Administrative court dismissed disability group upgrade request citing insufficient evidence of physical ability limitations.

NORAKSTS Lieta Nr.A420419111 A04191-11/33

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2011.gada 16.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne, piedaloties pieteicējai G.Š. un, Atbildētāja pusē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārstāvei L.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.Š. (turpmāk arī – Pieteicēja) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai izdot labvēlīgu administratīvo aktu (pieņemt lēmumu par 2.invaliditātes grupas noteikšanu bez termiņa ierobežojuma).

Aprakstošā daļa

[1] Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija 2010.gada 17.decembrī pieņēma lēmumu Nr.1-7/2132 “Par atkārtotu invaliditātes ekspertīzi paplašinātā sastāvā” (turpmāk arī - Lēmums) ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas 9.VDEĀK lēmums par 3.invaliditātes grupu bez termiņa. Lēmumā norādīts, ka sakarā ar pieteicējas iesniegumu, ar kuru viņa apstrīd Rīgas pilsētas 9.Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk – VDEĀK) 2010.gada 9.septembra un Valsts komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas 2010.gada 28.oktobra lēmumu par noteikto trešās grupas invaliditāti bez atkārtota pārbaudes termiņa, ar invaliditātes cēloni – invaliditāte no bērnības, 2010.gada 14.decembrī tika veikta atkārtota invaliditāres ekspertīze Valsts komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas paplašinātā ārstu ekspertu komisijas sastāvā, piedaloties VSIA P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas speciālistei K.B. un atkārtoti izvērtējot Valsts komisijas rīcībā (ekspertīzes lietā) esošo pieteicējas dokumentāciju.

Ekspertu komisija konstatēja, ka konstatētie redzes traucējumi mēreni ierobežo pieteicējas fiziskās un darbspējas, mēreni apgrūtina integrāciju sabiedrībā, ikdienas aktivitāšu veiktspēju, kas atbilst 3.invaliditātes grupas kritērijiem. Pamata smagai – 2.grupas invaliditātei nav. Kā arī norādīja, ka otrās invaliditātes grupa 2009.gadā pieteicējai bija noteikta sakarā ar gada laikā veiktām atkārtotām kreisās acs operācijām un ilgstošu darbnespēju. Veicot invaliditātes ekspertīzi 2010.gada 9.septembrī tika konstatēts aklums kreisā acī un redzes asums labā acī 0,4. [2] 2011.gada 24.janvārī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā saņemts Pieteicējas pieteikums par pārsūdzēto Lēmumu, kas pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] Pieteicēja norāda, ka nav rodams pierādījums tam, kā Ārstu valsts komisija nonāca pie slēdziena un noteica tieši 45% darbspēju zaudējumu, jo nav norādīts konkrēts punkts vai punkti, kuri atbilst faktiskajai situācijai, šajā tabulā nav norādīts vienīgās redzošās acs slimību apraksts, acs redzes asums un apraksts, no kura varētu secināt, ka gadījumā, ja viena acs ir pilnīgi akla, otras acs redzes asums ar vislabāko iespējamo korekciju ir tikai 0.4 (tai skaitā acs slimības), kas jāvērtē kopsakarībā ar faktisko situāciju un konkrētajā gadījumā ir ļoti būtiski, lai nonāktu pie secinājuma, pie kāda nonākusi Ārstu valsts komisija, proti, ka konstatētie redzes traucējumi tikai mēreni ierobežo manas fiziskās un darbspējas, mēreni apgrūtina pieteicējas integrāciju sabiedrībā ikdienas aktivitāšu veiktspēju, kas līdz ar to atbilst 3.invaliditātes grupas kritērijiem, un pamats smagai - 2.grupas invaliditātei nav. [2.2] Pieteicēja norāda, ka nav ņemts vērā sociālais aspekts, proti, komisija nav individualizēti izvērtējusi manu iespēju integrēties sabiedrībā bez manām vajadzībām atbilstošas palīdzības.

Vienai acij redze ir zudusi pilnībā, savukārt labās acs redze neatbilst 3.grupas invaliditātei, jo redzes zudums jāskata kopsakarībā abām acīm. [2.3] Pieteicēja uzskata, ka iesniegtie dokumenti, uz kā pamata tika pieņemts Lēmums, nav izvērtēts vispusīgi, objektīvi un pilnīgi, tāpat arī pārbaude, kas tika veikta uz vietas, tika veikta steidzīgi, neiedziļinoties un neizvērtējot redzes zaudējumu pilnībā kreisajai acij un būtisko redzes asuma traucējumu labajai acij kā ierobežojumu, kas būtiski apgrūtina integrāciju sabiedrībā bez manām vajadzībām atbilstošas palīdzības, proti: [2.3.1] bez citu personu palīdzības pieteicēja neredz sabiedriskā transporta numurus no pietiekama attāluma, lai laicīgi izvēlētos, ar kādu sabiedrisko transportu pārvietoties; [2.3.2] ir apgrūtināta luksofora gaismas maiņa gaišajā diennakts laikā, proti, bez citu personu palīdzības nespēj pāriet ielu; [2.3.3] ir pilnīgi zaudēta iespēja redzēt, kas notiek pa kreisi no pieteicējas, nepagriežot galvu pa 180 grādiem pa kreisi; [2.3.4] ir būtiski apgrūtinošs darbs ar datoru, jo, lai veiktu darbības datora monitorā, ir nepieciešams pielāgot vislielāko burtu lielumu un skatīties ļoti tuvu monitorā, taču rakstīšana uz klaviatūras pilnībā skatoties ar vienu aci tuvu klaviatūras taustiņiem, ir ļoti apgrūtinoša un lēna. [2.3.5] ir aizliegtas straujas kustības, nedrīkst nest smagāku nastu kā 2 kg, jo tā tiek provocēta iespēja tīklenes atslāņošanai arī labajai acij; [2.3.6] tumšajā diennakts laikā pieteicējai ir nepieciešama pavadoņa palīdzība līdz sabiedriskajam transportam, lai nokļūtu darbā un atpakaļ uz mājām. [2.4] Pieteicēja norāda, ka Lēmumā noteiktā 3.invaliditātes grupa neatbilst faktiskajai situācijai, kā arī visi faktiskie apstākļi nemaz nav vērtēti sistēmiskā kopībā, nenovērtējot sociālo aspektu kopsakarībā ar medicīnisko. [2.5] Pieteicēja uzskata Lēmumu par prettiesisku jo, cita starpā, nav ievērots tiesiskās paļāvības princips un vienlīdzības princips, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 10.pantu privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa.

Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. [2.6] Pieteicēja norāda, ka ar 10.09.2009. RP 9.VDEĀK lēmumu tika noteikta 2.invaliditātes grupa, kaut gan kreisajai acij vēl nebija iestājies pilnīgs aklums, kā tas ir šobrīd, pēc 4 tīklenes atslāņošanās operācijām un divām operācijām Krievijas Federācijā Ufa (alloplanta terapija). Labās acs redze nebija uzlabojusies laika periodā no 10.09.2010. līdz 09.09.2010. [2.7] Pieteicēja uzskata, ka RP 9.VDEĀK rīkojās prettiesiski ar lēmumu nosakot 3.invaliditātes grupu, jo redze kreisajai acij ir zudusi pilnībā, iestājoties pilnīgam aklumam, savukārt labās acs redze ir būtiski pasliktināta jau no dzimšanas, sakarā ar iedzimtu kataraktu, kas operēta 1994.gadā ASV. [2.8] Pieteicēja norāda, ka pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem iestāde pieņem vienādu lēmumu, no kā secināms, ka RP 9.VDEĀK varētu mainīt noteikto 2.invaliditātes grupu uz 3.invaliditātes grupu, ja būtu mainījušies tiesiskie vai mainījušies (šajā gadījumā - uzlabojušies) faktiskie apstākļi, taču konkrētajā situācijā laika periodā no 10.09.2010. līdz 09.09.2010. nebija mainījies neviens normatīvais akts, kas RP 9.VDEĀK dotu tiesības piemērot 3.invaliditātes grupu, īpaši situācijā, kad redze kreisajai acij bija pilnībā zudusi un tā nekad neatjaunosies, turklāt kopš bērnības man ir bijusi piemērota 2.invaliditātes grupa, t.sk. arī pēc veiktajām kataraktas operācijām ASV. [2.9] Pieteicēja norāda, ka nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka 2.invaliditātes grupa 10.09.2010. tika noteikta sakarā ar gada laikā veiktām atkārtotām kreisās acs operācijām un ilgstošu darbnespēju.

Šis apgalvojums nevar būt par vienīgo pamatojumu, kuram ir augstāka nozīmība, nekā faktiskajai situācijai kopsakarībā ar normatīvo regulējumu, jo saskaņā ar invalīdu sociālas un medicīniskās aizsardzības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem invaliditāte tiek noteikta, pamatojoties uz to faktisko un tiesisko situāciju, kāda pastāv konkrētajā brīdī, tikai apstāklis, ka gada laikā ir veiktas vairākas operācijas, nav pietiekams arguments, lai noteiktu invaliditāti, kāda neatbilst faktiskajai un tiesiskajai situācijai. [2.10] Pieteicēja norāda, ka, ievērojot labās acs slimības vēsturi, lai arī uz šo brīdi acs redzes asums ir stabils, tai pastāv tendence pasliktināties, proti, stiklveida ķermenī parādās ar vien vairāk ,,peldošu objektu", kas, lai arī nesamazina kopējo redzes asumu, būtiski apgrūtina lasīšanu un darbu ar datoru, līdz ar ko atkārtoti tiek pierādīts Lēmuma prettiesiskums, tai skaitā vienlīdzības principa, tiesiskuma principa un tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. [2.11] Pieteicēja uzskata, ka Ārstu valsts komisijai bija jākonstatē, ka RP 9.VDEĀK kā invaliditātes ekspertīzei bija jāņem vērā un jāspēj noteikt un prognozēt, gan kreisās acs faktisko medicīnisko situāciju, gan labās acs faktisko situāciju, proti, ka tā ir neatgriezeniska un medicīniski nav iespējams uzlabot to stāvokli, no kā secināms, ka 10.09.2010. noteiktā 2.invaliditātes grupa bija atbilstoša situācijai, kas nemainījās arī pēc gada, turklāt, nav tiesiska pamata atsaukties uz ieilgušu praksi, proti, ka ,,..parasti pēc tāda veida operācijām uz gadu tiek piešķirta 2.invaliditātes grupa", kā komisijas laikā 10.09.2010. apgalvoja RP 9.VDEĀK speciālisti. [3] Atbildētājs tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteicējas pieteikums ir noraidāms. [3.1] Atbildētājs norāda, šādus faktiskos apstākļus: [3.1.1] pirmreizēji pieteicējai invaliditāte noteikta 1997.gada 23.decembrī, 16 gadu vecumā (mācījās vidusskolas 10.klasē) sakarā ar abu acu afakijas, iedzimtu horizontālu nistagmu ar redzi 0,1; 0,1 ar okulista nosūtījumu ar diagnozi:

Abu acu lēcas iztrūkums (pēc operācijas 1993.g.), iedzimta redzes nervu atrofija. [3.1.2] Rīgas pilsētas 9. acu VDEAK noteica 2.invaliditātes grupu uz vienu gadu ar invaliditātes cēloni - invaliditāte no bērnības (pamatojoties uz ierakstu nosūtījuma veidlapā, ka dispanserizēta Republikāniskajā bērnu redzes centrā no l mēneša vecuma. 1993.gadā veikta operācija-lēcas ekstrakcija (ķirurģiska izņemšana): aprīlī kreisās acs un pēc divām nedēļām labās acs lēcas ekstrakcija. [3.1.3] 2002.gadā konstatēts redzes asums 0,3; 0,4, taču sakarā ar dzīves apstākļu maiņu (vidusskolas absolvēšana, iestāšanās Latvijas universitātes juridiskajā fakultātē), veicot atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, vēl uz vienu gadu noteikta 2.invaliditātes grupa. [3.1.4] 2003.gada 26.martā, pēc trīs gadu novērošanas, ar stabilām redzes funkcijām 0,2-0,3 un 0,3- 0,4, noteikta 3.invaliditātes grupa.

Pieteicēja šo lēmumu likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi un pārsūdzējusi. Turpmāk, veicot atkārtotu ekspertīzi, mērena 3.grupas invaliditāte noteikta līdz 2009.gada 15.septembrim (turpina mācības maģistratūrā). [3.1.5] 2009.gadā sakarā ar redzes pasliktināšanos kreisajā acī ārstējusies VSIA P.Strādina klīniskās universitātes slimnīcas 1.acu nodaļā no 03.08.2009. līdz 11.08.2009., kad tika veikta operācija kreisajā acī sakarā ar tīklenes atslāņošanos - kreisās acs lokāla silikona plombē ar uzturošu skleras cirklažu. un atkārtota operācija 24.08.2009.- kreisās acs viīrektomija, dekalīna nomaina pret silikonu, ar redzes asumu labajā acī 0,4; kreisajā acī 0, l, plānota vēl viena operācija.

Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, tas ir, sakarā ar smagāku patoloģiju - veikto tīklenes ārstēšanu (operācijas), kā arī pozitīvo terapijas rezultātu ar saglabātām redzes funkcijām, kuras pirmajā gadā pēc operācijas izsauc darbspēju zudumu 60% līmenī (pamats: Ministru kabineta noteikumu Nr.650 3.pielikuma 1.tabula), kas atbilst 2.grupas invaliditātei viena gada laika periodam.. Rīgas pilsētas 9.acu VDEĀK 2009.gada 11.septembrī pieteicējai noteica 2.invaliditātes grupu uz vienu gadu. Smaga - 2.grupas invaliditāte pēc operācijām noteikta, lai saglabātu iegūto rezultātu, panāktu procesa stabilizāciju, tādēļ Šajā periodā nedrīkst noslogot ne redzes orgānus, ne pakļaut organismu jebkādai piepūlei un pārpūlei. [3.2] Atbildētājs norāda, ka veicot invaliditātes ekspertīzi 2010.gada 9.septembrī, konstatēts, ka kreisajā acī iestājies praktisks aklums ar nepareizu gaismas sajūtu, redzes asums labajā acī 0,4.

Saskaņā ar 2003.gada 19.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.650 ,,Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā", 5.pielikuma “Anatomiskie defekti invaliditātes noteikšanai bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes'' 4.punktu pieteicējai noteikta 3.invaliditātes grupu bez atkārtota pārbaudes termiņa norādes ar invaliditātes cēloni - invaliditāte no bērnības. [3.3] Atbildētājs norāda, ka sakarā ar to, pieteicēja 2010.gada 9.septembrī Rīgas pilsētas 9. VDEĀK lēmumu apstrīdēja, tādēļ, atbilstoši normatīvajiem aktiem atkārtota invaliditātes ekspertīze 2010.gada 28.oktobrī.

Iepazīstoties ar pieteicējas Ekspertīzes lietu un tajā esošajiem medicīniskajiem dokumentiem, Rīgas pilsētas 9.acu VDEĀK 09.09.2010.ekspertīzes aktu Nr. 12-2010-414, uzklausot sūdzības, pārrunājot sociālos jautājumus, izvērtējot veiktās ārstēšanas rezultātus un speciālistu veiktos oftalmoloģisko izmeklējumu rādītājus, konstatēts kreisās acs aklums, redzes asums labajā acī 0,4. kas kopumā vērtējami kā mēreni izteikti funkcionēšanas traucējumi, kas mēreni ierobežo fiziskās spējas un darbspējas, mēreni apgrūtina ikdienas aktivitātes, pašaprūpi, integrāciju sabiedrībā, un, pamatojoties uz invaliditātes ekspertīzi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, noteikta 3.invaliditātes grupa bez atkārtota pārbaudes termiņa norādes ar invaliditātes cēloni - invaliditāte no bērnības.

Izvērtējot darbspēju atbilstoši MK noteikumu Nr.650 3.pielikuma "Medicīniskās indikācijas darbspēju noteikšanai (procentos)" 1.tabulas „Darbspēju zaudējums procentos atkarībā no redzes asuma samazinājuma" kritērijiem, darbspēju zaudējums ir 45%, kas atbilst mērenai -3.grupas invaliditātei. Pieteicēja ir integrēta sabiedrībā, strādā, mācās, sevis apkopšanas spējas saglabātas. Līdz ar to kritēriji smagākai invaliditātei - 2.grupas invaliditātei nav konstatēti. [3.4] Atbildētājs norāda, ka 2010.gada 14.decembra paplašinātā sastāva Lēmuma apstrīdēšanas un kontroles nodaļas sēdē ar VSIA P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas speciālista piedalīšanos veikta atkārtota ekspertīze, izvērtējot pieteicējas Ekspertīzes lietu un tajā esošo medicīnisko dokumentu ierakstus un rādītājus, bez klientes klātbūtnes, apstiprināts Rīgas pilsētas 9.

VDEĀK 09.09.2010. un Valsts komisijas Lēmuma apstrīdēšanas un kontroles nodaļas 28.10.2010. lēmums par 3.invaliditātes grupu bez atkārtota izmeklēšanas termiņa norādes ar invaliditātes cēloni - invaliditāte no bērnības. Pamatu smagākai invaliditātei ārsti eksperti nekonstatēja. [3.5] Atbildētājs norāda, ka ārstu ekspertu pieņemtie lēmumi ir tiesiski un pamatoti, nosakot pieteicējai mērenas - 3.grupas invaliditāti, jo nav konstatēti kritēriji smagākai invaliditātei. [4] Pieteicēja tiesas sēdē pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā norādīto pamatojumu. [5] Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, norādot uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minēto argumentāciju.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu pieteicējai atteikts noteikt 2.grupas invaliditāti. No pieteicējas paskaidrojuma tiesas sēdē izriet, ka lietā nav strīda par ārstu ekspertu objektīvās izmeklēšanas datiem (lietas 296.lapa), kā arī nav strīda ka pieteicējai noteikta 3.grupas invaliditāte. Secināms, ka lietā ir strīds vai Atbildētājs pamatoti atteica noteikt pieteicējai 2.grupas invaliditāti. Attiecīgi tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā lems tikai par to, vai ir pamats uzdot atbildētājam izdot pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu. [8] Likuma „Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9.pants nosaka, ka Invaliditāti atkarībā no fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpes iedala: 1) smagā invaliditātē, nosakot:

a) pirmo invaliditātes grupu,

b) otro invaliditātes grupu; 2) mēreni izteiktā invaliditātē, nosakot trešo invaliditātes grupu. Pirmo invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir ļoti izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas pastāvīgas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ļoti ierobežotas. Otro invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas. Trešo invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir mēreni izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības ir apgrūtināta, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas. [...]. Kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības - vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk - ārstu komisija) - veic invaliditātes ekspertīzi, nosaka Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumi „Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā” (turpmāk arī – Noteikumi). Noteikumu 10.1.appakšpunkts nosaka, ka pēc personas izmeklēšanas vai medicīniskās dokumentācijas izvērtēšanas ārstu komisija pieņem lēmumu un nosaka, pirmo vai otro invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai trešo invaliditātes grupu (mērena invaliditāte) [...]. Attiecīgi tiesai jāpārbauda vai pieteicēja pamatoti norāda, ka atbildētājam uzliekams pienākums noteikt pieteicējai 2.grupas invaliditāti (smaga invaliditāte). [9] Medicīniskās indikācijas darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos)

reglamentēta Noteikumu 3.pielikumā. Kā jau tiesa secināja iepriekš, tad lietā nav strīda par ārstu ekspertu objektīvās izmeklēšanas datiem. No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējai konstatēts kreisās acs aklums un redzes asums labajā acī 0.4 (par minēto strīda nav). Darbaspēju zaudējums procentos nosakāms saskaņā ar Noteikumu 3.pielikuma 1.tabulu : „Darbspēju zaudējums procentos atkarībā no redzes asuma samazinājuma” Maksimālais redzes asums praktisks 1,0 0,9 0,8 0,7 0,6 0,5 0,4 0,3 0,2 0,1 0,09-0,07 0,06-0,05 0 ar atbilstošu korekciju aklums 1,0 0 0 0 0 0 5 5 10 10 15 20 25 25 25 0,9 0 0 0 0 5 5 5 10 10 15 20 25 25 25 0,8 0 0 0 5 5 5 10 10 15 20 20 25 25 30 0,7 0 0 5 5 5 10 10 10 15 20 25 30 30 35 0,6 0 5 5 5 10 10 10 10 20 25 30 40 40 40 0,5 5 5 5 10 10 10 10 15 20 30 35 40 40 40 0,4 5 5 10 10 10 10 15 20 25 30 35 45 45 50 0,3 10 10 10 10 10 15 20 25 30 40 45 50 50 50 0,2 10 10 15 15 20 20 25 30 50 50 55 65 65 70 0,1 15 15 20 20 25 30 30 40 50 70 75 80 80 80 0,09-0,07 20 20 25 25 30 35 35 45 55 75 75 80 85 85 0,06-0,05 25 25 25 30 40 45 45 50 65 80 80 85 90 90 praktisks aklums* 25 25 30 35 40 40 45 50 65 80 85 90 95 95

0 25 25 30 35 40 40 50 50 70 80 85 90 95 95

Piezīme. * Šeit un tekstā - praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka

sašaurinājums līdz 5° no fiksācijas punkta. Iepazīstoties ar lietā esošajiem datiem, kopsakarā ar minētajā tabulā esošajiem kritērijiem, secināms, ka pieteicējai ir 45% darbaspēju zaudējums. [10] Kā jau secināja tiesa iepriekš, tad otro invaliditātes grupu nosaka, ja personai ir izteikts fizisko vai psihisko spēju ierobežojums, integrācija sabiedrībā bez personas vajadzībām atbilstošas palīdzības nav iespējama, darba un sevis apkopšanas spējas ir ierobežotas. Pieteicēja papamato norādīto izteikto fizisko spēju ierobežojumu ar sekojošiem apstākļiem:

1. Bez citu personu palīdzības pieteicēja neredz sabiedriskā transporta numurus no pietiekama attāluma, lai laicīgi izvēlētos, ar kādu sabiedrisko transportu pārvietoties, tāpat ir apgrūtināta luksofora gaismas maiņa gaišajā diennakts laikā, proti, bez citu personu palīdzības nespēj pāriet ielu; ir pilnīgi zaudēta iespēja redzēt, kas notiek pa kreisi no pieteicējas, nepagriežot galvu pa 180 grādiem pa kreisi.

2. Ir būtiski apgrūtinošs darbs ar datoru, jo, lai veiktu darbības datora monitorā, ir nepieciešams pielāgot vislielāko burtu lielumu un skatīties ļoti tuvu monitorā, taču rakstīšana uz klaviatūras pilnībā skatoties ar vienu aci tuvu klaviatūras taustiņiem, ir ļoti apgrūtinoša un lēna.

3. Tāpat ir aizliegtas straujas kustības, nedrīkst nest smagāku nastu kā 2 kg, jo tā tiek provocēta iespēja tīklenes atslāņošanai arī labajai acij, tāpat tumšajā diennakts laikā pieteicējai ir nepieciešama pavadoņa palīdzība līdz sabiedriskajam transportam, lai nokļūtu darbā un atpakaļ uz mājām. Kā izriet no lietas materiāliem, tad pieteicējai 2010.gada 11.janvārī izsniegta medicīniskā izziņa Nr.66563, no kuras izriet, ka pieteicējai atļauts vadīt vieglo automašīnu. Secināms, ka nav pierādīti pieteicējas norādītie apstākļi par pieteicējas ierobežotām iespējām piedalīties ceļu satiksmē, jo pretējā gadījumā minētā medicīnas izziņa pieteicējai netiktu izsniegta.

Tiesa piekrīt, ka pieteicējas norādītie apstākli darbā ar datoru būtu uzskatāmi par apgrūtinošiem, tomēr tie nav uzskatāmi par izteiktu fizisko spēju ierobežojumu, jo kā zināms arī personām bez fizisko spēju ierobežojumiem ir dažāda veida grūtības darbā ar datoru (nogurums, acu sāpes, redzes asuma pasliktināšanā dienas gaitā utt.), savukārt darba ātrums strādājot ar datoru katrai personai ir izteikti individuāls un atkarīgs ne tikai no redzes asuma, attiecīgi tikai darba ātruma ierobežojums nav uzskatāms par personas izteiktu fizisko spēju ierobežojumu.

No lietā esošajiem pierādījumiem neizriet, ka pieteicēja izmantotu pavadoņa palīdzību ikdienā dodoties uz darbu un mājās. Tāpat vispār zināms, ka pieteicējas norādītajā laika periodā (krēslā) jebkura cilvēka redzes spējas pasliktinās un minētais netiek uzskatīts par ierobežotu fizisko spēju ierobežojumu. Tiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka pastāvētu citi apstākļi, lai pieteicējai tiktu noteikta 2.grupas invaliditāte. [11] Tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizē pārējos lietas materiālos ietveros apsvērumus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības. [12] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2010.gada 17.decembra lēmums Nr.1-7/2132 “Par atkārtotu invaliditātes ekspertīzi paplašinātā sastāvā”, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas 9.VDEĀK lēmums par 3.invaliditātes grupu bez termiņa ir pamatots un tiesisks, bet pieteicējas pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, proti uzdot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai noteikt pieteicējai 2. invaliditātes grupas nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt G.Š. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai izdot labvēlīgāku administratīvo aktu (pieņemt lēmumu par 2.invaliditātes grupas noteikšanu bez termiņa ierobežojuma). Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ A.Vīksne Jelgavā, 2011.gada 16.decembrī