Court fully allows debt collection claim against individual for breach of telecom service contract via assignment.

Atklātas lietas statuss

Lieta Nr. C77 11617 24

Lietas arhīva Nr. C-11617-24/82

ECLI:LV:RPT:2024:1211.C771161724.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024. gada 11. decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sanita Rūtenberga,

izskatīja rakstveida procesā civillietu PlusPlus Baltic OÜ prasībā pret /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājs PlusPlus Baltic OÜ iesniedza Rīgas pilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka parāda piedziņa izriet no 2019. gada 16. februārī starp SIA “Tet” (iepriekšējie nosaukumi: SIA

“Lattelecom”, Valsts akciju sabiedrība “LATTELEKOM”) un atbildētāju noslēgtā Līguma par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr. 13549759

(turpmāk – Jumta līgums) un tā pielikumiem saistību neizpildes. Prasītājs prasījuma tiesības ieguvis 2021. gada 30. novembrī (elektroniskā paraksta

datums) noslēdzot ar SIA “Tet” kā cedentu Cesijas līgumu Nr. TET-L-21-1740 par to, ka cedents pret atlīdzību nodod cesionāram prasījuma tiesības,

kas cedentam radušās pret fiziskajām personām.

[1.2] Prasītājs pamato prasību ar Civillikuma 1., 1587., 1589., 1753., 1756., 1757. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765., 1805., 1806., 1770. un

1785. pantu, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumiem Nr. 61 “Noteikumi par parāda

atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” un lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja prasītāja labā parādu 425,80 EUR, ko

veido: nesamaksātā rēķinu pamatsumma 318,07 EUR, līgumiskie nokavējuma procenti 11,11 EUR par periodu no 2019. gada 3. aprīļa līdz 2019. gada

6. jūnijam, parāda atgūšanas izdevumi 7 EUR, likumiskie nokavējuma procenti 89,62 EUR par periodu no 2019. gada 3. septembra līdz 2024. gada

13. maijam; piedzīt visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja 6 % gadā no visas kopējās ar spriedumu piedzītās

summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikums, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta

par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

nosūtot paziņojumu prasītājam un atbildētājam.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 250.25 panta pirmo daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes

uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[5] Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 2002. un 2021. pants noteic, ka pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu

lietu vai tiesību. No pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Savukārt Civillikuma 1805. un 1806. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar

prasījumu, cedēt to savkārt citam un izlietot to pret parādnieku. Cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet

pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību

pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Civillikuma 1828. un 1832. pants noteic - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts

pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Ievērojot minētās likuma normas tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu par nesamaksātajiem rēķiniem 318,07 EUR ir apmierināma.

[6] Civillikuma 1756. un 1757. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844. p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1946. pants noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Savukārt Civillikuma 1759. panta 1. punkta noteikumi noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minētās likuma normas tiesa atzīst, ka apmierināma prasība daļā par nolīgto un likumisko procentu 100,73 EUR piedziņu no atbildētāja.

[7] Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pants noteic, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam

radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri

nav atlīdzināmi” 2. punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda

atgūšanas izdevumus, kas atbilst par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un

aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja

parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro; savukārt, par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā

10 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Ievērojot minētās likuma normas, tiesa atzīst, ka prasība daļā par ārpustiesas parāda piedziņas izdevumu 7 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

[8] Ievērojot Civillikuma 1756. un 1757. pantā, kā arī 1765. panta pirmajā daļā noteikto, kā arī 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu

departamenta senatoru kopsapulces lēmumu un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, tiesa nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja

likumiskos nokavējuma procentus 6 % apmērā gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot

Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva

70 EUR.

[9.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta

2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 39. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, 40. panta pirmo daļu, 41. pantu, 42. panta pirmo daļu, 97., 193., 195.

204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu ārvalsts komersantam PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas reģistrācijas numurs 12273105,

pamatparādu 318,07 EUR, līgumiskos nokavējuma procentus 11,11 EUR par periodu no 2019. gada 3. aprīļa līdz 2019. gada 6. jūnijam, likumiskos

nokavējuma procentus 89,62 EUR par periodu no 2019. gada 3. septembra līdz 2024. gada 13. maijam, parāda atgūšanas izdevumus 7 EUR un tiesas

izdevumus 70 EUR, kopsummā 495,80 EUR (četri simti deviņdesmit pieci euro 80 centi).

Samaksa veicama kontā LV76HABA0551041569842 AS “Swedbank”.

Atzīt PlusPlus Baltic OÜ tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no piedzītās summas, par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad

vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR

(deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C77 11617 24.

Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā

iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai Valērijas Seile ielā 10, Rīgā, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots

piespiedu izpildei.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2024. gada 11. decembra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas

lūgumu. Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma

saturam, būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2025. gada 10. janvārī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.