Court partially allowed bank's claim for loan default, interest, and a non-disproportionate penalty against consumer.

Lietas Nr. C28363513

Lietas arhīva Nr. C-1404-14/8

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2014.gada 9.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Risberga,

ar tiesas sēdes sekretāri N.Ļisicku

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „NORVIK BANKA”prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu un

konstatēja:

2013.gada 1.jūlijā AS „NORVIK BANKA” cēla tiesā prasību pret /pers. C/ parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 22.janvārī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr.Z-5472/2008,

turpmāk tekstā — „Aizdevuma līgums”, saskaņā ar kuru Prasītājs piešķīra Atbildētājam aizdevumu EUR 5000,- automašīnas AUDI A6,

1995.izl.gads, šasijas Nr./numurs/, turpmāk tekstā - transportlīdzeklis, iegādes refinansēšanai, ar atmaksas termiņu - 2012.gada

01.februāris.

Saskaņā ar 2008.gada 22.janvāra Komercķīlas līguma Nr. Z-5472/2008, turpmāk tekstā - ,,Ķīlas līgums”, noteikumiem, no Aizdevuma

līguma izrietošo saistību izpildes nodrošinājumam Atbildētājs ieķīlāja par labu Prasītājam sev uz īpašuma tiesību pamata piederošo

Transportlīdzekli. 2008.gada 01.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā tika reģistrēta komercķīla Nr.100126697, ko

apliecina Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra Lēmums Nr.6-9/201551.

Prasītājs savas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības izpildīja, t.i., saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.1.1.punktu atvēra Atbildētājam

aizdevuma kontu par kopējo summu EUR 5000,- un saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.1.2.punkta noteikumiem izmaksāja Atbildētājam

aizdevumu par kopējo summu EUR 5000, veicot maksājumu no aizdevuma konta Nr./konta numurs/ norēķinu kontā Nr.

LV26LATB0002020094867 (norādīto apliecina aizdevuma konta Nr. /konta numurs/ un norēķinu konta Nr./konta numurs/ izdrukas).

Aizdevuma līguma 2.2.1.punkts nosaka, ka Atbildētājam ir pienākums Maksājuma grafika noteiktajā kārtībā, t.i., katra mēneša

01.datumā atmaksāt Prasītājam kredītu un maksāt Prasītājam procentus par kredīta izmantošanu, nodrošinot nepieciešamo naudas

summu norēķinu kontā Nr./konta numurs/, kas atvērts pie Prasītāja, turpmāk tekstā – „Norēķinu konts”.

Atbildētājs nav maksājis Prasītājam kredītu un procentus par kredīta izmantošanu Aizdevuma līguma un Maksājuma grafikā noteiktajā

kārtībā.

Aizdevuma līguma 2.3.2.punkts nosaka - ja Atbildētājs pārkāpj kādu no Aizdevuma līguma noteikumiem, Prasītājam ir tiesības

vienpusēji pirms termiņa izbeigt Aizdevuma līgumu un pieprasīt no Atbildētāja pirms termiņa (desmit dienu laikā no Prasītāja

rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas) samaksāt Prasītājam neatmaksāta kredīta, aprēķināto procentu par kredīta izmantošanu

un līgumsodu summu, nodrošinot nepieciešamo naudas summu Norēķinu kontā, bet Atbildētājam, atbilstoši Aizdevuma līguma

2.2.2.punktam, ir pienākums samaksāt Prasītajam neatmaksāta kredīta, aprēķināto procentu un līgumsodu summu paziņojumā

norādītajā termiņā, nodrošinot nepieciešamo naudas summu Norēķinu kontā. Atbilstoši Aizdevuma līguma 3.1.punkta noteikumiem

par katru Aizdevuma līguma 2.2.1.punktā norādīto saistību izpildes kavējuma dienu Atbildētājs maksā Prasītājam līgumsodu 1 %

apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

2009.gada 09.novembrī Prasītājs ierakstītā sūtījumā nosūtīja Atbildētājam Brīdinājumu Par 2008.gada 22.janvāra Aizdevuma līguma

Nr.Z-5472/2008 izbeigšanu un saistību iepildi (izej.Nr.38/25019), ko ap liecina 20009.gada 10.novembra VAS ,,Latvijas Pasts”

vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts/kvīts. Ar minēto brīdinājumu Atbildētājs tika informēts, ka, pamatojoties uz Aizdevuma

līguma 2.3.2.punktu vienpusēji pirms termiņa tiek izbeigts Aizdevuma līgums ar 2009.gada 20.novembri un Atbildētājam līdz

norādītajam datumam (t.i. desmit dienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas) ir jāatmaksā Prasītājam visa izmantotā kredīta summa,

aprēķinātie procenti un līgumsodi. Kā arī, ar minēto brīdinājumu Atbildētājs tika brīdināts - ja līdz 2009.gada 20.novembrim (ieskaitot)

Atbildētājs neatmaksās Prasītājam visu no Aizdevuma līguma izrietošo parāda summu, Prasītājs vērsīsies tiesā ar attiecīgu prasību

pret Atbildētāju par saistību, kas izriet no Aizdevuma līguma piedziņu.

Komercķīlas likuma 36.panta pirmā daļa nosaka, ,ja ar komercķīlu nodrošinātais prasījums netiek iepildīts noteiktajā termiņā, turklāt

prasījuma izpilde sadalīta vairākos termiņos, komercķīlas ņēmējam, kad nokavēts kāds no šiem termiņiem, ir tiesības pārņemt

ieķīlāto mantu savā valdījumā (ja vien ieķīlātā manta jau iepriekš nebija viņa valdījumā) un pārdot to”. Turklāt, šī likuma 38.panta pirmā

daļa nosaka, ka Komercķīlas ņēmējs var pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, ja komercķīlas devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī

tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā. Šādu tiesību var atsaukt, tikai komercķīlas devējam un komercķīlas ņēmējam savstarpēji

vienojoties”.

Komercķīlas līguma 3.1.punkts nosaka, ka Prasītājs kā komercķīlas ņēmējs ir tiesīgs vērst piedziņu uz Transportlīdzekli pēc saviem

ieskatiem pārdodot to par brīvu cenu bez tiesas starpniecības un izsoles.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1319.p., 1321.p. pirmo daļu, 1326.p., 1327.p., Komercķīlas likumu, kā arī Ķīlas līguma

noteikumiem, izlietoja savu komercķīlas tiesību, proti, realizēja Transportlīdzekli, un no tā realizācijas iegūtie naudas līdzekļi tika

novirzīti Atbildētāja saistību, kas izriet no Aizdevuma līguma, daļējai dzēšanai, proti, uz 2009.gada 23.novembri aprēķinātā līgumsoda

daļējai dzēšanai EUR 900,00 apmērā; taču minētie naudas līdzekļi nesedza pilnībā visas Atbildētāja saistības, kas izriet no

Aizdevuma līguma.

Civillikuma 1330.pants nosaka - ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmēja pilnīgam apmierinājumam,

tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu. Turklāt

Civillikuma 1811.pants nosaka, ka ,,katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i.

nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu”, bet atbilstoši Aizdevuma līguma

4.2.punktam Aizdevuma līgums ir spēkā līdz Atbildētāja saistību pilnīgai izpildei.

Līdz šī prasības pieteikuma sastādīšanas brīdim Atbildētājs nav pilnībā dzēsis saistības, tādējādi, uz 2013.gada 21.jūniju Atbildētāja

saistības, kas izriet no Aizdevuma līguma, ir EUR 5106,32, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā eiro un Latvijas lata piesaistes kursa 1

EUR = 0,702804 LVL ir ekvivalents LVL 3588,74, tajā skaitā: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma EUR 3648,- jeb LVL 2563,83;

procenti par kredīta izmantošanu (aprēķināti par periodu no 01.03.2009 līdz 20.11.2009) EUR 239,11 jeb LVL 168,05; likumiskie

procenti par kredīta izmantošanu (aprēķināti par periodu no 23.11.2009 līdz 20.06.2013) EUR 795,26 jeb LVL 558,91; līgumsods

(aprēķināts par periodu no 01.04.2009 līdz 20.11.2009) EUR 423,95,- jeb LVL 297,95.

Detalizēts minētā parāda aprēķins atspoguļots 2013.gada 21.jūnija Prasītāja sagatavotajā parāda aprēķinā par Atbildētāja

parādsaistībām, kas ir pievienots šim prasības pieteikumam. Ar šo apliecinām, ka pēdējais maksājums Atbildētāja saistību, kas izriet

no Aizdevuma līguma, dzēšanai tika veikts 2009.gada 09.martā un no minētā datuma līdz šī prasības pieteikuma sagatavošanas

dienai nekādi maksājumi, izņemot no Transportlīdzekļa realizācijas iegūto naudas līdzekļu novirzīšana Atbildētāja saistību, kas izriet

no Aizdevuma līguma, dzēšanai, nav veikti.

Ņemot vērā to, ka Prasītājs pirms termiņa vienpusēji izbeidza Aizdevuma līgumu ar 2009.gada 20.novembri un saistības, kas izriet no

Aizdevuma līguma, joprojām nav dzēstas, Atbildētājam papildus ir jāsamaksā Prasītājam Civillikumā paredzētie likumiskie procenti,

kuri tiek rēķināti no Aizdevuma līguma izbeigšanas datuma līdz parādsaistību izpildes dienai. Civillikuma 1759.panta pirmā daļa

nosaka, ka Procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt, Civillikuma 1765.pants paredz, ka

procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties pēc Civillikuma 1319., 1321., 1326., 1327., 1330., 1587., 1590., 1591., 1716., 1717.,

1720., 1753., 1756., 1757., 1759.panta pirmās daļas, 1761., 1934., 1943. un 1946.pantu, lūdz apmierināt prasību un piedzīt no /pers.

C/ par labu AS ,,NORVIK BANKA” naudas summu LVL 3588,74, tajā skaitā neatmaksāto aizdevuma pamatsummu LVL 2563,83,

līgumiskos procentus LVL 168,05, likumiskos procentus LVL 558,91 un līgumsodu LVL 297,95; piedzīt no /pers. C/ par labu AS

,,NORVIK BANKA” tiesāšanās izdevumus; atzīt AS ,,NORVIK BANKA” tiesības no /pers. C/ par laiku no šī pieteikuma sagatavošanas

datuma līdz nolēmuma izpildes dienai saņemt likumiskos procentus — 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas.

Prasītājas AS „NORVIK BANKA” pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā 25.08.2014. saņemts prasītāja iesniegums ar lūgumu

lietu izskatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes, prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētājs/pers. C/ rakstveida paskaidrojumus nav sniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam

paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. minēto pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa

likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt atbildētāja prombūtnē. Lietā nav saņemti atbildētāja paskaidrojumi. Tiesa atzīst, ka lietā

ir taisāms aizmugurisks spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums,

ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma,

nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt

Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka starp AS „NORVIK BANKA” kā aizdevēju un /pers. C/, kā aizņēmēju, 2008.gada 22.janvārī

noslēgts Aizdevuma līgums Nr. Z-5472/2008 un aizņēmējam piešķirts aizdevums 5000 EUR apmērā ar atmaksas termiņu 2012.gada

01.februāris. No konta izraksta redzams, ka atbildētājs saskaņā ar līgumu ir saņēmis kredītu.

No Aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai 2008.gada 22.janvārī starp AS „NORVIK BANKA” kā komercķīlas ņēmēju un

/pers. C/, kā komercķīlas devēju noslēgts Komercķīlas līgums Nr.Z-5472/2008, saskaņā ar kuru atbildētājs ieķīlāja automašīnu AUDI

A6, šasijas Nr./šasijas numurs/.

Tiesa noskaidroja, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties, neviena no darījuma

pusēm to nav apstrīdējusi un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu minētais līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par

tiesisku. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot

zaudējumus.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietas. Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu katra

saistība jāizpilda pilnā apmērā. Civillikuma 1828.pantā norādīts, ka, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām

tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Aizdevuma līguma 2.3.2.punktā ir noteikts, ka Banka ir tiesīga vienpusēji pirms termiņa izbeigt līgumu, ja atbildētājs pārkāpj kādu no

līguma noteikumiem.

No prasības pieteikumā norādītā un 09.11.2009. paziņojuma par līguma pirmstermiņa izbeigšanu redzams, ka atbildētājs nepildīja ar

līgumu uzņemtās saistības, nav maksājis kredītu un procentus un prasītāja 2009.gada 20.novembri izbeidza līgumu vienpusējā kārtībā.

Tiesa atzīst, ka prasītājai, pamatojoties uz aizdevuma līguma 2.3.2.punktu, bija tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt no

aizņēmēja nekavējoties atmaksāt izsniegto un neatmaksāto aizdevuma summu, jo banka ir konstatējusi, ka aizņēmējs nav ievērojis

aizdevuma līguma 2.2.1.punkta nosacījumus, nav atmaksājis maksājuma grafikā noteiktās summas.

Saskaņā ar komercķīlas līguma 3.1.punktu prasītājs ir tiesīgs vērst piedziņu uz Automašīnu, pēc saviem ieskatiem pārdot to par brīvu

cenu bez tiesas starpniecības un izsoles.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka izlietoja savu komercķīlas tiesību, proti realizēja Transportlīdzekli, un no tā realizācijas

iegūtie naudas līdzekļi tika novirzīti Atbildētāja saistību daļējai dzēšanai.

Samaksas pierādīšanas pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu gulstas uz atbildētāju. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

pamatparāds ir samaksāts. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 3648 EUR (Ls 2563,83).

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka

nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši

tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

No Aizdevuma līguma Nr. Z-5472/2008 1.3.punkta redzams, ka atbildētāja apņēmās maksāt prasītājam 10 procentus gadā no faktiski

izmantojamās summas, kas saskaņā ar prasītāja norādīto aprēķinu ir 239,11 EUR (Ls 168,05) par laika periodu no 01.03.2009. līdz

20.11.2009.

Pēc līguma izbeigšanas par laika periodu no 23.11.2009. līdz 20.06.2013. prasītāja aprēķināja likumiskos procentus 795,26 EUR (Ls

558,91).

Tiesa atzīst, ka Atbildētājam ir pienākums maksāt procentus, kas pielīgti Līguma 1.3.punktā līdz līguma izbeigšanas brīdim un

likumiskos procentus pēc līguma izbeigšanas. Atbildētājs nav pildījis savas ar līgumu uzņemtās saistības un ir pārkāpis to

noteikumus, turklāt saistības, tajā skaitā procentu maksājumi, viņam ir saistoši, līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam

piedzenami procenti par kredīta izmantošanu 239,11 EUR (Ls 168,05) par laika periodu no 01.03.2009. līdz 20.11.2009. un

likumiskie procenti 795,26 EUR (Ls 558,91) par laika periodu no 23.11.2009. līdz 20.06.2013.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu, vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja

tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā. Civillikuma

1722.pants paredz, ka līgumsoda samaksa neatsvabina šā soda cietēju ne no procentiem vai augļiem, kas no viņa pienākas, ne no

zaudējumu atlīdzības, ciktāl tie pārsniedz līgumsoda apmēru, ja vien nav tieši norunāts pretējais.

No aizdevuma līguma 3.1.punkta redzams, ka par katru saistības izpildes kavējuma dienu atbildētājam jāmaksā prasītājam līgumsodu

1%. Ņemot vērā, ka atbildētājs ir pieļāvis maksājumu kavējumu, kā arī nav apstrīdējis līgumsoda nosacījumus prasītāja aprēķināja

līgumsodu 423,95 EUR (Ls 297,95) apmērā.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav

izpildīta. Līgumsoda apmēru noteica līdzēji, un atbildētājs minētajam līgumsodam piekrita. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma

1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām. Tiesas

rīcībā nav pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai. Atbildētājs nav arī apstrīdējis

Līgumā pielīgtos līgumsoda nosacījumus.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļu, tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda

atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 3.daļas 4.punkts atzīst par netaisnīgiem līguma noteikumus, kuri uzliek patērētājam,

kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu.

Atbildētājs ar līgumu uzņēmās saistības par līgumsoda samaksu. Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka tas nav

vērtējams kā nesamērīgs. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītājas rīcība, pieprasot līgumsodu 423,95 EUR (Ls 297,95)

apmērā par laika periodu no 01.04.2009. līdz 20.11.2009., nav pretrunā ar Civillikuma 1.pantā deklarēto labas ticības principu, kā arī

nav pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība arī daļā par līgumsoda piedziņu

ir apmierināma.

Tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds 3648 EUR (Ls 2563,83), procenti par kredīta

izmantošanu 239,11 EUR (Ls 168,05) par laika periodu no 01.03.2009. līdz 20.11.2009., likumiskie procenti 795,26 EUR (Ls 558,91)

par laika periodu no 23.11.2009. līdz 20.06.2013., līgumsods 423,95 EUR (Ls 297,95) par laika periodu no 01.04.2009. līdz

20.11.2009.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli apmierinātajam prasījuma apmēram. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva 439,01 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 443,71

EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam dodams termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas

pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 193., 195., 204.1, 208.1 pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt akciju sabiedrības „NORVIK BANKA” prasību.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrībai „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr. 40003072918,

pamatparādu 3648 EUR, procentus par kredīta izmantošanu 239,11 EUR par laika periodu no 01.03.2009. līdz 20.11.2009.,

likumiskos procentus 795,26 EUR par laika periodu no 23.11.2009. līdz 20.06.2013., līgumsodu 423,95 EUR par laika periodu no

01.04.2009. līdz 20.11.2009. un tiesas izdevumus 443,71 EUR, kopā 5550,03 EUR (pieci tūkstoši pieci simti piecdesmit euro, 03

centi). Samaksa veicama AS „NORVIK BANKA” kontā Nr.LV49LATB0000LIZINGLVL, SWIFT kods: LATB LV22.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona

tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 9.septembrī

Tiesnese I.Risberga