Court finds defendant guilty of refusing police order and orders alcohol fine despite alcohol test irrelevance to the charge.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of willfully refusing to obey a police officer's lawful order to remain at the scene. Although the defendant did not appear at the hearing, the court proceeded ex parte based on the officer's testimony and an alcohol test showing 2.81 promiles. The court ruled that the alcohol test was irrelevant to the specific charge of refusing an order, yet still ordered the defendant to pay the fine as established by the administrative code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pants; 274.pants: The court may proceed without the accused's presence if they fail to appear without valid request, and an alcohol test is not a prerequisite for finding guilt in a refusal to obey order case.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130069016
Lietas arhīva Nr. 1-0690-16/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 13.jūlijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri O.Abiševu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un
k o ns t a t ē ja
2016.gada 19.jūnijā Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) kārtībnieks R.Dzikovičs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr.ZV200640, par to, ka 2016.gada 19.jūnijā plkst.00.44 uz ielas Kr.Barona ielā 2 /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku
likumīgajai prasībai, kad policijas darbinieki izpildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus, mēģināja atstāt notikuma vietu, nepakļāvās rīkojumam
palikt uz vietas, pienākt pie policijas darbiniekiem, mēģināja aizbēgt no pārkāpuma izdarīšanas vietas. Ir pārkāpta likuma “Par policiju” 22.panta pirmā
un trešā daļa.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas nozīmēta 2016.gada 13.jūlijā neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja.
Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.
/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268. 1panta nosacījumus, nosūtot pavēsti uz /pers. A/
deklarēto dzīvesvietu. /pers. A/ uz lietas izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, secinu, ka /pers. A/
nevēlas izmantot savas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ nolēmu lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo
darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma
protokolā fiksējusi amatpersona.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un
viņa vainīgums pierādīts ar:
2016.gada 22.jūnija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV200640 fiksēto;
RPP Centra pārvaldes (turpmāk – CP) Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora R.Bola ziņojumu, kurā norādīts, ka no
2016.gada 18.jūnija plkst.20.00 līdz 19.jūnijam plkst.08.00, veicot amata pienākumus RPP CP apkalpojamā teritorijā, izmantojot RPP autotransportu,
kopā ar kārtībnieku R.Dzikoviču, aptuveni plkst.00.44, brauca pa Kr.Barona ielu, virzienā no Radio ielas uz Elizabetes ielas pusi. Luksoforā dega zaļais
signāls, kas atļāva kustību viņa vadītajam transportlīdzeklim. Krustojumā ar Raiņa bulvāri ievēroja vīrieti, kurš šķērsoja Kr.Barona ielas un Raiņa bulvāra
krustojumu pie luksofora sarkanā, aizliedzošā signāla. Lai izvairītos no sadursmes, bija spiests bremzēt, ne ļoti strauji, bet transportlīdzeklis bija jāaptur.
Kārtībnieks R.Dzikovičs vīrietim pateica, lai pienāk pie policijas transportlīdzekļa. Vīrietis pasmaidīja, pateica: “atvainojos” un devās pa Raiņa bulvāri uz
Marijas ielas pusi. Viņam vēlreiz tika dots rīkojums palikt uz vietas, taču viņš ļaunprātīgi nepakļāvās šim rīkojumam, vēlreiz paskatījās uz viņiem un sāka
skriet projām. Ieslēdza bākugunis un ar mašīnu vīrietim sekoja. Redzot, ka no viņiem prom bēg persona, viņam stāties pretī mēģināja pat garāmgājēji,
viens mēģināja viņu klupināt, cits lika priekšā velosipēdu, taču redzēja, ka bēgošais aizķērās aiz velosipēda un to apgāza. Pie Raiņa bulvāra 29.nama
bēgošo vīrieti panāca. Pieveda pie policijas transporta priekšpuses, kur viņš videonovērošanas kameras redzamības zonā pārmeklēts. Pateica viņam, ka
viņš tiek aizturēts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajiem rīkojumiem. Persona faktiski aizturēta 00.46. Sastādīts aizturēšanas
protokols 01/2016/00849. Aptuveni plkst.01.00 persona nogādāta RPP CP Hanzas ielā 7. Veicot pārrunas un salīdzinot datu bāzē pieejamo attēlu ar
personas ārējo izskatu, noskaidrots, ka tas ir /pers. A/. Personai tika veikta alkohola pārbaude. Pirmajā mērījumā, vīrieša izelpā tika konstatētas 3,00
promiles alkohola, otrajā 2,81 promiles (alkohola ietekmes pārbaudes protokols 01/2016/00252). Sarunas gaitā gan vīrietis pauda nožēlu par
izdarītajiem pārkāpumiem. Par izdarītajiem pārkāpumiem, vīrietim tika sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli Nr.ZV200640 par Latvijas
APK 175.pantā minēto pārkāpumu un ZV200641 par Latvijas APK 149.23 panta otrajā daļā minēto pārkāpumu;
RPP CP Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas kārtībnieka R.Dzikoviča ziņojumu, kurā norādīts, ka no 2016.gada 18.jūnija plkst.20.00 līdz
19.jūnijam plkst.08.00, veicot amata pienākumus, RPP CP apkalpojamā teritorijā, izmantojot RPP autotransportu, kopā ar inspektoru R.Bolu, aptuveni
plkst.00.44, brauca pa Kr.Barona ielu, virzienā no Radio ielas uz Elizabetes ielas pusi. Luksoforā dega zaļais signāls, kas atļāva braukšanu viņu
operatīvajam transportlīdzeklim. Krustojumā ar Raiņa bulvāri ievēroja vīrieti, kurš šķērsoja Kr.Barona ielas un Raiņa bulvāra krustojumu pie luksofora
sarkanā, aizliedzošā signāla. Lai izvairītos no sadursmes, nācās apturēt operatīvo transportlīdzekli. Viņš vīrietim pateica, lai pienāk pie policijas
transportlīdzekļa. Vīrietis pasmaidīja, pateica: “atvainojos” un devās pa Raiņa bulvāri uz Marijas ielas pusi. Viņam vēlreiz tika dots rīkojums palikt uz
vietas, taču viņš ļaunprātīgi nepakļāvās šim rīkojumam, vēlreiz paskatījās uz viņiem un sāka skriet projām. Sāka sekot vīrietim, izmantojot operatīvā
transportlīdzekļa skaņas un gaismas signālus. Redzot, ka no viņiem prom bēg persona, viņam stāties pretī mēģināja pat garāmgājēji, viens mēģināja viņu
klupināt, cits lika priekšā velosipēdu. Pie Raiņa bulvāra 29.nama bēgošo vīrieti panāca. Pieveda pie operatīvā transportlīdzekļa priekšpuses, kur viņš tika
pārmeklēts videonovērošanas kameras redzamības zonā. Persona informēta, ka viņš tiek aizturēts par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku
likumīgajiem rīkojumiem. Persona faktiski aizturēta plkst.00.46. Viņš sastādīja aizturēšanas protokolu Nr.01/2016/00849. Aptuveni plkst.01.00 persona
nogādāta RPP CP Hanzas ielā 7. Veicot pārrunas un salīdzinot datu bāzē pieejamo attēlu ar personas ārējo izskatu, noskaidrots, ka tas ir /pers. A/.
Personai tika veikta alkohola pārbaude. Pirmajā mērījumā, vīrieša izelpā tika konstatētas 3,00 promiles alkohola, otrajā 2,81 promiles (alkohola
ietekmes pārbaudes protokols 01/2016/00252). Sarunas gaitā gan vīrietis pauda nožēlu par izdarītajiem pārkāpumiem. Par izdarītajiem pārkāpumiem,
vīrietim tika sastādīti divi administratīva pārkāpumā protokoli Nr.ZV200640 par Latvijas APK 175.pantā minēto pārkāpumu un ZV200641 par Latvijas
APK 149. panta otrajā daļā minēto pārkāpumu.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā,
/pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku likumīgajai prasībai, kad policijas darbinieki izpildīja sabiedriskās kārtības sargāšanas
pienākumus, mēģināja atstāt notikuma vietu, nepakļāvās rīkojumam palikt uz vietas, pienākt pie policijas darbiniekiem, mēģināja aizbēgt no pārkāpuma
izdarīšanas vietas, lietā esošos materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas
par ļaunprātīgu nepakļaušanos pašvaldības policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai
dienesta pienākumus.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie
dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu
atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 19.jūnija Personas alkohola ietekmes pārbaudes protokols Nr.01/2016/00252, kurā norādīts, ka veicot
mērījumus ar alkometru, /pers. A/ konstatēta alkohola koncentrācija izelpā 2,81 promiles.
Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktu, lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem
dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu
apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
2008.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”
(turpmāk - Noteikumi Nr.394) 8.1. punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā personām pārbauda Valsts policijas, pašvaldības policijas
(...) darbinieks, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Savukārt, Noteikumu
Nr.394 14.punkts nosaka, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes izdevumus 15,65 euro
apmērā sedz pārbaudāmā persona.
No minētā normatīvā akta izriet, ka alkohola koncentrācijas pārbaude noteikšanas pamats ir likumpārkāpuma fakta apstiprināšana vai
atspēkošana.
/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta, kas nosaka atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības
policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai
dienesta pienākumus.
Tiesneses ieskatā, attiecībā uz Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanu, alkohola koncentrācijas
pārbaudei nav nozīmes, līdz ar to minētās pārbaudes attiecināšanai uz izskatāmo administratīvā pārkāpuma lietu un tās izdevumu noteikšanai /pers. A/
šajā lietā nav Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktā paredzētā pamata.
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,
274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
no s pri e da
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 30 (trīsdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma
par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130069016). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 13.jūlijā.
Tiesnese I.Millere