Court imposes 10 euro fine for violating curfew under transitional administrative penalty code rules.

Lieta Nr.169 034420

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020.gada 16.jūlijā

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukts pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta.

Aprakstošā daļa

2020.gada 18.jūnijā plkst.01.30 /pers. A/, kā persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikts papildsods – policijas kontrole - neatradās savā dzīvesvietā

/adrese/. Ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ noteikts, ka no plkst.23.00 līdz plkst.06.00 jāatrodas savā dzīvesvietā. Līdz

ar ko /pers. A/ ir pārkāpis policijas kontroles nosacījumus.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK)

177.pantā.

2020.gada 1.jūlijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums, savukārt ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Latvijas APK. Saskaņā ar

Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2.punktu procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas

APK, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas APK normas piemērojamas līdz attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas

pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).

Ņemot vērā minēto, to, ka šī administratīvā pārkāpuma lieta uzsākta vēl pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās, administratīvā lietvedība

pabeidzama saskaņā ar Latvijas APK normām.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 5.panta otro daļu, ar Kurzemes rajona

tiesas tiesneses 2020.gada 2.jūlija lēmumu noteikta administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana rakstveida procesā 2020.gada 16.jūlijā.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo un ceturto daļu, pie administratīvās atbildības saucamajai personai /pers. A/ un Valsts policijas Kurzemes

reģiona pārvaldei nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus izskaidrojot tiesības iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu,

lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2020.gada 14.jūlijam (lietas 23.-25.lapa).

Līdz noteiktajam termiņam noraidījums tiesnesei netika pieteikts, paskaidrojumi, pieteikumi vai lūgumi tiesā netika saņemti.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. A/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu un viņam izskaidrotas Latvijas APK

260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru.

Motīvu daļa

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka ar savām darbībām /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru

atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā kārtībā

nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Tiesa izskatot lietu, pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 116.panta un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 6

(sešiem) gadiem 6 (sešiem) mēnešiem un policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2017.gada 21.septembrī (lietas 9.-

12.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 8.februāra lēmumu /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteikts galīgais

sods pēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas sprieduma un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas sprieduma - brīvības atņemšana uz 6 (sešiem) gadiem

6 (sešiem) mēnešiem 10 9desmit) dienām un policijas kontrole uz 2 (diviem) gadiem. Lēmums stājies likumīgā spēkā 2019.gada 12.martā (lietas 13.-14.lapa).

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 26.jūnija lēmumu /pers. A/ atbrīvots nosacīti pirms termiņa no tālākas brīvības

atņemšanas soda izciešanas (lietas 7., 15.-16.lapa).

Papildsodu - policijas kontrole - /pers. A/ sācis izciest 2020.gada 28.februārī (lietas 17.lapa).

No 2020.gada 4.marta lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu secināms, ka /pers. A/ iepazinies ar lēmumu par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu, par ko parakstījies. Viņam piemēroti vairāki ierobežojumi, kur viens no tiem ir - aizliegums atstāt dzīvesvietu /adrese/, laika posmā

no plkst.23:00 līdz 06:00 (lietas 8.lapa).

No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa ziņojuma izriet, ka 2020.gada 18.jūnijā plkst.01.30 /pers. A/ neatradās savā

dzīvesvietā /adrese/. Policijas darbinieki vairākkārtēji klauvējuši pie durvīm, taču dzīvokļa durvis neviens nav atvēris (lietas 4.-5.lapa).

/pers. A/ 2020.gada 29.jūnijā sniedzis paskaidrojumu, kurā norādījis, ka 2020.gada 18.jūnijā plkst. 01:30 atradies savā dzīvesvietā /adrese/.

Paskaidrojis, ka dzīvoklim ir divas durvis un guļamistabas istabas durvis viņš tur aizvērtas, tāpēc nav dzirdējis, ka pie ārdurvīm klauvē. Policijas darbiniekiem

teicis, ka vajag zvanīt pie durvīm, nevis klauvēt. 2020.gada 18.jūnijā plkst. 01:30 naktī nav dzirdējis, ka kāds viņam pie durvīm zvanītu vai klauvētu (lietas

6.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 45.pantu policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietām

atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Atbilstoši LAPK 243.panta ceturtajai daļai, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras

administratīvā pārkāpuma protokolā amatpersona fiksējusi administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī, ja vien netiek pierādīts pretējais. Tiesai nav pamata

apšaubīt protokolā norādītās ziņas, jo tās apstiprina lietā esošie citi pierādījumi un nav pierādīts pretējais.

Tiesa uzskata, ka ar pārkāpēja paskaidrojumiem un pārējiem lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka /pers. A/ nav izpildījis pienākumu

novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

noteikšanu, līdz ar to, lai arī pārkāpējs apgalvo, ka atradies savā dzīvesvietā, pārbaudes laikā policijas darbiniekiem par to nav bijis iespējams pārliecināties.

Aizbildināšanās ar to, ka gulējis un klauvēšanu pie dzīvokļa durvīm nav dzirdējis, viņu neattaisno. Pat tad, ja notiesātais pārbaudes laikā atradies mājās,

atzīstams, ka ar savu bezdarbību, neatverot durvis, viņš ir liedzis policijas amatpersonām pārliecināties par savu atrašanos dzīvesvietā.

Viens no policijas kontroles piemērošanas mērķiem ir nodrošināt policijas darbinieku pieejamību noteiktai personai lēmumā noteiktajā laikā un vietā, un

pārbaudāmajam ir pienākums radīt šādu pieejamību. Konkrētajā gadījumā pārkāpējs to nav nodrošinājis un nav ļāvis pārliecināties par to, ka viņš ievēro

policijas kontroles noteikumus.

Izskatot konkrēto lietu, tiesnesei nav saistoši cita tiesneša izdarītie secinājumi citā administratīvā pārkāpuma lietā izskatot citu administratīvā pārkāpuma

protokolu.

Tādējādi /pers. A/ ir tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus un ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas

APK 177.pantā, viņa vaina pilnībā pierādīta un par izdarīto pārkāpumu viņš sodāms.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Latvijas APK 177.panta soda sankcijā ir paredzēti sekojoši soda veidi: naudas sods līdz septiņdesmit euro vai administratīvais arests uz laiku līdz desmit

diennaktīm.

Administratīvās atbildības likuma 14.pantā nav paredzēts soda veids – administratīvais arests, kas nozīmē, ka atbilstoši minētā likuma 4.panta otrajai

daļai ir lemjams jautājums par naudas soda apmēru.

Atbilstoši Latvijas APK 32.pantam, uzliekot sodu, tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No Informācijas centra izziņas par sodāmībām redzams, ka /pers. A/ pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas administratīvi nav sodīts, citi

kriminālprocesi nav ierosināti (lietas 18.-20.lapa).

/pers. A/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu tiesa nekonstatē.

Paskaidrojumā /pers.A/norādījis, ka viņš ir pašnodarbināta persona (lietas 6.lapa).

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas APK 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesas ieskatā, pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams naudas sods tuvāk minimālam apmēram, kas būs pietiekami audzinošs

sods un atturēs viņu no likumpārkāpumu izdarīšanas turpmāk.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas APK 177., 213., 289.6, 289.13 , 289.16 - 289.18pantu,

nosprieda

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt viņu ar

naudas sodu 10 euro (desmit eiro) apmērā.

Naudas sods nomaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas jebkurā bankas iestādē ar norādi:

Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konts: LV34TREL1060191011100, saņēmējs – Valsts kase, BIC: TRELLV22.

Maksājuma uzdevuma tekstā obligāti norādot sprieduma par naudas soda uzlikšanu numuru Nr.169034420.

Kvīts par naudas soda samaksu nododama Kurzemes rajona tiesā, Republikas ielā 14, otrajā stāvā, 18a.kabinetā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums pieejams 2020.gada 16.jūlijā.

Tiesnese A.Eglija