirdzniecības zāles, par tiem nenorēķinoties.

Iepazīstoties ar lietai pievienoto videoierakstu, tiesa secina, ka no tā redams, ka apsūdzētie /pers. L/ un /pers. N/ no veikala plaukta katrs paņem

pa divām kafijas pakām. Tālāk redzams, ka, aizejot pie saldumu plaukta, /pers. L/ vienu kafijas paku iedod /pers. K/. Bet, aizejot atpakaļ pie kafijas

plaukta, /pers. N/ noliek atpakaļ tikai divas kafijas pakas – vienu, kas bija pie viņa paša, un vienu, ko paņēmis no /pers. K/. Turklāt redzams, ka zādzība

veikta tā, lai, vērojot to klātienē vai vēlāk video, nebūtu viegli izsekot viņu darbībām. Līdz ar to, noskatoties videoierakstu un pārbaudot apsūdzēto un

liecinieka liecības, var redzēt, ka apsūdzībā norādītie fakti ir pierādīti. Kaut arī pilnībā savu vainu atzina vienīgi /pers. L/, tiesas ieskatā pārējo apsūdzēto

liecības, neatzīstot savu vainu, nav ticamas, /pers. L/ un /pers. N/ liecības ir mainīgas un pēc būtības vērstas uz to, lai izvairītos no atbildības.

Tā par šo zādzību būdams pratināts pirmo reizi kā aizdomās turētais /pers. L/ savu vainu noliedza pilnībā, norādot, ka gribēja kafiju pirkt un tam ir

bijusi nauda. Pie plaukta viņš un /pers. N/ paņem pa vienai kafijai. Taču no videoiraksta redzams, ka tas neatbilst patiesībai. Tad vēl liecībās seko, ka

apsargam parādījuši, ka viņiem nekā nav. Tomēr jau 8. septembrī pie apsūdzības izsniegšanas /pers. L/ savu vainu atzīst daļēji – atzīst, ka zaga, un atzīst,

ka tieši viņš nozaga vienu kafiju, ko aizlika aiz virsjakas un iznesa no veikala, un tiesā pilnībā atzina apsūdzības apstākļus.

/pers. N/ savu vainu ir noliedzis vienmēr. Sākotnēji liecībā 12. jūnijā liecinājis, ka viņš un /pers. L/ paņēma katrs pa divām kafijām, tad viņš ar tām

aizgāja no kafijas plaukta, kur vienu kafiju nolika pie cepumiem un otru iedeva /pers. K/. Savu vainu neatzīst, jo zagt ir gribējis, bet tad pārdomājis. Tātad

redzams, ka viņš skaidri atceras notikušo, izstāsta, kā ir bijis un kā nolicis kafiju pie cepumiem. Tāpat arī liecinājis, ka paņēmis no plaukta divas kafijas un

nav licis tās atpakaļ, ar mērķi novērst apsargu uzmanību.

Savukārt 3. septembrī, liecinot kā apsūdzētais, savu vainu neatzīst, taču jau noliedz arī sākotnējo nodomu zagt. Liecina, ka iegāja veikalā, lai

nopirktu saldējumu, un tikai tad nolēma nozagt kafiju, ka vienu kafiju nolicis nevis pie cepumiem, bet gan grozā pie citām kafijām, bet otru iedevis /pers.

K/. Šīs liecības ir tik pretrunīgas, līdz ar to nav ticamas, tāpēc objektīvi lietas apstākļi konstatējami no videoieraksta.

Turklāt arī tad, kad jau bija aizturēti policijā, pie viņiem tika atrasta kafija, kaut arī pirms tam apsargi pārmeklējot to nekonstatēja. Neraugoties uz

to, ka divi kafijas iepakojumi nevarēja atrasties reizē pie visiem trīs apsūdzētajiem, tomēr no lietas apstākļiem redzams, ka visi apsūdzētie darbojās

saskaņoti un viņus visus saista vienots nodoms par kafijas zādzību. Tāpēc, neatkarīgi no tā, pie kura no apsūdzētajiem atradās nozagtā kafija, viņi visi ir

atbildīgi par zādzību grupā. Līdz ar to noziedzīgā nodarījuma izdarīšana, kā tas norādīts apsūdzībā, pierādīta pilnībā ar lietā esošajiem pierādījumiem.

2015. gada 15. aprīlī izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [9] /pers. M/ un /pers.I/ vaina pierādīta ar /pers.I/ liecībām, cietušā pārstāvja /pers. Z/

liecību, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem: AS „Volts-1” sniegto izziņu par nozagtās preces vērtību (lietas 2. sējuma 64. lapa); veikala Dzirnavu ielā 43,

Ventspilī apskates protokolu (lietas 2. sējuma 67.-71. lapa), kur fiksēta perforatora atrašanās vieta stendā uz āķa pirms nolaupīšanas, apskates brīdī šī

vieta ir tukša, un videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 2. sējuma 72.-73. lapa).

/pers.I/ kā aizdomās turētais 2015. gada 12. maijā liecināja (lietas 2. sējuma 80.-81. lapa), ka 2015. gada pavasarī, precīzu datumu neatceras,

kopā ar /pers. M/ iegājis veikalā Ventspilī, pie Baku pagrieziena. Ieejot veikalā, nebija sarunājuši kaut ko zagt. Ieejot veikalā, piegājuši pie plaukta, kurā

atrodas perforatori. Paņēmis vienu perforatoru un izgājis no veikala, par to nesamaksājot. Perforatoru pēc tam uz ielas pārdevis nepazīstamam cilvēkam.

Uzrādītajā video materiālā sevi atpazīst apģērbtu gaiši pelēkā jakā ar baltām svītrām.

Cietušā – AS „Volts-1” – pārstāvis /pers. Z/ liecināja, ka pagājušā gada 16. aprīlī, sagatavojot veikalu atvēršanai, konstatēts, ka stendā trūkst

perforators. Apskatot videoierakstu, konstatēts, ka iepriekšējā dienā ap plkst. 15.00 veikalā ienākuši divi cilvēki, tie bijuši /pers.I/ un /pers. M/. Pieejot

pie stenda, kur atrodas perforators, viņi, viens otram palīdzot, ietinuši to virsjakā un pa stenda otru pusi devušies uz izejas durvīm. 17. aprīlī darbinieki

pamanījuši, ka veikalā ieradušies divi cilvēki, viens no kuriem bija tas, kas 15. aprīlī izdarījis zādzību, un, kamēr viņš interesējies par speciālajiem urbjiem,

bez kuriem nevar izmantot perforatoru, tikmēr izsaukta policija.

Šajā noziedzīgajā nodarījumā tiesa apsūdzību atzīst par pierādītu abiem apsūdzētajiem, jo tiesas sēdē cietušā pārstāvis atpazina viņus kā zādzības

izdarītājus, kā arī no videoieraksta skaidri redzams, kā tika izdarīta zādzība. Kaut arī /pers. M/ noliedz, ka būtu saistīts ar /pers.I/ darbībām, tas nešaubīgi

ir konstatējams no videoieraksta. Tajā redzams, ka apsūdzētie darbojas saskaņoti ar iepriekšēju nodomu, ko pēc būtības pierāda arī /pers.I/ liecības. Lai

gan perforatoru paņēma /pers.I/, tomēr /pers. M/ iedeva viņam savu virsjaku, un tieši tādā veidā šī prece tika paslēpta un līdz ar to netraucēti iznesta no

veikala.

Apsūdzētā/pers. L/ vaina pēc Krimināllikuma 231. panta pirmās daļas [12] pierādīta ar viņa paša liecībām, cietušā /pers. E/, liecinieku /pers. J/,

/pers. K/ un /pers.I/ liecībām, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem: protokoliem par personu uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 2. sējuma

129.-131., 132.-134., 135.-137., 138.-140. lapa), no kuriem redzams, ka cietušais atpazina /pers. L/ kā jaunieti, kurš viņam pieprasīja naudu un

piedraudēja ar nazi, kā arī /pers. J/, /pers. K/ un /pers.I/ kā pārējos jauniešus, par kuriem bija liecinājis; /pers. J/ pārmeklēšanas aktu (lietas 2. sējuma

163. lapa), no kura redzams, ka pēc aizturēšanas pie viņa tika atrasts nazis, kas tika izņemts, apskatīts un kuru atpazina cietušais kā nazi, ar kuru viņam

draudēja jaunieši (lietas 2. sējuma 141.-142., 152., 153. lapa)

/pers. L/ kā aizturētais 2015. gada 23. aprīlī liecināja (lietas 2. sējuma 204.-205. lapa), ka 2015. gada 22. aprīlī ap plkst. 15.00 kopā ar saviem

draugiem /pers. J/, /pers. K/ un /pers.I/ devušies uz tirdzniecības centru „Andrejnams”, jo /pers. J/ vajadzējis nopirkt līmi. Saimniecības preču veikalā

pirmajā stāvā viņš līmi nopircis, un tad visi četri izgājuši pirmā stāva priekštelpā, kad pa ieejas durvīm ienācis kāds vīrietis. Viņš pienācis klāt un kaut ko

jautājis, nav sapratis, ko. Viņš jautājis angļu valodā: „Do you speak english?” Sapratis, ka viņš jautā, vai viņš (/pers. J/) ir anglis, uz ko atbildējis, ka nē.

Viņam prasījis: „Please, give me one smoke?” Tajā brīdī, kad to jautājis, no bikšu kabatas izņēmis savu saliekamo kabatas nazi un to ar abām rokām

atvēris vaļā, vīrietis atradies aptuveni pus metra attālumā. Nav gribējis vīrietim nodarīt pāri, bet viņš ne tā sapratis un pēkšņi laikam pasaucis kādu sievieti,

un pats kaut kur aizskrējis. Kad prasījis cigareti, blakus stāvējis /pers. K/, bet /pers. J/ ar /pers. I/ stāvējuši vīrietim aiz muguras. Savu nazi bieži, gandrīz

vienmēr nēsā līdzi, arī pa ielu ejot, to virina vaļā un ciet. Saviem draugiem nav teicis, ka prasīs vīrietim cigareti. Kad vīrietis aizskrējis, viņu vairāk nav

satikuši. Nazi iedevis /pers. J/, jo viņš prasījis, iespējams, tāpēc, ka to iepriekšējā dienā parādīja apsargam „Supernetto” veikalā Pārventā, kur visi četri

tika aizturēti par kafijas zādzību.

Cietušā /pers. E/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības tika pārbaudītas nolasot.

2015. gada 22. aprīlī savā iesnieguma protokolā viņš norādīja (lietas 2. sējuma 125. lapa), ka šajā dienā ap plkst. 15.45 atradies pie tirdzniecības

centra „Andrejnams”. Pie veikala piebraucis ar savu automašīnu un devies veikalā. Pamanījis, ka netālu no tā uz ielas atrodas 4 vai 5 čigānu tautības

jaunieši, vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Kad devies veikalā, jaunieši sekojuši. Tad jau tirdzniecības centra iekšpusē, pirmajā stāvā viens no jauniešiem,

mazākais augumā, pienācis un kaut ko jautājis, taču nav sapratis, ko, jo ir Vācijas pilsonis, pārvalda arī angļu valodu. Zēnam angliski pateicis, ka runā

angliski, ka nesaprot, ko viņš saka. Ievērojis, ka pārējie zēni bija nostājušies apkārt tādā kā puslokā. Tad zēns kādu laiciņu padomājis un teicis: „Give me

money!” (dod naudu!). Par to pasmaidījis, domājis, ka tas ir joks, un to pašu pajautājis viņam. Tad zēns palicis agresīvs un no bikšus kabatas izvilcis

kabatas nazi, atveramu, ar koka spalu un to ar abām rokām atvēris un pavērsis viņa (/pers. E/) virzienā, vēlreiz jautājot: „Give me money!” (dod man

naudu!). Tajā brīdī garām gājusi kāda sieviete ar bērnu ratiņiem, kura zēniem kaut ko pateikusi, iespējams, to, ka viņa gribēja tikt garām, jo tad viņi

izklīduši. Izmantojot šo situāciju, uzskrējis pa trepēm uz otro stāvu, neskatoties, kur viņi paliek. Bijis bail, ka viņi atkal sekos. Visi šie jaunieši bija

ģērbušies tumšās, pelēkās drēbēs, vienam no viņiem bijusi cepure ar nagu. Nekādas sevišķās atpazīšanas pazīmes nav ievērojis, bijis uztraucies.

2015. gada 22. aprīlī nopratināts kā cietušais /pers. E/liecināja (lietas 2. sējuma 127. lapa), ka pilnībā piekrīt sniegtajām liecībām iesnieguma

protokolā, papildus norādot, ka sakarā ar notikušo tirdzniecības centrā „Andrejnams” viņam ir nodarīts morāls kaitējums, ka ļoti nobijies no čigānu

tautības jauniešiem.

2015. gada 24. aprīlī papildus nopratināts kā cietušais /pers. E/liecināja (lietas 2. sējuma 128. lapa), ka varētu atpazīt jauniešus, kas pieprasīja

naudu un piedraudēja ar nazi, ka viņš ļoti labi atceras jauniešu sejas, īpaši tam, kas pieprasīja naudu. Tāpat var atpazīt nazi, ar ko jaunietis piedraudēja,

tas bija tumšā krāsā, atvērtā veidā aptuveni 15 cm garš, tā asmens izskatījies „spēcīgs”, nevis tāds plāns, kā vairumam kabatas nažu.

Apsūdzētais/pers. J/, nopratināts kā liecinieks, liecināja, ka tirdzniecības centrā „Andrejnams” bijis kopā ar /pers.I/, /pers. L/ un /pers. K/. Kad

gājuši ārā, atradušies pirmajā stāvā, /pers. L/ piegājis pie kāda vīrieša, ar kuru par kaut ko sarunājies. Vīrietis runājis laikam angliski. Kad viņus

ieraudzījis, /pers. L/ rokā redzējis aizvērtu saliekamo nazi. Ar nazi /pers. L/ vīrietim nav draudējis, bet mētājis to vienā rokā, vicinājis, grozījis. Pēc

sarunas vīrietis uzgājis augšā. Kad gājuši ārā no veikala, /pers. L/ pateicis, ka prasījis vīrietim cigareti. Drošības pēc atņēmis /pers. L/ nazi, jo nav

pieņemts nēsāt kabatnazi līdzi. Pēc aizturēšanas nazi atdevis policijas darbiniekiem.

Apsūdzētais/pers. K/, nopratināts kā liecinieks, liecināja, ka kopā ar /pers. L/, /pers. J/ un /pers.I/ pastaigājušies pa tirdzniecības centru

„Andrejnams” un, kad gribējuši iet ārā, pirmajā stāvā, kur lifts, /pers. L/ piegājis klāt kādam vīrietim un kaut ko jautājis. /pers. L/ rokās bijis aizvērts

saliekamais nazis, viņš to mētājis, virpinājis starp pirkstiem. Tas viņam ir tāds ieradums, tā viņš visu laiku dara. Pēc tam visi kopā izgājuši ārā, bet vīrietis

uzgājis augšā pa trepēm. Ko /pers. L/ jautāja vīrietim, nav dzirdējis, jo atradies pie durvīm, bet viņi blakus liftam, pārējie stāvējuši blakus /pers. L/. Pēc

tam /pers. L/ pateicis, ka prasījis vīrietim, vai nav cigaretes, prasījis angliski, bet viņš cigareti nav iedevis. Liecības turpinājumā /pers. K/ norādīja, ka

neatceras, vai /pers. L/ rokās bija nazis, bet to pie viņa redzējis 2 - 3 dienas iepriekš.

/pers. K/ 2015. gada 2. jūlijā liecināja (lietas 2. sējuma 182.-183. lapa), ka 2015. gada 22. aprīlī pēcpusdienā kopā ar /pers. J/, /pers. L/ un

/pers.I/ devušies uz tirdzniecības centru „Andrejnams”, kur staigājuši pa dažādiem veikaliem. Ejot ārā no „Andrejnama”, pirmajā stāvā pie lifta redzējis

svešu vīrieti, pie kura piegājis /pers. L/. Bijis tālu un nav dzirdējis, ko viņi runā, /pers. J/ stāvējis viņiem tuvāk, /pers. L/ rokās nazi nav redzējis. Zinājis, ka

/pers. L/ staigāja ar nazi. Neatceras, ka kāda sieviete būtu kādam kaut ko aizrādījusi un ka visi būtu stāvējuši ielokā pie svešā vīrieša. Nav redzējis, ka

/pers. L/ ņem sev kaut ko ārā no kabatām. Tad izgājis ārā un nav ievērojis, kur palika svešais vīrietis, arī pārējie iznākuši ārā. Prasījis, ko /pers. L/ ar

vīrieti runājis, viņš pateicis, ka prasījis cigareti, bet viņš nav iedevis.

Apsūdzētais/pers. I/, nopratināts kā liecinieks, liecināja, ka kopā ar /pers. L/, /pers. J/ un /pers. K/ pastaigājušies pa tirdzniecības centru

„Andrejnams”, un noejot pirmajā stāvā, satikuši vīrieti, kuram /pers. L/ piegājis klāt. Viņu sarunu nav dzirdējis, jo kopā ar pārējiem stāvējis pie durvīm.

Pēc tam vīrietis uzgājis augšā, bet paši izgājuši ārā. Tad pajautājuši /pers. L/, kāpēc viņš piegāja pie vīrieša, un viņš teicis, ka prasījis cigareti, bet viņš nav

iedevis. /pers. L/ rokās nazi nav redzējis.

Attiecībā uz šo nodarījumu /pers. L/ atzīst, ka vērsies pret cietušo ar nazi, vēlējies uzprasīt cigareti, savukārt /pers. J/, /pers. K/ un /pers.I/ kā

liecinieku liecības tiesas ieskatā vērtējamas kritiski, tajās ir dažādas daudzas pretrunas gan pašu starpā, gan ar izmeklēšanā sniegtajām liecībām,

visticamāk, lai nepasliktinātu ne savu, ne /pers. L/ stāvokli. Nav šaubu, ka apstākļi attiecībā par nazi bija tādi, kā liecināja cietušais /pers. E/. Ja /pers. L/

būtu virpinājis rokā neatvērtu nazi, tad /pers. E/ nebūtu pamata vērsties policijā un liecināt par radušos draudīgo situāciju. Turklāt, ja tiešām /pers. L/ būtu

tikai nevainīgi grozījis nazi, tad /pers. J/ nebūtu bijis iemesla to viņam atņemt. Tas, ka /pers. E/ skaidri uztver lietas apstākļus, izriet arī no tā, ka pēc

fotogrāfijām atpazina /pers. L/ un citus notikumā iesaistītos. Viņš arī apraksta konkrētas darbības, rīcību, kustības, ka nazis tika atvērts un pavērsts pret

viņu, pēc tam tika vēlreiz izteikts pieprasījums. /pers. E/ papildu nopratināšanā apraksta arī pašu nazi un atpazīst to starp citiem saliekamiem nažiem, kas

norāda, ka nazis viennozīmīgi tika demonstrēts atvērtā stāvoklī. Turklāt radušos situāciju izbeidzis vien tas, ka garām gājusi kāda sieviete un viņi pašķīrās,

kā rezultātā /pers. E/izdevās aizbēgt. Lietā netika gūti pierādījumi, ka visus jauniešus saista vienots nodoms. Arī tas, ka nazi vēlāk /pers. J/ atņēma,

norāda uz to, ka /pers. L/ rīcība, vēršot nazi pret cietušo, bija spontāna.

Pirmstiesas procesā /pers. L/ darbības tika kvalificētas pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas – 176. panta pirmās daļas kā svešas kustamas

mantas slepenas nolaupīšanas, kas saistīta ar vardarbības piedraudējumu (laupīšana), mēģinājums. Tomēr tiesa vērš uzmanību uz to, ka pat, ja panta

dispozīcijā kā par obligātu noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses pazīmi nav īpaši norādīts uz tā motīvu vai mērķi, tik un tā tie ir jānoskaidro un

obligāti jāņem vērā, lai konstatētu noziedzīga nodarījuma sastāvu. Tādējādi mantas nolaupīšanas gadījumos obligāti jākonstatē, ka vainīgais rīkojas aiz

mantkārības un ar nolūku iedzīvoties uz cita rēķina. Turpretim, ja šāds motīvs un mērķis nav konstatēts, tad nav pamata personas darbības kvalificēt kā

laupīšanu.

Attiecībā uz šo izvērtējumu konstatējamas pretrunas cietušā, apsūdzētā un pārējo apsūdzēto, kas šajā gadījumā pratināti kā liecinieki, liecībās.

Cietušo /pers. E/ tiesā nopratināt nebija iespējams, un līdz ar to arī viņa pirmstiesas procesā sniegtās liecības tiesas sēdē nebija iespējams pārbaudīt. No

apsūdzētā /pers. L/ un liecinieku /pers. J/, /pers. K/ un /pers.I/ liecībām izriet, ka apsūdzētais cietušajam pajautājis cigareti, nevis pieprasījis naudu, par ko

viņi ir vienmēr konsekventi liecinājuši. Cietušais ir no Vācijas, saruna notikusi angļu valodā, un lietā nav noskaidrots, vai apsūdzētais pārvalda angļu

valodu un cik lielā mērā, no kā secināms, ka varēja pastāvēt savstarpēja nesaprašanās. Lai arī apsūdzētais liecināja, ka, prasot cigareti, no bikšu kabatas

izņēmis savu saliekamo kabatas nazi un to atvēris, nav konstatējams, kāds bija šīs rīcības mērķis, vai viņš gribēja to pielietot (nav konstatēts, ka viņš būtu

mēģinājis to lietot, tas ir, vai radījis reālus draudus cietušā dzīvībai vai veselībai), lai tādējādi cietušo iebiedētu un viņš atdotu naudu. Līdz ar to tiesa

konstatē, ka lietā nav gūti neapšaubāmi pierādījumi, uz kuriem pamatojoties, varētu atzīt, ka apsūdzētā nodoms ir bijis nolaupīt cietušajam naudu.

Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 455. panta trešo daļu tiesa atzīst par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma

faktiskos apstākļus, ka, pavēršot pret cietušo nazi, /pers. L/ prasījis viņam cigareti, nevis pieprasījis atdot naudu. Tā kā šādi notikušā apstākļi pilnībā

atbilst arī paša /pers. L/ liecībām, tad arī netiek pasliktināts apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to tiesa atzīst, ka

pirmstiesas procesā apsūdzētā nodarījuma kvalificija ir maināma.

Par to, ka saliekamais nazis tiešām bijis un tas bijis atvērts, liecināja gan cietušais, gan nenoliedza apsūdzētais /pers. L/, bet liecinieki to centās

noliegt, tādā veidā mēģinot palīdzēt apsūdzētajam izvairīties no atbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Un ir acīmredzami, ka, sabiedriskā vietā bez

iemesla piedraudot ar nazi cietušajam, ar kuru iepriekš apsūdzētais nebija pazīstams, tika rupji traucēta sabiedriskā kārtība, izrādīta acīmredzama necieņa

pret sabiedrību un bezkaunība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucēts cietušā miers, kas atbilstoši Krimināllikumam kvalificējams kā

huligānisms.

Huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāvs ir formāls, proti, kriminālatbildība ir saistīta nevis ar noziedzīgu seku iestāšanos, bet gan ar kaitīgās

darbības izdarīšanu. Krimināllikumā nav definēts nodoma jēdziens noziedzīgos nodarījumos ar formālu sastāvu. Jāņem vērā, ka huligānisms var būt

izdarīts tikai ar tiešu nodomu – personai jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt. Tomēr mērķis rupji traucēt sabiedrisko mieru nav

huligānisma obligāta pazīme. Izdarot ar tiešu nodomu huligānisko darbību, persona var gan vēlēties šā mērķa sasniegšanu, gan pieļaut to, gan vispār

nepievērst tam uzmanību. Konkrētajā gadījumā tiesa /pers. L/ darbībās konstatē tiešu nodomu jo, apzināti publiskā vietā traucējot cietušā un arī

sabiedrisko mieru, viņa psihiskā attieksme pret eventuālajām sekām un sabiedriskā miera traucēšanu ir vienaldzīga. Turklāt no paša /pers. L/ liecībām

izriet, ka viņš tieši vēlējies izdarīt darbības – naža pavēršanu pret cietušo, kas savukārt veido huligānisma kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.

Papildus tam no lietas apstākļiem redzams, ka jaunieši bija nostājušies puslokā ap cietušo, iespējams, lai vērotu /pers. L/ rīcību, kas savukārt

cietušajam radīja papildus bažas par savu drošību un sajūtu, ka viņam nav iespējas aizbēgt, kā arī traucēja citiem cilvēkiem brīvi pārvietoties konkrētajā

publiskajā vietā. Par to, ka /pers. L/ rīcība bija pietiekami agresīva un uztverama kā vardarbības draudi, liecina arī /pers. E/ norādītais, ka pat pēc tam,

uzskrienot pa trepēm, juties apdraudēts un licies, ka viņam vēl var sekot. Tiesai nav pamata šajā daļā apšaubīt cietušā liecības, tāpēc atzīstams, ka ar lietā

iegūtiem pierādījumiem kopumā un, izvērtējot /pers. L/ paša liecības un lietā pratināto citu iesaistīto liecības, /pers. L/ vaina huligānismā ir pierādīta. /pers.

L/ darbības no objektīvās puses veido huligānisma sastāvu, un līdz ar to par izdarīto noziedzīgo nodarījumu viņš saucams pie atbildības pēc

Krimināllikuma 231. panta pirmās daļas.

2015. gada 12. aprīlī izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [13] /pers. J/, /pers. K/ un /pers.I/ vaina pierādīta ar viņu pašu liecībām, liecinieka /pers.

CL/ liecību, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem: /pers.I/ pārmeklēšanas aktu (lietas 2. sējuma 64. lapa), no kura redzams, ka pēc nogādāšanas policijas

iecirknī pie viņa tika atrastas divas 500 g pakas kafijas „Jacobs Kronung”, un šo kafijas paku izņemšanas un apskates protokoliem (lietas 2. sējuma

237., 238.-239. lapa) un videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 2. sējuma 243.-245. lapa).

/pers. J/ kā aizdomās turētais 2015. gada 10. jūnijā liecināja (lietas 2. sējuma 251. lapa), ka 2015. gada pavasarī, tajā pašā dienā, kad policija

aizturēja sakarā ar notikumu „Andrejnamā”, kopā ar /pers.I/, /pers. L/ un /pers. K/ iegājis veikalā „Supernetto” Pārventā, lai nopirktu sev saldējumu.

Kad atradušies veikalā, pirms pieiešanas pie kafijas plaukta, kāds no draugiem, neatceras kurš, paprasījis no kafijas plaukta paņemt divas zaļās lielās

kafijas. Piegājuši pie kafijas plaukta, tur paņēmis divus lielos iepakojumus ar zaļo kafiju un atdevis vienam no saviem draugiem, bet neatceras, tieši

kuram. Tad tūlīt aizgājis no viņiem prom un aizgājis pie saldējumiem. Pa veikalu turpinājis staigāt bez iepirkumu groza. Paņēmis sev saldējumus un gājis uz

kasi, kur par tiem samaksājis. Pēc tam, kad bija paņēmis kafiju un iedevis vienam no draugiem, vairs nav redzējis, ko pārējie veikalā dara. Cauri kasēm

gājis viens pats, bet draugi stāvējuši ārpus kasēm veikala telpās. Kad samaksājis par saldējumiem, pienācis apsargs un prasījis ieiet pie viņa kabinetā. Arī

draugi tikuši aicināti līdzi. Apsargs nevienu nav pārbaudījis, tikai izsaucis policiju. Pēc tam pie /pers. I/ Valsts policijā atrastas divas pakas kafijas. Nav

zinājis, ka /pers. I/ nav samaksājis par šo kafiju, un uzskata, ka pats neko nav zadzis.

/pers. K/ kā aizdomās turētais 2015. gada 10. jūnijā liecināja (lietas 2. sējuma 256. lapa), ka precīzu datumu neatceras, bet iesējams 2015. gada

pavasarī, tajā dienā, kad pēc tam visus policija aizturēja par notikumu „Andrejnamā”, kopā ar /pers. L/, /pers.I/ un /pers. J/ iegājuši veikalā „Supernetto”

Pārventā, lai kaut ko apskatītos. /pers. J/ rokās bijis iepirkumu grozs. Pie kafijas plaukta piegājuši kopā, pats no plaukta paņēmis vienu iepakojumu

kafijas, bet, cik kafijas no plaukta paņēma citi, nav redzējis. Savu kafijas paku turot rokās, apgājis vienu riņķi pa veikalu un tad piegājis un atlicis to pašu

kafijas paku atpakaļ plauktā. Pēc tam tūlīt gājis no veikala ārā, ne par ko nemaksājot. Visi reizē gājuši cauri kasei, bet nav pārliecināts, ka kāds kaut ko

nepirka. Kad izgājuši cauri kasēm, aizturējis veikala apsargs, kurš paaicinājis visus savā kabinētā, palūdzis parādīt, kas ir kabatās, pats pārbaudījis

apģērbu. Apsargs neko nav atradis, bet pēc brīža ieradusies Valsts policija un nogādājusi visus četrus policijas iecirknī.

Liecinieks/pers. CL/ liecināja, ka strādā „Supernetto” veikalā par apsargu. Kādā pēcpusdienā veikalā ienākuši čigānu tautības jaunieši, par kuriem

jau zinājis iepriekš no kolēģiem, ka viņus jāaiztur par iepriekš veiktajām zādzībām. Pie monitora paskatījies, ka viņi paņem kafijas, tad vispirms aiz kasēm

aizturējis divus, tad sagaidījis pēdējo, kurš pie kasēm maksājis par saldējumu, un ieaicinājis visus dienesta telpā. Vienam no aizturētajiem - /pers.I/ uz

rokas bijusi jaka, ko palūdzis uzlikt uz galda. Liekot jaku uz gada, atskanējis troksnis. Paprasījis izvilkt, kas tur atrodas, un viņš izvilcis paku kafijas

„Jacobs Kronung”, ko atteicies atdot, pasakot, ka to iegādājies citā veikalā, taču čeku uzrādīt nevarēja. Izsaucis policiju un visus nodevis policijai.

Liecinieks /pers. CL/ apstiprināja savas pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kas tika pārbaudītas nolasot. 2015. gada 3. jūnijā viņš liecināja

(lietas 2. sējuma 241. lapa), ka 2015. gada 22. aprīlī kā apsargs veicis savus dienesta pienākumus veikalā „Supernetto” Tārgales ielā 62, Vebntspilī, kad

ievērojis, ka veikalā ienāk četri čigānu tautības jaunieši, vienu no kuriem sauc Kostja, kurus atpazinis kā jauniešus, kas jau iepriekš veikalā izdarījuši

zādzības. Iegājis dienesta telpā, lai pasekotu jauniešiem video novērošanas kamerās. Ievērojis, ka jaunieši no plaukta paņem kafiju, pēc brīža viņi kafiju

lika atpakaļ, bet nenolika tik, cik paņēma. Kad pirmie trīs jaunieši iznākuši cauri kasēm, nesamaksājot ne par kādu preci, piegājis viņiem klāt un lūdzis

uzgaidīt ceturto jaunieti, kurš kasē maksājis par saldējumu. Pēc tam visus četrus uzaicinājis uz dienesta telpām. Vienam no jauniešiem rokā bijusi virsjaka,

ko palūdzis nolikt uz galda. Liekot jaku, bijusi dobja skaņa, tāpēc paprasījis izņemt lietu, kas atrodas jakā. Jaunietis no jakas izņēmis „Jacobs Kronung”

kafijas paku, paskaidrojot, ka to nopircis “top!”veikalā, taču čeku uzrādīt nav varējis. Jaunietis kafiju atteicies atdot, tad ieradusies policija, kas jauniešus

atkal pārbaudījusi, taču neko nav atradusi. Pie jaunieša atrastā kafijas paka veikalam netika atgriezta.

2015. gada 25. augustā /pers. CL/ papildus liecināja (lietas 2. sējuma 242. lapa), ka vēlas papildināt iepriekš sniegto liecību, ka brīdī, kad

pie viena no jauniešiem atradis vienu kafijas paku virsjakas rokā un jaunietis atteicies to atdot, veikalā ieradušies policijas darbinieki, kas visus jauniešus

aizveduši uz policiju, tāpēc nav uzstājis, lai kafija tiek atdota, jo zinājis, ka policijā tiks noskaidrots, kur pie jaunieša radās kafijas paka un vai tā nav no

„Supernetto”. Kad jaunieši aizvesti, gājis pārbaudīt kafijas plauktus un konstatējis, ka iztrūkst divas 500 g pakas kafijas „Jacobs Kronung”, jo kafijas

plauktā ir uz skaita un apsargi seko tam līdzi, pārbaudot plauktu pēc katra apmeklētāja, kas pieiet pie plaukta. Ja kāds paņēmis kafiju neredzot, bet

plauktā pēc skaita un izkārtojuma kafija trūkst, tad tiek pārbaudītas kameras. Kafija veikalos tiek zagta bieži, tāpēc kafijas plauktam tiek pievērsta īpaša

vērība. Tā bijis arī šajā reizē, apskatot plauktu, konstatējis, ka iztrūkst divas kafijas. Par notikušo informējis veikala darbinieci, iespējams, informējot par

trīs paku zādzību, jo, pirmo reizi pārskatot video, izskatījies, ka tiek paņemtas trīs pakas, bet, pārbaudot informāciju ierakstā un kafijas paku skaitu

plauktā, konstatējis, ka nozagtas divas pakas.

Kaut arī savu vainu šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā atzina tikai /pers.I/, bet /pers. J/ savu vainu atzina daļēji, liecinot, ka paņēmis tikai

vienu kafiju, un /pers. K/ vainu neatzina, jo šajā reizē neko nav paņēmis, tomēr, apskatot lietai pievienoto videoierakstu, kurā fiksēta izdarītā zādzība,

redzams, ka visi apsūdzētie pieiet pie kafijas stenda, paņem kafijas pakas, savā starpā ar tām mainās, tad kādu liek atpakaļ, kas acīmredzami tiek darīts

ar nolūku, lai būtu grūti izsekot viņu rīcībai un novērstu veikala apsargu uzmanību. Tādā pašā veidā arī pirmstiesas procesā sniegtās pretrunīgās liecības

izskaidrojamas ar vēlmi izvairīties no atbildības. Fakts, ka tika nozagtas divas kafijas pakas, lietā ir pierādīts, jo vienu no tām atrada apsargs, bet otra tika

konstatēta policijā pie /pers.I/ apskates laikā, turklāt tieši šāds iztrūkstošo preču skaits tika noskaidrots veikalā. Sakarā ar to, ka no videoierakstā

redzamās apsūdzēto uzvedības secināms, ka viņu rīcību saistījis vienots nodoms, tad, analogi kā par iepriekšējām zādzībām tiesa ir motivējusi, arī šajā

gadījumā visi trīs apsūdzētie ir atbildīgi par izdarīto divu kafijas paku zādzību, neatkarīgi no tā, pie kura no viņiem tās tika atrastas.

2015. gada 29. maijā izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [15] /pers.I/ vaina pierādīta ar viņa paša liecībām, cietušā pārstāves /pers. CO/ liecību, kā

arī lietā esošajiem pierādījumiem: SIA „LUKoil Baltija R” iesniegumu par nozagto preču veidu un vērtību (lietas 3. sējuma 38. lapa) un videonovērošanas

sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 3. sējuma 46. lapa).

/pers.I/ kā aizdomās turētais 2015. gada 1. jūlijā liecināja (lietas 3. sējuma 53. lapa), ka 2015. gada 29. maijā plkst. 19.20 iegājis „Lukoil”, lai

zagtu. Tur piegājis pie stenda, kurā novietotas „smaržas” - gaisa atsvaidzinātāji, no kura nozadzis 10 gaisa atsvaidzinātājus. Mobilā telefona lādētāju nav

zadzis. Gaisa atsvaidzinātājus pārdevis uz ielas nepazīstamam cilvēkam par 20 euro.

SIA „LUKoil Baltija R” pārstāve /pers. CO/ liecināja, ka 29. vai 30. maija, piektdienas vakarā ap plkst. 19.00 bijusi darbā un ieraudzījusi, ka pa

veikalu staigā trīs aizdomīgas personas. Pie viena jaunieša piegājusi klāt un pajautājusi, kā var palīdzēt. Viņš neko nav atbildējis, turpinājis skatīties

autopreces. Tad kāda kliente pateikusi, ka jaunietim aiz jakas viss ir pilns. Palūgusi attaisīt jaku, tad pārējie divi izgājuši ārā. Jaunietis šo prasību ignorējis,

tāpēc jaku attaisījusi pati un no tās izkritušas autopreces, kuras viņš bija paņēmis. Viņš preces no grīdas savācis un turējis rokās. Palūgusi operatori

nospiest pogu un izsaukt apsardzi, nav jaunieti laidusi ārā. Tomēr viņš sagaidījis brīdi, kad varēja pagrūst un izskriet no veikala. Uzreiz sākuši skatīties

video ierakstu, lai redzētu, ko jaunietis varēja paņemt, izsaukuši policiju. Ierakstā bijis redzams, ka viņš bija paņēmis dažādus gaisa atsvaidzinātājus un

mobilā telefona lādētāju. Tūlīt tajā pašā vakarā, visas preces pārskaitot un veicot inventarizāciju, ticis sastādīts nolaupīto preču saraksts.

Tiesa konstatē, ka pēc būtības šajā nodarījumā /pers.I/ atzīst, ka nozadzis gaisa atsvaidzinātājus, taču nepiekrīt nozagto preču skaitam, norādot, ka

nozadzis tikai 10 gaisa atsvaidzinātājus, bet telefona lādētāju nav ņēmis. Cietušā pārstāve /pers. CO/ tiesas sēdē apstiprināja, ka bija pazuduši 36 gaisa

atsvaidzinātāji, kā arī mobilā telefona lādētājs. Tiesai nav pamata neticēt cietušā pārstāves teiktajam un veiktās inventarizācijas rezultātiem. /pers. CO/,

būdama brīdināta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, pārliecinoši apgalvoja, ka apsūdzībā norādītās preces atradās stendā pirms pie tā piegāja

/pers.I/. Viņas liecības nav pretrunā arī lietā iesniegtajam videoierakstam, no kura redzams, ka tieši apsūdzētais paņem no stenda kaut kādas preces, pie

kam to dara vairākkārt. Līdz ar to /pers.I/ paskaidrojumi, ka vēlāk saskaitījis tikai 10 gaisa atsvaidzinātājus, tiesai nerada šaubas par nozagto

atsvaidzinātāju skaitu, kāds tas norādīts apsūdzībā. Tiesas ieskatā, bēgot prom no notikuma vietas, pastāv reāla iespēja, ka daļu no gaisa

atsvaidzinātājiem apsūdzētais varēja pazaudēt, ņemot vērā, ka tie no viņa apģērba krita ārā, arī vēl atrodoties uz vietas veikalā. Savukārt apstāklis, ka

starp izbirušajiem gaisa atsvaidzinātājiem nav arī telefona lādētāja, nenozīmē, ka tas nevarēja atrasties kur citur /pers.I/ apģērbā. Tā kā cietušā pārstāve

un citi darbinieki uz zādzību reaģējuši uzreiz, gan pārskatot preci, gan videoierakstu, nav pamata apšaubīt, ka apsūdzībā minēto atsvaidzinātāju skaitu un

telefona lādētāju nozadzis tieši /pers.I/.

2015. gada 21. jūnijā izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [17] /pers. L/, /pers. J/ un /pers. K/ vaina pierādīta daļēji ar viņu pašu liecībām, kā arī

pierādīta ar liecinieces /pers. CP/ liecību un lietā esošajiem pierādījumiem: AS „Diāna” izziņām par nozagto preču vērtību (lietas 3. sējuma 103.,

104. lapa) un videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 3. sējuma 114.-115. lapa).

/pers. J/ kā apsūdzētais 2015. gada 7. septembrī liecināja (lietas 4. sējuma 55. lapa), ka par zādzību veiklā „mini top” var paskaidrot, ka bijis kopā

ar /pers. K/ un /pers. L/. To, ka tiks zagtas konfektes kastītēs, sarunājuši tieši pie plaukta. Pats paņēmis no plaukta 2 kastītes un /pers. L/ paņēmis vienu

kastīti. Ka /pers. K/ paņem konfektes, nav redzējis. Konfektes aizlikuši aiz jakas un iznesuši no veikala. Pēc tam konfektes viens otram neesot atrādījuši.

Katrs paņēma, ko bija paņēmis. /pers. K/ ticis noķerts pie veikala izejas, bet neko pie viņa neatrada. Kad viņu atlaida, vienu kastīti aiznesis atpakaļ uz

veikalu. Kāpēc nav aiznesuši visas, nevar pateikt.

Lieciniece/pers. CP/ liecināja, ka strādā par vecāko pārdevēju „mini top” veikalā Lielajā prospektā 26, Ventspilī un atceras, ka bijis gadījums, kad

četri puiši zaguši veikalā „Ferrero Rocsher” konfektes vienlaicīgi 6 kārbas. Zādzība atklāta, kad puiši gājuši ārā no veikala, varējis redzēt, ka aiz drēbēm

kas aizbāzts, pati izgājusi ārā no kases un viņi uzreiz bēguši. Vienu izdevies aizturēt un izsaukt apsardzi. Kad ieradusies apsardze un teikusi, ka izsauks

policiju, to dzirdot, jaunietis apsolījis konfektes atnest atpakaļ, taču atnesis tikai vienu kārbu. Pēc tam, apskatot videoierakstu, bijis redzams, ka nozagtas

6 kārbas. Tā kā viena kārba tikusi atgriezta, zaudējums veikalam ir par piecām konfekšu kārbām.

Kaut arī apsūdzētie /pers. J/ un /pers. K/ savu vainu nodarījumā atzina tikai daļēji, tomēr faktiski liecināja, cik katrs pats kārbas paņēmis, kas atbilst

videoierakstā redzamajam, bet ne par to, cik paņēmuši pārējie, tomēr viņu vainu tiesa atzīst par pierādītu pilnībā. Pārbaudot lietā esošo videoierakstu,

redzams, ka visi trīs apsūdzētie mērķtiecīgi pieiet pie saldumu plaukta, /pers. J/ no plaukta paņem kopumā piecas konfekšu kārbas, no kurām divas iedod

/pers. L/, vienu /pers. K/, bet divas patur sev, tad, paslēpjot kārbas katrs savā apģērbā, visi aiziet. Kaut arī lieciniece norādīja uz to, ka nozagtas pavisam

sešas kārbas, tiesa pieņem, ka pēc tik ilga laika /pers. CP/ varēja arī aizmirst tādas nianses. Tāpēc, ņemot vērā videoierakstā fiksēto, kopsakarībā ar

pārējiem pierādījumiem par šo nodarījumu un nozagtajām precēm, tiesa atzīst apsūdzēto vainu par pierādītu. Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī šajā

nodarījumā, neatkarīgi no tā, cik kārbas bija pie katra no apsūdzētajiem, atbildība par nozagtajām piecām kārbām jāuzņemas visiem vienādi, jo,

konstatējot viņu saskaņoto rīcību, neapšaubāmi atzīstams, ka veikalā gājuši ar kopīgu mērķi un zādzību veikuši personu grupā. Fakts, ka /pers. K/ vienu

no nozagtajām konfekšu kārbām atgrieza atpakaļ veikalam, konkrētajā gadījumā nemaina nozagto preču skaitu, jo, kā tas redzams no videoieraksta un

liecinieces liecībām, ar vienu kārbu viņš jau bija izgājis no veikala, un kārba tika atgriezta vien pēc tam.

2015. gada 14. jūlijā izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā [20] /pers. J/, /pers. K/ un /pers.I/ vaina pierādīta ar viņu pašu liecībām, liecinieču /pers.

CS/ un /pers. CT/ liecībām, kā arī lietā esošajiem pierādījumiem: AS „Drogas” izziņu par nozagto preču vērtību (lietas 3. sējuma 186. lapa) un

videonovērošanas sistēmas ierakstu un tā apskates protokolu (lietas 3. sējuma 197. lapa).

/pers. J/ kā apsūdzētais 2015. gada 7. septembrī liecināja (lietas 4. sējuma 55. lapa), ka par zādzību veikalā „Drogas” var paskaidrot, ka tas bija

jūlijā. Bijis kopā ar Saimonu un Kostju. Ejot lejā no veikala „RDA”, sarunājuši iet nozagt žiletes. Iegājuši veiklā „Drogas”, uzreiz piegājuši pie plaukta,

kur stāv žiletes. Ņēmuši žiletes un bāzuši kabatās. Pats paņēmis kādas divas kastītes, ņēmuši arī Saimons un Kostja. Kopā paņēmuši kādas 6 kastītes.

Ātri gājuši ārā no veikala, ejot gar kasēm, sācis pīkstēt signāls. Ātri aizskrējuši. Žiletes izmetis.

Lieciniece/pers. CT/ liecināja, ka strādā veiklā „Drogas” un atceras, ka zādzības dienā pirms plkst. 12.00 bijusi kasē, kad veikalā ienākuši 3 vai 4

jaunieši. Tad pienākusi kāda pircēja un pateikusi, ka viens no čigāniem žiletes ielicis kabatā. Tā kā nav zinājusi, kur ir apsardzes poga, pasaukusi vecāko

kasieri un pa to laiku puiši aizgājuši. Kad viņi gājuši caur vārtiem, tie pīkstējuši. Tad kasiere izsaukusi policiju. Iztrūkumu konstatējusi vecākā pārdevēja,

izmantojot speciālu skeneri.

Lieciniece /pers. CT/ apstiprināja pirmstiesas procesā sniegto liecību, kas tika pārbaudīta nolasot. 2015. gada 27. augustā viņa liecināja (lietas

3. sējuma 200. lapa), ka strādā veikalā „Drogas” Kuldīgas iela 21 Ventspilī, par pārdevēju - konsultanti. 2015. gada 14. jūlijā atradusies savā darbavietā

pie kasēm. Ap plkst. 12.00 pienākusi viena no veikala apmeklētājām un paziņojusi, ka pie skuvekļu stenda esošie romu tautības jaunieši, trīs cilvēki,

zogot žiletes. Tā kā pie kases atradušies klienti, nospiedusi speciālo pogu, kuras signāls aiziet līdz noliktavu telpām, kur šajā brīdī atradās veikala vadītāja

Maija. Līdz ko bija šo pogu nospiedusi, visi trīs romu tautības jaunieši ātrā solī izgājuši no tirdzniecības zāles un devušies ārā no veikala. Brīdī, kad viņi

bija pagājuši garām kasēm un izgājuši caur speciāliem drošības vārtiem, tie sākuši darboties - pīkstēt. Kad ieradusies Maija, nekavējoties devušās pie

plaukta, kur iepriekš atradās jaunieši un konstatējušas, ka trūkst seši iepakojumi kasetes ar skuvekļiem „Gillete Power Fusion”, vienas kasetes vērtība ir

24,17 euro, par kopējo vērtību 145,02 euro. Pēc zādzības fakta konstatēšanas izsaukti apsardzes darbinieki un Valsts policijas darbinieki.

Lieciniece/pers. CS/ liecināja, ka pagājušā gada vasarā bijusi veiklā „Drogas” un ieraudījusi, ka trīs čigāni, viens lielāka auguma un divi mazāka

auguma, liek garām aiz apģērba skuvekļus. Viņi stāvējuši pusaplītī, lai nevarētu redzēt, ko viņi dara. Devusies pie kasieres un pateikusi par konstatēto

zādzību, lai spiež trauksmes pogu. Viņa to nav izdarījusi, un jaunieši izgājuši ārā.

/pers. J/ un /pers.I/ savu vainu atzina pilnībā, nekādus nodarījuma apstākļus neapstrīdēja. Arī noziedzīgā nodarījuma videoierakstā redzams, ka visi

trīs apsūdzētie piegājuši pie preču stenda un vienlaicīgi, tur atrodoties, rīkojas, un lieciniece /pers. CT/ redzējusi, ka aiz jakām garām priekšmetus liek visi

trīs. Papildus tam uz to, ka tā rīkojušies pēc savstarpējas vienošanās, norāda arī /pers. J/ savās liecībās. Līdz ar to tiesai nav šaubu par to, ka apsūdzētie

rīkojušies ar vienotu nodomu un zādzību izdarījuši grupā visi trīs. Kaut arī /pers. K/ savu vainu atzina daļēji, norādot, ka pats paņēma tikai vienu

iepakojumu, ko nozaga citi- nezinot, tomēr tiesas ieskatā pēc būtības viņš savu piedalīšanos zādzības īstenošanā neapstrīd, bet gan tikai vēlas mazināt

savu atbildību. Tā kā jau iepriekš analogos gadījumos tiesa motivējusi, ka neatkarīgi no katra paša paņemtā preču daudzuma, visi apsūdzētie ir vienlīdz

atbildīgi par personu grupā īstenoto zādzību, tad visu apsūdzēto vaina atzīstama par pierādītu pilnībā.

Apsūdzētā/pers. I/ vaina pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas 2015. gada 23. septembrī [23] pierādīta ar viņa paša liecībām, cietušās /pers.

F/ pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kuras tiesas sēdē tika nolasītas un pārbaudītas, kā arī prokurores tiesā iesniegto Latvijas Motosporta

federācijas sniegto apliecinājumu par to, ka cietušajai kā motosporta veterānei tika nodots dāvinājumā sešas piemiņas medaļas (figūriņas), katra 8 euro

vērtībā (lietas 8. sējuma 148. lapa).

Apsūdzētais/pers. I/ 2015. gada 3. oktobrī kā aizturētais liecināja (lietas 7.sējuma 50. lapa), ka nav izdarījis zādzību, par ko ticis aizturēts, /adrese/

neko nav zadzis vai iekļuvis tajā.

2015. gada 6. oktobrī kā aizdomās turētais liecināja (lietas 7.sējuma 55. lapa), ka nav bijis nekādā mājā, kas atrodas Ventspilī uz Bērzu ielas, vai

to atslēdzis un tajā iekļuvis, tāpat neko nav ņēmis. Savu vainu neatzīst, tur nav bijis.

2015. gada 8. oktobrī kā aizdomās turētais liecināja (lietas 7.sējuma 56.-57. lapa), ka atzīst savu vainu izdarītajos noziegumos, atzīst, ka

2015. gada septembra mēnesī izdarījis piecus noziegumus, taču nevar konkrēti pateikt kādos datumos un kādās dienās tos izdarījis. Septembrī gājis pa

Bērzu ielu, bija lietojis klonazepāma tabletes, no kurām zūd atmiņa, tāpēc neko smalki neatceras. Izdomājis ieiet kādā mājā, kas atrodas uz Bērzu ielas,

neatceras, vai mājas pagalma vārtiņus attaisījis, vai pārlecis pāri sētai, bet iegājis mājā (durvis bijušas vaļā, bet, vai tajās bijusi atslēga, neatceras) un uz

virtuves galdiņa atradis maciņu, kurā bijusi nauda, cik – neatceras. Otrajā istabā uz galda atradis mobilo telefonu, iespējams, „Samsung”. Trešajā istabā

atradis 3 sporta medaļas baltā krāsā, uz tām bijis kaut kas rakstīts krievu valodā. Kad bija paņēmis visas šīs mantas, mājā ienākusi kāda sieviete, viņai

pateicis: „Labdien”. Neatceras, vai, ejot prom, kaut kas izkritis. Sporta medaļas pārdevis nepazīstamam cilvēkam, naudu iztērējis, maciņu izmetis, kur

licis telefonu, neatceras. Šajā noziegumā atzīst savu vainu, izdarīto nožēlo. Savu rīcību īsti nevar izskaidrot, bet, kad lieto klonazepāma tabletes,

nekontrolē savu rīcību, kas ienāk galvā, to dara, nevar arī paskaidrot to, kāds ir bijis izdarīto zādzību mērķis.

2015. gada 13. oktobrī papildus kā aizdomās turētais /pers.I/ liecināja (lietas 7.sējuma 58. lapa), ka izdarījis zādzību no mājas, kas atrodas

Ventspilī, Bērzu ielā, nozadzis mobilo telefonu un telefona lādētāju, kas atradās istabā uz galda. Iespējams, ka tajā istabā atradusies arī nauda, ko,

iespējams, paņēmis, īsti neatceras.

Apsūdzības izsniegšanas gaitā /pers.I/ norādīja (lietas 7.sējuma 157. lapa), ka savu vainu zādzībā no mājas Bērzu ielā atzīst daļēji, nepiekrīt, ka

suvenīri bija seši, paņēmis tikai trīs suvenīrus, no kuriem viens izkritis. Vēl neatzīst, ka paņēmis naudas monētas no galda, paņēmis tikai to naudu, kas bija

maciņā, tur bija gan papīra nauda, gan monētas, kopā bija 20 euro un vēl kādi 20 centi. Pārējos apsūdzības apstākļus pilnībā atzīst.

Cietusī /pers. F/ 2015. gada 23. septembra iesnieguma protokolā (lietas 7. sējuma 5.lapa) norādīja, ka šajā dienā ap plkst. 14.45 izgājusi no mājas

/adrese/ sētā, aizslēdzot durvis ar atslēgu, bet to atstājot durvīs. Ap plkst. 15.00, ejot atpakaļ uz māju, ieraudzījusi, ka durvis ir atslēgtas. Ieejot mājā,

ievērojusi, ka mazajā istabā ir kāds romu tautības aptuveni 17-18 gadus vecs vīrietis. Uz jautājumu, kas viņš ir un ko dara, vīrietis atbildējis: „Labdien”,

tad pagrūdis un izskrējis ārā. Brīdī, kad vīrietis skrējis prom, viņam no rokām izkritis suvenīrs – figūriņa. Šādas figūriņas bijušas sešas, atradušās uz

televizora. Šīs figūriņas vīrietis nozadzis, kā arī nozadzis naudas maciņu ar naudu aptuveni 20 euro, kas atradies virtuvē uz plauktiņa starp avīzēm.

2015. gada 23. septembrī atzīta par cietušo /pers. F/ liecināja (lietas 7. sējuma 7.lapa), ka paliek pie liecībām, ko sniedza savā iesniegumā,

papildus paskaidrojot, ka viņai nodarītais zaudējums sakarā ar maciņa un naudas zādzību ir 20 euro, bet suvenīru vērtība tiks noskaidrota. Suvenīri bija

roku darbs, kas tika pasniegti par 19 gadu ieguldījumu motosportā.

2015. gada 1. oktobrī papildus nopratināta kā cietusī /pers. F/ norādīja (lietas 7. sējuma 8.-9.lapa), ka no mājas tika nozagts arī mobilais telefons

„Samsung GT - E 1200H”, iegādāts 2014.gada 1.aprīlī, kam bija „Amigo” pieslēgums. Telefonu saņēmusi par brīvu, maksājusi tikai par sarunām.

Nopratināšanas laikā cietusī izsniedza iekārtas (mobilā telefona) pieņemšanas-nodošanas aktu un „Amigo” pakalpojumu līgumu.

2015. gada 1. oktobrī papildus nopratināta kā cietusī /pers. F/ norādīja (lietas 7. sējuma 13.lapa), ka personu, kas izdarīja zādzību, varētu atpazīt,

arī pēc sejas vaibstiem – viņam bija bērnišķīgi sejas vaibsti, viņš vairāk izskatījies pēc bērna – bijis tāds kā sabijies, kad viņu pārsteigusi zādzībā.

Noskaidrojusi, ka viena suvenīra vērtība ir 8 euro, līdz ar to par nozagtajiem 5 suvenīriem un vienu sabojāto kopējā zaudējuma summa ir 48 euro. Tāpat,

pārbaudot vēlreiz istabu, konstatējusi, ka no istabas galdiņa tika nozagti vēl 10 euro sīknaudā – monētās, līdz ar to kopumā tika nozagta nauda 30 euro.

Vēl noskaidrojusi, ka nozagtā mobilā telefona faktiskā vērtība ir 12 euro, taču sakarā ar to, ka tas bija lietots, novērtē to par 10 euro. Līdz ar to

kopējais nodarīto zaudējumu apmērs ir 88 euro, par šādu summu uztur materiālā zaudējuma kompensācijas pieteikumu.

2015. gada 12. oktobrī papildus nopratināta kā cietusī /pers. F/ norādīja (lietas 7. sējuma 14.lapa), ka vēlas paskaidrot, kur mājā atradās tās

mantas, kas tika nozagtas, un konkrēti, ka naudas maciņš ar naudu atradies virtuvē uz skapīša zem avīzēm, mobilais telefons – uz galda mazajā istabiņā,

kas ir pa labi no virtuves galda. Tāpat uz šī galda atradās arī 10 euro sīknaudā un mobilā telefona lādētājs 9 euro vērtībā, kura zādzību konstatējusi

nesen, bet uz skapīša, kas atrodas pie loga, bija saliktas (domājams sporta piemiņas medaļas - suvenīri). Sakarā ar to, ka no policijas darbiniekiem

saņēmusi atpakaļ mobilo telefonu un šī telefona lādētāju, par šīm mantām neuztur kompensācijas pieteikumu.

Papildus tam /pers.I/ vainu viņam celtajā apsūdzībā pierāda:

- mājas /adrese/ apskates protokols (20.-34. lapa), no kura redzams, ka apskate veikta tūlīt pēc zādzības konstatēšanas un tās gaitā mājas

ārdurvīm, kā arī istabu un virtuves durvīm bojājumi netika konstatēti, virtuvē uz galda tika atrasts un izņemts kauss-apbalvojuma figūriņa ar uzrakstu „80”

„/pers. F/” un attēlotu motociklu, kas pārlūzis uz pusēm;

- cietušajai piederošā mobilā telefona un telefona lādētāja izņemšanas un apskates protokols (40.-42. lapa), kā arī cietušās izsniegtais „Amigo”

pakalpojumu līgums un iekārtas nodošanas akts, un interneta izdruka (10., 11., 12. lapa), kas apstiprina konkrēta mobilā telefona iegādes faktu un tā

vērtību;

- protokols par personas uzrādīšanu atpazīšanai (15.-17. lapa), no kura redzams, ka cietusī atpazina /pers.I/ kā personu, kas izdarīja zādzību no

viņas mājas.

Izvērtējot attiecībā uz šo nodarījumu lietā gūtos pierādījumus un sniegtās liecības, tiesa konstatē, ka strīds pastāv vienīgi par to, cik tieši suvenīrus

/pers.I/ paņēmis – tikai trīs, no kuriem viens izkritis, vai arī sešus, kā to liecina cietusī, kā arī par to, vai paņēmis naudu no galda. Pārējā apsūdzības daļā

viņš savu vainu atzīst un faktiskos apstākļus neapstrīd.

Tiesas ieskatā nav pamata neticēt /pers. F/ liecībām, jo tās bijušas konsekventas. Tas, ka papildus naudas zādzību konstatējusi vēlāk, ir saprotams,

ņemot vērā viņas vecumu, turklāt no sniegtajām liecībām redzams, ka tās ir adekvātas, saprotamas, un tāpēc nav pamata tās apšaubīt. Attiecībā uz

nozagtajām figūriņām – suvenīriem tiesai nav šaubu, ka pavisam cietušajai tie bijuši seši, jo to apstiprina arī Motosporta federācijas sniegtā informācija

par 6 figūriņu dāvinājumu. Tāpat nav pamata neticēt, ka tika nozagtas tieši sešas figūriņas, no kurām viena izkritusi, jo viena sabojāta zādzības laikā un

pārējās piecas cietušajai vairs nav, turklāt lietā netika noskaidroti kādi apstākļi, kuru dēļ cietušajai būtu iemesls apmelot apsūdzēto. Ņemot vērā to, ka

apsūdzētais savas liecības mainījis, sākotnēji vispār noliedzot vainu šajā zādzībā, turklāt, kā pats atzinis, lietojis apreibinošas vielas, kuru dēļ mēdz

neatcerēties notikušo, tad apsūdzētā /pers.I/ teiktais, apstrīdot nozagto naudu, mantas un to skaitu, tiesai nerada šaubas par viņa vainu, jo tā ir pierādīta

ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Pat tad, ja, mūkot prom no cietušās mājas, viņš daļu no nozagtā būtu

pazaudējis, tas nemazina viņa atbildību par visu nozagto.

Nosakot soda veidu apsūdzētajiem, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu ņem vērā viņu izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ka

atbilstoši Krimināllikuma 7. pantā noteiktajai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai Krimināllikuma 180. panta pirmā daļa, 175. panta pirmā daļā un

231. panta pirmā daļa pieskaitāmas pie mazāk smagiem noziegumiem, bet Krimināllikuma 175. panta trešā daļa – pie smagu noziegumu kategorijas,

tāpat tiek ņemts vērā ar noziedzīgajiem nodarījumiem radītais kaitējums, ka tie visi vērsti pret īpašumu, bet Krimināllikuma 231. panta pirmā daļa – pret

vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī tiesa vērtē vainīgo personības.

/pers.I/ - agrāk sodīts ar Ventspils tiesas 2016. gada 14. janvāra spriedumu ar piespiedu darbu uz 40 stundām, spriedums stājies spēkā

2016. gada 16. janvārī (lietas 9. sējuma 38.-39. lapa), ar Ventspils tiesas 2015. gada 24. marta lēmumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis

– uzlikts pienākums veikt sabiedrisko darbu 10 stundas par 2014. gada 6. oktobrī izdarītu zādzību, kas atbilst Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas

noziedzīga nodarījuma sastāvam, sabiedriskā darba izpildi uzsāka 30. aprīlī un pabeidza 8. maijā, darba laikā pārkāpumi nav konstatēti (lietas 4. sējuma

31.-33. lapa; 8. sējuma 41.- 42., 43. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, sadzīves apstākļi apmierinoši, no Ventspils novada /nosaukums., kur mācās

5. klasē otro gadu sakarā ar neattaisnotiem skolas kavējumiem, raksturojums sniegts negatīvs - 2014./2015. mācību gadā skolu nav apmeklējis, mācību

gada laikā veikta sadarbība ar Ventspils sociālo dienestu un Ventspils pašvaldības policiju šīs problēmas risināšanā, tomēr bez pozitīva rezultāta.

2013./2014. mācību gada I semestrī skolu apmeklējis neregulāri, bet II semestrī – nav apmeklējis, attieksme pret mācību darbu – negatīva, neizrāda

interesi par to, I semestrī vērtējumi mācību priekšmetos bija 4 un 5 balles. Saskarsmē ar skolotājiem centās būt pieklājīgs, uz aizrādījumiem reaģēja,

centās ievērot skolas iekšējos kārtības noteikumus, agresīva uzvedība novērota saskarsmē ar internāta grupas biedriem, atkarīgs no smēķēšanas, brīvajā

laikā regulāri smēķēja skolas teritorijā, skolas ārpusklases nodarbības neapmeklēja, brīvajā laikā mēdza klaiņot (lietas 4. sējuma 27., 34., 36. lapa; lietas

8. sējuma 44. lapa).

/pers. J/ - agrāk nav sodīts (lietas 4. sējuma 63.-65. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, sadzīves apstākļi apmierinoši, mācās Ventspils

vakara vidusskolā, no skolas raksturots negatīvi. 2015. gada 7. oktobra raksturojumā no skolas par /pers. J/ sniegta informācija, ka /nosaukums.

vidusskolā mācās no 2008. gada 4. septembra, šobrīd mācās 5. klasē. Divus gadus mācījies 4. klasē. Mācības padodas vāji, trūkst motivācijas. Stundās

nestrādā, darbus nepilda un nenodod, arī mājās neizpilda uzdotos darbus. 2014./2015. mācību gadā neattaisnotu stundu skaits sasniedza 379 mācību

stundas, šī mācību gada septembrī un oktobrī (līdz 07.10.2015) neattaisnoti kavētas 102 mācību stundas, šobrīd skolu neapmeklē. 4. klases audzinātāja

/pers. DE/, zēnu raksturojot, min bieži mainīgo garastāvokli, dažkārt - neadekvātu uzvedību un rīcību, to, ka uzvedas izaicinoši, melo, bieži pārkāpj

skolas iekšējās kārtības noteikumus - smēķē pie skolas, pat skolas telpās, ir uzvedības problēmas stundās, rupji izturas pret skolas personālu. Stundu

kavējumu un uzvedības problēmu risināšanā tiek iesaistīts skolas atbalsta personāls, sociālais dienests, bāriņtiesa, aizbildnis, Ventspils pilsētas pašvaldības

policija. Aizbildnis /pers. JA/ atzīst, ka viņam nav ietekmes uz zēnu. Ruslans ar klasesbiedriem saprotas labi, saticīgs.

2016. gada 11. februāra raksturojumā no skolas par /pers. J/ sniegta informācija, ka skolu apmeklē neregulāri. Pirmajā mācību semestrī no

322 mācību stundām bez attaisnojoša iemesla kavētas 287 stundas. Pirmā semestra laikā apmeklējis tikai 31 stundu. Pirmo semestri beidzot, saņēma

pietiekamu vērtējumu tikai vienā priekšmetā. Šobrīd /pers. J/ skolu apmeklē epizodiski: 2. semestrī - apmeklējis tikai 29 stundas no 138 stundām. /pers.

J/ stundu laikā mēdz staigāt pa gaiteņiem, traucēt mācību darbu gan skolotājiem, gan skolas biedriem, ir gadījumi, ka stundās /pers. J/ fiziski aizskāra

klasesbiedrus, uz skolotājas aizrādījumiem nereaģēja, uzdotos uzdevumus nepildīja.

Gan par /pers. J/ uzvedību, gan neattaisnotajiem kavējumiem, gan neesošajiem individuālajiem mācību piederumiem vairākkārtīgi informēts

aizbildnis /pers. JA/, notikusi sadarbība ar bāriņtiesu, sociālo dienestu, pašvaldības policiju un Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālisti.

Aizbildnis kopā ar /pers. J/ aicināts uz skolu pie administrācijas uz individuālām sarunām, bet pozitīvu rezultātu tas nav devis. Zēna uzvedība joprojām bija

izaicinoša, savas kļūdas un nepiedienīgo uzvedību neatzīst.

Pēc skolas iniciatīvas vairākas reizes ir tikusi sasaukta starpinstitucionālā sanāksme, lai kopā ar minētajiem pilsētas dienestiem un skolas

atbalsta personālu, pieaicinot /pers. J/ un viņa aizbildni, meklētu risinājumus, piedāvātu individuālus atbalsta pasākumus. Vienā no starpinstitucionālajām

sanāksmēm /pers. J/ uzvedās neadekvāti un izaicinoši. Līdzīgu uzvedību pedagogi un skolas atbalsta personāls bieži vien konstatēja arī tajās reizēs, kad

/pers. J/ bija ieradies skolā. /pers. J/ var būt arī nesavaldīgs un rupjš gan pret skolēniem, gan skolas darbiniekiem. Klātesošajiem speciālistiem radās

aizdomas par psihotropo vielu lietošanu, tāpēc tika izsaukta pašvaldības policija, lai /pers. J/ nogādātu slimnīcā ekspertīzes veikšanai. 2015. gada

decembrī aizbildnis tika atkārtoti aicināts uz skolu uz pārrunām, bet neieradās. /pers. J/ nav izmantojis viņam piedāvātās individuālās konsultācijas.

Stundās joprojām traucē darbu, pie skolas smēķē. /pers. J/ kā nepilngadīgais atrodas uzskaitē Ventspils pilsētas pašvaldības policijā pie kārtībnieces

/pers. DI/ (lietas 4. sējuma 69., 70. lapa; 8. sējuma 49. lapa 9. sējuma 32.-33. lapa).

/pers. K/ - agrāk nav sodīts (lietas 4. sējuma 25.-28. lapa, 8. sējuma 45. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, sadzīves apstākļi

apmierinoši, mācās /nosaukums. vidusskolā, no skolas raksturots negatīvi. 2015. gada 7. oktobra raksturojumā no skolas par /pers. K/ sniegta

informācija, ka mācības 4. klasē uzsāka 2014. gada 25. februārī, pirms tam mācījās /nosaukums. vidusskolā. 3 gadus tika atkārtoti atstāts 4. klasē. Šajā

mācību gadā jāmācās 5. klasē, bet šobrīd skolu neapmeklē.

/pers. K/ ir spējīgs mācīties labi, bet viņam trūkst motivācijas. Bijusī 4. klases audzinātāja /pers. DE/ par /pers. K/ saka, ka zēns bieži

slinkojis, stundās darbus nav paveicis līdz galam, tos nenododot skolotājiem. Mājas darbus neesot pildījis. Ja bijis labs garastāvoklis, aktīvi iesaistījies

mācību darbā. Ir bijuši gadījumi, kad darbi paveikti rūpīgi un akurāti. /pers. K/ patikusi matemātika, vizuālā māksla, rokdarbi. Līdzšinējie vērojami liecina,

ka ir dienas, kad /pers. K/ uzvedība ir neadekvāta. Mēdz būt rupjš un izaicinošs pret skolas darbiniekiem.

/pers. K/ regulāri pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus - smēķē skolas teritorijā, pat skolas telpās. 2014./2015. mācību gadā 450

neattaisnoti kavētas stundas. 2015./2016. mācību gada septembrī un oktobrī (līdz 07.10.2015) neattaisnoti kavētas 99 mācību stundas.

2015. gada 3. septembrī sadarbībā ar pašvaldības policijas vecāko kārtībnieci /pers. DI/ /nosaukums. vidusskolas sociālie pedagogi veica

/pers. K/ ģimenes apsekošanu, uz uzdotajiem sociālo pedagogu jautājumiem par skolas neapmeklēšanas iemesliem, māte, /pers. KA/, reaģēja agresīvi.

Māte vairākkārt aicināta uz skolu uz pārrunām, taču saruna nekad nav bijusi saturīga. Viņa aizstāv savu dēlu, attaisnojot /pers. K/ uzvedību un rīcību.

Mātei nav ietekmes uz zēnu.

2016. gada 11. februāra raksturojumā no skolas par /pers. K/ sniegta informācija, ka skolu šajā mācību gadā faktiski neapmeklē. Pirmajā

mācību semestrī bez attaisnojoša iemesla kavētas 308 mācību stundas no 322 stundām. Pirmā semestra laikā apmeklējis tikai 10 stundas, pirmo semestri

beidzot, nevienā no 11 mācību priekšmetiem /pers. K/ zināšanas nevarēja novērtēt. Arī 2. semestrī /pers. K/ turpina neapmeklēt skolu - no 138 mācību

stundām nav bijis nevienā.

Zēna māte /pers. KA/ ar skolu nesadarbojas. Sociālie pedagogi /pers. KA/ ģimeni apsekojuši mājās vairākkārtīgi, apsekošanās ir

piedalījušies arī pašvaldības policijas darbinieki. Māte uz sociālo pedagogu jautājumiem parasti reaģējusi agresīvi, neadekvāti. Māte vairākkārt aicināta

ierasties skolā uz pārrunām, bet situācija nav mainījusies, māte dēlu aizstāv un attaisno viņa uzvedību un rīcību. Māte zēnu ietekmēt nespēj. /pers. K/

savus uzvedības pārkāpumus, rupjo izturēšanos pret skolas darbiniekiem un agresivitāti neatzīst. Tajās retajās reizēs, kad Kostja ierodas skolā, ne

vienmēr viņš iet uz mācību stundām. Toties pie skolas regulāri smēķē. Notikusi sadarbība ar bāriņtiesu, sociālo dienestu, pašvaldības policiju un Izglītības

pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, bet pozitīvu rezultātu tas nav devis. /pers. K/ skolu joprojām neapmeklē.

Pēc skolas iniciatīvas vairākas reizes ir tikusi sasaukta starpinstitucionālā sanāksme, lai kopā ar minētajiem pilsētas dienestiem un skolas

atbalsta personālu, pieaicinot /pers. K/ un viņa māti, meklētu risinājumus, piedāvātu individuālus atbalsta pasākumus. Vienā no starpinstitucionālajām

sanāksmēm /pers. K/ uzvedās neadekvāti, nespēja formulēt sakarīgus teikumus. Līdzīgu uzvedību pedagogi un skolas atbalsta personāls bija konstatējuši

jau iepriekš - arī tajās reizēs, kad /pers. K/ bija ieradies skolā. Klātesošajiem speciālistiem radās aizdomas par psihotropo vielu lietošanu, tāpēc tika

izsaukta pašvaldības policija, lai /pers. K/ nogādātu ekspertīzes veikšanai. Sociālais dienests uzskata, ka mātei nav ietekmes uz dēla uzvedību. Skolai nav

iespēju panākt pozitīvas izmaiņas /pers. K/ uzvedībā un attieksmē (lietas 4. sējuma 92., 94. lapa; 8. sējuma 47. lapa; 9. sējuma 30.-31. lapa).

/pers. L/ - agrāk nav sodīts (lietas 4. sējuma 102.-105. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, sadzīves apstākļi apmierinoši, mācās

/nosaukums. vidusskolā, no skolas raksturots negatīvi. 2015. gada 7. oktobra raksturojumā no skolas par /pers. L/ sniegta informācija, ka mācās

/nosaukums. vidusskolā no 2008. gada. Atkārtoti mācījies 4. klasē, bet 5. klasē mācās trešo gadu. Neattaisnotu stundu kavējuma skaits 2014./2015.

mācību gadā - 358 stundas, nepietiekami sekmju vērtējumi deviņos priekšmetos. 2015./2016. mācību gada septembrī un oktobrī neattaisnoti kavētas 93

mācību stundas. Šobrīd skolu neapmeklē. Par /pers. L/ pagājušajā mācību gadā ziņots Ventspils pilsētas pašvaldības policijai, kā rezultātā tika iekārtota

profilakses lieta.

Ja /pers. L/ ir ieradies skolā, tad parasti traucē mācību stundas, skaļi un nevietā sarunājoties, konfliktē ar klasesbiedriem un priekšmetu

skolotājiem. Mācību priekšmetu skolotāji informē par to, ka /pers. L/ regulāri kavē mācību stundas sākumu./pers. L/ vairākkārt pārkāpis skolas iekšējās

kārtības noteikumus. Uzvedas izaicinoši, dažreiz agresīvi. Uz aizrādījumiem nereaģē. 2015. gada 9. septembrī skolas gaitenī /pers. L/ centās no 9.b

klases skolnieka izspiest naudu. Ar /pers. L/ ir runāts vairākkārt, bet pārrunas nav devušas rezultātu. Ar skolas atbalsta personālu nesadarbojas,

piedāvātos atbalsta pasākumus mācībās neizmanto. Zēna māte /pers. LA/ ar klases audzinātāju /pers. DN/ sadarbojas, uz aicinājumiem ierasties skolā

atsaucas vienmēr, taču pozitīvas uzvedības maiņas nav. Radies iespaids, ka viņa nespēj ietekmēt sava dēla uzvedību.

2016. gada 11. februāra raksturojumā no skolas par /pers. L/icu sniegta informācija, ka skolu šajā mācību gadā faktiski neapmeklē.

Pirmajā mācību semestrī bez attaisnojoša iemesla kavētas 230 mācību stundas. Pirmo semestri beidzot, /pers. L/ saņēmis vērtējumu tikai vienā

priekšmetā, bet pārējos 10 priekšmetos zināšanas nevarēja novērtēt. 2. semestrī /pers. L/ skolu nav apmeklējis - no 138 mācību stundām nav bijis

nevienā. /pers. L/ tika piedāvāts individuāls atbalsts - konsultācijas. Tas līdz šim nav ticis izmantots.

Pirms gada, kad Janeks epizodiski parādījās skolā, mācību stundu laikā traucēja mācību darbu ar skaļu sarunāšanos čigānu valodā,

konfliktēja ar klases biedriem un priekšmetu skolotājiem, tādējādi traucējot gan klasesbiedriem mācīties, gan pedagogiem vadīt stundu. Janekam mācību

darbs neinteresē. Mācību priekšmetu skolotāji regulāri sūdzējušies par to, ka /pers. L/ sistemātiski kavē mācību stundas sākumu. /pers. L/ vairākkārt

pārkāpis uzvedības noteikumus skolā, vērojama nepaklausība un pašregulācijas grūtības. Ir konstatēta situācija skolā, kad /pers. L/ skolas telpās

smēķēja. Ir bijis gadījums, kad skolas gaitenī /pers. L/ centās no nepilngadīga 9. klases skolēna izspiest naudu. Sadarbojoties ar Ventspils pilsētas

starpinstitucionālo komandu, ar /pers. L/ un viņa māti /pers. LA/ ir veikts sociālpedagoģiskais darbs. Diemžēl tas nav devis uzlabojumus uzvedības un

mācību jomā.

Par /pers. L/ neattaisnotajiem stundu kavējumiem un nepietiekamajiem sekmju vērtējumiem informēta Ventspils pilsētas domes Izglītības

pārvalde. Ar zēnu ir runāts vairākkārt, bet pārrunas nav devušas rezultātu, ir radies priekšstats, ka sacīto neuztver adekvāti, jo nespēj analizēt savu

uzvedību skolā. Ar skolas atbalsta personālu nesadarbojas, piedāvātos atbalsta pasākumus mācībās neizmanto. /pers. L/ ģimene apsekota vairākkārt.

Gan apsekošanas laikā, gan skolā novērots, ka /pers. L/ runā nesakarīgi, uzvedas neadekvāti, ir agresīvs. Ir aizdomas, ka /pers. L/ lieto psihotropās

vielas. /pers. L/ kā nepilngadīgais atrodas uzskaitē Ventspils pilsētas pašvaldības policijā pie kārtībnieces /pers. DI/. Zēna māte /pers. LA/ nespēj

ietekmēt sava dēla uzvedību. Skolas administrācija un atbalsta personāls uzskata, ka skola ir izmantojusi visus tai pieejamos resursus, piedāvājusi /pers.

L/ individuālu atbalsta pasākumu programmu, bet neviens no pasākumiem nav devis pozitīvu rezultātu (lietas 4. sējuma 107., 108. lapa; 8. sējuma

48. lapa; 9. sējuma 34.-35. lapa).

/pers. N/ - agrāk nav sodīts (lietas 4. sējuma 44.-45. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, mācās /nosaukums. vidusskolā, no skolas

raksturots negatīvi. 2015. gada 9. oktobra raksturojumā no skolas par /pers. N/u sniegta informācija, ka ar pārtraukumiem mācījies

/nosaukums. vidusskolā kopš 2005. gada 1. septembra, kad sācis apmeklēt pirmsskolas izglītības grupu. 1. klasē /pers. N/ uzņemts Ventspils

4. vidusskolā. 2007. gada 28. augustā ieskaitīts /nosaukums.vidusskolas 2.b klasē. No 2010. gada 4. novembra līdz 2014. gada 7. februārim mācījies

Ventspils vakara vidusskolā. Kopš 2014. gada 10. februāra mācās /nosaukums. vidusskolas 5. klasē.

2014./2015. mācību gadā /pers. N/ daudz kavēja skolu - 359 stundas slimību dēļ, 47 citu iemeslu dēļ, 305 stundas neattaisnoti. Kad bija

stundās, neko nedarīja, nebija līdzi mācību darbam nepieciešamo piederumu - grāmatu, burtnīcu utt. Bieži stundu laikā klaiņoja pa skolu, dažkārt bija

konflikti ar skolas dežuranti. Mājas darbi netika pildīti. Tika veiktas sarunas pie sociālā pedagoga, arī tēvs bija skolā, solīja kontrolēt, nodrošināt, ka nāks

uz skolu, bet situācija neuzlabojās. Ar klasesbiedriem /pers. N/ nekontaktējās, starpbrīžos bija kopā ar citiem romu bērniem. Pēc rakstura ārēji mierīgs,

līdz brīdim, kad viņam liekas, kāds viņu aizvaino. Tad ir nesavaldīgs, var būt arī rupjš. Asi reaģē uz aizrādījumiem.

Šajā mācību gadā /pers. N/ skolu ir apmeklējis 5 dienas, kurās nav apmeklējis visas mācību stundas. Kavējis neattaisnoti jau vairāk kā 100

stundas. Ar /pers. N/ ir veiktas pārrunas par skolu kavējumiem. Zēns atbildēja, ka skolu kavēšot, mācīties nevēlas, gaidīšot, kad paliks 18 gadi un viņu

no skolas izslēgs.

2016. gada 12. februāra raksturojumā no skolas par /pers. N/u sniegta informācija, ka 2015./2016. mācību gadā uzsāka mācības 5. klasē,

kopš 2015. gada novembra skolu nav apmeklējis (lietas 8. sējuma 45. lapa; 9. sējuma 37. lapa).

/pers.I/ - agrāk nav sodīts (lietas 4. sējuma 12. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta, 2016. gada 11. februāra uzziņā - raksturojumā no

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa par /pers.I/ sniegta informācija, ka policijas redzeslokā nonācis no 2015. gada 7. septembra,

kad tika aizturēts par zādzības izdarīšanu, līdz tam nepilngadīgo lietu inspekcijas uzskaitē nav bijis, neatrodas arī šobrīd. 2015. gada 9. septembrī /pers.I/

atzīts par aizdomās turēto nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā, 185. panta pirmajā daļā, 18. septembrī

kriminālprocess nodots Talsu rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Iecirkņa rīcībā nav ziņu, ka būtu izdarījis jaunus noziedzīgus nodarījumus

vai administratīvos pārkāpumus. Kopš uzturas Talsos no 2015. gada jūlija, algotu darbu vai gadījuma darbus /pers.I/ nav strādājis, nemācās. Māte

iesaistās pārrunās, sola viņu pieskatīt. Dzīvoklis Ventspilī izdedzis, tāpēc nav pastāvīgas dzīvesvietas.

/pers. M/ - agrāk nav sodīts (lietas 4. sējuma 116.-117. lapa), viņam ir pastāvīga dzīvesvieta.

Informāciju par apsūdzētajiem /pers. J/, /pers.I/ un /pers. L/ tiesai sniedza lieciniece /pers. DI/, kura liecināja, ka Ventspils pilsētas pašvaldības

policijā veic pienākumus, kas ir saistīti ar nepilngadīgo likumpārkāpumu profilaksi. Apsūdzētie/pers. J/, /pers.I/ un /pers. L/ nonākuši policijas redzeslokā

un stājušies policijas uzskaitē 2014. gada 29. decembrī, viņiem tikušas izstrādātas sociālās korekcijas programmas. Visiem šīs sociālās korekcijas

programmas uzdevumi principā bijuši vienādi, kas bija jāveic, lai izmainītu viņu uzvedību, domāšanas veidu, lai viņi neizdarītu tālāk jaunus

likumpārkāpumus. Pirmais uzdevums bijis sadarboties un ierasties uz konsultācijām Pašvaldības policijā, ko viņi visi sākotnēji pildījuši, taču pēc kāda

laika tikšanās notikušas arvien retāk un pēc tam viņi vairs nav nākuši vispār. Tāpat kā prasība bijusi obligāts skolas apmeklējums. Tas netika pildīts, bija

neattaisnoti kavētas stundas - līdz maija beigām /pers. J/ vairāk par 200 stundām, /pers. L/ vairāk par 100 stundām un Saimons tajā laikā skolu vispār

neapmeklēja. Nākamais uzdevums bijis neizdarīt likumpārkāpumus, ievērot sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas. Šis noteikums arī tika pārkāpts, jo

šajā laikā tika izdarīti gan administratīvi pārkāpumi, gan tika aizturēti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viens no punktiem, kas bija jāievēro – nelietot

atkarību izraisošas vielas, alkoholiskos dzērienus, nesmēķēt. Šis punkts arī tika pārkāpts, konkrēti, bija aizdomas par narkotisko vielu lietošanu un 2015.

gada 13. aprīlī viņi tika nogādāti ekspertīzes veikšanai, kas apstiprināja narkotisko vielu lietošanas faktu. Vēl visiem trijiem jauniešiem bija jāatrodas savā

dzīvesvietā no plkst. 22.00 līdz 6.00. Arī šis punkts tika pārkāpts regulāri, jo pašvaldības policijas elektronisko notikumu žurnālā tika fiksēts, ka viņi

atrodas ārpus savas dzīvesvietas. Tādējādi no visiem šiem uzdevumiem neviens netika izpildīts un rezultāts netika sasniegts. Vecāki un aizbildņi centušies

iesaistīties, sadarboties, taču arī viņi atzina, ka ir bezspēcīgi un nevar iespaidot jauniešu uzvedību.

Tiesa vērtē apsūdzēto attieksmi pret izdarīto, viņu vecumu, ģimenes apstākļus un mantisko stāvokli, ka pastāvīgu ienākumu nav, arī noziedzīgo

nodarījumu raksturu, ka to rezultātā nekādas smagas sekas nav iestājušās, nodarīto zaudējumu apmērs ir neliels, ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas brīdī valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru 320 euro 2014. gadā un 360 euro 2015. gadā. Tādējādi, lai sasniegtu Krimināllikuma

35. pantā noteikto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt

sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesas skatījumā šajā

kriminālprocesā visiem apsūdzētajiem par Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāmais sods ir

piespiedu darbs. Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta pirmo daļu, piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko

notiesātais izcieš kā sodu, dzīves vietas apvidū veicot piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un

bez atlīdzības.

Izvēloties šādu sodu, tiesa uzskata, ka tas spēs atturēt apsūdzētos no likumpārkāpumu izdarīšanas, apsūdzētie spēs labot savu uzvedību un

attieksmi pret likumu prasību ievērošanu. Turklāt, saskaņā ar Krimināllikuma 65. panta otro daļu par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem

noziegumiem brīvības atņemšanas sods personai, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, nav piemērojams.

Arī par izdarīto mazāk smago noziegumu pēc Krimināllikuma 175. panta pirmās daļas /pers.I/ nosakāms piespiedu darbs, taču par smagajiem

noziegumiem pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas viņam nosakāma brīvības atņemšana, ņemot vērā šo noziegumu raksturu, sabiedriskās

bīstamības augstāku pakāpi un nodarīto zaudējumu apmēru, nepiemērojot papildsodu - mantas konfiskācija. Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta

2.1 daļu piespiedu darbs /pers.I/ izpildāms pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzēto atbildību ietekmējošos apstākļus. Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par

apsūdzēto atbildību mīkstinošu atzīst apstākli, ka savu vainu viņi ir vaļsirdīgi atzinuši un nožēlojuši izdarītos noziedzīgos nodarījumus un konkrēti: /pers. N/

un /pers.I/ par [1] noziedzīgo nodarījumu; /pers.I/ par [1], [3], [4], [6], [9], [13], [14], [16], [19], [20], [22], [24], [25], [26] noziedzīgo nodarījumu;

/pers. J/ par [14], [18], [20] noziedzīgo nodarījumu; /pers. K/ par [2], [3], [11], [21] noziedzīgo nodarījumu; /pers. M/ par [2] noziedzīgo nodarījumu;

/pers. L/ par [2], [3], [4], [5], [7], [8], [10], [14], [17], [19] noziedzīgo nodarījumu. Savukārt apstāklis, ka noziedzīgie nodarījumi izdarīti personu grupā,

apsūdzēto atbildību saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 2. punktu pastiprina par tiem nodarījumiem, par kuriem viņiem attiecīgi pamatoti

izvirzīta šāda apsūdzība.

Tādējādi, nosakot piespiedu darba stundu skaitu un /pers.I/ brīvības atņemšanas laiku, tiesa ņem vērā apsūdzēto attieksmi pret izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem, katra lomu to veikšanā, radīto kaitējumu un nodarīto zaudējumu apmēru.

Sods apsūdzētajiem pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms, piemērojot sodu daļējas saskaitīšanas principu, jo tiesa konstatēja gan viņu

atbildību pastiprinošu, gan mīkstinošu apstākli. Papildus saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu /pers.I/ pieskaitāms sods, kas piespriests ar

Ventspils tiesas 2016. gada 14. janvāra spriedumu, galīgo sodu pēc spriedumu kopības nosakot, sodus daļēji saskaitot.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda termiņā /pers.I/, /pers. L/ un /pers. M/ ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks.

Lemjot par soda izpildi, tiesa uzskata, ka /pers.I/, /pers. K/, /pers. M/, /pers. L/ un /pers. J/ sods ir izciešams, jo viņi ir negatīvi raksturoti, izdarījuši

lielu skaitu noziedzīgu nodarījumu, visi tie ir tīši nodarījumi, tiem acīmredzami nav bijis gadījuma raksturs, ko viņi būtu izdarījuši bērnišķības un

nepilngadīgā vecuma dēļ, viņi atkārtoti turpināja izdarīt zādzības pat pēc tam, kad jau bija uzsākti kriminālprocesi un tika piemērots aizdomās turētā

statuss, arī pēc notikušās aizturēšanas, pārsvarā darbojušies organizēti, saskaņotā grupā.

Apsūdzētos/pers. N/ un /pers.I/ tiesas ieskatā var atbrīvot no soda, piemērojot Krimināllikuma 59. panta otrās daļas un Krimināllikuma 66. panta

nosacījumus un piemērojot likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 6. panta pirmās daļas 7. punktā paredzēto

audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu. Tiesa nonāk pie šāda atzinuma, jo viņi agrāk nav sodīti, Valsts

policijā nepilngadīgo lietu uzskaitē nav bijuši, noziedzīgos nodarījumus izdarījuši, būdami nepilngadīgi, un arī pašlaik ir nepilngadīgi, no lietas materiāliem

redzams, ka /pers.I/ vienu reizi, bet /pers. N/ divas reizes iekļuvis sliktas ietekmes draugu grupā, taču pēc tam vairāk nepiedalījās zādzībās, kas liecina

par savas rīcības izpratni un nostāšanos uz labošanās ceļa.

Likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 11. panta otrajā daļā noteikts, ka sabiedriskais darbs ir bērna

iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamos darbos, ko bērns pilda bez atlīdzības savas dzīvesvietas apvidū no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā, un ka

uzlikt bērnam par pienākumu veikt sabiedrisko darbu var uz laiku no 10 līdz 40 stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 66. panta otro daļu tiesas piespriestais sods izpildāms, ja nepilngadīgais, kas atbrīvots no tā, piespriestā soda laikā

nepilda tiesas uzliktos pienākumus.

Ņemot vērā, ka apsūdzētie /pers. N/ un /pers.I/ no piespriestā soda tiek atbrīvoti, tiesa uzskata, ka drošības līdzeklis viņiem nav piemērojams.

Vērtējot pārējo apsūdzēto personības un tiesas piespriestos sodus, tiesa uzskata, ka viņiem piemērotie drošības līdzekļi ir samērīgi un atstājami negrozīti,

līdz spriedums stāsies spēkā.

Izlemjot jautājumu par cietušo kaitējuma kompensācijas pieteikumiem: SIA „VTB Rudens” 25,31 euro; SIA „Rimi Latvia” 25,56 euro,

42,18 euro un 13,38 euro; AS „Diāna” 45,40 euro, 15,87 euro, 21,16 euro, 19,96 euro u n 145,02 euro; SIA „VOLTS-1” 185,53 euro;

SIA „Lukoil Baltija R” 66,25 euro; /pers. B/ 18 euro; SIA „Selīna R” 55,50 euro; SIA „Maxima Latvija” 35,56 euro un 6,80 euro; SIA „Intelcom”

28 euro; /pers. F/ 78 euro; /pers. G/ 241 euro; /pers. H/ 130 euro, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350.-353. panta nosacījumiem un secina, ka

tie ir pamatoti, pierādīti un atbilstoši Civillikuma 1635. un 1779. pantam apmierināmi pilnā apjomā, jo zaudējumi cietušajiem nodarīti apsūdzēto

prettiesisko darbību rezultātā.

Saskaņā ar Civillikuma 1675. pantu vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to

nodarīts. Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 2. punktu, pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt

nepilngadīgajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, - subsidāri ar vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

Līdz ar to pienākumu samaksāt tiesas noteiktās kaitējuma kompensācijas, ņemot vērā likumā noteikto, tiesa uzliek solidāri apsūdzētajiem par

personu grupā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Turklāt, ievērojot apstākli, ka visi apsūdzētie, izņemot /pers. M/, ir nepilngadīgi, solidārā

piedziņa no apsūdzētajiem ir veicama subsidāri ar katra apsūdzētā vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, tas ir, ja piedziņa no nepilngadīgā apsūdzētā

pilnīgi vai daļēji nav iespējama, piedziņa ir izdarāma no viņa vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

Tiesa uzskata, ka SIA „Tirdzniecības nams „Kurši”” kaitējuma kompensācija par 34,39 euro kriminālprocesā nav nosakāma, jo tiesa nolemj

cietušajam atdod atpakaļ nolaupīto preci. Vienlaicīgi tiesa norāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350. panta trešo daļu cietušajam ir tiesības

prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteikajā kārtībā. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas.

Pirmstiesas procesā un tiesā apsūdzētajiem aizstāvji sniedza juridisko palīdzību pēc norīkojuma. Saskaņā ar iesniegtajiem paziņojumiem par

juridiskās palīdzības sniegšanu, Kriminālprocesa likuma 84. pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par

valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts budžeta līdzekļiem

izmaksājami: advokātei S.Krastiņai 56,92 euro, advokātam Ē.Caram 2519,06 euro, advokātam E.Dadzim 2192,97 euro, advokātam A.Gļanenko

1559,68 euro, advokātei A.Šamai 1331,21 euro, advokātei I.Sipjagovai 1600,16 euro, advokātei I.M.Celmai 1642,14 euro.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. un 368. pantam minētie procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētajiem. Tomēr tiesa konstatē

Kriminālprocesa likuma 85. panta 1. un 2. punktā norādītos apstākļus, kas tiesai dod pamatu viņus atbrīvot no šo procesuālo izdevumu samaksas, par

ko tiesas sēdē lūdza aizstāvji. Visi apsūdzētie noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā ir bijuši nepilngadīgi un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

83. panta 1. punktu aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai personai. Turklāt apsūdzēto /pers.I/, /pers.

L/, /pers. K/ un /pers. J/ ģimenēm piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, tas liecina par viņu materiālo stāvokli, kas liedz samaksāt procesuālos izdevumus.

Minētais attiecas arī uz procesuālajiem izdevumiem par aizstāvju piedalīšanos tiesā, un pilngadību sasniegušajam /pers. M/ aizstāvja piedalīšanās ir

obligāta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83. panta 5. punktu kā personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas

procesuālās tiesības. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85. panta otro daļu un 368. panta piekto daļu procesuālie izdevumi, kas saistīti ar

aizstāvju piedalīšanos pēc norīkojuma, ir sedzami no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta 1., 2. un 5. punktu lietiskie pierādījumi – instrumentu komplekts „Stanley” – atdodams atpakaļ

SIA „Tirdzniecības nams „Kurši””, 2 odoroloģijas konteineri, 3 COPAN tamponi ar DNS nomazgājumiem, saliekamais nazis, 2 kafijas „Jacobs

Kronung” iepakojumi, uzvaras kauss, papīra maiss, drošības maiss – iznīcināmi pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 235. pantu lietai pievienotie kompaktdiski ar videoierakstiem kā dokumenti atstājami glabāties pie

krimināllietas.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 514. un 519. pantu, tiesa

n o s p r i e d a

/pers.I/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt:

- par 2014. gada 24. novembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [1] ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 8. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [3] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 6. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [4] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 10. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [6] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 15. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [9] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 22. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [13] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 31. maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [14] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 29. maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [15] - ar piespiedu darbu uz 65 (sešdesmit pieci) stundām;

- par 2015. gada 29. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [19] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 14. jūlijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [20] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 17. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [24] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 25. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [25] - ar piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām;

- par 2015. gada 30. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [26] - ar piespiedu darbu uz 100 (simts) stundām.

/pers.I/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta pirmajā daļā [22], un sodīt ar piespiedu darbu

uz 60 (sešdesmit) stundām.

/pers.I/ atzīt par vainīgu 2 (divi) noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā, un sodīt:

- par 2015. gada 12. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [16] - ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem;

- par 2015. gada 23. septembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [23] - ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieci) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un trešo daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers.I/ noteikt brīvības

atņemšanu uz 6 (seši) mēnešiem un piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu šim sodam pieskaitīt sodu, kas piespriests ar Ventspils tiesas 2016. gada 14. janvāra spriedumu,

un galīgo sodu pēc spriedumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers.I/ noteikt brīvības atņemšanu uz 6 (seši) mēnešiem un piespiedu darbu uz 220 (divi

simti divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļu sodu - piespiedu darbs - izpildīt patstāvīgi, izpildi uzsākot pēc brīvības atņemšanas soda

izciešanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda termiņā /pers.I/ ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2015. gada 29. līdz 30. jūnijam un

no 2015. gada 2. oktobra līdz 2016. gada 15. februārim.

/pers. J/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt:

- par 2014. gada 24. novembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [1] - ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām;

- par 2015. gada 22. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [13] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 31. maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [14] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 21. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [17] - ar piespiedu darbu uz 65 (sešdesmit pieci) stundām;

- par 2015. gada 28. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [18] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 14. jūlijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [20] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers. J/ noteikt

piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

/pers. K/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt:

- par 2014. gada 24. novembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [1] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 16. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [2] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 8. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [3] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 9. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [5] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 10. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [7] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- 2015. gada 12. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [8] - ar piespiedu darbu uz 65 (sešdesmit pieci) stundām;

- par 2015. gada 21. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [11]- ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 22. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [13] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 21. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [17]- ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 14. jūlijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [20] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 15. jūlijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [21] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers. K/ noteikt

piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.

/pers. L/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt:

- par 2015. gada 16. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [2] - ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām;

- par 2015. gada 8. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [3] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 6. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [4] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 9. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [5] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 10. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [7] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 12. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [8] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 20. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [10] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 31. maijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [14] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 21. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [17] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 29. jūnijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [19] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.

/pers. L/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 231. panta pirmajā daļā [12], un sodīt ar piespiedu

darbu uz 100 (viens simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers. L/ noteikt

piespiedu darbu uz 220 (divi simti divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda termiņā /pers. L/ ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2015. gada 22. līdz 24. aprīlim un

no 29. līdz 30. jūnijam, kas atbilst 40 (četrdesmit) piespiedu darba stundām.

/pers. M/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt:

- par 2015. gada 16. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [2] - ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām;

- par 2015. gada 8. martā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [3] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 9. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [5] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 10. aprīlī pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā izdarīto noziedzīgo nodarījumu [6] - ar piespiedu darbu uz

70 (septiņdesmit) stundām;

- par 2015. gada 15. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [9] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers. M/ noteikt

piespiedu darbu uz 150 (viens simts piecdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda termiņā /pers. M/ ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2015. gada 3. līdz 5. jūnijam, kas

atbilst 24 (divdesmit četri) piespiedu darba stundām.

/pers. M/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas par 2015. gada 10. aprīlī plkst. 16.50

izdarīto noziedzīgo nodarījumu [7] un attaisnot.

/pers. N/ atzīt par vainīgu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt:

- par 2014. gada 24. novembrī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [1] - ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām;

- par 2015. gada 12. aprīlī izdarīto noziedzīgo nodarījumu [8] - ar piespiedu darbu uz 70 (septiņdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, /pers. M/ noteikt

piespiedu darbu uz 80 (astoņdesmit) stundām.

Piemērot Krimināllikuma 66. panta pirmo daļu un /pers. N/ no piespriestā soda atbrīvot un piemērot viņam audzinoša rakstura piespiedu līdzekli –

uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu uz 20 (divdesmit) stundām.

/pers.I/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz

50 (piecdesmit) stundām.

Piemērot Krimināllikuma 66. panta pirmo daļu un no piespriestā soda /pers.I/ atbrīvot un piemērot viņam audzinoša rakstura piespiedu līdzekli –

uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu uz 10 (desmit) stundām.

Drošības līdzekļus: /pers. K/ un /pers. J/ – paraksts par uzturēšanos noteiktā vietā, /pers. L/ un /pers. M/ – nodošana policijas uzraudzībā, /pers.I/

- nodošana policijas uzraudzībā un apcietinājums – atcelt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Piedzīt solidāri no /pers. N/ subsidiāri ar tēvu /pers. NA/, /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/, /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/, /pers. J/

subsidiāri ar aizbildni /pers. JA/ un /pers.I/ subsidiāri ar māti /pers. DZ/ par labu SIA „VTB Rudens” 25,31 euro (divdesmit pieci, komats, trīsdesmit

viens eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/, /pers. M/ un /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/ par labu SIA „Rimi Latvia”

25,56 euro (divdesmit pieci, komats, piecdesmit seši eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/, /pers. M/, /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/ un /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers.

IA/ par labu SIA „Rimi Latvia” 42,18 euro (četrdesmit divi, komats, astoņpadsmit eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/, /pers. J/ subsidiāri ar aizbildni /pers. JA/ un /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par

labu SIA „Rimi Latvia” 13,38 euro (trīspadsmit, komats, trīsdesmit astoņi eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/ un /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu AS „Diāna” 45,40 euro (četrdesmit

pieci, komats, četrdesmit eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/, /pers. M/ un /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/ par labu AS „Diāna” 15,87 euro

(piecpadsmit, komats, astoņdesmit septiņi eiro).

Piedzīt solidāri no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ un /pers. M/ par labu AS „Diāna” 21,16 euro (divdesmit viens, komats, sešpadsmit

eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/, /pers. J/ subsidiāri ar aizbildni /pers. JA/ un /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/ par

labu AS „Diāna” 19,96 euro (deviņpadsmit, komats, deviņdesmit seši eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. M/ un /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu SIA „VOLTS-1” 185,53 euro (viens simts astoņdesmit pieci,

komats, piecdesmit trīs eiro).

Piedzīt no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu SIA „Lukoil Baltija R” 66,25 euro (sešdesmit seši, komats, divdesmit pieci eiro).

Piedzīt no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu /pers. B/ 18 euro (astoņpadsmit eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/ un /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu SIA „Selīna R” 55,50 euro (piecdesmit

pieci, komats, piecdesmit eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. J/ subsidiāri ar aizbildni /pers. JA/, /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/ un /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par

labu AS „Diāna” 145,02 euro (viens simts četrdesmit pieci, komats, nulle divi eiro).

Piedzīt solidāri no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/ un /pers. K/ subsidiāri ar māti /pers. KA/ par labu SIA „Maxima Latvija” 35,56 euro

(trīsdesmit pieci, komats, piecdesmit seši eiro).

Piedzīt no /pers. L/ subsidiāri ar māti /pers. LA/ par labu SIA „Maxima Latvija” 6,80 euro (seši, komats, astoņdesmit eiro).

Piedzīt no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu SIA „Intelcom” 28 euro (divdesmit astoņi eiro).

Piedzīt no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu /pers. F/ 78 euro (septiņdesmit astoņi eiro).

Piedzīt no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu /pers. G/ 241 euro (divi simti četrdesmit viens eiro).

Piedzīt no /pers.I/ subsidiāri ar aizbildni /pers. IA/ par labu /pers. H/ 130 euro (viens simts trīsdesmit eiro).

SIA „Tirdzniecības nams „Kurši”” kaitējuma kompansāciju nenoteikt.

Atbrīvot apsūdzētos un viņu vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, no procesuālo izdevumu samaksas par advokātu darbu, veicot apsūdzēto

aizstāvību pēc norīkojuma:

/pers.I/ – 2608,70 euro (divi tūkstoši seši simti astoņi, komats, septiņdesmit eiro);

/pers. K/ – 1647,91 euro (viens tūkstotis seši simti četrdesmit septiņi, komats, deviņdesmit viens eiro);

/pers. N/ – 1331,21 euro (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit viens, komats, divdesmit viens eiro);

/pers.I/ – 853,15 euro (astoņi simti piecdesmit trīs, komats, piecpadsmit eiro);

/pers. L/ – 1307,09 euro (viens tūkstotis trīs simti septiņi, komats, nulle deviņi eiro);

/pers. M/ – 1511,93 euro (viens tūkstotis pieci simti vienpadsmit, komats, deviņdesmit trīs eiro);

/pers. J/ – 1642,14 euro (viens tūkstotis seši simti četrdesmit divi, komats, četrpadsmit eiro).

Lietiskos pierādījumus – instrumentu komplektu „Stanley” – atdot atpakaļ SIA „Tirdzniecības nams „Kurši””, 2 odoroloģijas konteinerus, 3

COPAN tamponus ar DNS nomazgājumiem, saliekamo nazi, 2 kafijas „Jacobs Kronung” iepakojumus, uzvaras kausu, papīra maisu, drošības maisu –

iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Lietai pievienotos 20 kompaktdiskus ar videoierakstiem kā dokumentus atstāt glabāties pie krimināllietas.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesai, sūdzību vai

protestu iesniedzot Ventspils tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016. gada 29. februāris.

Tiesnese O.Macpane

Faktiskā pilna sprieduma pieejamības diena – 2016. gada 15. marts.

Tiesnese O.Macpane